TV3 "Nekā Personīga" 14.septembra raidījums

2014. gada 17. septembris 12:50

404

AM: Radarus Krievijas pierobežas uzraudzībai Latvija sāks iepirkt nākamgad
Kopš Ukrainas konflikta Latvijas pierobežā manīti 123 Krievijas lidaparāti; 29 kuģi un zemūdenes
CERT: Hakeri uzbrukumos Ukrainai izmanto arī Latvijā inficētus datorus

Maijā netālu no Latvijas robežas mūsu armija novēroja 30 Krievijas lidaparātus, jūnijā divreiz varāk – 65. Visvairāk lidojuši iznīcinātāji un izlūklidmašīnas. Laika posmā kopš Ukrainas konflikta sākuma pamanīti 53 iznīcinātāji un 42 izlūki. Pavisam mūsu spēki no aprīļa līdz septembrim konstatējuši 123 Krievijas lidaparātus.

ANDRIS SKRIBIS
Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta Jūras spēku meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra priekšnieks komandleitnants
Latvijas ūdeņi iedalās teritoriālajā jūrā, kas ir 12 jūras jūdzes no krasta un eksluzīvā ekonomiskā zonā. tātad eksluzīvā ekonomiskā zona ir domāta kuģu tranzītiem - miermīlīgam pārgājienam. (paskaidrojumam: 12 jūdzes ap 24km)

Pārsvarā Krievijas armijas lidmašīnas lido maršrutā Sanktpeterburga – Kaļiņingrada. To uzdevums ir maksimāli pietuvoties Latvijas robežai, lai pārbaudītu mūsu spēju reaģēt - cik ātri tās pamana radari un noķer NATO iznīcinātāji.

JĀNIS SĀRTS
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs
Es pieņemu, ka tas notiek ne tikai iepretim Baltijas valstīm. Cik mēs zinām arī Somijā ir tāda pati problēma tā kā jā - tā ir spēka demonstrācija pierobežā.

Virs Latvijas ekonomiskās zonas jūrā novēroti visdažādākie lidaparāti – kopumā čeras reizes mūsu robežai pietuvojušies virsskaņas tālās darbības bumbvedēji TU-22M. Augusta beigās tie gar Latviju lidoja kopā ar izlūk un kaujas lidmašīnām. Dažāda veida iznīcinātāji kopš aprīļa manīti 53 reizes. Īpaši daudz jūnijā –mēneša laikā 32. Pavasarī Latvijas armijas speciālistu uzmanību piesaistījuši līdz šim neredzēti manevri - jūrā kopā ar kuģi izmantots K27 helikopteris.

JĀNIS SĀRTS
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs
Tas bija jauna veida vingrinājumu kopums, ko mēs redzējām. Tādus mēs nebijām redzējuši. Tur bija kopīga darbība - gan kuģi, gan helikopters. Nu jā - tas bija neredzēts līdz šim elements.
Tā bija jauna spēja, ko Krievija trenēja, kas līdz šim nebija redzēta un tur mēs vēl analizējam.
Vairāk izskatījās kā taktisks uzbrukums?
Nespekulēsim šobrīd.

Tomēr Latvijai bīstamākas ir Krievijas spiegu lidmašīnas. Tās lidojot gar mūsu neitrālajiem ūdeņiem, spēj pat skanēt ne tikai pierobežu. Maijā un jūnijā tās gar Latviju lidojušas īpaši bieži - katru otro dienu. Kopš aprīļa novēroti 42 izlūku lidojumi.

MĀRTIŅŠ VĒRDIŅŠ
Atvaļināts NBS kapteinis
IL-20 – pavisam nosacīti neliela lidmašīna, propellerlidmašīna ar četriem dzinējiem, bet kura tiek izmantota izlūkošanas nolūkā. Viņa neskatās, kas notiek tieši zem viņas. Aparatūra, kas uzstādīta uz IL20 borta, var skatīties pa labi un kreisi no sava lidojuma kursa vairāku 100 kilometru dziļumā.
Kam vajadzētu pievērst uzmanību noteikti – tās ir A-50 izlūklidmašīnu lidojumiem. Tā ir “Awaks” tipa izlūkošanas lidmašīna, kas ir jau krietni jaudīgāka nekā IL-20 un tā aparatūra, kas ir viņai virsū, skatās līdz pat 1000 kilometru pa labi un pa kreisi no tās kursa.

Bez lidaparātiem kopš Ukrainas konlikta sākuma tuvu Latvijas ūdeņiem manīti arī 29 Krievijas kara kuģi un zemūdenes. To treniņu vietas izraudzītas nepatīkami tuvu Latvijai - pa vidu starp Gotlandes salu un Latvijas jūras robežu starp Liepāju un Ventspili - tā saucamajā Gotlandes ieplakā. Tas ir otrs zemākais punkts Baltijas jūrā.

MĀRTIŅŠ VĒRDIŅŠ
Atvaļināts NBS kapteinis
Baltijas jūrā Baltijas flotē atrodas divas dīzeļ-elektriskās zemūdenes. Kuras, protams, atrodoties mūsu krastu tuvumā, var radīt nelielu bīstamību attiecībā uz to, ka var tikt bloķēta piekļuve Latvijas teritorijai no jūras. Līdz ar to šajā topā var uzskatīt, ka zemūdeņu parādīšanās pie mūsu krastiem ir lielākais no visiem apdraudējumiem.

