TV3 "Nekā Personīga" 28.septembra raidījums

2014. gada 29. septembris 11:40

285

Sportisti, biedrību līderi un Ušakovs noliedz, ka piektdien Rīgas mēra kabinetā plānojuši priekšvēlēšanu mītiņu

Rīgas mērs Nils Ušakovs šonedēļ bija masveidā izsūtījis vēstules, lai iedzīvotāji, kuri ir neapmierināti ar Citadeles darījuma norisi, šodien ierodas uz mītiņu Doma laukumā.Tautas protesta vietā bija sanākušas Saskaņai draudzīgas biedrības un organizācijas, kuras iepriekš mītiņam mobilizēja pats Rīgas mērs. Tiesa ne mērs, ne Saskaņai draudzīgās organizācijas nevēlējās saskaņotās darbības atklāt.

Piektdienas vakars. Rīgas domē darbs ir beidzies. Gaisma spīd tikai domes priekšsēdētāja Nila Ušakova kabinetā. Mērs tikko pārradies no Kazahstānas.

Nils Ušakovs
Darba diena ir beigusies. No komandējuma esmu atlidojis tikko. Un man ir pienākums aktualizēt to, kas ir noticis Rīgā pa šīm dienām, kamēr es neesmu bijis galvaspilsētā.     Šeit ir gan Rīgas domes deputāti. Gan palīgi. Gan mani kolēģi no Saeimas. Tas ir normāls stils, ka es tiekos pie sevis ar cilvēkiem.

Ušakovs izvairās atbildēt vai savu kabinetu izmanto, lai kopā ar partijas biedriem un draudzīgajām biedrībām un organizācijām piektdienas vakarā plānotu svētdien gaidāmo priekšvēlēšanu mītiņu pret Citadeles pārdošanu. Uz to Ušakovs aktīvi aicinājis ierasties gan izmantojot socialos portālus, gan tūkstošiem epasta vēstulēs.

Nils Ušakovs
Vai ir plānots runāt par svētdienas pasākumu Doma laukumā?
Mēs runāsim par visiem aktuālajiem jautājumiem. Sākot no domes aktivitatēm, kas ir galvenais, un arī par citām lietām.
Arī par svētdienas pasākumu?
Mēs runāsim par daudzām lietām.
Vai arī par svētdienas pasākumu?
Mēs runāsim par daudziem jautājumiem.
Aeī par to?
Saku vēlreiz. Mēs runāsim par daudziem jautājumiem.
Kāpēc jūs nevarat atbildēt, vai arī par svētdienas pasākumu?
Tāpēc, ka es vēl nezinu. Es tikko sāku to sanāksmi, veltot sākumā laiku jums un kad runāšu ar kolēģiem es redzēšu, kas ir aktuālākais.

Lai arī runāšanu par svētdienas mītiņu mērs neapstiprina, ieradušās biedrības, organizācijas un arī partijas biedri, kas Ušakovam palīgā nākuši rīkojot dažādas akcijas pie Saeimas un Rīgas domes. Arī Sandris Bergmanis – sportists, kurš no legālo narkotiku apkarotāja nu kļuvis par Saskaņas deputāta kandidātu Saeimas vēlēšanās. Ierodas arī saskaņieši ar pieredzi masu pasākumu rīkošanā - Vadims Baraņņiks,Vjačeslavs Stepaņenko un Maksims Tolstojs. Ierodas arī Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka p.i. Andrejs Aronovs. Vēl pirms gada viņš bija tikai deputāta kandidāts no Saskaņas rindām.

Andrejs Aronovs
Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka p.i.
Par ko bija sanāksme?
Darbu jautājumu apspriešana.
Par ko?
Nu mums bija jāatskaitās par to, kas bija paveikts pa tām dienām, kāmēr priekšsēdētājs nav uz vietas.
Arodbiedrības LABA vadītājs Raimonds Gailis – Rīgas domes deputāts un uzņēmuma “Rīgas Satiksme” arodbiedrības LABA valdes priekšsēdētājs. Arodbiedrība bijusi viena no aktīvākajām Ušakova atbalstītājām dažādos mītiņos un piketos.

Raimonds Gailis
Tieši to pašu varu.. Par to, kas aktuāls noticis pilsētā šajā...
Par svētdienu nē?
Nē.
Kāpēc nē?
Tā vēl nav aktualitāte šobrīd.
Jūs nepiedalīsities tur?
Piedalīšos.
Un par to nerunājāt ar mēru?
Nē.
Tiešām?

