Azartspēles – izklaide vai atkarība?

2014. gada 29. augusts 00:00

430

Daudzi spēļu automātus uzskata par elles mašīnām, kurās tiek notriekta visa iedzīve, taču vai situācija ir tik melna, kā to mālē? Vai azartspēles tik tiešām izraisa atkarību un kāpēc daži cilvēki kļūst atkarīgi un var nospēlēt visu ģimenes naudu, bet citiem azartspēles ir vien patīkama izklaide? Alūksnē ir trīs spēļu zāles, un maldīgs ir priekšstats, ka tajās iegriežas tikai tie, kuriem ļoti nepieciešama nauda vai arī kuriem ir atkarība no azartspēlēm.

Ikdienā pietrūkst adrenalīna
Kādas Alūksnes spēļu zāles darbinieks stāsta, ka viņš savā praksē nav redzējis nevienu, kas sarkanām acīm diennaktīm sēdētu pie spēļu automāta un nebūtu dabūjams prom vai kristu histērijā, nospēlējot kādu naudas summu. “Tāpēc arī grūti spriest par to, kuri ir atkarīgi un kuri nav. Tas ir tikai viņiem vien vai ģimenei zināms. Gribu uzdot retorisku jautājumu: “Maximas” pārdevēja var pateikt, ka kāds ir atkarīgs no krējuma izstrādājuma tikai tādēļ, ka katru dienu to nāk pirkt? Kur ir tā robeža, kad par kādu var teikt – viņš ir atkarīgs? Tāpat ir pie mums: man varbūt šķiet, ka viens otrs ir atkarīgs no azartspēlēm, bet viņam īstenībā tā ir kā pusdienu pauze, atslēgšanās no ārpasaules, tas pats, kas citam var būt kafijas izdzeršana, cigaretes uzsmēķēšana vai grāmatas palasīšana, piemēram, gaidot nākamo autobusu,” uzsver spēļu zāles darbinieks. Viņš uzskata, ka atkarība no azartspēlēm varētu rasties tādēļ, ka ikdienā pietrūkst adrenalīna: jo vairāk tiek spēlētas azartspēles, jo vairāk gribas riskēt un spēlēt uz lielākām naudas summām. “Man šķiet, ka, jo izglītotāks cilvēks, jo labāk viņš saprot, ka tā ir tikai izklaide un par izklaidi ir jāmaksā. Ja azartspēlēm pieiet no šāda skatpunkta, tad maza iespējamība kļūt atkarīgam, bet, ja cilvēks iedomājas, ka te nopelnīs naudu mājai, mašīnai un ceļojumiem, tad viņš būs tas, kas nevarēs apstāties. Jo vairāk naudas ieliks, jo vairāk gribēs turpināt spēlēt, kamēr atspēlēsies. Maldīgs ir uzskats, ka uz spēļu zālēm nāk sabiedrības padibenes, te nāk solīdi un cienījami cilvēki, kas ikdienā strādā labās darbavietās. Protams, ir arī tādi, kas par pēdējo sagrabināto eiro cer vinnēt lielo laimestu vai kapitālu komunālajiem maksājumiem, bet tādi ir mazākumā,” uzsver vīrietis.