JURIS ROZE
Jūras spēku flotiles komandieris Komandkapteinis
Pieņemot, ja notiek ļaunākais un kuģis sāk braukt Latvijas virzienā. cik aptuveni laika izteiksmē tas nozīmē - cik ātri viņš tiek iekšā Latvijas ūdeņos un līdz krastam?
Ja vidējais ātrums kara kuģim ir no 15-30 mezgliem, tad tad pārvarēt attālumu 20-40 jūdzes tas varētu kādās 2-3 stundās. Reaģēt mēs spējam nekavējoties. Protams, mums ir savs reakcijas algoritms, bet tas laikam nav tas jautājums, ko es varētu tā stāstīt.

Aizsardzības ministrija uzskata, ka jūras robeža ir salīdzinoši droša. Savukārt ja Latvijas austrumos no Krievijas ielidotu netālu no Daugavpils bāzētie supermodernie helikopteri, pašreizējie Latvijas radari tik zemu lidojošus lidaparātus nespētu ieraudzīt. Jauno radaru iepirkums sāksies nākamā gada pirmajā pusē. Pagaidām militāristi vēl tikai pēta kādas iekārtas Latvijas pierobežai izvēlēties.

JĀNIS SĀRTS
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs
Ir sāktas sarunas ar virkni NATO valstu kompānijām, kas šādu produkciju piedāvā. tas būs atkarīgs no sarunu procesa, bet mēs ceram līdz nākamā gada pirmajai pusei tikt skaidrībā un sākt šo te procesu ar šo radaru sistēmu iegādi.

Ātrāk uzbuvēt radarus, stiprināt zemessardzi un patriotisko audzināšanu. Partiju līderi Latvijas militārās spējas vairošanai piedāvā dažādus risinājumus. Pat Saskaņas centrs, kas iebildis pret naudas došanu bruņojumiem vai ārvalstu misijām, nu gribētu Krievijas lidmašīnu vietā redzēt mūsējās.

AUGUSTS BRIGMANIS
Nu, es domāju, ka tas darbs, kas notiek, ir aktīvi jāturpina uz priekšu un, protams, nebūsim naivi, ka vienmēr Latvija būs Krievijas interešu zonā. un ļoti svarīgi ir nepaļauties provokācijām, bet tai pašā laikā soli pa solim iet uz sava bruņotā potenciāla palielināšanu. Cilvēkus piesaistīt zemessardzei, un veicināt soļus, kas liecinātu, ka mēs kā saka tautā - neesam ar pliku roku ņemami.

AINĀRS LATKOVKSIS
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs
Krievija zin, ka mēs zinām - tas ir svarīgākais. bet mēs labi saprotam un tas vairs nav nekāds vlasts noslēpums, ka uz austrumu robežas mums nav tāda veida radaru, lai mēs noteiktu zemu lidojošus objektus. Tur mēs tiešām neredzam un tas ir pamats uztraukumam.

RAIVIS DZINTARS
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs
Būtu jārūpējas par aizsardzības politiku, stipru zemessardzi, par informatīvo telpu, par sabiedrības saliedēšanu, par valstisko audzināšanu...

JĀNIS URBANOVIČS
Saskaņas centra valdes loceklis
Kāda jums kā Latvijas politiķim ir sajūta. kad ik pa brīdim parādās ziņas, ka Krievijas lidmašīnas ir pie Latvijas robežas vai kuģi un zemūdenes?
Man nepatīk tādas ziņas.
Kāpēc?
Nu, labāk, ka mūsu lidmašīnas lidotu.
Bet, ko jūs iesakāt darīt Latvijai?
A ko jūs man piedāvājat darīt?
Varbūt jums ir kāds scenārijs, ko darīt?
Nē, man nav. Es domāju, ka ir profesionālāki, kas to labāk zin.

Krievijas pētnieks Andis Kudors iesaka Latvijas politiķiem nekavēties ar naudas pārdali armijas modernizēšanai un stiprināt pierobežu. Latvijai jābūt gatavai provokācijām un iespējamām nekārtībām, kas varētu sākties pašā Krievijā.

ANDIS KUDORS
Austrumeiropas politisko pētījumu centra izpilddirektors
Vēsture pierāda, ka tāda ignorēšana, kaimiņa - agresora ignorēšana arī nav pareiza. mums nevajadzētu reaģēt pārāk daudz ar vārdiem, bet mums būtu jānostiprina sava militārā varēšana. Vai mēs vispār varam prognozēt, kas pašā Krievijā notiks. iespējams šis režīms turpinās vēl desmitgadēm pastāvēt. bet varbūt arī nē. un ja notiek kādi saasinājumi Krievijas iekšienē, mēs nezinām, kas tad var velties pāri robežām. mums vienalga jābūt šeit stipriem un nodrošinātiem. bet būtu svarīgi neatraut ieroču žvadzināšanu šeit pie Baltijas robežām kopumā no tā, ko Krievija dara reģionā. tai skaitā Ukrainā. tas viss ir saistīts. tas ir vēstījums visiem kaimiņiem uzreiz.

