"Nevaru ieelpot, reibst galva, strauji sitas sirds, panika..." – veģetatīvā distonija
Maijas (30 gadi) stāsts: Tas sākās pēkšņi. Vakarā grasījos iet gulēt,
bet sajutos dīvaini. Iedūrās krūtīs, likās, ka nevaru līdz galam
ieelpot, sareiba galva, sāka strauji sisties sirds. Izbijos ne pa jokam.
Pasaucu vīru, kurš bija nolēmis ilgāk palikt nomodā un pastrādāt. Vīrs
centās mani nomierināt, piedāvāja izsaukt ātro palīdzību. Es atteicos,
kaut galvā iešāvās doma, ja nu man apstājas sirds, varbūt tomēr jābrauc
uz slimnīcu... Atgūlos. Centos mierīgi elpot. Pēc brīža nomierinājos un
„sliktums” pārgāja, bet vakarā ilgi nevarēju iemigt. Nākamajā dienā bija
grūti pastrādāt. Domas atgriezās pie vakardienas dīvainās pašsajūtas.
Sāku galvā sacerēt visbriesmīgākos scenārijus. Varbūt man ir trombs
sirdī? Varbūt man ir vēzis galvā? Ja nu es nomirstu? Centos biedējošās
domas atvairīt. Bet tas nepadevās tik viegli.
Vakarā, braucot
mājās no darba, pirmo reizi mūžā piedzīvoju īstu panikas lēkmi – atkal
sāka durties krūtīs, sāka šausmīgi strauji dauzīties sirds, sāku strauji
elpot, jutu nenormālas, dzīvnieciskas bailes. Likās, ka tūlīt zaudēšu
prātu. Acu priekšā parādījās migla. Sāka tirpt plaukstas. Izlēcu no
tramvaja. Likās, ka svaigā gaisā paliek vieglāk. Ar to brīdi sākās mans
murgs gada garumā. Veicu visus iespējamos izmeklējumus. Katru reizi,
saņemot izmeklējumu rezultātus, un redzot, ka tie ir normāli, likās, ka
noteikti ir vēl kāds cits izmeklējums, kas parādīs, kas ar mani notiek.
Dīvainās sajūtas un panikas lēkmes kļuva biežākas.
Es sāku
izvairīties no pasākumiem. Baidījos pat no tuvības ar vīru. Mūsu
attiecības kļuva sarežģītas. Jutos vainīga un nomākta. Reizēm mani pat
pārņēma dusmas, kādēļ es nevaru normāli dzīvot un justies? Ģimenes ārsts
izrakstīja man nomierinošus līdzekļus, bet brīdināja, ka tos drīkst
lietot tikai dažas nedēļas. Minēja, ka pareizāk būtu lietot
antidepresantus, jo mani traucējumi visticamāk saistīti ar veģetatīvo
distoniju. Mudināja mani aiziet uz konsultāciju pie psihiatra vai
psihoterapeita.
Sākumā pretojos. Likās, ka aizejot pie psihiatra
parādīšu savu sakāvi un vājumu, uzlikšu sev „zīmogu” uz mūžu. Tomēr,
kad jutos jau tik slikti, ka nespēju ne pastrādāt, ne rūpēties par
ģimeni, nolēmu paklausīt ģimenes ārstam uz aiziet pie speciālista uz
konsultāciju.
Psihiatrs uzklausīja manu stāstu. Izjautāja par
fiziskām slimībām dzīves laikā. Apskatīja izmeklējumu rezultātus. Biju
pārsteigta, ka vizīte pie psihiatra ne ar ko daudz neatšķīrās no vīzītes
pie jebkura cita ārsta. Psihiatrs man uzstādīja šī gadsimta modernāko
diagnozi – somatoforma veģetatīva disfunkcija. Izskaidroja, kas tas ir,
kā tas rodas, un kā to vislabāk ārstēt. Jau vizītes laikā nomierinājos
un priecājos, ka ārsts man piedāvāja izvēlēties, kā vēlētos ārstēties,
nevis autoritatīvi nolika zāļu receptes uz galda. Tā kā jutos tik
slikti, piekritu lietot antidepresantus. Sajutos krietni mierīgāka jau
pēc pāris nedēļām. Sāku apmeklēt arī psihoterapeitu. Mācos nedramatizēt
un nepadarīt par katastrofu jebkuru dzīves notikumu. Mācos
nepārstrādāties un atrast laiku sev. Mācos izteikt savas sajūtas vārdos.
