Tver signālus caur Mēnesi

2014. gada 5. septembris 00:00

1247

Sofikalnietim Valdim Bicam jau apmēram četrdesmit gadus ir interesants vaļasprieks – viņš nodarbojas ar radioamatierismu.

Jābūt licencei
V.Bics par radioamatierismu sāka interesēties jau skolas laikā. “Kad mācījos internātskolā, audzinātāja man noņēma radiodetaļas, kuras biju paņēmis līdzi. Viņa teica, ka atdošot, kad beigšu skolu. Tā arī tās nav atdotas,” smej Valdis. Viņš savu hobiju ir apguvis pašmācības ceļā, un, lai arī agrāk viņš pats uztaisījis transīveru (signāla pārraidīšanas un saņēmējierīce), nu tas ir nopirkts gatavs. “Tagad jau vieglāk tos ir nopirkt nekā uzbūvēt, jo grūti atrast detaļas,” teic Valdis. Viņš stāsta, ka radioamatierim jābūt licencei, kura atļauj darboties šajā nozarē. “Ar citiem radioamatieriem pasaulē mēs varam runāt tikai par radioamatierismu vai arī laika apstākļiem. Radioamatieri var apspriest arī citas tēmas, bet tās nedrīkst būt sarunas par politiku. Ja kāds sāk runāt par politiku, tad viņam var noņemt licenci. Radioamatierisms ir sporta veids,” saka Valdis.
Viņš stāsta, ka Alūksnes novadā ir arī citi radioamatieri: Gunārs Auseklis, Viesturs Jakovļevs, Aleksandrs Gorkijs un Jānis Supe. “Katru mēnesi otrdienās četras stundas mums notiek aktivitātes ultraīsviļņos. Piedalāmies kopā ar somiem, zviedriem un citiem, ar kuriem izdodas sazināties. Lai iegūtu atļauju nodarboties ar radioamatierismu, ir jānoliek eksāmens Valsts sakaru inspekcijā. Eksāmenu kārto testa veidā: jānosaka signāla frekvence un jāatbild uz citiem jautājumiem.

Laikietilpīgs vaļasprieks
Valdis piedalās arī radiosporta sacensībās. Sacensībās tiek pārbaudīts, kā notiek radiosignāla padeve un saņemšana starp dalībniekiem. “Daudz šādās sacensībās gan neesmu piedalījies. Citi mani biedri piedalās biežāk un saņem arī diplomus. It sevišķi labi izdodas Gunāram Auseklim,” uzsver Valdis. Viņš uzskata, ka pašreiz pats interesantākais ir iespēja sūtīt signālu caur Mēnesi. “Tas ir atstarotais signāls, un tad mierīgi var sazināties pat ar Ameriku, ja ir labi arī citi rādītāji, piemēram, antenas. Pašlaik to daru aktīvi,” teic Valdis. Viņš atzīst, ka radioamatierisms ir laikietilpīgs vaļasprieks, tajā tiek ieguldīts arī daudz līdzekļu, taču šāda nodarbe nāk par labu, jo laiks tiek pavadīts saturīgi. “Arī ārkārtas situācijās radiosakari ir nepieciešami: ja nu gadās situācijas, kad nav pieejami telefonsakari vai citi sakaru veidi,” saka radioamatieris. ◆

Radioamatierisma vēsture

◆ Pirms apmēram 65 gadiem, pēc ilgām cīņām ar ierēdņiem, Latvijā tika oficiāli atļauti amatieru radiosakari. Pirmie septiņi cilvēki no Latvijas Radioamatieru biedrības īsviļņu sekcijas 1936.gada 9.septembrī Pasta un telegrāfa departamentā sekmīgi nokārtoja eksāmenus, lai saņemtu atļauju būvēt un ekspluatēt individuālās radiostacijas. Prasības amatieru licences pretendentiem tajā laikā ne ar ko neatšķīrās no prasībām profesionāliem jūras radistiem. Tāpat kā daudzās citās valstīs, toreiz nosacījumi bija diezgan skarbi. Drošības policija pretendentiem veica uzticamības pārbaudi. Speciāli iesietos, ar zīmogu aizsargātos aparāta žurnālus vajadzēja uzturēt divos eksemplāros un katru mēnesi iesniegt kopiju Pasta un telegrāfa departamentam pārbaudei. Turpmākajos trīs gados amatieru skaits Latvijā dubultojās, bet 1939.gadā, sākoties Otrajam pasaules karam, darbību ēterā aizliedza.
Pēc 1940.gada notikumiem strādnieku vara pilnībā aizliedza Latvijas Radioamatieru biedrības darbību.
Pagājušā gadsimta 60. līdz 90.gados Latvijā izveidojās spēcīga radioamatieru plejāde, tika atvērtas daudzas individuālās un kolektīvās radiostacijas, izveidotas spēcīgas komandas dažādām sacensībām. Jebkurš cilvēks, kura rīcībā ir piemērots uztvērējs, var klausīties, par ko runā radioamatieri un kā notiek amatieru radiosakari, bet, ja šī nodarbe kļūst par pastāvīgu aizraušanos un novērojumi tiek veikti regulāri un sistemātiski, tad šādu cilvēku var saukt par radioamatieri - novērotāju. Parasti tas ir pirmais solis, lai kļūtu par pilntiesīgu radioamatieri, viens no svarīgākajiem etapiem iesācēju sagatavošanā. Ļoti labi, ja novērotājs ne tikai klausās, bet arī fiksē savā stacijas dienasgrāmatā, kur un kādas stacijas viņš ir uztvēris, kāda bijusi dzirdamība. Tas viss palīdz apgūt radioviļņu izplatīšanās īpatnības, iepazīties ar radiosakaru kārtību un noteikumiem un iegūt sākotnējās radiooperatora iemaņas. Ja ir vēlēšanās, novērotājs var reģistrēties Latvijas Radioamatieru līgā un tur saņemt personisko reģistrācijas numuru. Tad novērotājs var sūtīt savus ziņojumus uztvertajām stacijām un saņemt no tām atbildes.
Avots: www.sakaru-pasaule.lv

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Tver signālus caur Mēnesi

Kategorijas