Ukrainas konfliktā izmantoti arī 21.gadsimta kareivji – hakeri. Kā Nekā Personīga pastāstīja kiberdrošības vienības CERT vadītāja Baiba Kaškina - promaskaviski orientēts hakeru grupējums KIBER-Berkud, kas uzbrūk mērķiem Ukrainā, izmanto arī Latvijas resursus. CERT eksperti novērojuši, ka vairākos uzbrukumos Ukrainai piedalījušies arī inficēti un robotu tīklos iesaistīti datori no Latvijas. To skaits neesot liels un datorspeciālisti cenšas to novērst.

>< >< ><

Latvija natbalsta sankcijas pret “Krievijas dzelzceļu” un tā vadītāju

Bankas, ieroču ražotāji kā arī energomilži GAZPROM un ROS-NEFT. Piektdien Eiropas Savienība ieviesa vēl stingrākas sankcijas pret Krievijas uzņēmumiem. To izdarīja arī ASV. Krievijas energokompānijām un bankām nepalīdzēja arī virkne ietekmīgu lobistu, starp kuriem ir vairāki bijušie ASV senatori.
Tomēr vēršoties pret Krieviju ne visas valstis, jo īpaši Eiropā ir vienotas. Katra vispirms domā par sevi. Arī Latvija. Pateicoties mūsu politiķu un diplomātu iebildēm, sankciju sarakstos joprojām nav iekļuvis uzņēmums “Krievijas dzelzceļš” un tā vadītājs – ilggadējais Vladimira Putina sabiedrotais Vladimirs Jakuņins.

Uzņēmuma “Krievijas dzelzceļš” šefs Vladimirs Jakuņins jau pavasarī nonāca ASV sankciju sarakstos. Bijis plāns pret viņu versties arī Eiropas līmenī, bet tas nav noticis un nenotiek joprojām.

Jautājums - Esam dzirējuši, ka Latvija ir diezgan aktīvi lobējusi ideju neiekļaut sankciju sarakstā Krievijas dzelzceļu un Krievijas dzelceļa vadītāju. Vai tā ir taisnība?
ANRIJS MATĪSS, Satiksmes ministrs (Vienotība) - Šī informācija par sarunām nav publiska informācija, bet to, ko es varu pateikt, ka mēs noteikti nekādā veidā neatbalstītu sankcijas pret Krievijas dzelzceļu, jo tas ir mūsu galvenais partneris pārvadājumos caur Latvijas dzelzceļu un Latvijas ostām. Un ja kaut kādā veidā Krievijas dzelzceļš vai kāda tā amatpersona būs iekļauta šajā sarakstā, tad noteikti mēs nevarēsim darījumus veikt, kas nozīmē, ka mums būtiski samazināsies kravu apjomi. Un tas ir Latvijas interesēs, lai Krievijas dzelzceļš netiktu iekļauti ES sankciju sarakstā.

Jautājums - Vai jūs varat apstiprināt, ka Latvijas pozīcijas dēļ gan Krievijas dzelzceļš, gan arī tā vadītājs netika iekļauts šajā sarakstā?
ANDREJS PILDEGOVIČS, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs - Es varu apstiprināt to, ka, izvērtējot dažādus pretsoļus pret Krieviju, mūsu Valdības pozīcija bijusi - ne tikai tagad, bet vispār kopš februāra - ka transporta nozari mūsuprāt nevajadzētu iekļaut šajās sankcijās.

Kravu tranzīts veido 12 % no Latvijas IKP. Apgrozījums no tā ir 1 miljards eiro gadā un Latvija šādu naudu zaudēt nevar atļauties. Salīdzinot ar citām reģiona valstīm Latvija pa dzelzceļu saņem visvairāk Krievijas kravu. Pēc Latvijas dzelzceļa datiem – no ārvalstīm – galvenokārt Krievijas Latvijā ienāk 95% kravu.

ANRIJS MATĪSS
Satiksmes ministrs (Vienotība)
Nevērtē neviens Satiksmes ministrijā šos te politiskos apsvērumus un politiskos apstākļus – kas kuram ir pietuvināts vai nav pietuvināts. Šīs ekonomiski izdevīgās attiecības ir galvenais kritērijs.

ANDREJS PILDEGOVIČS
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs
Tas nav melns un balts. Tas nav jāvērtē – ir divkosīgi vai nē. Mēs gājām cauri visam iespējamam atbilžu spektram un, protams, mūsu ieskatā visiedarbīgākā reakcija būsu saistīta ar ieroču embargo un diskusijas bija smagas, garas. Nu šobrīd mēs esam panākuši zināu pozīcijas nostiprināšanos. Otrkārt – mēs uzskatījām, ka ļoti iedarbīgas būtu mērķtiecīgās sankcijas pret finanšu instrumentiem vai finanšu institūcijām. Un to mēs arī esam panākuši.

Eiropas diplomāti un poltiķi pētījuši arī sankciju ieviešanu avionozarē. Secināts – ierobežojumi Krievijai biznesam Eiropas debesīs radītu letālas sekas. Tāpēc sankcijas izplikušas. Eiropa nav spējusi arī vienoties par sankcijām pret energouzņēmumiem. Ja Latvija vēl ar Inčukalna gazes krātuvi spētu izdzīvot gadu vai pusotru, tad aktīvi pret iestājusies Bulgārija, kuras ekonomika pie gāzes krānu aizgriešanas apstātos mēneša laikā. Šīs dažādās intereses ir iemesls, kāpēc Eiropa nav tik dedzīga sankciju sarakstu veidotāja kā ASV. Tai skaitā vēršoties pret ciešākajiem Putina līdzgaitniekiem.