Cenšos baudīt dzīvi šodien un šeit! Es esmu ieguvusi brīvību!
SOMATOFORMA VEĢETATĪVA DISFUNKCIJA
Somatoforma
veģetatīva disfunkcija (SVD) jeb veģetatīvā distonija ir ķermeņa
funkciju un sajūtu traucējumi, kaut objektīvs un medicīniski
izskaidrojams šo traucējumu iemesls netiek atrasts. Cilvēkam ir fiziskām
saslimšanām līdzīgi simptomi (piemēram, smakšanas sajūta, sāpes krūtīs,
svīšana, galvas reiboņi), taču, veicot klīniskos izmeklējumus, noteiktu
fizisku cēloni simptomiem nav iespējams atrast.
Kas ir veģetatīvā nervu sistēma?
Ķermeņa
funkcijas un iekšējos orgānus (sirdsdarbību, elpošanu, kuņģa un zarnu
trakta darbību, urīna izvadi) regulē veģetatīvā nervu sistēma, kas
darbojas neatkarīgi no cilvēka apzinātās kontroles. Veģetatīvā nervu
sistēma iedalās 2 daļās:
- Simpātiskā nervu sistēma – sagatavo
organismu aktīvai darbībai. Pārnestā nozīmē to varētu raksturot kā
organisma sagatavošanos cīņai, uzbrukumam vai bēgšanai. Simpātiskajai
nervu sistēmai aktivizējoties, paātrinās sirdsdarbība, sasprindzinās
muskuļi un palielinās to spēks, paplašinās acu zīlītes, paātrinās
vielmaiņas procesi, samazinās gremošanas sulu izdalīšanās, paplašinās
elpvadi jeb bronhi. Simpātiskā nervus sistēma pastiprināti darbojas, ja
cilvēks izjūt trauksmi un saspringumu.
- Parasimpātiskā nervu
sistēma – sagatavo organismu mieram un atpūtai. Parasimpātiskajai nervu
sistēmai aktivizējoties, palēninās sirdsdarbība, elpošana, sašaurinās
elpvadi, samazinās muskuļu saspringums un spēks, sašaurinās acu zīlītes,
palielinās gremošanas sulu izdalīšanās.
Kā veģetatīvo nervu sistēmu ietekmē emocijas?
Emocijas
palīdz pielāgot veģetatīvās nervu sistēmas darbību cilvēka vajadzībām.
Piemēram, ieraugot mežā čūsku, izjūtam bailes. Šajā brīdī aktivizējas
simpātiskā nervu sistēma, organisms acumirklī ir gatavs bēgšanai.
Savukārt, piesēžoties pie skaisti klāta vakariņu galda, izjūtam
labsajūtu un patiku. Tas “iedarbina” parasimpātisko nervu sistēmu, un
cilvēka organisms ir gatavs atslābt un mierīgi baudīt maltīti. Dažādas
emocijas ir normāla un veselīga izpausme. Taču reizēm nonākam
situācijās, kad savas emocijas ir grūti pieņemt, saprast un izteikt.
Piemēram, darbā cilvēkam tiek uzlikti arvien vairāk un vairāk pienākumi,
taču darba samaksa nemainās. Cilvēkam ne tikai pieaug slodze, bet arī
spriedze, stress, neapmierinātības sajūta, varbūt pat dusmas.
