TV3 "Nekā Personīga" 21.septembra raidījums

2014. gada 22. septembris 12:37

276

Krievijas bagātākā cilvēka Ališera Usmaova ģimene nopērk māju Jūrmalā

Kopā ar Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centru Re Baltica Nekā Personīga ir uzsākuši pētījumu - kas ir nerezidenti, kuri iegādājušies īpašumus Latvijā un kādiem mērķiem. Lielākais darījums Jūrmalā šogad noticis par 3,9 miljoniem eiro. Villu un zemi pašā jūras krastā nopirkusi Krievijas oligarha Ališera Usmanova ģimene – sieva Irina Viner Usmanova un viņas dēls Antons. Krievijas miljardieris Usmanovs atklāti slavē prezidenta Putina režīmu un ir viens no Putina cilvēkiem. Uzticību Krievijas vadītājam viņš saglabājis arī pēc tam, kad Ukrainas militārā konflikta dēļ ieviestās sankcijas likušas ciest arī paša Usmanova biznesam. Ne Krievijas oligarhs, ne viņa ģimenes locekļi pagaidām nav prasījuši Latvijai termiņuzturēšanās atļaujas, tāpēc nevar zināt, vai viņus interesē Latvija kā patstāvīga mītnes zeme.

Taškentas prokurora dēls, kurš bija spiests bēgt no tēva mājām smago kriminālapsūdzību izpiešanā dēļ, Krievijā guvis neticamu bagātību un atzinību. Viņš sēž ar Putinu pie viena galda, plānojot olimpiskās spēles Sočos un piedalās citu valstisku lēmumu pieņemšanā. Uzbeku izcelsmes miljardiera Usmanova īpašumā ir viss oligarham nepieciešamais komplekts un žurnāls Forbes viņu nosaucis par bagātāko cilvēku Krievijā. Viņam pieder metālapstrādes milzis „Metalloinvest”, otrs lielākais mobilā telefona operators MegaFon, izdevniecība „Kommersant”. Viņš kontrolē Twitter, Facebook un kopš šīs nedēļas arī sociālo mediju Vkontakte, ar 50 miljoniem lietotāju. Oligarhs, kuram pieder gigantiska māja Rubļovkā, prestižākajā vietā Maskavā, savu laiku dala starp Krievijas kapitāla pārvaldīšanu un Londonas rezidenci, kur viņam pieder Anglijas futbola klubs Arsenal.

Ietekmīgajā amatā Kremļa kontrolētajā gāzes gigantā „Gazprom” Usmanovu iecēla    pirms 14 gadiem. Tas ir laiks, kad Vladimirs Putins kļūst par Krievijas prezidentu,   padarot Gazprom par vienu no savas politikas instrumentiem. Usmanovs vada meitas kompāniju „Gazprominvestholding” un analītiķi pieļauj, ka tieši „Gazprom” interesēs Usmanovs nopirka par neatkarīgu uzskatīto laikrakstu „Kommersant”. Usmanova lojalitāti Kremļa saimniekam apliecina tas, ka pēc referendumam Krimā Usmanovs no darba atlaida „Kommersant” top menedžerus , kuri bija pieļāvuši Putinam kritisku publikāciju. Usmanovs nosauca to par “sīko huligānismu” un devās runāt ar nepaklausīgajiem žurnālistiem, kuri atlaistos kolēģus centās aizstāvēt.

Vīra nauda un milzīgā ietekme ļauj Usmanova dzīvesbiedrei Irinai Viner –Usmanovai, mākslas vingrošanas trenerei,   federācijas prezidentei Krievijā izpausties ar vērienu. Viņas dēls Antons otrajā vārdā Natans, būvē mātes iecerētos sporta kompleksus , un par vīra naudu Usmanova vizina jaunos sportistus čarterreisos.

Arī Irina Viner – Usmanova atklāti izrāda savas simpātijas Putinam. Viņa bija uzticības persona pēdējās Krievijas prezidenta vēlēšanās. Tas pretī ļāva saņemt , piemēram, Putina personīgo apsveikumu Irinai Usmanovai dzimšanas dienā, kas bija publicēts Kremļa mājas lapā internetā.

Tomēr Putina sāktais karš Ukrainā Krievijas miljardieriem nesis zaudējumus. Lai arī Usmanovs nav nevienā sankciju sarakstā, Bloomberg izrēķinājis, ka Usmanovs šogad zaudējis 2, 8 miljardus dolāru

Usmanovu ģimenes īpašumam apkārt apjozts pamatīgs žogs, līdz jūrai šeit ir nepilni 100 metri. Remontdarbi, kas patlaban notiek, liecina, ka saimnieki vēl tikai plāno šeit ievākties.