“Krievijas dzelzceļa” šefs amatu ieņem jau deviņus gadus. Bet Jakuņina un Putina pazīšanās ir krietni ilgāka. Abi kopā strādājuši KGB. Pēc PSRS sabrukuma Jakuņins pievērsies biznesam – ar tagad ietekmīgiem oligarhiem deviņdesmitajos dibinājis banku “Rossija”. Sanktpeterburgas pievārtē līdzīgi kā Putins dzīvojis leģendārajā vasarnīcu kooperatīvā “Ozero”. Šobrīd iesaistījies Putina plānā atjaunot agrāko Padomju savienības varenību – Jakuņins ir padomes loceklis fondā “Ruskij Mir”. Viesojies Latvijā un Latvijas dzelzceļa šefs Uģis Magonis lepojas, ka tieši viņu abu ciešās draudzības dēļ izdevies piesaistīt kravas no Krievijas. Bet cieši tuvinājies arī ar poltiķiem. Tā Igaunijas drošības dienests KaPo Tallinas mēru Edgaru Savisāru savā gada pārskatā par Krievijas ietekmes aģentu nodēvējis pēc tam, kad pilsētas galva pirms vēlēšanām no Jakuņina saņēmis naudu it kā pareizticīgo katedrāles celtniecībai.

>< >< ><

Nav precīzu ziņu, vai Kapo virsnieka aizturēšana notikusi Igaunijas vai Krievijas teritorijā
Advokāts mēģinās panākt Kohvera apmaiņu pret Igaunijas arestētajiem Krievijas spiegiem

Par Igaunijas specdienesta KAPO virsnieka Estona Kohvera negaidīto nokļūšanu Maskavas Ļefortovas cietumā ir pretrunīgas versijas. Igaunija uzstāj, ka Krievija NATO teritorijā ar varu nolaupījusi priekšzīmīgu virsnieku. Krievija paziņo, ka Pleskavas apgabalā atradusi spiegu. Ir cilvēki, kas uzskata, ka Kohvers īstenojis pārgalvīgu specoperāciju, bez uzraudzības atstājot NATO robežu ar Krieviju, kas beigusies ar izgāšanos. Lai kā būtu noticis, Igaunijas viens no pieredzējušākajiem drošībniekiem savas dienas tagad pavada Maskavas Ļefortovas īslaicīgas aizturēšanas izolatorā un viņam draud 20 gadu cietumsods.

5.septembrī pirms deviņiem no rīta Igaunijas drošībnieks Kohvars devās uz robežu. Viņam bija līdzi dažu kolēģi. Viņi devās uzdevumā. Robežsargi robežu tai brīdī neapsargāja.

Igaunijas robežsargi robežu novēro ar kamerām. Tajā rītā pēc KAPO lūguma kameras bijušas izslēgtas. Tādēļ nav dokumentālu pierādījumu, vai Kohvers ar savu kontaktpersonu palika Igaunijas pusē vai tomēr aizgāja uz Pleskavas apgabalu. KAPO šī bija svarīga operācija.

Jautājums - Bet jebkurā gadījumā. Ja kāds iet tieši pie Krievijas robežas un robežsargi uz to neskatās, tas ir skaidrs, ka viņam kāds jāsatiek no Krievijas puses, kas acīmredzot bija Krievijas pilsonis.
HARIJS PŪSEPS Igaunijas Iekšējā Drošības dienesta preses sekretārs - Es nevaru komentēt to. Ko viņš tur īsti darīja.
Jautājums -Viņš taču neaizgāja tur nevienu nesatikt?
HARIJS PŪSEPS - Jā, kā jau es teicu, man žēl, bet es nevaru iet vairāk detaļās. Bet jūsu pieņēmumi ir loģiski.

KAPO virsnieks Kohvers esot devies uz tikšanos ar svarīgu informācijas avotu no Krievijas. Līdzi bijis diktafons, lai sarunu ierakstītu. Savam avotam Kohvers visticamāk uzticējās. Tas varētu būt bijis cilvēks, kurš pārkāpjot Krievijas likumus, bija gatavs sniegt Igaunijai svarīgas ziņas. Taču, iespējams, par to pieprasīja samaksu. Uz tikšanos Kohvers ieradās ar 5000 eiro skaidrā naudā. KAPO apstiprina, ka tā ir dienesta nauda.

Jautājums - Bet, ja tā nebija oficiāla divu dienestu tikšanās, tad jau otras puses cilvēks, kas atnāca no Krievijas puses nerīkojās saskaņā ar Krievijas likumiem?
HARIJS PŪSEPS Igaunijas Iekšējā Drošības dienesta preses sekretārs
Mēs nevaram komentēt Krievijas likumus, vai kāds no Krievijas pārkāpa Krievijas likumu. Jo mēs neesam neizmeklējam noziegumus Krievijā. Mēs izmeklējam noziegumus Igaunijā.
Jautājums - Par to naudu. Šo naudu viņam, es saprotu, piešķīra valsts, lai viņš varētu pildīt savus uzdevumus?
Vēlreiz. Jā. Mēs esam apstiprinājuši, ka bija ierocis, nauda un ierakstu aparatūra, lai viņš varētu darīt savu darbu.

Kohveram līdzi bija atbalsta komanda. Tomēr satikt savu avotu Kohvers gāja viens, kolēģi palika gabaliņu tālāk. No viņu vārdiem arī kļuva zināms, ka sākušas sprāgt dūmu un trokšņu granātas. Brīdi vēlāk jau Kohvers bija pazudis. No KAPO pirmajiem paziņojumiem varēja saprast, ka spridzināšana sarīkota Igaunijā. Tagad dienests par to vairs nav tik drošs.

HARIJS PŪSEPS Igaunijas Iekšējā Drošības dienesta preses sekretārs
Uz šo brīdi mēs varam teikt, ka eksplozijas bija tā kā tuvumā... Es nebūtu pārliecināts par sprādzienu vietu, tās bija uz robežas līnijas apkārtnē. Tik daudz es varētu teikt.
Jautājums - Ja tas būtu noticis Igaunijas pusē, tad jau būtu kādi eksploziju meteriāli?
Tur bija pierādījumi atrasti, ka šīs sprāgstošās ierīces ir lietotas.
Jautājums - Igaunijas pusē?
Apkārtnē.

Pēc notikušā Krievijas un Igaunijas valdības izplatīja pretējas ziņas. Igaunija ziņoja, ka Kohvers ir nolaupīts un ar varu aizvests uz Krieviju. FSB apgalvoja, ka apcietinājusi Igaunijas spiegu Kohveru, kā pierādījumus uzrādot ieroci, naudu un spiegošanas aparatūru. Jau nākamajā dienā Maskavas tiesa Kohveru uz diviem mēnešiem ievietoja Ļefortovas īslaicīgas aizturēšanas izolatorā. Vēl divas dienas vēlāk prokuratūra izvirzīja apsūdzību spiegošanā.

Pleskavas apgabala FSB pārvaldes direktors Georgijs Dračevs 2011.gadā nāca klajā ar paziņojumu, ka Igaunijas KAPO darbinieks Kohvers, Tartu pārvaldes priekšnieks Janeks Jarve un vēl trīs drošībnieki kļuvuši īpaši nekaunīgi, vervējot aģentus Krievijā. VIņi esot piespieduši kādu Krievijas pilsoni novietot ar kameru aprīkotu automašīnu pie Pleskavas FSB pārvaldes durvīm. Šim cilvēkam esot piedraudēts, ka atteikuma gadījumā viņš nevarēs apciemot savus slimos vecākus Tallinā. Kohvers ar kolēģiem esot arī savervējuši kādu robežsargu un vietējo iedzīvotāju ziņu vākšanai par Pleskavas divīziju. KAPO šīs ziņas noliedz. Kohvera uzdevums esot bijis apkarot nelegālu ieroču apriti un korupciju muitā.

HARIJS PŪSEPS Igaunijas Iekšējā Drošības dienesta preses sekretārs
Estons Kohvers nav spiegs. Viņš ir drošības dienesta virsnieks, kuram ir darīšana ar organizēto noziedzību pāri robežām. Ir ļoti liela starpība.
Jautājums - Jā, bet prezidents Ilvess teica, ka pretizlūkošana un kontrobandas apkarošana var būt viens un tas pats.
Jautājums ir. Jā, viņš norādīja, ka dažreiz īpaši Krievijā organizētā noziedzība un specidienesti var sadarboties - viņiem var būt sadarbība, vai arī izeja vienam pie otra.

Igaunijas slepenpolicija KAPO nodarbojas gan ar izlūkošanu, gan pretizlūkošanu, gan iekšējo drošību un vēl korupcijas apkarošanu. To, ko Latvijā dara SAB, Drošības policija un KNAB. Tās ilggadējais darbinieks Estons KOhvars strādā kopš 1991.gada un lieliski pārzināja gan sistēmu, gan iestādes noslēpumus. Tādēļ viņa nokļūšana FSB nagos ir drauds visai Igaunijas drošībai.

Slavens Krievijas opozicionārs Marks Feigins nu ir kļuvis par Kohvera advokātu. Viņš pieļauj, ka FSB varētu mēģināt, izmantojot situāciju, izvilināt ziņas no arestētā igauņu drošībnieka.

MARKS FEIGINS Estona Kohvera advokāts Krievijā
Protams, Krievijas izmeklētājiem gribētos, lai viņš atzītu savu vainu, paziņotu kaut kādas svarīgas ziņas publiski. Bet es nedomāju, ka tas notiks, jo pārāk skaļš skandāls, saprotiet. Bet tas ir šķērslis. Specdienestiem tas ir slikts fons kaut kāda veida darbībām.

Feigins cer, jo skaļāka būs lieta, jo lielākas iespējas Krievijas varasiestādes piespiest vienoties ar Igauniju par Kohvera atgriešanu. Kā reālāko scenāriju advokāts min apmaiņu. Igaunijai ir ko Krievijai piedāvāt. Tie ir trīs Igaunijas cietumos ieslodzītie Krievijas spiegi Hermans Simms, Viktors Dresens un Vladimirs Veitmans.