Neizrunājot un neatrisinot nepatīkamās emocijas, tās sāk cilvēku
“grauzt” no iekšienes.
Esot nemitīgas neapmierinātības,
spriedzes un pārslodzes stāvoklī, organisms visus savus spēkus sāk tērēt
slodzes, stresa un spriedzes izturēšanai, darbojas “izdzīvošanas
režīmā”. Aktivizējas simpātiskā nervu sistēma. Nepazināti ieslēdzas
veselu ķīmisko reakciju virkne – sirdsdarbība paātrinās, asinīs lielākā
daudzumā izdalās stresa hormoni, aknās atbrīvojas ķīmiska viela
glikogēns, kas vēlāk pārvēršas glikozē un nodrošina organismu ar
enerģiju, elpošana kļūst straujāka, lai plaušām pieplūstu vairāk
skābekļa, muskuļi saspringst, lai būtu gatavi fiziskai darbībai, ja tāda
būs nepieciešama, pastiprinās sviedru izdale, lai atvēsinātu ķermeni,
ja gadījumā fiziska darbība patiešām tiek realizēta. Stresa un ilgstošas
smagas slodzes gadījumā simpātiskā nervu sistēma tiek pārslogota. Tiek
izjaukts veģetatīvās nervu sistēmas līdzsvars, kas var izraisīt
visdažādākos simptomus.
Kādi ir veģetatīvās distonijas simptomi?
Biežākie
simptomi ir sirdsklauves, svīšana, elpas trūkums, smakšanas sajūta,
trīce, žagošanās, klepus, vēdera pūšanās, urkšķēšana, bieža caureja vai
urinēšana. Dažos gadījumos var būt arī dažādu ķermeņa daļu un orgānu
sāpes un smaguma vai saspringuma sajūta ķermenī.
Veģetatīvās
distonijas simptomus pavada izteikta trauksme, nemiers, bezpalīdzības
sajūta, bailes, bieži rodas pat panikas lēkmes. Cilvēkam ir bažas par
savu veselību, aizdomas, ka varētu būt saslimis ar kādu fizisku
saslimšanu. Parasti cilvēki paši aktīvi un atkārtoti meklē ārstu
palīdzību, veic dažādus izmeklējumus. Taču izmeklējumu rezultāti
neapstiprina aizdomas par fizisku saslimšanu. Papildus par veģetatīvās
distonijas un citu stresa izraisītu slimību simptomiem lasi
www.vivendicentrs.lv.
Kā diagnosticē veģetatīvo distoniju?
Ja
cilvēkam ir sūdzības par savu fizisko veselību vai aizdomas, ka varētu
būt saslimis ar kādu fizisku saslimšanu, pirmkārt jāveic izmeklējumi,
lai pārliecinātos, vai veselības traucējumi patiešām nav saistīti ar
kādu fizisku stāvokli vai saslimšanu. Ja izmeklējumi neuzrāda fizisku
pataloģiju un ārsts apstiprinājis, ka pacientam nav tāda fiziska
saslimšana, kas varētu izskaidrot esošos simptomus, iespējams,
traucējumi saistīti ar somatoformās veģetatīvās nervu sistēmas
disfunkciju jeb veģetatīvo distoniju. Šo diagnozi vislabāk var
apstiprināt un vairāk informācijas sniegt ārsts, kurš specializējas šādu
stāvokļu diagnosticēšanā un ārstēšanā – psihiatrs vai psihoterapeits.
Kā ārstē veģetatīvo distoniju?
Katrs
cilvēks var izvēlēties sev piemērotāko ārstēšanas veidu. Ja gribas ātru
pašsajūtas uzlabošanos, ir vērts sākt lietot antidepresantus. Mūsdienās
ir pieejami antidepresanti, kas neizraisa būtiskas blakusparādības, ir
droši un efektīvi. Antidepresanti neizraisa atkarību. Ārsts psihiatrs
var palīdzēt izvēlēties piemērotākos antidepresantus, izskaidrot, kā
terapija uzsākama, turpināma un pārtraucama. Terapijas kurss ar
antidepresantiem parasti ilgst vairākus mēnešus. Diemžēl, ja nekas
nemainās cilvēka ikdienā, domāšanā, pieejā dzīvei un attiecībām ar
cilvēkiem, pārtraucot lietot antidepresantus, simptomi pēc laika var
atjaunoties ar jaunu sparu.