Spēļu zāles ir tikai “ziediņi”
Kāds cits šīs pašas spēļu zāles darbinieks stāsta, ka ir dzirdēti nostāsti pat par nospēlētām automašīnām. “Mēs jau nezinām, kas notiek aiz durvīm, kad cilvēks aiziet mājās. Varbūt tie bija viņa pēdējie 5 eiro,” saka zāles darbinieks. Viņš arī informē, ka Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija regulāri sūta azartspēļu atkarīgajiem iesniegumus ar lūgumu šīm personām neļaut spēlēt azartspēles. “Pagaidām neviens alūksnietis šādu iesniegumu gan nav rakstījis, pārsvarā tie visi ir rīdzinieki. Šī datu bāze droši vien nav publiska un, šķiet, ir pieejama tikai Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai,” atzīst vīrietis un uzsver, ka tiem, kuri ir atkarīgi no azartspēlēm, jāsāk ar to, ka jāgrib pašiem tikt vaļā no atkarības. “Nevar gaidīt no citiem cilvēkiem, ka viņi atrunās spēlēt. Ir jāatrod cita aizraušanās, ar ko aizpildīt to laiku, ko parasti pavada zālē. Jāatrod kāda veselīga nodarbe, lai nav tā, ka atteiksies no azartspēlēm un, lai tukšumu aizpildītu, sāks lietot narkotikas. Arī valstiskā līmenī jāierobežo azartspēļu pieejamība - neizsniegt jaunas licences, noteikt konkrētas vietas, kur drīkst būt izvietotas zāles, ierobežot interneta un televīzijas azartspēles kā “SuperBingo”. Arī “Online Casino”, ko var spēlēt internetā, tikai veicina šo atkarību, jo cilvēks to var spēlēt, kaut vai sēžot vannā ar savu datoru, bet, lai tiktu pie mums, viņam tomēr ir jāmēro kāds ceļa gabals, jādomā, kā pēc tam tikt mājās, un tā tālāk. Tā ka spēļu zāles ir tikai “ziediņi” tam, kas notiek, kad cilvēki tiek pie “online” azartspēlēm vai spēlēm, kuras pārraida televīzijā,” uzskata spēļu zāles darbinieks.
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne informē, ka lielākā daļa internetā esošo azartspēļu Latvijā tiek organizētas nelegāli. Gandrīz visi uzņēmumi šajā jomā Latvijā darbojas kā ārzonu kompānijas, kurās licences maksa ir no 0,5 līdz 5 procentiem. Latvijā tā ir 10 procenti. Nelegālo darbošanos internetā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija plāno apkarot arī ar citām metodēm, piemēram, domēnu (mājas lapas nosaukuma, adreses) bloķēšanu. Tāpat iecerēts sadarboties ar bankām, kuras varētu bloķēt transakcijas uz nelegālo darboņu kontiem. Jau sākot ar šī gada 15.augustu Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai ir oficiālas tiesības bloķēt nelicencētās interneta azartspēļu vietnes. Turpmāk Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija vismaz reizi ceturksnī veidos sarakstu ar bloķējamajiem domēna vārdiem, zem kuriem pieejamas nelicencēto interaktīvo azartspēļu mājaslapas. Piecu darbdienu laikā pieeja šīm mājaslapām būs jāliedz līdz pat brīdim, kad inspekcija lems par bloķēšanas atcelšanu – tas notiks, ja azartspēļu sniedzējs Latvijā iegūs licenci.