MARKS FEIGINS Estona Kohvera advokāts Krievijā
Godīgi sakot, vienīgo ceļu es redzu apmaiņu vai kaut kādas vienošanās starp specdienestiem. Tas būtu loģiski un pareizi. Mūsu uzdevums, aizstāvības uzdevums ir veicināt tieši šādu situāciju. Ir jāceļ starptautisks skandāls, jo, ja izrādīsies, ka Kohvera kungs ir nolaupīts no Igaunijas teritorijas, tad tas būs ļoti nepatīkams incidents, ļoti nepatīkams.

Kohvera lielākā problēma šobrīd ir pierādīt, ka viņš nav pārkāpis valsts robežu, jo incidenta laikā robežsardzes kameras nestrādāja. Igaunijas policija publicējusi videomatetriālu par igauņu un krievu robežsargu tikšanos pēc incidenta. Tikšanās laikā abas puses vienojušās, ka robežas pārkāpums bijis. Tomēr protokolā nav skaidri ierakstīts, ka kādi cilvēki no Krievijas būtu aizveduši prom igauni.Bijušais specvienības OMEGA komandieris Juris Grabovskis uzskata, ka Kohvers varēja nokļūt Krievijā, arī nejauši nomaldoties. Kad vēl nebija Šengena zonas, Grabovskis ar specvienību reiz tā iekļuvuši Igaunijā. Uz robežas nav sēta vai grāvis ar robežstabiem. Tāpat tagad izskatās Igaunijas – Krievijas robeža.

Grabovskis Igaunijas KAPO īstenoto operāciju pie robežas raksturo kā pārgalvīgu. Neesot bijis droša pieseguma, nav izvērtēti riski un nav pietiekami novērota Krievijas teritorija. To bijis iespējams izdarīt ar Latvijas un Igaunijas dienestu rīcībā esošajiem siltuma detektoriem. Ja tie būtu izmantoti, kļūtu skaidrs, ka robežas otrā pusē ir vairāk cilvēku, nekā nepieciešams konfidenciālai sarunai.

Līdzīgas operācijas Krievijas pierobežā KAPO esot rīkojis regulāri. Šis incidents noticis 15 kilometrus no Latvijas robežas. Mūsu robežsargi noliedz, ka būtu ļāvuši citiem dienestiem traucēt savu darbu. To neļaujot likums.

VLADIMIRS ZAGUZOVS Valsts Robežsardzes Administratīvās pārvaldes priekšnieks
Saskaņā ar robežsardzes likumu, saskaņā ar Valsts robežas likumu robeža ir uzticēta valsts robežsardzei un valsts robežsardze ir atbildīga par valsts robežas neaizskaramību. Līdz ar to nekad nav bijis nekāds lūgums vai rīkojums robežsargiem atstāt savus posteņus un uzdot vai uzticēt savus pienākumus citiem dienestiem.

Robežsardzes ricībā uz doto brīdi ir novērošanas līdzekļi tai skaitā nakts novērsošanas līdzekļi stacionārie, kuri ir uzstādīti uz novērošanas torņiem. Un tai skaitā mobilie novērošanas kompleksi, kuru aprīkošanas ir dienas un nakts novērošanas kameras.
Jautājums - Jūs neesat saņēmuši no Latvijas citiem dienestiem lūgumu uz kādu laika posmu kādā teritorijā izslēgt ?
Nē. Tādi lūgumi vai rīkojumi nav bijuši.

Arī Somija paziņojusi, ka šajā valstī nav iespējams palūgt robežsardzi kādā posmā un laikā savus pienākumus nepildīt.

>< >< ><

„Dobeles dzirnavnieks”: ir pamats aizdomām par tiesneses un maksātnespējas procesa administratora darbību saskaņošanu parādnieka interesēs
Siguldas tiesnese Valija Grebežniece spriež tiesu bez lietas materiāliem – tiesas vadītāja par padotās rīcību vērsīsies disciplinārkolēģijā

Uzņēmumam „Dobeles dzirnavnieks” radušās aizdomas par maksātnespējas administratora un tiesneses darbību saskaņošanu. Kāda zemnieku saimniecība palikusi lielajam graudu pārstrādātajam parādā ievērojamus līdzekļus, taču tā vietā, lai parādu atdotu, uzņēmēji izmantojuši shēmu ar valsts amatpersonu līdzdalību, lai nauda nebūtu jāatdod, uzskata” Dobeles dzirnavnieks”. Par konkrētās tiesneses un maksātnespējas procesa administratoru darbībām arī iepriekš bijušas sūdzības, taču abi turpina savu darbu. „Dobeles dzirnavnieks” uzskata, ka Tieslietu ministrijai jādara viss iespējamais, lai šādi pakalpojumi vairs nebūtu iespējami, jo tie grauj uzņēmējdarbības vidi.

KRISTAPS AMSILS
„Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs
Tā sajūta ir tāda, ka cilvēkam ir jābūt ar stingru morāli, brīdī, kad redzi, ka top tāds, jā , rupji sakot, „metiens”.