Efektīva veģetatīvās distonijas
ārstēšanas metode ir psihoterapija. Psihoterapija palīdz cilvēkam
saprast, ko viņš domā par sevi, pasauli un citiem cilvēkiem.
Psihoterapijā tiek meklēti cēloņi problēmām, kuru dēļ cilvēkam ir
radušies nepatīkamie simptomi. Psihoterapijā tiek izpētīta pacienta
personība, attiecību veidošanas modelis ar citiem, reaģēšanas veids
dažādās situācijās. Psihoterapija palīdz izprast sava ķermeņa sajūtas un
izpausmes trauksmes brīdī un iemāca neuztvert tās kā bīstamas.
Psihoterapija palīdz atgūt spēju pilnvērtīgi baudīt dzīvi un priecāties
par to!
Nopietnu un izteikti traucējošu veģetatīvās distonijas
simptomu gadījumā visiedarbīgākā ir antidepresantu un psihoterapijas
kombinācija.
Vieglu simptomu gadījumā palīdzēt var alternatīvas
palīdzības metodes – meditācija, fizioprocedūras, vingrošana, adatu
terapija, joga.
Ko darīt, lai veģetatīvā nervu sistēma nezaudē līdzsvaru?
Neaizmirsti
par nakts miegu! Katram ir individuāls miegam nepieciešamais stundu
skaits. Mazgulētājiem var būt gana ar 6 stundām, ilggulētājs arī pēc 8
stundu nakts miega jutīsies noguris. Galvenais ir ieklausīties savā
ķermenī un dot tam nepieciešamo atpūtu. Ievēro miega higiēnu (vēsa,
tumša, klusa telpa; izvairies no kofeīna un nikotīna lietošanas pirms
miega, nepārēdies, bet vairies būt badā pirms gulētiešanas)!
Ēd
veselīgi! Uztura speciālisti nebeidz atgādināt, ka svarīgi
ikdienā uzņemt pārtiku, kas saturētu visas organismam nepieciešamās
uzturvielas pareizās proporcijās. Ievēro mērenību! Neaizmirsti par
šķidrumu pietiekamā daudzumā!
Vingro! Pasaules veselības
organizācija iesaka vidējas intensitātes aerobu fizisku slodzi
(piemēram, ātra staigāšana, nūjošana, vingrošana, peldēšana, zāles
pļaušana, volejbola spēle) vismaz 150 minūtes nedēļā. Fiziska slodze
palīdz ne tikai uzturēt labu formu, možu garu un skaidru galvu, bet arī
pasargā no sirds un asinsvadu slimībām, diabēta, dažām vēža formām,
locītavu problēmām un depresijas.
Valdi pār stresu! Stress ir
neizbēgama cilvēka dzīves sastāvdaļa. Neliela deva stresa pat ir
veselīga un vajadzīga. Stress palīdz labāk un mērķtiecīgāk koncentrēties
darāmajam. Ilgstošs un nepārtraukts stress ir toksisks ķermenim un
garam. Apzinies savas robežas, resursus, vēlmes un vērtības. Rīkojies
saskaņā ar to un stresa situācijas risināsies vieglāk.
Rūpējies
par savu emocionālo labsajūtu! Smiekli un pozitīvas emocijas samazina
stresa hormonu līmeni, uzlabo imunitāti, palielina skābekļa daudzumu
organismā. Tiesa, dzīvē neizdodas izvairīties arī no grūtām emocijām.