Nospēlētais naudas
daudzums - ap tūkstoti eiro
58 gadus vecā Juta no Apes novada palaikam iegriežas kādā no Alūksnes spēļu zālēm. Viņa pieradusi iet uz spēļu zālēm, kad dzīvojusi Īrijā 2006.gadā. “Ienāku uzspēlēt, kad esmu Alūksnē un gaidu autobusu uz Apes pusi. Mans lielākais laimests ir bijis 300 lati. Lielākā nauda, ko esmu atdevusi, ir bijuši 20 eiro. Vairāk naudas parasti neatdodu, jo man 20 eiro jau ir ļoti daudz. Parasti arī pārstāju spēlēt, kad iegūstu kādu laimestu,” viņa stāsta. Juta atzīst, ka spēlēt mudina vēlme iegūt lielāku naudas summu, un pieļauj, ka tāda ir daudzu cilvēku motivācija, it īpaši to, kuriem ir grūti finansiālie apstākļi. “Man gan spēlēšana tomēr ir drīzāk iespēja atpūsties, bet, jā, spēlējot redzu arī citus un ir tādi, kuriem jau ir izveidojusies atkarība. Ir tādi, kuriem ir mazi bērni, bet nāk tik un tā nospēlēt naudu. Man bērni jau ir lieli un varu atļauties spēlēt,” uzskata Juta. Dienā, kad satiku Jutu spēļu zālē, viņa bija laimējusi mazu naudas summu, taču atzina, ka spēļu automātos ielikusi vairāk naudas, nekā atguvusi atpakaļ.
Spēļu zāles darbiniece, kurā spēlē arī Juta, ir jauniete no Alūksnes, kura tur strādā vien astoņus mēnešus, bet jau ir redzējusi gan lielus laimestus, gan milzīgus zaudējumus. “Ir tādi cilvēki, kuri pie mums iegriežas katru dienu. Ir tādi, kuri vienkārši nāk spēlēt, jo viņiem ir nauda un viņi gūst baudījumu no tā, ka spēlē azartspēles. Diemžēl ir arī tādi, kuriem ir atkarība,” stāsta jauniete. Ļoti reti esot gadījumi, kad cilvēks, jau atnākot uz spēļu zāli, pasaka sev, ka apstāsies pie kāda konkrēta laimesta un tālāk vairs neies. “Kamēr es te strādāju, lielākais nospēlētais naudas daudzums ir bijis pat ap tūkstoti eiro vienam cilvēkam. Šādi gadījumi gan nav bieži. Lielākais laimests manā strādāšanas pieredzē ir bijis 7000 eiro. Cilvēks tad bija nospēlējis 50 eiro. Taču arī tie ir ļoti reti gadījumi, kad cilvēks atdod mazu naudas summu un iegūst ļoti lielu laimestu,” atzīst spēļu zāles darbiniece. Viņa stāsta ka pārsvarā šādi cilvēki, kuri ieguvuši lielus laimestus, pēc laika atkal atgriežas spēļu zālē. Tie parasti ir cilvēki, kuri spēļu zāles apmeklē regulāri. “Pārsvarā jau nāk spēlēt vīrieši. Sievietes nāk retāk. Nevar jau redzēt, kuram ģimene brūk kopā vai ir citas problēmas azartspēļu dēļ. Manās maiņās nav arī nākuši ģimenes locekļi, lai lūgtu kādam aizliegt spēlēt vai arī nāktu pakaļ,” saka jauniete. Viņa stāsta, ka reiz gan esot bijis gadījums, kad cilvēks licis spēļu automātos lielas naudas summas un izskatījies ļoti nomākts, jo laimests tā arī nav nācis. Darbiniece tad šim cilvēkam ir piegājusi klāt un ieteikusi pārstāt spēlēt. “Vēlāk šis cilvēks pateicās par to, ka laikus esmu viņu apstādinājusi, jo viņš noteikti ietu vēl tālāk,” stāsta spēļu zāles darbiniece.