Irinas Viner –Usmanovas un viņas dēla iegādāto Iespaidīgo ēku Kāpu ielā Jūrmalā no ielas puses aizsedz koki un nepievilcīgas koka palīgēkas. Tuvākie kaimiņi atceras, ka tās te vēl saglabājušās   no padomju laikiem, kad rīkotas pionieru nometnes. Ēkas fasādi patlaban pārkrāso gaiši zilā krāsā .Filmēšanas dienā pagalmā apspriežas daudz cilvēku, kuri plāno tālākos teritorijas iekārtošanas   darbus.
Zemes gabala un ēkas iepriekšējais īpašnieks ir uzņēmuma „Dzintars” prezidents Iļja Gerčikovs. Darījuma vērtība četras reizes pārsniedz īpašuma kadastrālo vērtību . Īpašums pārdots par 3, 9 miljoniem eiro.

GATIS TRUKSNIS
Jūrmalas mērs (ZZS)
Summa tiešām ir paliela, tā pat Jūrmalas mērogiem ir paliela summa. Es saprotu, ka šobrīd ir spēkā esoša būvatļauja, tur notiek zināmi rekonstrukcijas darbi- ir zināmas īpašuma uzlabošanas aktivitātes.

Par izdevīgo darījumu ēkas iepriekšējais īpašnieks Iļja Gerčikovs nebija gatavs stāstīt. Savā atbildē bija lakonisks – personīgi Usmanovus nepazīstot un par viņu plāniem šeit Latvijā neko nezinot. Arī no tuvākajiem kaimiņiem reti kurš zināja, kam māja pieder.

Šī gada piecos mēnešos Jūrmalā ārvalstnieki iegādājušies 163 īpašumus. Tas nozīmē- vismaz vienu darījumu dienā. Kā rāda Krievijas multimediju holdinga „РБК” veikts apjomīgs pētījums, pretēji Putina aizliegumam valsts ierēdņiem iegādāties īpašumus ārzemēs, darījumi joprojām notiek, taču reģistrē tos ne vairs uz valsts amatpersonu pašu , bet uz sievas vārda. Pētījums rāda ,ka Latvija ir iekārota vieta, kur Krievijas amatpersonas pērk dzīvokļus vai mājas. Populārāka - vēl ir tikai Bulgārija un Spānija.
Jūrmalas mērs nav nobažījies par lielo nerezidentu skaitu Jūrmalā. Viņš ir apmierināts par jebkuru darījumu pilsētā, kas atdzīvina nekustamā īpašuma tirgu. Trukšņa rīcībā ir ziņas, ka Jūrmalā kopumā ārvalstnieku, kam pieder kūrortpilsētā īpašumu ir 3 tūkstoši, bet pamatiedzīvotāji 57 tūkstoši.

GATI S TRUKSNIS
Jūrmalas mērs (ZZS)
Šie cilvēki, kuri uzturas šeit neregulāri, varbūt gadā 2, 3,4 mēnešus, tie milzīgu iespaidu uz nacionālo sastāvu vai uz Jūrmalas vidi tiešā veidā nerada, bet lokāli tas rada . Jo, ja kaimiņos jums nopērk divi vai 3, tad skaidrs, ka jūsu rajons pilnībā izmainījies. Globāli tas nav tik traki, kā var likties.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs stāsta, ka notikumu attīstība pēdējos mēnešos vairs neļauj droši justies nevienam Putinam pietuvinātam miljardierim. Vienu no ietekmīgākajiem Krievijas biznesmeņiem- Vladimiru   Jevtušenkovs šonedēļ negaidīti apsūdzēja naudas atmazgāšanā , piemērojot viņam mājas arestu. Vasarā ietekmīgajā biznesa izdevumā Forbes , Jevtušenko stāsta par saviem nākotnes biznesa plāniem , tostarp nenoliedz, ka gribētu iegādāties Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu „Lattelecom”. Tagad viņš kritis Kremļa nežēlastībā, rādot, cik neprognozējams ir biznesmeņa liktenis Krievijā.

EDGARS RINKEVIČŠ
ārlietu ministrs (Vienotība)
Cik esmu informēts, šīs personas, uz kuru vārda reģistrēts īpašums, nav pieprasījušas termiņuzturēšanās atļaujas. Tā kā tas nebūtu saistāms ar šo tradicionālo strīdus ābolu. Varbūt tiešām šī ir vienkārši vēlme dzīvot vasarā Jūrmalā vai no otras puses tā var būt traktējama kā īpašuma iegāde gadījumā , ja rodas kādas problēmas.
Ir diezgan daudz bagātu cilvēku, kuri pērk īpašumus dzīvokļus ES dalībvalstīs un man dažreiz rodas sajūta, ka šie cilvēki gatavojas arī sliktākajam scenārijam, iespējams, arī tam,ka jāpamet valsts.

>< >< ><

Bankas Citadele pārdošanas termiņš – 30. septembris - noteikts tikai šā gada jūnijā
Ripplewood Holdings L.L.C. veido kanādiešu pensiju fonds un 7 investori no ASV, Ēģiptes un Libānas

Stāsts par banku “Citadele” un tās pārdošanu sākas pirms sešiem gadiem. 2008. gada rudenī izceļas pasaules finanšu krīze. Latvijā kraha priekšā nonāk Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim piederošā “Parex banka”.

Ivara Godmaņa valdība nolemj nacionalizēt Pareksu, bet dara to gausi. Pilnīgā valsts kontrolē banka pāriet tikai gada nogalē. Tikai tad Eiropas Komisija un Starptautiskais valūtas fonds piekrīt Latvijai piešķirt 7,5 miljardus eiro.