STOP DRUGS vadītājs pēc brīža nāk atkal. Nu jau kopā ar sporta kluba un apsardzes firmas ARKAN vadītāju un viņa kompanjonu – Saeimas deputātu kandidātu Andri Morozovu.

SANDRIS BERGMANIS
Saskaņas Saeimas deputāta kandidāts, biedrības STOP DRUGS valdes
Un par ko jūs?
Es? Es par aktualitātēm Kazahstānā. Es biju... Es tikko atbraucu no Astanas no Kazahstānas. Nu – par aktualitātēm.

VITĀLIJS DUBOVS
Sporta kluba un apsardzes firmas ARKAN valdes priekšsēdētājs
9:44:15 Gribējām pajautāt, par ko bija sanāksme?
Es nebiju sanāksmē.
Kur tad jūs bijāt?
Es iegāju iekšā paskatīties.

Morozovu domē TV3 sastop arī brīvdienās. Viņam kā aktīvam sporta dzīves atbalstītājam esot izdevies ar domi sarunāt pavisam bez maksas izmantot domes sēžu zāli. Plānotais pasākums - Morozova un sporta kluba ARKAN īpašnieka pirms gada dibinātas biedrības “Par sportisku sabiedrību” sanākšana. No politiķiem ieradušies tikai pārstāvji no Rīgas mēra partijas Saskaņa.

Andris Morozovs
Mēs uzrakstījām iesniegumu no sabiedriskās organizācijas. Jo pa lielam mēs esam sabiedriska organizācija. Un visas zāles prasa maksu. Mēs neesam komercorganizācija. Un šeit arī piedalīsies Valērijs Petrovs. Viņš ir arī Rīgas domes deputāts, kurš ir “RIGA bez narkotikām” biedrs un par samaksu nebija runa.
Tad jebkura sabiedriska organizācija var rakstīt Rīgas mēram un var dabūt zāli?
Mēs nerakstījām Rīgas mēram. Mēs rakstījām Radzēvičam.
Kam?
Radzēvičam.
Nu tad jebkura sabiedriska organizācija var šādi tās telpas arī dabūt?
Es domāju, ka jā. Mēs uzrakstījām un mēs dabūjām.

Morozovs noliedz, ka tas ir priekšvēlēšanu aģitācijas pasākums. Un arī nekalpo kā aģitācija sportiskajiem kolēģiem piketēt pret Valdību Doma laukumā.

Andris Morozovs
Par rītdienas pasākumu. Kāds varētu no šiem sporta cilvēkiem piedalīties Doma laukuma mītiņā?
Es noteikti arī pats piedalīšos. Un katram cilvēkam ir pašam sava izvēle. Mēs nevienu nevaram piespiest. Vai biedēt ar to, lai viņš ietu vai neietu uz to pasākumu. Tā ir katra cilvēka brīva izvēle.

Svētdienas pēcpusdiena. Vecrīgā Doma laukumā sanāk tie paši saskaņieši un viņiem draudzīgie dažādu biedrību līderi, kurus sastapām piektdienas vakarā pie mēra Ušakova kabineta durvīm, kur viņi it kā runājuši par braucienu uz Kazahstānu.

JURA KARTE
MAKSIMS TOLSTOJS
Rīgas domes deputāts (Saskaņa)
Ko tad jūs pie mēra piektdien runājāt?
Par ko?
Pie mēra.
Par ko mēs runājām?
Plānojāt šodienas pasākumu?
Arī tā. Jā.
Pie mēra kabinetā?
Pie mēra kabinetā. Jā.
Vai tad tā drīkst?
Kāpēc ne?
Tas jau priekšvēlēšanu pasākums.
Nē. Mēs runājām par to, lai viss būtu ļoti droši un kārtīgi. Viss.

Pie mēra piektdien redzēts arī kungs, kurš svētdien Doma laukumā atbild par skaņu un tehniku.

Gribējām noskaidro, ko piekdien darījāt domē?
Par tehniku. Viss. Tas ir baigi interesanti?
Jā.
Par tehniku, kas jāliek.

ALEKSANDRS BARAŅŅIKS
Rīgas domes deputāts (Saskaņa)
Jūs tā kā rīkotāju pusi pārstāvat?
Jā.
Kā tas pasākums varētu noritēt?
Mierīgi.
Un kāpēc tik daudz policistu šodien te?
Tā ir viņu darbs.
Jūs esat viņiem to darbu radījuši.
Nu tas ir viņu darbs.