Cilvēkam ir vēlme justies kā bērnam
Arī es esmu redzējusi, kā cilvēki sēž pie spēļu automātiem un dažreiz laimests nāk ļoti ātri. Šādās reizēs arī man ir bijusi vēlme pamēģināt, jo šķiet, ja veicas citiem, kāpēc gan nevarētu veikties man? Kādā Alūksnes spēļu zālē redzēju arī laimestu kladi, kurā tiek pierakstīti iegūtie laimesti: 500 eiro, 1000 eiro, 1200 eiro... Tas viss šķiet tik vilinoši, un žēl, ka blakus šiem laimestiem tā arī neieraudzīju, cik par katru laimestu ir atdots naudas. Manā acu priekšā tikai griezās lieli cipari un fonā vēl iekliedzās kāds puisis, kurš spēļu automātā iemeta divus eiro, bet atpakaļ dabūja četrus un priecīgs paņēma naudu un aizskrēja. Tad es iedomājos, ka varbūt arī man derētu paspēlēt un, ja jau kāds var apstāties un nekļūt atkarīgs, tad jau arī es varētu. Bet vai tiešām varētu? Lai neizaicinātu likteni, es tomēr nesāku spēlēt.
Psiholoģe Daiga Sliņķe uzsver, ka cilvēkam ir vēlme justies bezrūpīgi, justies kā bērnam un, spēlējot azartspēles, cilvēks jūtas tā, it kā saņemtu dāvanu. “Tas nekas, ka šobrīd dāvana netika, bet būs, noteikti taču būs citu reizi. Tas, vai cilvēkam veidosies atkarība, ir atkarīgs no cilvēka personības. Vairāk sakārtota personība saista savu dzīvi ar prātu un tad arī spēli var kontrolēt. Cilvēkam ir interese pamēģināt, viņš pamēģina, bet saprot, ka viņa izredzes laimēt ir viena pret tūkstoti. Tad cilvēks ar prātu saprot, ka vairs to nedarīs, taču ir cilvēki, kuri tā nebūt nedomā. Tie varbūt ir dzīves satriekti un nelaimīgi. Tajā brīdī viņi pat nedomā par to, kādas ir viņu iespējas laimēt. Viņiem ir vienkārši nepieciešams šis spēles moments, kas palīdz viņam atrisināt ikdienas raizes un problēmas. Šādos gadījumos atkarība tik tiešām var izveidoties un diezgan ātri,” stāsta psiholoģe.
D.Sliņķe atzīst, ka viņas praksē nav bijis gadījumu, ka kāds vērstos pēc palīdzības, lai atbrīvotos no azartspēļu atkarības. “Parasti jau to pamana apkārtējie cilvēki, jo pašam atkarīgajam šķiet, ka viņam problēmu nav. Pie psihologa var nākt arī tuvinieki un saņemt stiprinājumu. Atkarīgajam pašam ir jātiek līdz saknei, kāpēc viņam ir radusies šī atkarība. Pārsvarā tās ir sirdssāpes jau bērnībā, varbūt nav bijis kontakta ar vecākiem, arī skolā nav veidojušās labas attiecības. Cilvēks jūtas izstumts no sabiedrības un tad viņš aizbēg pie spēļu automāta, kas viņam dod iespēju justies noderīgam: ja viņš laimēs lielu naudas summu, tad jau ģimene būs laimīga un viņš būs noderīgs. Atkarīgajam ir jāspēj izrunāt savas sāpes, kādas viņam bijušas bērnībā un pusaudžu gados. Tad cilvēks spēs paskatīties uz dzīvi citām acīm,” uzsver D.Sliņķe. ◆

Palīdzība

Interneta vietnē “www.esibrivs.lv” katrs interesents var atrast sev interesējošu infomāciju par to, kā atbrīvoties no dažādām atkarībām, tajā skaitā no azartspēļu atkarības. Interneta vietnē “http://www.lsba.lv/lv/risk/tests” piedāvā izpildīt testu, pēc kura var noteikt, vai jums ir atkarība no azartspēlēm.

aptauja

2007.gada aprīļa Pētījumu centra “SKDS” aptaujas rezultāti liecina, ka kopumā tikai aptuveni 1/5 (20 %) Latvijas iedzīvotāju ir jebkad apmeklējuši spēļu zāles vai kazino un spēlējuši azartspēles uz naudu. Lielākā daļa respondentu (79 %) snieguši noraidošas atbildes. Izvērtējot iegūtos viedokļus respondentu sociāli demogrāfiskajos griezumos, redzams, ka salīdzinoši visbiežāk jebkad azartspēles spēlējuši aptaujātie vīrieši (dotajā mērķgrupā rādītājs ir 31 %), aptaujas dalībnieki vecuma grupās no 18 līdz 24 gadiem un no 25 līdz 34 gadiem (rādītāji attiecīgi 31 % un 39 %), kā arī iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (31 %). Biežākie spēlēšanas iemesli ir:
1. Lai laimētu, vinnētu naudu / viegla peļņa / tic veiksmei (šāda rakstura atbildes kopumā nosaukuši 43 % aptaujāto);
2. Lai izklaidētos / relaksētos / atpūstos / atslodze / jauki pavadīt laiku (20 %);
3. Slimība / atkarība / pieradums / apmātība (19 %);
4. Bezdarbības, garlaicības dēļ pavadīt brīvo laiku / dīkdienība (15 %).
Kopš 2007.gada tik plaša aptauja par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret azartspēlēm atkārtoti nav veikta.
Savukārt 2010.gada Pētījumu centra “SKDS” aptauja par morāli pieņemamu un nepieņemamu rīcību atklāj to, ka gandrīz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju azartspēļu spēlēšanu uzskata par morāli nepieņemamu rīcību.

