Izlikti uz delnas

2014. gada 26. septembris 00:00

256

Atzinums, ka Saeimā tiek ievēlēti nekompetenti un slinki politiķi, jau līdzinās aksiomai. Taču nevar noliegt, ka sliktus politiķus ievēl labi pilsoņi, kas neiet uz vēlēšanām. Tieši vēlētāji kļūst arvien slinkāki – 11.Saeimu ievēlēja vēsturiski zemākais skaits – 59,5 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju. 4.oktobrī vēlēt jauno Saeimu vajadzētu apzinīgi, vērtējot ar plusiem un svītrojumiem deputātu kandidātus, jo katra balss ir svarīga. Lai atgādinātu un mudinātu ielūkoties informācijā par deputātu kandidātiem, sabiedrība par atklātību “Delna”, sabiedriskās politikas centrs “Providus” un “Lursoft” sagatavojusi datu bāzi, ar kuru var iepazīties interneta mājaslapā “www.kandidatiuzdelnas.lv”.

Traipi reputācijā liek apšaubīt kandidātu piemērotību
“Vēlamies, lai vēlētāji kļūst atbildīgi, un ceram, ka pienāks laiks, kad politiskās partijas vairāk domās par deputātu kandidātu reputāciju, pirms tos iekļauj savos sarakstos. Tad mums tas vairs nebūs jādara. Tagad gandrīz pusei no kandidātiem, kuri ir sarakstu augšgalā, ir atrodami reputācijas traipi. Tas liek šaubīties par viņu piemērotību deputāta statusam,” secina “Delnas” komunikāciju direktore Agnese Alksne.
Trešo reizi pirms Saeimas vēlēšanām sadarbībā ar žurnālistiem ir apkopota plašsaziņas līdzekļos un datu bāzēs atrodamā informācija par deputātu kandidātiem, kuri startē pirmajā desmitniekā, piecniekā vai trijniekā atkarībā no partijas lieluma un vēlēšanu apgabala. “Vērtējām arī tās partijas, kuru reitingi pagaidām ir niecīgi, jo mūsu vēlētājiem ir tendence balsot par jaunām partijām un tām, kuras viņi atpazīst. Tika analizēti 256 sarakstu līderi, kas ir 22 procenti no visiem kandidātiem,” norāda A.Alksne.
“Delnas” direktors Gundars Jankovs skaidro, ka kandidātu biogrāfijās atrodami reputācijas traipi, kas ir saistīti ar neētisku rīcību, sliktas pārvaldības praksi, nonākšanu interešu konfliktā, iesaistīšanos koruptīvos darījumos vai citos kriminālpārkāpumos. Deputātu kandidātu antitopā var redzēt, ka divi pretendenti – Jānis Ādamsons (“Saskaņa”) un Ainars Šlesers (“Vienoti Latvijai!”) - ierindoti kategorijā “bīstams”, kas liecina par apsūdzībām vai saņemtu sodu. Visvairāk kandidātu ir vērtējumi zema vai vidēja riska kategorijā, kas liecina par vairākkārtēju neētisku rīcību. 11 kandidāti, pārsvarā “Vienoti Latvijai!” un “Saskaņas” deputātu kandidāti, ir augsta riska kategorijā. No tiem Vidzemē kandidē Andis Adats un Gunārs Dāboliņš (“Vienoti Latvijai”), Sergejs Dolgopolovs un Aivars Kreituss (no “Saskaņas”), “Rodas apjausma, ka daļa kandidātu nejūt personīgās morāles robežas. Vairāki pretendenti ir nopietni aptraipījuši savu reputāciju un saņēmuši bargu sodu vai turpina tiesāties, bet tas nekavē kandidēt vēlēšanās. Šādu cilvēku nonākšana pie varas grauj uzticību politiķu godaprātam,” secina G.Jankovs.

Izvēlas konsultēt, nevis attīstīt ražošanu
Aktīvāk biznesā ir iesaistījušies jaundibināto partiju deputātu kandidāti. Savukārt tie politiķi, kuri darbojas jau ilgāku laiku, vairumā gadījumu uzņēmumu daļas ir pārrakstījuši uz savu radinieku vārdiem. “Lursoft” informācija liecina, ka starp tiem ir arī maksātnespējīgu uzņēmumu īpašnieki. “Panākumi uzņēmējdarbībā, prasme tikt galā ar neveiksmēm, noteikti ir viens no faktoriem, kuru var ņemt vērā, izvēloties, par kuru sarakstu balsot vēlēšanās. Ja pie pirmajām neveiksmēm uzņēmums tiek likvidēts, lai vietā reģistrētu jaunu, tas var liecināt par nepastāvīgumu un nestabilitāti lēmumu pieņemšanā,” spriež “Lursoft” valdes locekle Daiga Kiopa. Rekordisti starp ilgdzīvojošākajiem uzņēmumiem ir Latvijas Krievu savienības un ZZS līderiem piederošie uzņēmumi, kuru vidējais vecums pārsniedz vai ir tuvu 14 gadiem. Lai gan politiķi bieži uzsver, ka Latvijā nepieciešams attīstīt ražošanu, paši politiskie spēki dibina galvenokārt uzņēmumus, kuri sniedz pakalpojumus. Gandrīz 10 partiju sarakstu līderiem pieder uzņēmumi, kuri nodarbojas ar konsultēšanu komercdarbībā un vadībzinībās, bet vēl citi savu darbību saistījuši ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, kā arī juridisko pakalpojumu sniegšanu. Tomēr augstāko apgrozījumu, peļņu un darbavietu skaitu nodrošina ražojošie uzņēmumi. “Visvairāk – 75 - darbinieku pērn nodarbināja ZZS Vidzemes saraksta līderim Jānim Dūklavam piederošais SIA “Piebalgas alus”. Arī apgrozījuma ziņā šis uzņēmums pērn izvirzījies, sasniedzot 3,1 miljonu eiro. Savukārt lielāko peļņu – 254 500 eiro - pērn ieguvusi Jurim Cīrulim no “Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK” piederošā zemnieku saimniecība “Mežacīruļi”.

