Ar kulaku un pigu kabatā

2014. gada 12. septembris 00:00

Kāpēc tīmeklī, īpaši dažādu rakstu komentāros, ir tik daudz agresīvu, naidīgu, muļķīgu un neiecietīgu izteikumu? Kādu motīvu vadīts cilvēks, izmantojot segvārdu jeb niku, pauž ķengas un apvainojumus? Tā taču ir tā pati emocionālā agresija!
Psiholoģe Inese Birģele niku salīdzina ar masku, zem kuras tiek paslēptas emocijas, vēlmes un vajadzības, ko cilvēks neprot vai nespēj īstenot savā dzīvē. Vēlmes un vajadzības iespaido cilvēka emocijas. Ja ir neapmierinātība ar savu dzīvi, rodas dusmas un aizkaitināmība, tiek vainota visa pasaule. Cilvēks ir nikns, bet nevar vērst savu agresiju pret īsto vainīgo sociālu apsvērumu dēļ, tāpēc dusmas, uzbrukums tiek notēmēts pret gadījuma rakstura un nereti nevainīgu objektu. Bieži vien, it īpaši pusaudžu vecumā, pārnestā, pastarpinātā agresija rodas sakarā ar vispārēju neapmierinātību, ar nelabvēlīgu sociālo situāciju. Pastarpinātā agresija nav tieši vērsta pret naida objektu, bet izpaužas, nodarot ļaunu netiešā veidā, piemēram, ar baumām vai svarīgu lietu piesavināšanos, skaidro psiholoģe. Nika izvēle daudz ko pasaka par personību, kā katrs grib sevi prezentēt, pievērst citu uzmanību. Aiz segvārda, paliekot anonīmam, iespējams daudz atklātāk paust savus uzskatus, emocijas. Nejust savu mazvērtību.

Problēmas rada salīdzināšana
Iespējams, tieši mazvērtības sajūta ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tiek rakstīti agresīvi komentāri, kritika, sūdzības internetā, spriež I. Birģele. Dažādu iemeslu dēļ cilvēks dvēseles dziļumos jūtas mazvērtīgs, tas liek viņam par sevi domāt kā par kaut ko zemāku, neglītāku, dumjāku utt. Šīs nepilnvērtības izjūtas rada bailīgumu, kļūst par personības reakciju pret jebkuru un jebkurā situācijā. Tiem, kas sevī izjūt nedrošību, bailes, nepietiek spēka stāties pretī grūtībām, pārbaudījumiem. Lai pārvarētu savus mazvērtības kompleksus, viņi meklē dažādas izejas, kas bieži vien ir otras galējības. Uz āru laužas naidīgums, agresivitāte, plosoša nepieciešamību pārspēt citus, komandēt un pazemot. Vienlaikus cilvēks pats sevī ieslēdzas. Šis pretrunīgais garīgais stāvoklis reizēm ir apzināts, bet ļoti bieži neapzināts.
Pirmie mazvērtības kompleksi parādās jau agrā bērnībā, kad tiekam salīdzināti ar citiem, notiek sacensība, kurš labāks, gudrāks, skaistāks, talantīgāks. Kad neveicas, neizdodas sasniegt iecerēto, cieš pašvērtējums, parādās skaudība, nenovīdība, dusmas: kāpēc kādam citam, redz, viss izdodas?! Gribas kaut kā mazināt un nopelt otra veiksmi, gudrību, kritizēt un meklēt ēnas puses šā cilvēka personībā, parādīt, ka viņa nodomi nemaz nav tik cēli. Tas neliek pašam justies kā neveiksminiekam, taču nedaudz paceļ pašsajūtu. Šķietamais kompensācijas mehānisms ir tikai ilūzija. Negatīvas domas, anonīma gānīšanās nepavisam neizskauž mazvērtības izjūtu, gluži otrādi – piesaista neveiksmes.

