Jaunais darbs būvvaldē dod stimulu un tonusu

2014. gada 19. septembris 00:00

1801

Alūksnes novada būvvaldei otro mēnesi ir jauns vadītājs – arhitekts Arvīds Račinskis: mērķtiecīgs jelgavnieks, kuram patīk izaicinājumi un viss jaunais.
A.Račinskis dzimis Madonas rajona Ērgļos, bērnību pavadījis Vecpiebalgā, bet uzaudzis Jelgavā, kur arī aizvadījis daudzus darba gadus. Meklējot jaunus izaicinājumus, nokļuvis darbā Alūksnē. A.Račinskis atzīst - arhitektūra ir darbs, kur vienmēr kaut kas “jāštuko” un jālauza par kaut ko galva, nemitīgi jāatrisina kāds uzdevums: tas viņu šajā profesijā arī visvairāk saista. “Nekad sev dzīvē neesmu izvirzījis skaļus saukļus, jo uzskatu, ka tāpat ar visu labi var tikt galā, bet nenoliedzu, ka sevī iekšēji man ir lietas, uz ko tiekties. Vienmēr augstu esmu vērtējis godīgumu, taisnīgumu, cilvēcību un samērību it visā. Patiesībā katra dzīves situācija cilvēkam piedāvā pieņemt kādu lēmumu, rast risinājumu,” saka A.Račinskis.
- Pastāstiet par savām iepriekšējām darba gaitām!
- Uzreiz pēc institūta man bija iespēja sākt strādāt pašvaldību sistēmā (tolaik Rīgas rajona izpildkomiteja) kā galvenā arhitekta vietniekam. Esmu strādājis arī pašvaldībās Saldū, Jelgavā – gan pilsētā, gan rajona pagastos. Deviņdesmitajos gados vairāk pievērsos projektēšanai, tad Latvijā strauji attīstījās būvniecība, vajadzēja būvēt lielveikalus, dzīvojamās mājas, sporta būves. Esmu projektējis vairākus tirdzniecības centrus, Jelgavas ledus halli, kas sākotnēji bija paredzēta tikai kā treniņhalle, jo blakus tai bija iecere būvēt lielāku halli. Tas man dzīvē deva pieredzi, ka nav nekā stabilāka kā pagaidu variants, jo lielo halli blakus tā arī neuzbūvēja... Parasti budžets ir tik liels, cik ir, bet vienmēr ir vēlme radīt kaut ko atšķirīgu, lai ēka nav tikai kā šķūnis vai angārs. Tas viss ir ļāvis analizēt paveikto, pieļautās kļūdas – piemēram, kādreiz visi priecājās par skārda materiāliem, tomēr pēc dažiem gadiem ekspluatācijas redzējām, ka labāk būtu bez tiem... Projektēt ledus halli – tā ir specifika, ko pats izpratu, meklējot papildus informāciju, tādēļ pēc Jelgavas tapa projekti arī Jēkabpils, Ulbrokas, Tukuma, Piņķu ledus hallēm. Arī divtūkstošo gadu vidū gribēju aiziet no darba pašvaldībā, jo valstī bija būvniecības uzplaukums, tomēr mani pierunāja palikt. Tas bija radošs laiks, bet arī grūts – tīri personiski un visādi citādi. Trīs gadus esmu ziedojis arī sadarbībai ar Krieviju, projektējot dažādus objektus – Pleskavas politehniskajā institūtā pat apmeklēju kursus.
Savulaik esmu bijis arī Ozolnieku novada deputāts, organizējot TB/LNNK sarakstu, bet pats partijā nekad neesmu bijis.
- Joprojām kā arhitekts esat arī individuālā darba veicējs?
- Jā, tas ir nepieciešams, lai uzturētu profesionālās prasmes un pagarinātu arhitekta sertifikātu. Tāpat arī apmeklēju seminārus, turpinu citādi izglītoties. Darbdienu vakarus un brīvdienas visbiežāk pavadu pie datora, veidojot kādu projektu.
- Kas rosināja pieteikties uz vakanci Alūksnes pašvaldībā?
- Kopš 2008.gada algotu darbu pašvaldībā nebiju veicis. Pirms pusotra gada atgriezos no Amerikas, kur ilgāku laiku ciemojos pie mazbērniem, un, atgriežoties Latvijā, secināju, ka mana darba fronte būvniecībā ir diezgan panīkusi. Jutu, ka domas sāk slinkot – gribējās kādu izaicinājumu. Darbs Alūksnes novada domē bija nejaušs piedāvājums, ko nolēmu pieņemt. Jā, pilsēta man ir sveša, bet man patīk Alūksnes vide, daba, cilvēki un svaigais gaiss. Šobrīd Alūksnē īrēju dzīvokli, bet divas reizes mēnesī nedēļas nogalēs braucu uz Jelgavu, Rīgu vai Kurzemi. Atzīstu – sākumā bija nelielas bažas, ka strādāt Alūksnē būs garlaicīgi, jo pilsēta maza, bet tūrisma mantojums un bāze, kas šeit ir, darbs pie jaunā Alūksnes novada teritorijas plānojuma neļauj garlaikoties, bet dod tonusu, stimulu domāt par attīstību un gandarījumu savam darbam.
- 2008.gadā pēc paša vēlēšanās pametāt būvvaldes vadītāja – galvenā arhitekta amatu Ozolniekos sakot, ka savam darbam vairs neredzat attīstību un perspektīvu, arhitekts esot pārvērties par politiķu iegribu izpildītāju.