Apmaiņā pret palīdzību, Latvija sola restrukturizēt banku. Tā arī notiek. 2010. gadā, nu jau Valda Dombrovska valdības laikā, banku sadala sliktajā – “Parex bankā” un labajā – “Citadelē”.

Eiropas Komisija nosaka, ka Latvijai jāpārdod visas “Citadeles” akcijas līdz šā gada beigām. Pretējā gadījumā komija pati to pārdos bez minimālās cenas.

“Nekā personīga” zināms, ka precīzs pārdošanas termiņš – 30. septembris – ir noteikts tikai šā gada 9. jūnijā.

ANTUĀNS KOLOMBANI
Eiropas Komisijas viceprezidenta Joahima Almunjas runas vīrs
Termiņš Citadeles bankas pārdošanai bija daļa no kopējās vienošanās starp Latviju un Eiropas Komisiju. Pārdošanas laiku komisija jau pārrunāja ar Latvijas varas iestādēm 2008. un 2009. gadā, kad pirmo reizi notika “Parex bankas” glābšana. Komisija vēlāk vairākkārt lēma par glābšanas laika pagarināšanu. Pakāpeniski organizētā Parex bankas darbības apturēšana, ieskaitot lēmumu pārdot banku “Citadele” un noteikt pārdošanas termiņu, bija pamats, kas deva iespēju atbilstoši Eiropas Savienības valstu atbalsta noteikumiem, Latvijai atrast līdzekļus, ko ieguldīt “Parex bankā” un bankā “Citadele”.

Par “Citadeli” pastiprināti interesējās pieci pretendenti. Viens pēc otra tie atkrita. “Norvik bankai” bija nepietiekami finanšu rādītāji. “Expobank” ir iekļauta Kanādas sankciju sarakstā saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā.

Drošības policijai bija iebildumi pret Krievijas miljardieri Juriju Šefleru. No dalības bija spiests atteikties arī latviešu uzņēmējs Māris Martinsons. Viņš bija partneris amerikānim Timam Kolinsam no ASV investīciju firmas “Ripplewood Holdings”.

Šonedēļ Straujuma oficiāli apstiprināja, ka “Citadeli” pārdos Kolinsa firmai. Uzņēmums iegādāsies 25 procentus akciju. Vēl 50 procentus iegādāsies Ripplewood piesaistīti investori. Bet atlikušie 25 procenti paliks Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas īpašumā.

Straujuma neatklāj darījuma summu. Neoficiāli “Nekā personīga” ir zināms, ka tie varētu būt ap 75 miljoniem eiro par 75 procentiem plus vienu akciju. Tās nonāks Ripplewood un vēl nenosaukto investoru rīcībā.

TIMOTHY C. COLLINS
Ripplewood Holdings LLC dibinātājs un pārstāvis
Es domāju, ka tas ir valdības lēmums atklāt vai neatklāt darījuma summu. Tas ir vairāk tehniskas dabas jautājums. Tas, kas patiešām ir svarīgi ir, ka mēs esam nolēmuši rīkoties. Ir lieliska banka un tai ir milzīgs potenciāls dot ieguldījumu visos Latvijas ekonomikas sektoros – patērētāju, mazo un vidēju uzņēmumu un citos. Tai ir potenciāls dot ievērojamu ieguldījumu.

Viens no valdības izraudzītajiem Citadeles pircējiem, Ripplewood Holdings, ir privāta firma. To veido kanādiešu pensiju fonds un septiņi investori. Viņi nāk no Ēģiptes, Libānas, bet galvenokārt no Amerikas Savienotajām valstīm. Investoru sastāvs ir raibs. Starp viņiem ir bijušais ASV Federālo rezervju bankas priekšsēdētājs; ievērojamas libāniešu baņķieru dinastijas pārstāvis, kā arī uzņēmēji, kuri iekļauti Forbes pasaules miljardieru sarakstā.

“Ripplewood Holdings” ir reģistrēta ASV Delavēras štatā. Ofšoru paradīzē. Bet tā birojs atrodas Ņujorkas slavenajā Rokfellera centrā. Firmu deviņdesmito gadu vidū nodibināja tagad 57-ņus gadus vecais Tims Kolins. Viņš ir ASV prezidenta Baraka Obamas atbalstītājs un ir dāsni ziedojis Demokrātu partijai. Kolins arī pārstāvēs pārējos slepenībā turētos “Citadeles” investorus.

TIMOTHY C. COLLINS
Ripplewood Holdings LLC dibinātājs un pārstāvis
Tātad viņi ir slaveni un ļoti, ļoti veiksmīgi investori. Starp viņiem ir cienījamas valdības amatpersonas un uzņēmēji. Būtiskākais ir tas, ka mēs pieaicinām investorus, kuri, mūsuprāt, spēj ne tikai investēt, bet arī dot ieguldījumu iestādē. Tā ir tāda kā mūsu tradīcija, kas pastāv jau daudzus gadus.