Kā ierasti Saskaņas rīkotos mītiņos ierodas labi organizēti un skaņu ierīcēm aprīkoti atbalstītāji no Rīgas satiksmes arodbiedrības.

Par drošību rūpējās apsardzes firma STRONG. Bet šoreiz viņiem bija arī palīgi. Daļa sportistu, kuri vēl dienu iepriekš piedalījās Saskaņas kandidāta Morozova rīkotajā sportistu sumināšanas pasākumā Rīgas domē. Šodien saskaņietis kopā ar nu jau apsardzes formās tērptiem sportistiem ieradās uz mītiņu Doma laukumā. Par vienu no apsargiem kļuvis arī sporta biedrības līderis Vitālijs Dubovs. Kopā ar šiem vīriem daraudzīgi runājas arī mērs Nils Ušakovs.

Atšķirībā no citām reizēm politiķi un biedrību līderi neizmantoja Rīgas pilsētas karogus, bet pie atlokiem bija piesprauduši sarkanbaltsarkanas lentītes. Vairāki Saskaņas politiķi vicināja Latvijas karogus. Pasākums bija mierīgs un beidzās nepilnu divu stundu laikā.

>< >< ><

Saeimā pārstāvētās partijas izvairīgas par atbalstu Valsts prezidentam Andrim Bērziņam uz otro termiņu

Valsts prezidents Andris Bērziņš amatā savulaik nonāca pateicoties opozīcijā esošo Saskaņas centra deputātu balsīm.     Tomēr kreisā spārna politiķu cerības, ka Bērziņš pateicībā par to nodrošinās viņiem vietu valdībā, triju gadu laikā nepiepildījās. Mēs nolēmām noskaidrot , kāda ir lielāko politisko partiju attieksme pret Andra Bērziņa atkārtotu pārvēlēšanu augstajā postenī, un vai Saskaņas centrs arī šoreiz būtu gatavs par viņu balsot.

Mazpazīstamā „zaļzemnieku” deputāta, kādreizējā Unibankas vadītāja Andra Bērziņa ievēlēšana augstajā Valsts prezidenta postenī bija   atlaistās   10.Saeimas viens no pēdējiem darbiem. Par viņu nobalsoja zaļie zemnieki un apvienība „Par labu Latviju”, trūkstošās balsis sagādājot opozīcijas deputātiem no „Saskaņas centra”. Bērziņa ievēlēšanas dienā cilvēki pie Saeimas viņu nesagaidīja draudzīgi.

Tā kā Bērziņam miljonāra statusu savulaik nodrošināja pazīšanās ar Andri Šķēli,    eksbaņķieris prezidentūras pirmajos mēnešos smagi pūlējās, lai sabiedrībās acīs uzspiesto” oligarhu drauga” zīmogu no sevis noņemtu . Viņš komandā uzaicināja divus spēcīgus juristus, Aivara Lemberga daudz kritizēto bijušo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti un Saeimas juridiskā biroja padomnieku Edgaru Pastaru. Bērziņš atteicās no eksprezidenta Zatlera izremontētās rezidences Jūrmalā, ierosināja samazināt prezidenta sociālās garantijas pēc prezidentūras beigām, un paziņoja, ka savu prezidenta algu turpmāk ziedos   skolām. Tomēr jau pēc kāda laika Bērziņš neuzskatīja par savu pienākumu vairs stāstīt, kam algu ziedo un vai vispār ziedo.

Bērziņa būtiskākā likumdošanas iniciatīva ir palielināt premjera pilnvaras un atbildību. Citu nav. Viņš nav kritizējis sabiedrībai svarīgas jomas, piemēram, tiesnešu dīvainos spriedumus, par ko arvien vairāk runā uzņēmēji.

Bērziņam pašam ir sanācis iekulties kādā kukuļošanas skandālā , vairākās neformālās sarunās   ar bijušo partijas biedru Andi Kāpostu ,apspriežot iespējas paglābt no soda kādu dzērājšoferi.

Bērziņu ir spējuši   saērcināt žurnālistu jautājumi par savu 4 tūkstošu latu lielo pensiju, vai mediji, kas viņu filmē dēla pirmajā skolas dienā. Taču tādos mūsu valsts nākotnei svarīgos jautājumos, kā enerģētikas atkarības mazināšana no Krievijas, vai   Krievijas agresija Ukrainā, Latvijas pirmā persona kavējās dod skaidru novērtējumu.