Mūs visus piemeklē dusmas, skaudība, kauns, vainas sajūta. Apzinies šīs
emocijas, nosauc tās vārdā, centies izprast to cēloni. Pavēro savu
reakciju, izjūtot šīs emocijas. Reizēm emocionālo pasauli labāk izprast
var palīdzēt psihoterapija.
Dzīvo „šeit un tagad”! Mēs daudzas
lietas darām „autopilotā”, nemaz nedomājot līdzi. Reizēm domās
„iestrēgstam” pagātnē, vai bīstamies no nezināmas nākotnes, palaižot
garām to, kas patiešām svarīgs šobrīd. Esi klātesošs tagadnes brīdī.
Izmēģini apzinātības meditācijas vingrinājumus – apzinies un vēro
notiekošo apkārtnē, savās domās un sajūtās, nekādā veidā nevērtējot to.
Dažādus praktiskus apzinātības vingrinājumus var atrast internetā. Par
tiem var pastāstīt ari kognitīvi biheiviorālais terapeits.
Meklē
sabiedrību! Cilvēks nav vientuļa sala. Mums visiem nepieciešams kāds,
kam uzticēties, ar ko dalīties, ar ko būt kopā. Velti laiku sarunai ar
vecākiem, paziņām, draugiem vai kolēģiem. Reizēm pat vienkārša saruna
par to, kāds ārā laiks var būt atspirdzinoša un iedvesmojoša! Nepaliec
vienatnē un meklē palīdzību, ja ir grūtības!
Velti laiku sev!
Pārdomā savas vērtības un mērķus. Jebkuru lietu ir vieglāk darīt, ja tai
piešķir vērtību. Ik pa laikam svarīgi saprast, kas katram dzīvē ir
svarīgi šobrīd, ko var atlikt uz vēlāku laiku, kas sniegtu gandarījumu,
bet kas būtu tikai veltīgs, ārišķīgs, nesvarīgs laika patēriņš.
Kategorijas
- Laikraksta sludinājumi
- Pērk
- Pārdod
- Dažādi
- Pakalpojumi
- Maina
- Izīrē
- Vēlas īrēt
- Dāvinu
- Darbs - meklēju
- Darbs - piedāvāju
- Pazudis / Atrasts
- Līdzjutība
- Sludinājumi
- Transports
- Nekustamais īpašums
- Darbs un izglītība
- Izklaide
- Mājdzīvnieki
- Dažādi
- Mājsaimniecība
- Lauksaimniecība
- Labsajūta un veselība
- Celtniecība
- Elektronika
- Pērk
- Pārdod
- Forums
- Mana dzīvesvieta
- Cilvēki
- Izklaides iespējas
- Sanāca kā vienmēr...
- Ir ko teikt?
- Izklaide un kultūra
- Transports un satiksme
- Pilsēta
- Darba devēji
- Citos portālos
- Diena.lv
- Db.lv
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Sarunas par dzīvi
- Latvija pēc 90
- 8778
- Konkursi
- Mīlestības stāstu konkurss
- Blogi
- Afiša
- Koncerti
- Teātra izrādes
- Izstādes
- Sports
- Balles un diskotēkas
- Bērniem
- Filmas
- Citi pasākumi
- Dievkalpojumi
- Jauniešiem
- Senioriem
- Svētki
- Piemiņas pasākumi
- Izlaidumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Cope un medības
- Dzive laukos
- Veselība
- Sports
- Politika
- Vēlēšanu ziņas
- 10. Saeimas vēlēšanas
- 11. Saeimas vēlēšanas
- Kultūra
- Konkursi
- Vietējās ziņas
- Skolu ziņas
- Pasaules ziņas
- Latvijas ziņas
- Policijas ziņas
- Skola Kanaviņu kalnā
- Senioriem
- Vēlēšanas 2017
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Statiskas lapas
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Teritoriālās reformas krustcelēs
- Izklaide
- 13. Saeimas vēlēšanas
- Slēpņošanās spēle "Discover the city"
- Koronavīruss
- "Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā"