Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vajag protestēt!

Mārīte Dzene

2010. gada 6. decembris 08:35

2084

Iespējams, ka ar nākamā gada 1.jūliju tiks likvidētas deviņas nelielās daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīcas. Starp tām ir Alūksnes slimnīca, kuru varētu pārprofilēt par dienas stacionāru vai aprūpes slimnīcu. Par šādu iespēju liecina tas, ka Veselības norēķinu centrs līgumu ar Alūksnes slimnīcu slēgs tikai uz sešiem mēnešiem.

“Tādā gadījumā uz mūsu slimnīcu nevedīs pacientus, kuriem ir nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība. Turklāt nedrīkstēsim ārstēt pacientus ar akūtām saslimšanām un arī bērnus, kuriem savā dzīvesvietā atveseļoties būtu sevišķi svarīgi. Tas nozīmē, ka mūsu pacientus vazās tāpat kā tas notiek tur, kur vairs nav daudzprofilu slimnīcu. Piemēram, no Pededzes slimnieku vedīs uz Valmieras reģionālo slimnīcu. Zinām, kādi ir lauki ceļi, turklāt palielināsies transporta izdevumi. Paredzams arī sociālās spriedzes pieaugums,” skaidro SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa.

Informē valsts vadītājus un sabiedrību
Lai nepieļautu slimnīcas pārprofilēšanu, Alūksnes novada pašvaldība nosūtīs vēstuli Ministru prezidentam, Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājai. M.Kauliņa uzsver, ka protestam ir nepieciešams arī sabiedrības atbalsts. “Tagad nav runa tikai par mediķu ādas glābšanu, bet gan par visiem lauku iedzīvotājiem nepieciešamu veselības aprūpi. Turklāt ietaupījums no slimnīcu pārprofilēšanas ir smieklīgi mazs – tikai 3,9 miljoni latu. Ja politiķi tik ļoti neciena savus cilvēkus, ka var pret tiem vērst tādu genocīdu, tad ir kaut kas jādara, lai aizstāvētu tiesības saņemt labas kvalitātes medicīnisko palīdzību tuvāk dzīvesvietai,” atzīst M.Kauliņa. Veselības ministrs Juris Bārzdiņš, tiekoties ar Slimnīcu biedrības valdes pārstāvjiem, neesot apgalvojis, ka šis samazinājums tiks īstenots uz lokālo slimnīcu rēķina. Iespējams, ka viņš saprot – slēdzot slimnīcas, nevar iegūt lielu ietaupījumu. Gluži pretēji – tēriņi pieaugs, jo slimnieki būs jāved tālāk. “Turklāt mazā slimnīca par katru pacientu, kam sniegta neatliekamā palīdzība, no valsts saņem 171 latu, bet reģionālā daudzprofilu slimnīca – 240 latus,” salīdzina M.Kauliņa. Alūksnes slimnīcu kā strādātspējīgu un uz nākotni orientētu vērtē SIA “Vidzemes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa. Ne velti pagājušā gada rudenī tika nolemts saglabāt Alūksnes slimnīcai daudzprofilu slimnīcas statusu līdz 2011.gada 31.decembrim.  
 
Veselībai finansējums – starp mazākajiem
Alūksnes slimnīcai, kļūstot par aprūpes slimnīcu vai dienas stacionāru, būtu jāatlaiž apmēram 60 darbinieki, un līdzīga situācija būtu vēl astoņās slimnīcās. M.Kauliņa  uzskata, ka reģionālās slimnīcas nespēs uzņemt visus slimniekus, kam nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība. To apliecina līdzšinējā pieredze, jo ārstu skaits tajās nav palielinājies. Turklāt saslimšanas kļūst smagākas, tāpēc nevar cerēt, ka ievērojami vairāk būs to, kuri ārstēsies ambulatori. Netiek ņemts vērā, ka Latvijas iedzīvotāju veselības rādītāji ir vieni no sliktākajiem Eiropas Savienībā. Savukārt veselības nozarei piešķirtais finansējums ir starp zemākajiem. “Cērtam zaru, uz kura paši sēžam,” secina M.Kauliņa.  Tāpēc budžeta samazinājums ir jāatrod Veselības ministrijai savos izdevumos, uzsvērts Alūksnes novada pašvaldības sagatavotajā vēstulē.

Rupji pārkāpj pirmsvēlēšanu solījumus
Saeimas vēlēšanās daudzi balsoja par “Vienotību”, cerot, ka nebūs vairs sāpīgu griezienu nozaru finansējumam. Veselības nozarei tika solīts pat finansējuma pieaugums par pusprocentu no iekšzemes kopprodukta. Tagad redzam, ka tieši Veselības un Satiksmes ministrijai nākamgad gaidāma lielākā finansējuma apcirpšana. “Valdības vadītājam vajadzētu iedziļināties, lai saprastu, kādas sekas var radīt šāds samazinājums,” norāda M.Kauliņa. Lai nodrošinātu pacientiem minimāli nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, nozares budžetam būtu jāsasniedz 466,4 miljonus latu. Taču tas tiks samazināts par 12,5 miljoniem latu. Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris atzīst, ka tas liecina par “politisko solījumu rupju pārkāpšanu un zaļās gaismas iedegšanu paātrinātai Latvijas izmiršanai”. Visnožēlojamākais ir tas, ka valdībai nav loģiska veselības aprūpes attīstības plāna. “Kā lai strādājam un aicinām darbā jaunos speciālistus, ja nezinām, vai pēc pusgada vēl slimnīca būs?” jautā M.Kauliņa.

Kategorijas