Kultūras darbiniekus saniknoja Bērziņa minstināšanās. Atklātā vēstulē rakstnieki, režisori un žurnālisti kaunējās, ka mūsu valsts intereses starptautiski pārstāv Lietuvas un Igaunijas prezidenti un nevis leģitīmi ievēlēts mūsu Valsts prezidents.
Tomēr uz vairāku simtu cilvēku parakstīto vēstuli nesekoja ne Bērziņa, ne to politiķu reakcija, kuri viņu ievēlēja. Gluži otrādi Bērziņu šajā amatā virzījušie Zaļie zemnieki ir apmierināti ar viņa darbu un būtu gatavi viņu atbalstīt šai amatā arī uz otro termiņu.

AUGUSTS BRIGMANIS
Saeimas deputāts, Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšs.
Kartiņa
Ja viņš pateiks, ka viņš startēs, es personīgi, neatkarīgi no tā, kādi būs citi konkurenti, balsošu par viņu.

Brigmanim ir svarīga Bērziņa tautsaimnieka pieredze, viņš ieklausās un palīdz uzņēmējiem . Zaļo zemnieku līderis bieži konsultējoties ar Valsts prezidentu . Arī jautājumā par „Citadeles” darījumu, Bērziņa viedoklis esot bijis svarīgs zaļzemnieku pozīcijas veidotājs. Šīs zināšanas atsverot Bērziņa oratora prasmju trūkumu.

AUGUSTS BRIGMANIS
Saeimas deputāts, Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšs.
Orators viņš jāatzīst ir viduvējš. Tas nu tiešām jāatzīst! Cik tās oratora prasmes ir nepieciešamas, nu, protams, politiķim tām jābūt, un šajā situācijā- nebūsim naivi – tas nemainīsies. Kāds viņš ir , tāds viņš ir. Vai prasmju trūkumu var kompensēt viņa vienkāršība? Es teiktu , kaut kur jā.
Paldies Dievam nav bijuši tādi x brīži, nekādi tādi force major apstākļi, kad ir vajadzējis būt līderim un nostāties tautas priekšā un teikt skaidru un stipru valodu.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa negrib atklāt ”Vienotības” attieksmi Bērziņa iespējamai pārvēlēšanai. Viņš kopumā baudot augstu sabiedrības uzticību.

SOLVITA ĀBOLTIŅA
Saeimas priekšsēdētāja („Vienotība”)
Nekad nav mēģinājis savu popularitāti celt uz izpildvaras vai lēmējvaras darbiem, bet vienmēr mēģinājis to izrunāt starp iesaistītajām institūcijām. Protams, ne vienmēr bijusi veiksmīga viņa komunikācija, iestāšanās par konkrētu jautājumu, vai konkrēta viedokļa paušana valstij būtiskos jautājumos
Nacionālās apvienības deputāti par Andri Bērziņu pirms 3 gadiem nebalsoja. Taču neko kriminālu vai katastrofālu nacionāļiem nebūtu prezidentam ko pārmest. Taču viņiem ir cits kandidāts.

RAIVIS DZINTARS
NA” Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai /LNNK frakcijas priekšs.vietn.
Protams, atsevišķos jautājumos mēs gribētu dzirdēt ko konkrētāku, stingrāku prezidenta nostāju, tas tā ir un bijuši arī atsevišķi gadījumi, kad prezidenta politiskā nostāja ir bijusi pretēja nacionālās apvienības pārliecībai, piemēram, gadījumā ,kad otrreizējai caurlūkošanai tika atgriezts imigrācijas likums saistībā ar uzturēšanās atļaujām.

Nacionālā apvienība uzskata, ka prezidentam ir jāspēj iedvesmot un mobilizēt sabiedrību, un jādefinē Latvijas valsts mērķi un nacionālās intereses. Tāds cilvēks esot Egils Levits, kura darbs pie Satversmes preambulas rādījis, ka viņš spēj nosēdināt pie galda sīvus oponentus un pārliecināt par valstiskiem mērķiem.

RAIVIS DZINTARS
NA” Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai /LNNK frakcijas priekšs.vietn.
Katrā gadījumā ja mēs runājam par ideālo prezidentu, kādu es vēlētos, tad personīgi es esmu izteicies, ka tam būtu jābūt tādam cilvēkam, kā Egils Levits.Ne obligāti viņam, bet ar tādām īpašībām.