Neoficiāla informācija liecina, ka “Ripplewood” ir iesaistīts ēģiptiešu uzņēmējs un miljardieris Nasefs Saviris. Viņš ir iekļauts “Forbes” pasaules miljardieru sarakstā ar nepilnu piecu miljardu eiro lielu kapitālu.

Firmā ir arī otra bagātākā ģimene Brazīlijā – Safras dinastija. Libāniešu izcelsmes baņķieru turība sasniedz 15 miljardus eiro.

“Ripplewood” ir vairāki amerikāņi. Pols Volkers – ekonomists un kādreizējais ASV Federālo rezervju bankas priekšsēdētājs.

Džeralds Kreimers. Viens no pensiju fonda “Cramer Rosenthal & McGlynn” dibinātājiem. Stenlijs Šūmens – investors un finanšu kompānijas “Allen & Company” direktors. “Ripplewood” sastāvā ir arī kanādiešu pensiju fonds “Wealhouse Capital Management”. Un, protams, pats Tims Kolins.

TIMOTHY C. COLLINS
Ripplewood Holdings LLC dibinātājs un pārstāvis
Esmu ieguldījis dažādās nozarēs visapkārt pasaulei. Daži ieguldījumi ir bijuši salīdzinoši īsi savdabīgu iemeslu dēļ. Viens no ieguldījumiem ilga astoņus, deviņus mēnešus, bet tur bija īpaši apstākļi. Citi ieguldījumi ir bijuši 10, 12 un 13 gadu garumā.

Viens no veiksmīgākajiem “Ripplewood” darījumiem bija Japānā. Divtūkstošajā gadā firma iegādājās grūtībās nonākušo Japānas “Shinsei” banku. Pēc bankas atdzīvināšanas investori vēlāk pārdeva savas daļas par pusotru miljardu eiro.

Šobrīd “Ripplewood” aktīvi investē Ēģiptē. Pirms četriem gadiem firma iegādājās piekto daļu akciju “Commercial International Bank”. Vēl pavasarī investēts nekustamo īpašumu uzņēmumos “Palm Hills” un “SODIC”.

Šajos darījumos līdz ar “Ripplewood” parādās ievērojamas amerikāņu kompānijas - aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums “Blackrock”, investīciju banka “JP Morgan Chase”, investīciju grupa “Eaton Vance” un citas.

“Citadeles” bankas iegādei “Ripplewood” ar vēl nenosauktajiem investoriem veidos jaunu firmu.

Līdz līguma parakstīšanas brīdim šajā darījumā paliks daudz neskaidrību. Tādēļ gna darījuma summu, gan arī līguma nosacījumus uzzināsim tikai pēc 30. septembra. Tikmēr “Nekā personīga” uzrunātie gan vietējie, gan un ārvalstu nozares profesionāļi un analītiķi atturējās kameras priekšā komentēt “Ripplewood Holdings” darbību. Tomēr neoficiālās sarunās viņi atzina, ka amerikāņu firmai ir laba reputācija. Viņuprāt, Latvijā ienāk investors, kurš meklēs iespējas kā izvērst darbību nevis tikai atvērs filiāli, kā to dara zviedru bankas.

>< >< ><

Valsts kontroliere Sudraba 2009.gadā savu Krievijas kolēģi cienājusi restorānā Otto Švarcs

Pēdējo divu Saeimu laikā Valsts kontrole atklājusi miljoniem vērtus liekos tēriņus Rīgas brīvostā saistībā ar padziļināšanas darbiem, Iekšlietu ministrijas jaunās ēkās būvniecībā, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta būvniecībā. Šādu gadījumu nav daudz, vairāk ir sīkāki pārkāpumi, kad amatpersonas pamanās vienkārši noēst valsts naudu vai citādi izmantot to savām vajadzībām. Piemēram, tā pati Rīgas brīvosta saviem vadošajiem darbiniekiem bija noīrējusi peldbaseinu, trenažieru zāli, nodrošinājusi radus un draugus ar ložām Arēnā Rīga. Sodus par šiem pārkāpumiem vainīgie saņem reti. Tādēļ partijām vaicājām, kā tās iecerējušas novērst valsts naudas aizplūšanu ierēdņu vajadzībām.

AUGUSTS BRIGMANIS ZZS Saeimas frakcijas vadītājs
Kā novērsīsiet nelietderīgus tēriņus ministrijās, piemēram, kaut kādas tērēšanas restorāniem, dažādām iedzeršanām, komandējumiem nelietderīgiem.
Mūsu ministrijās tāda lieta nav. Zaļajiem zemniekiem, kuri gan Labklājības ministrijā, gan, teiksim, Zemkopības ministrijā un tagad Aizsardzības ministrija. Man nav informācija, ka tai laikā, kad tur būtu ministri tur strādātu, ka tādu tēriņu tur nav.
Un ZZS pašvaldībās kontrolētajās situācija ?
Es saku, ka nu mēs jau nevaram izslēgt, ka kādā vienā vai otrā gadījumā ir kaut kāda kļūda. Ne jau visi ir svētki, kā saka. Bet es domāju, ka apbsolūtais vairākums ir par šādu uzstādījumu.

