Miera osta ceļa malā - Sofikalns

2014. gada 26. septembris 00:00

1953

Sofikalns ir vieta Mālupes pagastā, kuras nosaukums skan gluži vai majestātiski, taču Sofikalnā nebūt nav milzīgu Latvijas pauguru. Sofikalnieši cenšas savu vidi uzturēt sakoptu un kārtīgu. Kā jau daudzi Latvijas ciemati, arī Sofikalns saskaras ar problēmu – jauniešu aizbraukšanu un neatgriešanos.

Divreiz nedēļā atbrauc
autoveikals
Marita Sofikalnā dzīvo nu jau 43 gadus. Viņa stāsta, ka pēdējo gadu laikā Sofikalnā ir palicis krietni mazāk cilvēku. “Mums jau te pārsvarā pensionāri dzīvo, bērnu te praktiski nav. Tiesa, pārāk daudz bērnu te nebija arī agrāk. Mālupes pamatskola Sofikalnā darbojās līdz 1972.gadam, vēlāk bērni aizgāja mācīties uz Liepnu,” stāsta Marita. Viņa atzīst, ka vismaz agrāk cilvēkiem bijis darbs un viņi bijuši nodrošināti. “Tagad jau mūsu valsts audzina sliņķus. Agrāk bija jāiet un jāstrādā,” pauž Marita. Viņa arī stāsta, ka Sofikalnā diemžēl nenotiek nekādas kultūras aktivitātes. Mums nav vairs tautas nama, tagad visi pasākumi notiek Mālupē, jo tur saremontēja saieta namu. Tad arī visa kultūra pārcēlās uz turieni. Arī veikala te nav, divreiz nedēļā atbrauc autoveikals. Līdz Mālupei autobusa biļete maksā apmēram eiro, bet mēs piemaksājam mazliet klāt un aizbraucam līdz Alūksnei,” saka Marita. Arī citi sastaptie Sofikalna iedzīvotāji atzina, ka veikala trūkums Sofikalnā ir viena no problēmām. Pat pēc maizes ir jādodas uz Mālupi vai Alūksni.

Mazbērni aizbraukuši strādāt uz ārzemēm
Kopumā Sofikalnā ir aptuveni 40 iedzīvotāju. Daži Alūksnes novada ciemati ar mazu iedzīvotāju skaitu ir pamesti un mājas iet zudībā, taču Sofikalns izskatās sakopts un katrs gādā par savu sētu. “Mums te ir arī zemnieki, kuri apstrādā laukus, piemēram, Rušķis, Kukurītis un Augstkalnietis. Arī paši kopjam savus īpašumus,” atzīst Marita.
Sofikalniete Laima Alvatere ar meitu dzīvo tautas nama ēkā, un arī viņa, tāpat kā Marita, pauž nožēlu, ka Sofikalnā vairs nenorit kultūras pasākumi. “Te dzīvoju vairāk nekā 20 gadus, bet nu jau taisāmies no šejienes prom. Ir nolemts šo ēku jaukt nost, tāpēc pārcelsimies uz māju netālu no Alūksnes. Es te dzīvoju arī tad, kad te vēl bija kultūras nams. Manai istabai tieši blakus bija skatuve. Vai, cik tas bija jauki! Man ļoti patika, ka mūzika skan blakus. Skumji, ka pirms gadiem pieciem šo tautas namu likvidēja pavisam. Varēja taču tos krēslus un lustras pārdot, bet te viss vienkārši palika un sapelēja,” stāsta L.Alvatere.
Mālupes pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Priede informē, ka tautas nama ēku nav paredzēts jaukt nost. “Ēka ir pašvaldības, taču tā atrodas uz privātās zemes. Bijām domājuši rīkot izsoli, bet nav zināms, kurš vēlēsies pirkt ēku, kura ir tik sliktā stāvoklī. Pirms pieciem gadiem, kad to apsekojām, sapratām, ka to nevaram vairs atjaunot, jo ēka bija bojājusies jau pie pašiem pamatiem. Pagaidām gan šīs ēkas liktenis nav zināms,” atzīst I.Priede.

Sofikalnā kādreiz ir bijis daudz jaunatnes
Sofikalniete Anna Šuvcāne dzīvo bijušās Mālupes pamatskolas ēkā, kurā kopumā dzīvo septiņi cilvēki. “Mālupē dzīvoju 53 gadus, bet šajā namā kopš apprecēšanās - teju 30 gadus. Mums pašiem ir piemājas saimniecība. Ir govis. Pienu dodam “Valmieras pienam”. Mums ir arī zeme, saņemam platībmaksājumus. Abi ar vīru strādājam Mālupes pastā, tā arī pelnam iztikai,” saka A.Šuvcāne. Viņa atzīst, ka Sofikalnā kādreiz ir bijis daudz jaunatnes un ciemā bijis daudz cilvēku, bet nu tā vairs neesot. “Arī mēs, jauniešu bari, gājām uz tautas namu, kurš te bija, lai skatītos filmas. Gāzām visādus podus un bija tiešām labi, bet tagad sāp sirds, jo ir arī sabrukušas mājas, kuras stāv tukšas. Mans dēls dzīvo un strādā Dānijā. Viņš brīnās, kā mēs te ar tādām algām varam izdzīvot!” teic sofikalniete. Viņa netic, ka jaunieši Sofikalnā atgriezīsies, jo uzskata, ka jaunajiem trūkst atbalsta, lai uzsāktu pašiem kaut ko savu. “Man visa ticība un cerība ir pazudusi. Esmu nolēmusi arī neiet uz vēlēšanām. Tikai paši cilvēki darbojoties var ko panākt. Cepuri nost Mārtiņam Augstkalnietim (Mālupes pagasta zemnieku saimniecības “Kadiķi MA” īpašnieks - red.), kurš cīnās un dod cilvēkiem darba vietas!” ir pārliecināta A.Šuvcāne. Viņas īpašumā kā tāda miera osta ir izveidots bagātīgs dārzs, kurā aug gan valrieksti, gan parūkkoks un etiķkoks. Siltumnīcā tiek audzēti tomāti pašu vajadzībām. “Man patīk darboties dārzā. Dienā esi nostrādājies ar cilvēkiem un te var gūt atslodzi,” saka A.Šuvcāne.
Tāds ir arī viss Sofikalns – gluži kā miera osta, kur, lai arī trūkst jauniešu un ēkas iet postā, dzīvojošie nemet plinti krūmo. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Miera osta ceļa malā - Sofikalns

Kategorijas