- Amatpersonas nevar objektīvi strādāt, ja viņu darbību mēģina izmantot cilvēki savu interešu kārtošanai. Manā praksē ir bijušas dažas šādas situācijas, kad kādas personas vai grupas intereses kontrastē ar likumu, būvnoteikumiem. Amatpersonām ir viegli strādāt pašvaldībās, kur politiskā vadība, izpildvara domā līdzīgi, kur mērķi un vīzijas ir kopējas. Šajā ziņā pozitīvs piemērs ir Liepājas pašvaldība.
- Kā ir Alūksnes novada domē?
- Tas ir viens no iemesliem, kādēļ nācu strādāt uz Alūksni, jo pilsēta ir maza un vide šeit nav ekonomiski aktīva, lai te notiktu batālijas un interešu dalīšana. Šeit ir svaigs gaiss, zaļa daba – ko šeit īpaši dalīt? Alūksnē ir cita vide un atmosfēra. Alūksnes attīstība un perspektīva saistāma ar tūrismu, ko apzinās arī vietējā vara.
- Kādi būs pamatprincipi, ko ievērosiet darbā būvvaldē?
- Esmu jau iepazinis problēmiņas, kas ir sīkas un formālas. Sakārtojam lietas, kas attiecas uz projektu un tehnisko shēmu noformēšanu. Apbūves noteikumi ir vienoti visā valstī, bet Alūksnes novadam ir arī savas atšķirīgās nianses, kas jāsaglabā un jāattīsta. Man patīkams pārsteigums bija laivu novietnes Alūksnes ezera krastā – tās ir kā Latvijas Venēcija! Vienīgi šobrīd valstī likumos tiek iestrādātas normas, kas aizliedz veikt būvniecību krastā uz ūdens. Daļa esošo novietņu var palikt, kamēr spēs sevi nest tehniski, bet pretim tautas namam esošajām būs jārod risinājums.
- Kā jūs raksturotu Alūksnes pilsētas apbūvi?
- Interesanta, savdabīga, kas ataino to, ka arī šeit ir bijušas dažādas varas, ietekmes un kultūras. Mani īpaši pārsteidza Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca ar savu kolorīto stilu – baroks apvienojumā ar klasicismu, savdabīgie jomu risinājumi. Latvijā ir grūti atrast kaut ko līdzīgu. Piesaista arī pilsētas reljefs un tas, ka arī pilsētas centrā ir lieli apbūves gabali privātajam dzīvojamajam sektoram, daudzdzīvokļu mājām, kas nav raksturīgi citur Latvijā. Arī tā ir Alūksnes priekšrocība. Protams, daudz ir arī problēmu - ar meliorāciju, ūdens novadīšanu, bet tās ir tehniski risināmas lietas.
Zinu, kāda ir būvniecības politika sociālpolitiskā plāksnē, kad pasūtītājs cenšas samaksāt pēc iespējas mazāk, lai gūtu pēc iespējas lielāku peļņu objektā. Ceru, ka tā ir problēma, ko mūsu valstī noslēdza Zolitūdes traģēdija. Ja runājam par lielveikalu fasādēm Alūksnē – šobrīd strādājam, lai rastu perspektīvu risinājumu šo fasāžu uzlabošanai nākotnē. Vienmēr svarīgs ir pozitīvs savstarpējs kontakts, jo redzētājam jāredz, bet darītājam jādara – tikai tad būs pozitīvs rezultāts.
- Kā risināt problēmu ar vidi degradējošiem īpašumiem?
- Tas ir grūti, un valstiski ietekmes sviru arī nekļūst vairāk – vienīgi pašvaldība var piemērot par 3 procentiem lielāku nekustamā īpašuma nodokli. Bet arī tas ir koks ar diviem galiem - ja cilvēks gadā maksā 100 eiro nekustamā īpašuma nodokli, tad papildus 3 procenti viņam neko neizsaka. Turklāt vieglāk ir katru gadu samaksāt palielinātu nodokli, nekā sakārtot īpašumu. Alūksnes novadā tiks mainīti saistošie noteikumi par ēku uzturēšanu un degradētām būvēm – sāksim vismaz aktu veidā “uzbrukt” vainīgajiem.
- Pastāstiet par savu brīvo laiku un vaļaspriekiem!
- Galvenais vaļasprieks ir papildu darbs projektējot pēc darba pašvaldībā! Vaļasprieku man ir daudz – jautājums, kā tos apvienot ar darbu, kura arī ir ļoti daudz. Esmu dabas cienītājs. Arī mēs šoruden izbaudījām bagātīgu sēņu ražu, tiesa, Kurzemes pusē – lādiņš uzņemts visam gadam! Citreiz uz mežu aizeju nopietnākos nolūkos – medībās. Esmu mednieku biedrības “Lija 8” vadītājs. Man medības neasociējas ar kažoku, ragiem vai citu trofeju – man ir pietāte pret dzīvniekiem, tādēļ trofejas nekad nepaturu. Man medības ir būšana dabā, satikšanās ar dzīvniekiem – ne vienmēr ir jānospiež mēlīte. Es biežāk uz mežu braucu relaksēties vai pastrādāt – izjaukt kādu bebru dambi, remontēt medību torņus, sarūpēt barību zvēriem vai tamlīdzīgi. Man patīk ceļot – ārvalstīs, Latvijā. Patīk fotografēt. ◆

Vizītkarte

◆ Vārds, uzvārds: Arvīds
Račinskis.
◆ Dzimis: 1959.gada oktobrī Ērgļos, Madonas rajonā.
◆ Izglītība: augstākā arhitektūrā, 1984.gadā absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu.
◆ Amats: Alūksnes novada būvvaldes vadītājs-arhitekts.
◆ Ģimene: šķīries, divi dēli un divas mazmeitas, šobrīd ir draudzene.
◆ Vaļasprieks: atrasties dabā, medības.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Jaunais darbs būvvaldē dod stimulu un tonusu

Kategorijas