Valsts kontroles ziņojumos bieži par izšķērdību ir kritizēta Rīgas dome. Saskaņas līderis Jānis Urbanovičs tur vaino Vienotību, kas, pa lēto pārdodot banku Citadele, rāda sliktu piemēru Nilam Ušakovam.

JĀNIS URBANOVIČS Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītājs
Kā politiķi, tā arī ierēdņi viņus atdarina visos līmeņos, vai tas ir valstī vai pašvaldībā.
Ar Rīgas domē ?
Tas pats visur notiek.
Nav novērsts ?
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta.

Kā Urbanovičs nākšot pie varas, tā rūpīgi auditēšot ministrijas, lai atrastu liekos tēriņus un izskaustu. Arī Vienotības kontrolētajās pašvaldībās Valsts kontrole pamanījusi pārkāpumus. Piemēram, Līgatnes domē neesot bijusi sakārtota komunālā saimniecība. Bijusī Providus pētniece, Vienotības frakcijas vadītāja vietniecei Lolitai Čigānei receptes līdzekļu taupīšanā nav. Viņa uzskata, ka viss ir atkarīgs no cilvēka.

LOLITA ČIGĀNE Saeimas Vienotības frakcijas priekšsēdētāja vietniece
Es domāju, ka tas atslēgas jautājums tomēr ir tāds, ka nu... Ir ļoti svarīgi iestādes vadītājam izvērtēt, ka tomēr, ja ir, teiksim, kaut kāds pasākums, kas ir vajadzīgs satura radīšanai, tad viņam ir jābūt pietiekami pieticīgam un vērstam uz to satura radīšanu. Es baidos, ka nebūs neviens ar rungu, kas visiem izstāvēs klāt. Protams, ja mēs skatāmies Valsts kontroles ziņojumus, tad tur ir visādi brīnumi, kas nāk ārā. Un tas ir ļoti nesimpātiski.
Arī par Vienotības kontrolētajām pašvaldībām šis tas parādās.
Iespējams. Es noteikti neesmu tas cilvēks, kas var garantēt, ka nekur nekad nekas tāds nenotiek.

Nacionālās apvienības labklājības ministra amata kandidāts Imants Parādnieks uzskata, ka viss atkarīgs no vadītāja godaprāta un vaino savus kolēģus no citām partijām, kas pretojas Saeimas tēriņu samazināšanai.

IMANTS PARĀDNIEKS Nacionālās apvienības valdes loceklis
Sarežģīts jautājums. Bet viss sākas ar vadību. Un jūs pieminējāt daudzas institūcijas, manuprāt, būtu jāsāk ar pašu Saeimu, kur mums kā deputātiem ir vislielākā ietekme, bet tai pat laikā no Saeimas vadības, no prezidija puses, ir vislielākā pretestība, lai jebko šeit mainītu.

Vislielākajām zināšanām par nelietderīgiem valsts tēriņiem un to novēršanu vajadzētu būt No sirds Latvijai vadītājai Ingūnai Sudrabai, kas līdz 2013.gadam vadīja Valsts kontroli. Viņai vajadzētu būt plānam, kā šo parādību efektīvi izskaust. Tā vietā Sudraba piedāvā algebru. Esot jāaprēķina, cik izmaksā katra valsts funkcija.

INGŪNA SUDRABA, partijas No sirds Latvijai valdes priekšsēdētāja
Cik izmaksā katras funkcijas izpilde, katra darba izpilde. Un tā ir iespēja salīdzinoši mērīt, kā stādā viena vai otra iestāde. Tas ir par sistēmas sakārtošanu. Par speciālu normatīvo regulējumu izveidošanu, attieksmei ir jābūt tādai, ka nauda, ko tērē katra iestāde, tā ir nodokļu maksātāju nauda. Un tā nav personīgi nopelnītā nauda. Un apstākļos, kad tik liela tautas daļa ir nabadzībā, nedrīkst būt tēriņi, kas ir saistīti ar kaut kādu kolektīvu pasākumu rīkošanu.

Valsts kontrole regulāri nāk klajā ar ziņojumiem par citu valsts un pašvaldību iestāžu nelietderīgajiem tēriņiem. Ingūna Sudraba uzkrāja politisko kapitālu, rādama citas iestādes par to, ka nedrīkst tērēt tik daudz valsts naudas. Nekā Personīga rīcībā esošie dokumenti liecina, ka Valsts kontrole 2009.gadā iztērējusi 2600 latus par Krievijas Revīzijas palātas priekšsēdētāja Stepašina uzņemšanu. 650 latus Sudraba un Stepašins noēda restorānā Otto Švarcs.

Krievijas Revīzijas palātas priekšsēdētāju, izlūkdienesta ģenerāli Sergeju Stepašinu Valsts kontroliere Ingūna Sudraba 2008.gada nogalē uzņēma godam. Sagaidīja lidostas Rīga VIP zālē, dāvināja ziedus, ēdināja restorānos Otto Švarcs, Gutenbergs un LIDO, veda ekskursijā uz Vecīgu un Brīvdabas muzeju, uzdāvināja gleznu un grāmatu. Stepašina dēļ policija ierobežoja satiksmi Rīgas ielās.