Zaļzemnieku virzītajam kandidātam Bērziņam izšķirošais „jā” otrajā uzvarošajā kārtā nāca no Saskaņas deputātu, ko viņi arī neslēpa. Saskaņieši savu piesliešanos Bērziņam pamatoja gan ar to, ka viņš tāpat kā Zatlers bija atzinis, ka viņiem jābūt valdībā, gan bija vēl atsaucīgāks viņu politiskajiem mērķiem , piemēram , ka nepilsoņiem varētu piešķirt tiesības vēlēt pašvaldības. Tomēr Bērziņš nepiepildīja Saskaņas centra cerības uz valdību.

JĀNIS URBANOVIČS
Saeimas deputāts , „Saskaņas centra” frakcijas priekšsēdētājs
Vīlies par to lēmumu, ko pieņēmāt pirms 3 gadiem Jūs neesat?
Mums bija vairāk cerību! Iespējams, ka mēs kļūdījāmies savās cerībās.

Vai Saskaņa balsotu par Andri Bērziņu atkārtoti, Saskaņas līderis taktiski klusē. Taču arī iepriekš Jānis Urbanovičš nav slēpis, ka labākais prezidents būtu tāds, ko vēlē viss pilsoņu kopums. Viņa sabiedrotā šai ziņā būtu Ingunas Sudrabas vadītā „No sirds Latvijai”, kas arī domā , ka Latvijā būtu jābūt tautas vēlētam prezidentam.

JĀNIS URBANOVIČS
Saeimas deputāts , „Saskaņas centra” frakcijas priekšsēdētājs
Varbūt, ka jau šajās vēlēšanās nākošais sastāvs izveidos situāciju, ka visa tauta lems, to var izdarīt, saku jums, kā Saeimas vecbiedrs.

Tomēr arī Saeimas vecbiedrs zina, ka Satversmes grozīšanai būtu nepieciešamas divas trešdaļas   Saeimas deputātu balsu, bet neviena cita partija ,kurai ir cerības iekļūt nākamajā parlamentā, idejai par tautas vēlētu prezidentu nav paudusi drošu atbalstu. Un arī ierosinājums vākt parakstus tautas referendumam par šādu ieceri patlaban nav aktuāls.

>< >< ><

Sudrabai līdzīgā sieviete lidmašīnā kāpusi ar Sudrabas brāļa dēliem. Gulbenieši video atpazīst savus novadniekus - Sudrabas brāļabērnus

Pirms nedēļas Nekā Personīga atklāja, ka partijas No sirds Latvijai vadītāja Ingūna Sudraba ir izmantojusi kādu privātās lidmašīnas reisu. Turpat bija arī uzņēmējs Ivars Strautiņš un Aleksandrs Rogožins, kura dēls – Krievijas vēstniecības diplomāts ticis izraidīts no Latvijas par spiegošanu. Sudraba video noskatījās un apgalvoja, ka tā nav viņa. Vēlāk izteicās, ka apsver iespēju raidījumu sūdzēt tiesā. Tiesā būtu jāierodas arī pārējiem video redzētiem reisa pasažieriem, lai noskaidrotu patiesību - vai tā bija Inguna Sudraba, ar ko viņi lidoja kopā vienā lidmašīnā. Diviem no video redzētiem pasažieriem nebūtu to izdarīt grūti, jo viņi labi pazīst Sudrabu, jo ir viņas brāļa dēli.

Partijas No sirds Latvijai valdes priekšsēdētāja Ingūna Sudraba pirms nedēļas nonāca neveiklā situācijā. Neatpazina sevi video, kur redzama dodoties privātas lidmašīnas virzienā. Neatpazina arī turpat esošo uzņēmēju, Rīgas piena kombināta bijušo akcionāru Ivaru Strautiņu un kādu Aleksandru Rogožinu. Viņš ir tēvs no Latvijas izraidītam Krievijas diplomātam.

INGŪNA SUDRABA
Partijas “No sirds Latvijai” līdere
Izskatās, ka tur var redzēt jūs. Vai jūs varat pateikt – kas tas ir par video un kas ir tie par cilvēkiem, kas pēc tam vēl nāks? Un ko jūs darījāt tajā lidmašīnā?
Ziniet, es absolūti nebrīnos par to, ka visu laiku tiek parādīts kaut kādi materiāli, veidoti sižeti, ievietotas fotogrāfijas. Un šis nav ar mani nekādā veidā saistīts video. Tā ir kārtējā atkal mēģināšana nomelnot mani..
Bet tā neesat jūs? Nē, tā es neesmu. Tiešām? Tā es neesmu.
Kopā ar Sudrabu bija divi jaunieši. Skatītāji mums ziņoja, ka tie ir viņas radi, tādēļ devāmies uz Gulbeni, kur dzīvo Sudrabas brāļa ģimene.

