Solīt sola, bet dara maz

2014. gada 19. septembris 00:00

908

Vēlētājus reģionos, protams, visvairāk interesē partiju priekšvēlēšanu solījumi, ko tās darīs, lai panāktu uzplaukumu no Rīgas attālākajos novados. Tāpēc tika aptaujāti partiju, kuras varētu iekļūt 12.Saeimā, deputātu kandidāti, kuri ir Vidzemes sarakstu “galvgalī”. Ņemot vērā, cik maz ir darīts, lai apdzīvotās vietas laukos nepaliktu ne tikai bez ražošanas uzņēmumiem, skolām un kultūras iestādēm, bet arī citiem pakalpojumiem iedzīvotājiem, pārsteidz, cik naski atkal tiek apgalvots – būs, viss būs, ja tikai tiksim ievēlēti.

Paredz naudu infrastruktūras attīstībai, bet...
“Attīstība ir vērojama galvenokārt Rīgas un lielo pilsētu tuvumā. Gadiem tiek rosināts ieviest nodokļu atlaides uzņēmumiem, kas atrodas tālu no galvaspilsētas un lielajiem centriem. Taču tiek apgalvots, ka tādā gadījumā uzņēmumi, kas neatrodas Alūksnes novadā, reģistrēsies te. Domāju, ka likumā varētu noteikt, ka jāreģistrē ir tur, kur uzņēmums atrodas. Tagad nereti tos reģistrē Igaunijā, jo tā ir izdevīgāk,” atzīst Reģionu apvienības deputāta kandidāts Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins. Igaunijā valsts politika ir vērsta uz reģionu attīstību, pat ministrijas atrodas ne tikai Tallinā, bet arī Tartu. “Kāpēc mums visas ir Rīgā? Varētu būt arī Jelgavā,” saka A.Fomins. Viņš uzsver, ka svarīgākais, lai Saeimā būtu reģiona deputāti. “Ja tur nav neviena mūsu pārstāvja, tad arī neviens nedomā par Alūksnes novada attīstību. Latgalei šajā Saeimā ir laba pārstāvniecība, bet Vidzemei tādas nav. Tagad apgalvo, ka tāpat kā Latgalei arī Vidzemei būs attīstības programma. Taču ir pamatotas bažas, ka tie atkal ir tikai solījumi, par kuriem pēc vēlēšanām aizmirsīs, ja neatgādināsim,” spriež A.Fomins. Reģionu apvienība priekšvēlēšanu programmā sola iestāties par sabalansētu reģionu attīstību, taisnīgu Eiropas Savienības un valsts investīciju sadali. Tiesa, pēdējos gados Alūksnes pašvaldībai ir piešķirts finansējums infrastruktūras sakārtošanai, taču tas varētu būt lielāks. “Alūksnei bija paredzēti 4,6 miljoni latu, ko dalīja pilsētvides un policentriskai attīstībai. Taču tā tika izņemta no saraksta un pēc tam iedalīja tikai 600 000 latu,” skaidro A.Fomins.
Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze kandidē ZZS Vidzemes sarakstā ar 4.numuru. “ZZS ir cīnījusies par to, lai līdzekļi tiktu sadalīti godīgāk pa reģioniem. Nacionālajā attīstības plānā ir minēts, ka ir jāattīsta policentri, kas ir noteikti vairāk nekā 30. Diemžēl līdz šim naudas sadale ir bijusi monocentriska. Tas nav pareizi, tāpēc mūsu partijas pārstāvji brauca līdzi uz Briseli, lai Eiroparlamenta ierēdņiem argumentētu nepieciešamību saņemt līdzfinansējumu ne tikai lielajiem reģionu centriem. Tagad arī mazās pilsētas un novadi var pretendēt uz finansiālu atbalstu,” skaidro A.Krauze. Jāatgādina, ka ZZS 12 gadus ir bijusi valdošās koalīcijas sastāvā, tāpēc ieinteresētība un atbalsts attālāko novadu attīstībā varēja būt jūtamāks. Deputāta kandidāts iebilst, ka Alūksnē un novadā visi rekonstrukciju projekti tiek īstenoti ar ES fondu līdzfinansējumu. Turklāt partijas ministri nekad nav bijuši tieši atbildīgi par šīs naudas sadali. “Ja nebūtu mūsu priekšlikumu, tad situācija droši vien būtu vēl sliktāka,” saka A.Krauze.

Aicina diskutēt par nodokļu atvieglojumiem
“Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” deputāta kandidāts Jānis Dombrava, kurš Vidzemes sarakstā startē ar 2.numuru, norāda, ka partijas vadītās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iniciatīva ir veidot īpašu fondu, kurā tiek ieskaitīta daļa no uzņēmumu ienākumu nodokļa, ko varētu izlietot mazāk attīstīto novadu uzņēmējdarbības