Aizņemas un aizdod prāvas naudas summas
Ir apkopota informācija par deputātu kandidātu skaidras naudas uzkrājumiem, parādsaistībām un aizdevumiem. “Naudas uzkrājumus var izmantot dažādām spekulācijām un negodprātīgiem mērķiem. Lielas parādsaistības rada atkarību gan no aizdevēja, gan no ikmēneša ieņēmumiem. Savukārt lieli aizdevumi raisa aizdomas un jautājumus, no kurienes kandidātiem bijuši tādi naudas līdzekļi un kā viņi tos ir ieguvuši. Salīdzinot parādsaistības un aizdevumus, izskatās, ka dažs kandidāts ir aizņēmies, lai aizdotu kādam citam,” spriež G.Jankovs. Vislielākās summas aizdevumos parādās “Vienoti Latvijai!” startējošajam uzņēmējam Andrim Deniņam, kas divos aizdevumos izsniedzis 3,9 miljonus eiro. Daudz neatpaliek ZZS saraksta kandidāts uzņēmējs Guntis Belēvičs, kas izsniedzis trīs aizdevumus par 3,5 miljoniem eiro. Gandrīz miljonu eiro aizdevis Jelgavas domes deputāts Dainis Liepiņš, kas kandidē Latvijas Reģionu apvienības sarakstā. “Vienoti Latvijai” Vidzemes sarakstā startē Ivars Kalvišķis, kurš aizdevis 464 000 eiro., Jānis Dūklavs (ZZS) – 306 924 eiro, bet Mārtiņš Bondars (Latvijas Reģionu apvienība) - 101 004 eiro.
Vislielākais parāds ir Latvijas Krievu savienības kandidātam uzņēmējam Iļjam Kozirevam – 1,2 miljoni eiro. Aiz viņa seko Saeimas deputāts Imants Parādnieks no nacionālās apvienības, kura parādsaistības ir 820 000 eiro. Tomēr viņš izsniedzis arī prāvu aizdevumu – 649 759 eiro. Šīs partijas deputāta kandidātam Vidzemē Gatim Sprūdam ir 590 250 eiro parādsaistības. Starp lielākajiem parādniekiem ir “Latvijas attīstībai” līderis Einars Repše ar 791 000 eiro. “No sirds Latvijai” Vidzemes saraksta līderim Gunāram Kūtrim ir 214 705 eiro, “Saskaņas” deputāta kandidātam Ivaram Zariņam – 207 059 eiro parāds. Bijušais Saeimas spīkers Alfrēds Čepānis uzskata, ka nevajadzētu ļaut kandidēt tiem, kuriem ir lieli parādi.

Saeimā iesēto ražu baudīsim pēc vēlēšanām
Vēlētāji ir darba devēji Saeimas deputātiem, ar savu balsi izlemjot, kuram tiks nodrošināts stabils darbs uz četriem gadiem. Šis darbs nav nekāda izklaide – regulāri jāstrādā ar liela apjoma informāciju un jāiepazīstas ar juridiski sarežģītiem dokumentiem, jāprot vadīt sarunas un meklēt kompromisus pat ar cilvēkiem, kuru viedoklim nepiekrīt. “Deputāta darba tikums ir uz paša sirdsapziņas. Saskaņā ar to viņš arī lemj, kā izmantot savu laiku. Novērojumi liecina, ka dažs nestrādā ilgāk par vienu dienu nedēļā, kamēr citi veic savus pienākumus arī brīvdienās vai pat naktīs,” uzsver “Providus” pētniece Iveta Kažoka. Viņa norāda, ka nozīmīga deputāta darba daļa ir dalība ne tikai plenārsēdēs, bet arī Saeimas komisiju, apakškomisiju un darba grupu darbībā. “Vienlīdz svarīgi ir ievērot partijas frakcijas disciplīnu un samērot to ar balsojumu pēc sirdsapziņas, balstoties uz savu vērtību sistēmu, zināšanām un pieredzi. Tā ir norma demokrātiskā sabiedrībā, lai pārstāvētu savus vēlētājus un valsts intereses,” atzīst I.Kažoka. Deputātiem ir ļoti svarīgi saglabāt saikni ar vēlētājiem, tāpēc arvien vairāk tiek izmantotas saziņas iespējas interneta vietnēs. “Atbildēsim par to, ko mēs iesēsim Saeimas vēlēšanās! Iesējot 100 gudrās galvas, to pieņemtie lēmumi un likumi būs raža, ko baudīsim mēs visi,” atgādina A.Alksne. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Izlikti uz delnas

Kategorijas