Lidostas Rīga VIP zāle un pakalpojumi – 490 Ls,
ziedi – 16 Ls
restorāns Otto Schwaz – 650 Ls
viesnīca Gūtenbergs – 149 Ls
LIDO atpūtas centrs – 242 Ls
Ekskursija pa Vecrīgu – 111 Ls
Brīvdabas muzejs – 17,5 Ls
Glezna „Rīga” – 30 Ls
Grāmata „Latvija, kādu mēs to mīlam” – 43,98 Ls
Kopā – 2578,79 Ls

Tobrīd bija krīzes smagākais posms. Latvijas ekonomika bija dziļā bedrē, valdība reizi pusgadā grieza algas policistiem, ārstiem un jau grasījās ķerties pie pensijām. Sudrabas vadītā valsts kontrole ļoti rūpīgi sekoja citu iestāžu tēriņiem. 2009.gadā Valsts kanceleja saņēma pārmetumus par to, ka nepamatoti vienam darbiniekam izmaksājusi dienas naudu 319 latus. Jaunajam Rīgas teātrim kontrolieri pārmeta honorāru maksāšanu aktieriem, bet izglītības iestāde Strautiņi darbinieki Valsts kontroles ieskatā nepamatoti saņēmuši iespēju ēst bērniem domāto pārtiku.

INGŪNA SUDRABA, partijas NO sirds Latvijai valdes priekšsēdētāja
Jā. Kāpēc jūs Stepašinu vedāt uz restorānu Otto Švarc 2009.gadā par 650 latiem? Oficiālas vizītes ietvaros ir protokols, kad uzņemošā delegācija pacienāta ar vakariņām un tiek pacienāta ar pusdienām.
Otto Švarcā par 650 latiem viņu vajadzēja vest?
Nu, to paredz protokols attiecīgo amatpersonu un delegāciju nodrošinot ar pusdienām. Mēs izvērtējām vairākus piedāvājumus, kur ir iespējams noteiktā kvalitātē, bet arī par saprātīgu cenu to visu kopā izveidot.

Protokols nosaka kārtību, kā uzņemamas valsts augstākās amatpersonas. To izstrādā Ārlietu ministrija. Nekā personīga noskaidroja, ka šis dokuments attiecas tikai uz valsts vadītāju, pārstāvju un vēstnieku uzņemšanu. Tas nav saistošs Valsts kontroles darbiniekiem, rīkojot tikšanos ar saviem ārvalstu partneriem.

Savukārt Valsts kontrole mums apliecināja, ka iestādei nekad sava iekšējā protokola nav bijis. Līdz ar to neviens normatīvais akts Sudrabai nespieda dāsni tērēt valsts naudu sava Krievijas kolēģa uzņemšanai.

INGŪNA SUDRABA partijas No sirds Latvijai valdes priekšsēdētāja
Tikai Stepašinam jums to VIP rezervējāt?
Tas pats bija arī Kazahstānas valsts kontrolierim, arī tika rezervēta šī te zāle un arī Baltkrievijas valsts kontrolierim.
Uz Otto Švarcu arī viņus vedāt?
Baltkrievijas valsts kontrolieri, jā, mēs uzcienājām pusdienās Otto Švarca restorānā. Bet tā prakse tad atbilst, bet kad valsts vai pašvaldības iestādes rīko, tad neatbilst?
Šī ir oficiālas delegācijas uzņemšana un protokols prasa nodrošināt, ka uzņemošo delegāciju nodrošina ar pusdienām un vakariņām vizītes programmas ietvaros.
Bet protokols neparedz, ka jāved uz Otto Švarcu, vai ne?
Protokols paredz nodrošināt ar protokolam atbilstošām pusdienām un vakariņām.

>< >< ><

Sudraba noliedz, ka devusies privātā lidmašīnas reisā uz Krieviju. Internetā pieejams video rāda, ka viņa nerunā taisnību

Pirms mēneša LNT raidījumā “Dombura studija” notika asa vārdu apmaiņa starp Saeimas spīkeri Solvitu Āboltiņu un No sirds Latvijai seju Ingūnu Sudrabu. Vienotības līdere bijušajai Valsts kontrolierei pārmeta pārāk ciešos kontaktus ar Krieviju un faktu, ka viņa pat uz Maskavu devusies ar privātām lidmašīnām.

Iespējams Saeimas spīkere runāja par video, ko pamanījuši vērīgi Nekā Personīga skatītāji. Interneta vietnē Youtube to šī gada 23.aprīlī ievietojis kāds lietotājs ar segvārdu “Modris Acs”. Tajā redzama lidmašīna lidostā Rīga pie tobrīd vēl uzņēmumam FBO-Rīga piederoša termināla, kas nodrošināja īpašus biznesa klases avio lidojumus. Ņemot vērā, ka par termināla īpašnieku 2012.gada vasarā kļuva cits uzņēmums, var secinat, ka šis video ir vismaz divarpus gadus vecs.

