Neērta kurpe skaļāka par vārdiem

2014. gada 19. septembris 00:00

“Neverbālo komunikāciju definēt ir ļoti vienkārši – tā ir visa mūsu saskarsme ārpus ierastās saprašanās ar vārdiem. Proti, saziņa ar ķermeņa valodu – žestiem, pozām, mīmiku, balsi – intonāciju, runas tempu, pauzēm. Tāpat ar pieskārieniem, izvietojumu telpā, laikā, ar apģērbu un vizuālo tēlu,” “Triviums” apmācības pasniedzēja psiholoģe Ieva Vaine skaidro valodu, kas bieži “runā” skaļāk par vārdiem. To nevajadzētu novērtēt par zemu.

Svarīgi tikties klātienē
Izpratne par neverbālo komunikāciju, savu vizuālo tēlu, pārdomāta šī saskarsmes aspekta izmantošana var dot ļoti lielu pievienoto vērtību mūsu sociālajām aktivitātēm gan profesionālās, gan personīgās dzīves kontekstā. Ne velti svarīgas sarunas mēs gribam īstenot klātienē, nevis sarakstē vai pa telefonu, jo tā mums veidojas daudz pilnāka aina par otra attieksmi un izskatāmo jautājumu izpratni: vai sarunbiedrs skatās acīs jeb izklaidīgi lūkojas pār plecu, palaikam ieskatās pulkstenī, telefonā; vai klausās, saliecies uz priekšu vai atgāzies krēslā uz krūtīm sakrustotām rokām; vai, sakot “jā!” mūsu ierosinājumiem, balsī skan entuziasms un enerģija, ir labvēlīga sejas izteiksme un ķermeņa kustības demonstrē sadarbību, vai seko pauze, noraidoši pašūpotā galva un sarauktā piere liek mums saprast, ka šim “jā!” tūlīt sekos “bet”.
“Stāstot par neverbālo komunikāciju mācībās, es bieži vien iesaku interesentiem paskatīties detektīvseriālu “Melu teorija”. Seriāla sižets balstās uz galvenā detektīva unikālu prasmi atklāt noziegumus, sekojot noziegumā līdzās esošo iesaistīto cilvēku ķermeņu valodai. Tā var mācīties, cik ilustratīva ir ķermeņa valoda, padarīt pārliecinošākus un spēcināt mūsu vēstījumu. Ne velti cilvēki, kuriem darba rezultāts ir atkarīgs no viņu saskarsmes prasmēm un nākas uzrunāt lielākas vai mazākas cilvēku grupas, speciāli apgūst runas mākslu, neverbālo komunikāciju un dažādas vizuālā tēla nianses,” atzīst pasniedzēja.

Pirmais iespaids var maldināt
Tas nozīmē, ka vizuālais tēls ir viens no būtiskākajiem informācijas nesējiem un mēdz daudz pastāstīt par mūsu interesēm, vērtībām, attieksmi pret pasauli un sevi. Taču, sākot interpretēt otra vizuālo tēlu, jāatceras, ka varam izdarīt pieņēmumus, kas var izrādīties gan patiesi, gan kļūdaini.
“Lielāka varbūtība, ka mūsu novērojumi atbilst patiesībai, būs, kad kāds vizuālā tēla aspekts tiks novērots ilgtermiņā. Katram var gadīties situācija, kad dienas vidū garāmbraucošs auto apšļāc ar dubļiem apģērbu, un secinājums par nevīžību tādā gadījumā būtu pārsteidzīgs,” min I.Vaine.
Būtībā visas vizuālā tēla nianses ir informatīvas. Sākot no ķermeņa izskata – matu sakārtojuma, krāsas, ādas stāvokļa, meikapa, pīrsingiem, tetovējumiem, bārdas, koptu zobu klātesamības vai iztrūkuma smaidā – līdz apģērbam – tā griezuma, stila, krāsas un aksesuāriem. Stāsta arī pati ķermeņa valoda – sejas izteiksme, atbrīvotība vai sasprindzinājums stājā. Taču atkal jāuzmanās izraut kādu aspektu no konteksta un izdarīt secinājumus.
“Krustiņš kaklā var būt liecība manai ticībai, bet tikpat labi vienkāršs aksesuārs. Smiekli nevietā var nozīmēt gan sliktu humora izjūtu, gan vēlmi demonstrēt savu pārākumu, gan norādīt uz augstprātību vai būt stresa radīta neadekvāta, nervoza reakcija, kuru cilvēks nespēj savaldīt. Nesakopts, nevīžīgs izskats, strupa, izvairīga komunikācija var ļaut izdarīt pieņēmumu, ka cilvēks ir slikti audzināts, ka viņš neizprot sociālās normas, bet iespējams viņam vienkārši nerūp citu viedoklis. Taču būs atšķirība, vai vienaldzīgs citu viedoklis ir tāpēc, ka cilvēks tobrīd cieš no paģirām vai viņam ir psihiski traucējumi, vai arī dzīvē ir akūta krīzes situācija,” būt vērīgiem mudina Ieva.

Tēls var būt maldinošs
Lai arī ir teiciens “neskati vīru pēc cepures”, pirmais iespaids par cilvēku ir ļoti izšķirīgs. Īpaši situācijās, kurās ir ierobežots laiks un nepieciešams ātri parādīt visus savas personības talantus. Piemēram, darba intervijas, ilgi gaidītā iespēja uzrunāt potenciālo sponsoru vai biznesa partneri, atbildīga uzstāšanās, pirmais randiņš.
“Visi zina, ka, dodoties, piemēram, uz darba interviju, ir svarīgi labi izskatīties un ievērot attiecīgo “dreskodu”. Taču dažreiz tiek piemirsts – nevis tēls ir galvenais, bet cilvēks. Ja es sevi ieģērbju “pareizajās” drēbēs, bet nejūtos tajās kā savā ādā, visticamāk, tas radīs sasaistītu iespaidu. Turklāt agrāk vai vēlāk atklāsies, ka šis tēls ir maldinošs. Ja saģērbjos maksimāli izskatīgi, tērps un tēls ir ideāls, bet nejūtos tajā fiziski ērti – apkakle pārāk cieša vai jaunās kurpes nežēlīgi berž papēdi –, es atkal sev izdaru lāča pakalpojumu. Vienā brīdī neērtais apģērbs rada fizisko diskomfortu, kas ir grūti paslēpjams, taču sarunbiedri nezina, ka aizkaitinājums balsī ir vērsts pret neērto kurpi. Negācijas var iztulkot kā nepatiku pret notiekošo, personīgas antipātijas un tamlīdzīgi,” norāda I.Vaine.
Svarīgi saprast pašam, kas esmu, ko īsti gribu un kādas ir manas vērtības. “Ja mums ir iekšējs psiholoģiskais diskomforts, nav skaidrības par savu vietu dzīvē un mērķiem, tas būs pamanāms ārienē, lai cik ļoti mēs censtos uzturēt veiksmīga cilvēka tēlu. Sakārtosim savu iekšējo pasauli, sajutīsimies īstajā vietā un laikā, atradīsim atbildi uz jautājumu “kāpēc?” un atradīsim arī atbildi uz “kā?”,” aicina Ieva. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Neērta kurpe skaļāka par vārdiem

Kategorijas