Atklāti izteikties – grūtāk
Lai atklāti un civilizēti paustu savas domas, emocijas, attieksmi pret notikumiem un neapmierinātību ar procesu virzību, vajadzīgs zināms psiholoģiskais briedums, emocionāla kultūra. To spēj tikai spēcīga personība. Personības spēks jeb vara saistīta ar pašpaļāvību, kas ir nevis mākslīgi radīta vai izdomāta maska nedrošības un baiļu slēpšanai, bet gan patiesa realitātes atzīšana un ticība savām spējām tikt ar to galā pēc labākās sirdsapziņas. Personības spēks “nāk no cilvēka iekšienes”. Sajūtot to, mēs runājam par starojumu, mieru vai gara bagātību. Šāds cilvēks pārliecina arī ar savu iekšējo komfortu un vitalitāti. Tādas īpašības vērojamas drosmīgos cilvēkos, kam nepiemīt augstprātība vai agresivitāte. Tā ir objektīva savu iespēju apzināšanās, neatkarība no apkārtējo vērtējuma, spēja droši izteikt savu viedokli un uzdrīkstēšanās nepieciešamības gadījumā palikt opozīcijā vienam.
Daudzie anonīmie komentētāji domā, ka viņu rakstītais neietekmē ne pašus, ne citus. Tomēr domu, vārdu enerģija ir spēcīga, tā var arī graut, izmainīt likteni. Kā mežā patvaļīgi izveidota izgāztuve piesārņo mūsu dabu, tāpat arī šī negatīva virtuālā informācija komentāru sadaļā ietekmē cilvēces kopējo enerģētiku. Tās nav ezoteriķu blēņas! Tas ir kas vairāk kā pāriet ceļu pie sarkanās gaismas, ja nav nevienas mašīnas – šādu pārliecību pauž cilvēki, kuri iesaistījušies projektā “Agresivitātes indekss”. Tas sācis darboties 2011. gadā un ir interneta portālu komentāros paustās neiecietības monitoringa instruments. Šis projekts tapis Tiesībsarga biroja paspārnē un ir zinātnieku, Tiesībsarga biroja un Frīdriha Eberta fonda sadarbības kopdarbs. Ar tā palīdzību ir iespējams novērtēt auditorijas komunikāciju un reakciju uz aktuāliem notikumiem, izprast komentāru rakstītāju emocionālo agresiju internetā. Indekss uzrāda auditorijas reakciju uz dažādiem sabiedriskiem un politiskiem notikumiem, biežāk lietotos agresīvos vārdus, komentēšanas kultūru un citas kopsakarības.
Projekts ir plānots kā ilgtermiņa izpētes process, reizi mēnesi tiek apkopoti iepriekšējā mēneša dati un sniegta ekspertu skaidrojošā analīze. ◆

Pieredze
Kopš viena atgadījuma vienmēr, kad ir darīšana ar žurnālistiem, piekodinu, lai neliek publikāciju internetā. Jo starp portālu lasītājiem vienmēr atrodas tādi, kas mēdz izgāzt žulti. Mana māsa, prasmīga rokdarbniece, bija šokēta, lasot komentārus – samazgas zem raksta par viņas hobiju un sunīti. “Labvēļi”, paslēpušies zem viltus vārdiem, apgalvoja, ka viņa esot brāķdare, karjeriste, nez ko no sevis iedomājoties, bet mopsītis medaļas nav pelnījis, jo atgādinot pārbarotu sivēnu. Mēģinājām izskaitļot un sapratām, ka izteicieni jau kaut kur dzirdēti un var nākt no mūsu paziņu loka. Kad kārtējo reizi sagadījāmies vienā kompānijā, it kā nejauši ievirzījām sarunas tēmu par informāciju virtuālajā vidē un izmetām tēzi, ka jebkura portāla administrators var noskaidrot un policija sodīt komentāra autoru, konkrētā datora atrašanās vietu. Viens no precētajiem pāriem kļuva tramīgs. Pārjautājis, vai tiešām anonīmos komentētājus iespējams identificēt, vīrs izskrēja no telpas. Pēc brīža viņam piesarkusi sekoja sieva. Kopš tā vakara vairs neesam tikušies. ◆
Inese, 34 gadi

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ar kulaku un pigu kabatā

Kategorijas