Avots: Pētījumu centra “SKDS” dati

Azartspēļu vēsture

Stāsta, ka brāļi Zevs, Heids un Poseidons, sviežot metamo kauliņu, pārdalījuši Visumu trijās daļās – debesīs, ellē un jūrā. Pēc šī nostāsta var secināt, ka azartspēles ir cilvēces vecākā zināmā aizraušanās. Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka pat alu cilvēks bijis aizrautīgs spēlētājs. Piemēram, pirms aptuveni 40 000 gadu tika lietots metamajam kauliņam līdzīgs priekšmets, kura nosaukums bijis “astragali”, un tas ticis taisīts no aitas vai suņa potītes kaula. Antīki azartspēļu priekšmeti ir atrasti arī Ķīnā, Japānā, Indijā, Ēģiptē un Romā.
Seno cilvēku alu zīmējumos ir sastopami daudz pierādījumu tam, ka jau tad clvēki bija ļoti iecienījuši azartspēles un nav varējuši atteikties no to vilinājuma. Ap 2300.gadu pirms mūsu ēras ķīnieši atklāja spēli, kurā, iespējams, laimēt pēc veiksmes principa, un 1100 gadu vēlāk grieķu kareivji izmantoja šo spēles principu, lai aizpildītu sev laiku. Arī Ēģiptē, Tēbu pilsētā, ap 1500.gadu pirms mūsu ēras faraonu un valdnieku ģimeņu aprindās bija populāri spēlēt no ziloņkaula gatavotus metamos kauliņus, kur rezultāta pierakstīšanai izmantoja skaitāmos dēlīšus. Metamo kauliņu spēle bija ļoti iecienīta arī Romas impērijā, jo tās likumdevējvara noteica, ka arī visi bērni jāapmāca metamo kauliņu spēlē un azartspēlēs kopumā.
Amerikā indiāņi ticēja, ka dievi ir laimes spēļu izgudrotāji, un tāpēc arī viņi pievienojās metamo kauliņu spēlei. Metamo kauliņu vietā tika izmantoti plūmju kauliņi, kurus iekrāsoja baltus vai melnus. Papildus šīm spēlēm indiāņi arī slēdza derības, paredzot ražas novākšanas laikus vai cerot izārstēt nopietni slimus cilts locekļus.
Ap 19.gadsimta 30.gadiem Amerikas Savienotajās Valstīs iespēju laimēt piedāvāja jau vairāk nekā 420 loteriju vietu, un loterijas kļuva par iecienītu nodarbi plašām cilvēku masām. Tomēr pēc pilsoņu kara evaņģēliskā reforma izskauda lielāko daļu loteriju iestāžu, un 19.gadsimta 90.gados pēc Luiziānā atklāta milzīga krāpšanas gadījuma likumdevējs atlikušās azartspēles aizliedza pavisam. Arī citos ASV štatos šis spēļu bizness tika pasludināts par nelegālu nodarbi, sabiedrībā izveidojot publisku nepatiku pret azartspēlēm. Pretēji cerētajam šo kategorisko aizliegumu dēļ azartspēļu organizēšanas vietas nepazuda, bet gan turpināja attīstīties kā pagrīdes bizness. 20.gadsimta 30.gados aizliegumi palika nedaudz saudzīgāki un cilvēkos arvien lielāku patiku izraisīja derības zirgu skriešanās sacensībās. Jau 1931.gadā Nevadā atkal no jauna legalizēja spēļu biznesu, spēļu un kazino zāles burtiski atdzima kā fenikss no pelniem. Kopš 1978.gada arī citos štatos tika legalizētas dažādas azartspēļu formas, ļaujot ASV ieņemt šīs nozares galveno lomu pasaulē.
Latvijā līdz neatkarības atgūšanai legāli pastāvēja tikai Padomju Savienības rīkotās loterijas, tādas kā “Dosaaf” un “Sportloto”. Pēc neatkarības atgūšanas šis bizness tiek reorganizēts un atdots privātuzņēmējiem. 1990.gadā Rīgā parādījās pirmais kazino.

Avots: http://www.lsba.lv/lv/isa_az_vesture

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Azartspēles – izklaide vai atkarība?

Kategorijas