„Dobeles dzirnavnieka” produkciju zina visā Latvijā . Vidzemē to tirgoja zemnieku saimniecība „Zemzari”. Sadarbība ilga 3 gadus. Taču saimniecība „Dzirnavniekam”palika parādā vairāk nekā 163 tūkstošus eiro. “Zemzari” grasījās sākt ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu un „Dobeles dzirnavnieks” paļāvās, ka „Zemzari” parādus nokārtos. Tomēr tagad lielais graudu pārstrādes uzņēmums atklājis, ka ir piemānīts - zemnieku saimniecība iztukšota un nekas no tās nav palicis pāri, bet „Dobeles dzirnavnieks”, kā arī citi „Rīgas dzirnavnieks” un „Saldus labība” palikuši ar garu degunu. „Zemzaru” īpašnieks Kaspars Liepiņš no uzņēmuma aizgājis, bet vērtīgākā „Zemzaru” manta dīvainā kārtā nonākusi Liepiņa un viņa radinieku firmām

Liepiņš uz „Nekā personīga” zvaniem neatsaucas. Viņš izvairās atbildēt, kāpēc „Zemzaru” viens no lielākajiem aktīviem - zeme un ēkas Siguldā zem tirgus vērtības pārdotas SIA „Vidzeme lauks”. Tā īpašniece un vienīgā valdes locekle ir Kaspara Liepiņa dzīvesbiedre Ilvija Liepiņa.

KRISTAPS AMSILS
„Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs
Liepiņa kungs piemirsa, ka pirms 2 gadiem viņš man piedāvāja iegādāties šo te īpašumu, un bija atsūtījis tā laika 2011.gada Latio vērtējumu, kur tas bija novērtēts par pusotru miljonu eiro. Tad man ir jautājums, salīdzinot ar šodienas vērtējumu, kurā ir novērtēts par 200 tūkstošiem eiro, tad redzam, ka šajā shēmā iesaistīti daudzi cilvēki no savām nozarēm, kuri katrs ir pildījuši savu uzdevumu, lai šo te shēmu izpildītu līdz galam.

„Dobeles dzirnavnieks” sūdzējās maksātnespējas administrācijā. Jo uzskatīja, ka negodīgais plāns jau no sākta gala īstenots ar administratora Andris Bērziņa ziņu. Bērziņš nav „Dobeles dzirnavniekam„ rādījis „Zemzaru” glābšanas plānu. „Dzirnavniekam” ir arī aizdomas kāpēc. Tur iekļauti pieci jauni lieli kreditori, kuri pēc „Dobeles dzirnavnieka„ domām nemaz reāli nav. Šādas shēmas ar uzzīmētiem patiesībā neeksistējošiem kreditoriem izmanto, lai īstie kreditori nepiekļūtu uzņēmuma mantai. Bērziņš to noliedz.

Andris Bērziņš
Maksātnespējas procesa administrators
Atliek pateikt, ka tā nav. Un, ja šādi fakti, tad tie tiek konstatēti likumā noteiktā kārtībā, ar kompetentu iestāžu lēmumiem. Kad es tādus redzēšu, tad es varēšu Jums sīkāk atbildēt.

Bija jāpapūlas, lai ”Zemzaru” lieta nonāktu tieši Siguldas tiesā. Tika mainīta saimniecības juridiskā adrese. Siguldā lietas skata tikai 3 tiesneses, nejaušības princips lietas iedala Valijai Grebežniecei, jo viņa vienīgā specializējas maksātnespējas lietās. 3.jūnijā Grebežniece pieņem lēmumu, ar kuru „Dobeles dzirnavnieks” zaudē iespēju atgūt naudu. Maksātnespējas administrācija saskata Bērziņa rīcībā pārkāpumus.

EDGARS STAFECKIS
Maksātnespējas administrācijas Uzraudzības dep.dir vietnieks
Šie fakti un argumenti liek uzdot jautājumu, vai, ja es pirms procesa pārdotu savu mantu, atsavinu savus transporta līdzekļus, nekustamo īpašumu, ja es nomainu atbildīgo amatpersonu, vai es tiešām gribu atjaunot saimniecisko darbību un pilnībā nokārtot parādus vai gluži vienkārši šis ir instruments, kā iespējams novilkt laiku vai iespējams iegūtu sev vēlamu administratoru.

Andra Bērziņa atzinumā tiesai par „Zemzariem”, nekas neesot minēts par patiesajiem apstākļiem.

EDGARS STAFECKIS
Maksātnespējas administrācijas ieskatā minētie pārkāpumi ir tādi, kas liek apšaubīt maksātnespējas administratora objektivitāti procesā un neobjektīvs administrators ir smagākais pārkāpums pēc būtības, ko maksātnespējas administratoram var konstatēt.

Arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, kurš pats nāk no maksātnespējas administratoru cunftes, kritizē Andri Bērziņu .

GAIDIS BĒRZIŅŠ
Tieslietu ministrs ( Nacionālā apvienība”)
No administratoru puses iespējams ir pārkāpts likums un tas būs pamats pieteikuma iesniegšanai tiesā.
Un kas notiks ar šādu administratoru?
Tas varētu nozīmēt atsaukšanu no amata, tas savukārt nozīmē zināmu kvalifikācijas mīnusu iegūšanu attiecīgos sertifikācijas procesos.