Youtube video no lidostas Rīga redzams, ka lidmašīnā iekāpj uzņēmējs un agrākais Rīgas piena kombināta akcionārs Ivars Strautiņš. Starp prominentajiem pasažieriem īpaši izceļas kāda dāma smalkā lāsumainā kažokā. No attāluma tā izskatās pēc partijas “No sirds Latvijai” līderes, bijušās Valsts kontrolieres Ingūnas Sudrabas.

INGŪNA SUDRABA
Partijas “No sirds Latvijai” līdere
Izskatās, ka tur var redzēt jūs. Vai jūs varat pateikt – kas tas ir par video un kas ir tie par cilvēkiem, kas pēc tam vēl nāks? Un ko jūs darījāt tajā lidmašīnā?
Ziniet, es absolūti nebrīnos par to, ka visu laiku tiek parādīts kaut kādi materiāli, veidoti sižeti, ievietotas fotogrāfijas. Un šis nav ar mani nekādā veidā saistīts video. Tā ir kārtējā atkal mēģināšana nomelnot mani..
Bet tā neesat jūs?
Nē, tā es neesmu.
Tiešām?
Tā es neesmu.
Tad cilvēki ir sajaukuši kaut ko.
Es nezinu, kas tie par cilvēiem un kur ņemts šis video.
Jo šis sirmais kungs redzēts Latvijā.
Nu ja jūs viņu pazīstiet, tad jūs ziniet labāk, kas tas ir par kungu.
Skaidrs. Tad cilvēki ir pamatīgi kļūdījušies?
Nu es nezinu, kas tie par cilvēkiem un es droši vien vairs ne par ko nebrīnos. Par to kampaņu, kas tiek veikta, lai meklētu jebkādas iespējas kā varetu nomelnot partiju “No sirds Latvijai”.

Nedaudz uzlabojot videomateriāla kvalitāti redzams, ka tā nav kāda Ingūnas Sudrabas līdziniece, bet gan pati Ingūna Sudraba. Šis pats mētelis Sudrabai uzvilkts, kad pirms vairākiem gadiem vēl esot Valsts kontrolieres amatā viņa pavadīja savu kolēģi no kaimiņvalsts – Krievijas galveno kontrolieri Sergeju Stepašinu.

Viens no internetā atrodamā video Sudrabas ceļabiedriem uzņēmējs Ivars Strautiņš atceras, ka ir sanācis lidot uz Maskavu arī ar agrāko Valsts kontrolieri uz mūsu vēstniecības Maskavā rīkotiem 18.novembra vai arī Ziemassvētku pasākumiem.

IVARS STRAUTIŅŠ
Uzņēmējs
Daudzas reizes esmu bijis Maskavā. Sudrabas kundze arī. Un vēstniecībā esam bijuši. svētkos esam bijuši. Tā personīgi ar Sudrabas kundzi neesmu lidojis, esam lidojuši visi atsevišķi. Bet Maskavā esam bijuši.

Starp īpašā reisa pasažieriem jāatzīmē Aleksandrs Rogožins. Viņa dēls – arī Aleksandrs – savulaik strādāja Krievijas vēstniecībā Rīgā. Ieņēma augstu amatu - bija vēstniecības 2.sekretārs - vicekonsuls un oficiāli nodarbojās ar vīzu izsniegšanu. Bet kā atklājās pirms sešiem gadiem - īstais Rogožina darbs bija Krievijai vajadzīgu ziņu izspiegošana. 2008.gada janvārī viņš no Latvijas tika izraidīts un iekļauts mūsu valstij nevēlamo personu sarakstā, kurā visticamāk atrodas joprojām. Rogožinam ar slepenu informāciju esot izlīdzējuši vismaz pieci vietēji, pretī saņemot materiālus labumus.

Rogožinam senioram, kurš saistīts ar Krievijas tirdzniecības un rūpniecības palātu, iebraukšana Latvijā nav liegta un viņš Rīgā bijis vairākkārt. Tā pirms diviem gadiem kopā ar vienu no Krievijas vecās gvardes politiķiem – ekspremjeru un kādreizējo Ārējās izlūkošanas dienesta šefu Jevgēņiju Primakovu. Toreiz nekādās sarunās ar Nekā Personīga par dēla izraidīšanu no Latvijas Rogozins negribēja ielaisties.

>< >< ><

Atšķirīgie viedokļi par Ukrainu sašķeļ Nepilsoņu kongresu
Vairāk kā 20 gadus Latvijas sabiedrība bija un vēl joprojām paliek sadalīta pēc nacionālās piederības - krievvalodīgajos un latviešos. Diemžēl tas tā ir. Integrācijai šo gadu laikā iztērēti desmiti, ja ne pat simti miljonu latu un eiro, vienu brīdi pat bija izveidota integrācijas ministrija. Bet rezultāts ir niecīgs, sabiedrība nav kļuvusi saliedētāka.

Pirms pus gada, sākoties militārajam konfliktam Ukrainas dienvidaustrumos, notika tas, ko nevarēja panākt neviena integrācijas programma. Latvieši nostājās krievvalodīgās sabiedrības daļas pusē. Atbalstu ieguva tie, kas atbalsta Kijevu. Pirmkārt, tie bija vietējie ukraiņi.