“Tiek izvērtēta iespēja ieviest diferencētus nodokļus vai paredzēt cita veida atvieglojumus attālākajos reģionos.”
Jānis Dombrava

veicināšanai. Lai iecere tiktu īstenota, Saeimā būtu jāpieņem grozījumi likumā par uzņēmumu ienākumu nodokli. Šis jautājums ir saistīts arī ar nākamā gada budžeta veidošanu. “Tiek izvērtēta iespēja ieviest diferencētus nodokļus vai paredzēt cita veida atvieglojumus attālākajos reģionos. Šobrīd ir vērojama tendence, ka iedzīvotāji pamet pierobežas pagastus ne tikai Latgalē, bet arī Ziemeļvidzemē un Dienvidzemgalē,” uzsver J.Dombrava. Viņš atzīst, ka ir nepieciešamas plašas diskusijas, kā varētu piemērot nodokļu atvieglojumus, lai uzņēmumi no Pierīgas necenstos pārreģistrēties Alūksnē un nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci. “Nesakām, ka būs nodokļu atlaides. Taču tā ir viena no diskusijām, lai meklētu risinājumus pierobežas uzņēmēju konkurētspējas palielināšanai. Iespējams, varētu būt kādas subsīdijas vai īpaša valsts atbalsta programma,” komentē deputāta kandidāts. Perspektīvā nacionālā apvienība gatavojas pārskatīt nacionālās attīstības centrus, jo partija uzskata – tie nav iezīmēti optimāli. “Latvijā var vērot, ka lieli līdzekļi ir novirzīti lielajām pilsētām un politiski pietuvinātām pašvaldībām. Turklāt vajadzētu vērtēt, cik lietderīgi šie līdzekļi ir izlietoti. Tāpēc ir tā, ka pēc lieluma un ģeogrāfiskās atrašanās vietas līdzīgas pašvaldības attīstās dažādi. Smiltene ir neliela, bet pēc ekonomiskajiem rādītājiem uz vienu iedzīvotāju ir krietni priekšā Rēzeknei, kur ir saņemtas lielas investīcijas,” salīdzina J.Dombrava.
Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, kurš kandidē “No sirds Latvijai” sarakstā, uzsver, ka vēlas saglabāt Latvijas laukiem raksturīgo vidi, lai tur paliktu ģimenes un tām būtu darbs. “Tāpēc ir jāsaglabā arī lauku skolu tīkls. Tās ir ne tikai izglītības, bet arī kultūras centri. Reģionu ekonomiskā attīstība ir cieši saistīta ar dažādu fondu finansējuma piesaisti. Tāpēc nedrīkstētu pieļaut, ka projekta īstenošana ir atkarīga no pašvaldības vai cilvēku iespējām nodrošināt līdzfinansējumu,” norāda G.Kūtris. Viņš uzskata - ir absurdi, ka daudzi iedzīvotāji atsakās no iespējas savas mājas pievienot kopējam ūdensvada un kanalizācijas tīklam, jo nav tam naudas. “Valsts atbildība ir veicināt mazo uzņēmumu veidošanos lauku teritorijās. Nevis gaidīt, ka tie veidos kooperatīvus, bet aktīvi iesaistīties šajā procesā, kā arī palīdzēt atrast produkcijas noieta tirgus,” uzskata deputāta kandidāts. G.Kūtris secina, ka Eiropas Savienības fondu finansējums netiek pilnībā izmantots.

Attīstības stūrakmens –
nodarbinātība un ražošana
“Vienotības” priekšvēlēšanu programmā pēdējais punkts paredz līdzsvarotu reģionu attīstību. “Lai to panāktu, ir nepieciešams izstrādāt attīstības programmu katram reģionam, līdzīgi kā veiksmīgi tiek īstenota Latgales attīstības programma. Ir gūta pieredze, ka tā var piesaistīt investīcijas un tām ir lielāka atdeve,” stāsta partijas Vidzemes saraksta deputāta kandidāte Zanda Kalniņa-Lukaševica. Viņa uzsver, ka attīstības stūrakmens ir nodarbinātība un darbavietas. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgs atbalsts uzņēmējdarbībai un izglītībai, lai sagatavotu kvalificētu darbaspēku, kā arī jānodrošina atbilstoša infrastruktūra. “Ir vajadzīgas nevis nodokļu atlaides visiem uzņēmējiem pierobežā, bet mērķtiecīgs atbalsts konkrētu uzņēmumu attīstībai, piemēram, ceļu sakārtošanai līdz ražotnei vai elektrības jaudas palielināšanai. Alūksnē ir plānota industriālās teritorijas attīstība. Tur tiks radītas iespējas sākt ražošanu telpās, kur ir pievadīts ūdens un elektrība,” komentē deputāta kandidāte. Viņa atzīst, ka reģionu attīstībai ir jāparedz vairāk naudas. Turpmāk struktūrfondos būs iezīmēts finansējums pašvaldībām.
Saeimas deputāts Ivars Zariņš, kurš ir sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Vidzemes saraksta līderis, norāda, ka reģionu attīstībai svarīgākais ir radīt darbavietas, turklāt pietiekami labi apmaksātas darbavietas. “Ir nepieciešamas investīcijas, tāpēc piedāvājam dibināt attīstības banku. Mūsu partijas priekšvēlēšanu programmā ir paredzēts daļu no otrā pensijas līmeņa uzkrājumiem, valsts budžeta dotācijām un Latvijas bankas līdzekļiem ieguldīt ražošanā, zinātnē un reģionu attīstībā. Tas nozīmē, ka šos līdzekļus ieguldām bankas kapitālā, nevis tērējam, turklāt piesaistām līdzekļus no citiem fondiem. Tas dotu iespēju par katru ieguldīto eiro piesaistīt vēl 10 eiro attīstībai,” skaidro I.Zariņš. Viņš uzsver, ka tādējādi esošie naudas līdzekļi tiktu izmantoti daudz efektīvāk. Saeimas deputāts atklāj, ka šobrīd ir paredzētas izmaiņas likumdošanā, lai pensiju fondu līdzekļus varētu ieguldīt valsts ekonomikas attīstībā. “Līdz šim pensiju fondu pārvaldītājiem nav bijusi motivācija investēt uzkrājumus ražošanā, jo vienkāršāk ir tos ieguldīt vērtspapīros, nevis attīstības projektos,” atzīst I.Zariņš. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Solīt sola, bet dara maz

Kategorijas