Andris Bērziņš kļūdījies vairākkārt. Policijā ierosināts kriminālprocess, tiesa atcēlusi viņu no kādas maksātnespējas lietas. Tomēr amata brāļu veidotā asociācija viņu sargā. Tā ir Bērziņu resertificējusi un viņš darbu turpina. Andris Bērziņš nāk no zvērināta advokāta, maksātnespējas administratora Aigara Lūša komandas, kurš vēl līdz pagājušā gada nogalei bija Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs un ilgu laiku Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Kā Bērziņa prakses vieta joprojām norādīts nams, kur darbojas arī Lūsis - Rīgā Antonijas ielā 7. Šeit praktizējoši administratori bijuši nacionālās apvienības finansētāju un lēmuma pieņēmēju vidū. Lai gan par sistemātisku krāpniecību maksātnespējas procesos atklāti runājušas vairākas bankas, Tieslietu ministra Jāņa Bordāna iesniegtos grozījumus administratoru stingrākai uzraudzībai Gaida Bērziņa priekštece Baiba Broka no Saeimas atsauca. Uz likuma nepilnībām atsaucas arī tiesnese Grebežniece, tomēr izskatās, ka ar savu jaunāko 8.septembra lēmumu, ierosināt „Zemzariem” maksātnespēju viņa pasteidzās.

Tā kā Ģenerālprokuratūra noprotestēja Grebežnieces iepriekšējo lēmumu, “Zemzaru” lieta nonāca Augstākā tiesā Tomēr pirms dažām dienām Grebežniece izskatījusi lietu bez pašas lietas, un ierosinājusi „Zemzaru” maksārnespēju. Šādi amatu automātiski saglabājot arī administratoram Andrim Bērziņam.

BAIBA KATAJA
Augstākās tiesas preses sekretāre.
- Tad faktiski šis pēdējais lēmums ir taisīts bez lietas?
Bez lietas. Lieta ir augstākajā tiesā.

VALIJA GREBEŽNIECE
Siguldas tiesas tiesnese
Tiesnese Grebežniece! Vai jums ir kādas īpašas attiecības ar maksātnespējas administratoriem no Rīgas, Antonijas ielā 7?
Es nekomentēšu šo te visu!
Ģenerālprokuratūra ir iesniegusi protestu, saistībā ar zemnieku saimniecību “Zemzari”. Vai jūs kā tiesnese pildījāt pienākumus un noskaidrojāt taisnību?
Ļoti godprātīgi pildu savus pienākumus un man par šo jautājumu nav ko jums teikt, jo likumdošana ir tāda, kāda viņa ir un es neko šajā jautājumā nevaru pateikt. Es godprātīgi pildu savus pienākumus!

Pēc „Nekā personīga” intereses Siguldas tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Maija Andersone informēja, ka, lietai neatrodoties tiesā, Grebežniece nevarēja pieņemt lēmumu par “Zemzaru” maksātnespēju. Viņa vērsīšoties tiesnešu disciplinārkolēģijā pret Grebežnieci.

GAIDIS BĒRZIŅŠ
Tieslietu ministrs (Nacionālā apvienība)
Ja Augstākā tiesa atzīs, ka tā ir smalka shēma, kā, neatdodot darbību, izceļot ārā aktīvus, kādu mācību tā būtu citiem uzņēmējiem?
Kreditoriem, īstenojot savas tiesības, ir jāseko līdzi parādnieku saimnieciskajai darbībai, arī gadījumā, ja pārādiekam ir ĀTAP, precīzi jāīsteno savas tiesības, kas noteiktas likumā un nav jāpaļaujas uz apgalvojumiem!

KRISTAPS AMSILS
„Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs
Uzņēmējiem ir jāseko līdzi saviem parādniekiem, pilnīgi piekrītu ministra kungam, bet nepiekrītu, ka man jākļūst par izmeklētāju. Tieslietu ministrijai ir jārūpējas par to, lai tirgū nebūtu iespējami šādi pakalpojumi. Un visbeidzot mēs sagaidītu grozījumus maksātnespējas likumā, jo savādāk par kādu uzņēmējdarbības vides uzlabošanu mēs varam runāt?

Siguldas tiesneses Valijas Grebežnieces iepriekšējos dīvainos lēmumus maksātnespējas procesos sīki aprakstīja kolēģi no žurnāla „Ir”. Pret žurnālu tiesā par goda un cieņas aizskaršanu vērsies maksātnespējas procesa administrators Māris Sprūds, kuram tiek piedēvēta liela ietekme nacionālās apvienības lēmumu pieņemšanā. Sprūds tiesai prasīja apķīlāt žurnāla izdevēja aktīvus, un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnese Una Melomeda šonedēļ apmierināja Sprūda prasību. Interesanti, ka Sprūds iesaistījies komisijā, kam būtu jāpilnveido maksātnespējas likums. Līdz šim Saeimai pietrūcis politiskās gribas palielināt maksātnesepējas administratoru atbildību un uzraudzību, taču jaunais parlaments no tā nevarēs izvairīties, jo uzņēmēju neapmierinātība ar sižetā minēto shēmu atkārtošanos, var vienā brīdī kļūt arī sprādzienbīstama.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

TV3 "Nekā Personīga" 14.septembra raidījums

Kategorijas