Parasti latvieši nedala krievvalodīgos krievos, baltkrievos, ukraiņos. Esi mācījies krievu skolā? Runā krieviski? Tātad tu esi krievvalodīgais! Pēkšņi izrādījās, ka krievvalodīgie arī ir dažādi. Un domā viņi dažādi. Un uzvedas dažādi.

Šie krievu cilvēki jau no vasaras vidus vāc palīdzību Rīgas centrā ne viena neatzītajai Jaunajai Krievijai. Ofisā pat ir izkārts atbilstošs karogs. Mantas, naudu un medikamentus rīdzinieki nes turp daudz un katru dienu. Cilvēkiem, izjūtot tādu atbalstu, ir pilnīga pārliecība, ka viņi visu dara pareizi! Viņi ir pat gatavi atteikties no draugiem, ja tiem ir savs, atšķirīgs viedoklis.

Mikola Pavļuks pirms dažiem gadiem nomainīja Ukrainas pilsonību pret Latvijas. Vēl pirms pusgada sabiedrība, kurā viņš pavadīja savu laiku,bija protams, krievvalodīga. Krievi ir tuvāki pēc mentalitātes, kā arī pati krievu valoda Mikolam ir kā otrā dzimtā.   Bet nu jau pusgadu viņš runā tikai latviski, kaut gan šo valodu pilnībā nepārvalda, vai arī ukraiņu valodā - kam vajadzēs tas sapratīs. Krieviski viņš vairs nerunā.

Konflikts Ukrainas Dienvidaustrumos ir sadalījis arī krievvalodīgo interneta sabiedrību. Virtuālajā sabiedrībā sadalījums ir daudz izteiktāks kā dzīvē. Interneta vidē cilvēki nekautrējas izteikties, saka to, ko personīgi tiekoties nekad neteiktu. Pazīstamais žurnālists Vladimirs Stešenko daudzus gadus nostrādāja avīzēs: „Sovetskaja molodzjoz”, „Vestji-segodnja”. Bet vienā dienā pavisam negaidīti viņš zaudēja daļu dargu un kolēģu, jo neuzmanīgi atbalstīja Kijevu sociālajā lapā

VLADIMIRS STEŠENKO
žurnālists
Pirmajā kategorijā ir necenzēti un nekulturāli vārdi, personības aizskaršana u.t.t. Protams, ka ir aizvainojoši, kad kāds no taviem draugiem, ar kuru kopā kādreiz degvīnu dzēri, tas var teikt ir nedemokrātiski.

Stiprs kā Padomju vara, uzstājīgs kā kreiseris „Aurora” Latvijas nepilsoņu kongress savā pavasara kongresā sapinās attiecībās ar Ukrainu. Daļa no nepilsoņiem ukraiņiem negribēja parakstīt deklarāciju, kurā tika nosodīta Kijevas cīņa par valsts vienotību. Kongress strīdējās veselu nedēļu, līdz daži Kongresa dalībnieki paziņoja par savu izstāšanos no organizācijas. Beigās dokumentu tomēr nepieņēma. Lai Nepilsoņu kongress nesašķeltos, nolēma Ukrainas jautājumu necilāt.

ELIZABETE KRIVCOVA
Latvijas Nepilsoņu kongresa pārstāve
Nepilsoņu kongresu vieno tas, ka ir jāatrod risinājumi nepilsoņu problēmām. Mūsu biedriem ir dažādi uzskati!
Mums arī draud vardarbības uzliesmojumi pēc Ukrainas scenārija, tāpēc galvenais ir tas, kas notiek Ukrainā un kā tas viss ietekmēs Eiropu un Latviju!

Valentīns un Oksana apprecējās pirms gada. Laulība bija laimīga līdz Ukrainā sākās karš. Oksana ir pa pusei ukrainiete un stingri ieņem proukrainisko pozīciju. Valentīns ir krievs, viņa dzimtas saknes ir Maskavā un viņš, protams, atbalsta Putina kursu.

VALENTĪNS
„Agrāk mēs varējām sastrīdēties ģimenisku iemeslu dēļ, piemēram, naudas pārtērēšana vai kaut kādas nesaprašanās. Mūsu dzīvē tagad ir ienākusi politika. Nekad nebūtu varējis iedomāties, ka vēl arī politika kļūs par ģimenes strīdu iemeslu.”

Ģimene nav izjaukusi, bet tā ir ieguvusi lielu „plaisu”. Ideoloģija izrādījās ar mīlestību nesavienojams faktors. Tagad Valentīns un Oksana cenšas mazāk viens ar otru sarunāties, tomēr tāpat kā agrāk kopīgi apmeklē diskotēkas un klubus.

OKSANA
„Jā, dienā mēs varam sastrīdēties, bet vakarā vajag likties gulēt. Gulēt mums nākas vienā gultā! Mēs gribam bērnus un man ir vienalga vai viņi būs krievi-ukraiņi vai ukraiņi-krievi!”.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

TV3 "Nekā Personīga" 21.septembra raidījums

Kategorijas