Partijas No sirds Latvijai priekšsēdētāja Ingūna Sudraba turpina apgalvot, ka pirms divarpus gadiem videoattēlā redzamā sieviete lidostā Rīga nav bijusi viņa. Gulbenieši atpazina divus jauniešus, kas bija kopā ar Sudrabu. Tie ir Sudrabas brāļabērni Reinis un Kārlis Sudrabi.

MADARA Gulbenes ģimnāzijas audzēkne
Labdien ! Gribēju prasīt tādu jautājumu. Nav zināmi šie divi puikas ? Reinis un Kārlis Sudrabs. Viņi mācās jūsu skolā ? Jā. Skaidrs.
LIENE NEILANDE Gulbenes iedzīvotāja
Labdien! Gribējās prasīt. Jūs nepazīstat šitādus divus puikas? Laikam nē. Nav redzēti tādi? Šitādā lielākā bildē? Tie abi ir Sudrabi man liekas, ne? A jūs zinat viņus? Un? Vienkārši domāju, vai viņi ir tie vai nav tie. Nu es nezinu. Bet izskatās. Man liekas, ka ir mazais Sudrabs. Mazais Sudrabs. Kārlis varētu būt, ja ? Jā.
GULBENES ĢIMNĀZIJAS AUDZĒKŅI
Kādā sakarā ? Nē, nu mūs interesē, viņi ir redzēti vienkārši lidostā un mēs gribam saprast, kas viņi tādi ir. Abi divi ? Pagaidi, es paskatīšos bildi, vai tas ir tieši tas ? Šitas varētu būt Sudrabs. Sudrabs, ja ? Reinis. Jā. Abi Sudrabi. Abi bračkas, ja ? A viņi šitai skolā mācās, ja ? Ģimnāzijā, jā.
EVA Gulbenes ģimnāzijas audzēkne
Gribējās jums uzprasīt tādu jautājumu, vai šitādi puiši nav redzēti ? Kas tad ? Nēeee. Man viņš atgādina... Nē, bet tas nav Sudrabs. Nē.... Reini Sudrabu ? Bet tas nav. Nū, šitā ir divus gadus veca bilde šitā ir. Bet varbūt ir, jo viņam ir šitāda jaka. Man viņš no pirmā acu uzmetiena tādu atgādina.
GULBENES ĢIMNĀZIJAS SKOLOTĀJA
Labdien ! Man tāds jautājums. Nepazīstat šos puikas ? Nē. Nav redzēti tādi ? Nē. ... Ā, jā. Tagad atpazinu. Šito te? Jā. A kas viņš ir ? Sudrabs. Sudrabs? A vārds viņam bija ar R burtu laikam, ja ? Reinis. 9:39 Tas tā kā varētu būt brālis ? Varētu būt.

Ja lidostā nebūtu bijusi Sudraba, būtu jāpieņem, ka Reiņa un Kārļa Sudrabu vecāki savus bērnus uzticējuši svešai sievietei. Un ka šai svešā sieviete ir labi pazīstama ar uzņēmēju Ivaru Strautiņu, kuru savukārt ļoti labi pazīst īstā Ingūna Sudraba. Taču partijas līdere no saviem vārdiem neatkāpjas. Filmētas esot miglu bildes ar mērķi nodarīt kaitējumu viņas politiskajam tēlam.

INGŪNA SUDRABA partijas No sirds Latvijai valdes priekšsēdētāja
Es laikam vairāk ne par ko nebrīnos, par to kampaņu, kas tiek veikta, lai meklētu jebkādas iespējas, kā var nomelnot partiju No sirds Latvijai.
Zinātāji teica, ka tie esot jūsu brāļa dēli divi. Vēlreiz saku – ar mani šim video nav nekāda sakara. Jūs to pēc apģērba saprotiet ? Jūs esat redzējusi šo video iepriekš ? Esmu redzējusi šo video. Skaidrs, paprasīsim ekspertiem, vai tiešām tā neesat jūs. Nu lūdzu.

Politoloģe: Sudrabas partija ir bīstama

Lasot tagad pie varas esošo partiju priekšvēlēšanu programmas, skaidri iezīmējas, ka politiķiem ir kopēja izpratne par šobrīd svarīgākajiem jautājumiem. Proti, jāstiprina valsts aizsardzība. Jāmazina Latvijas enerģētiskā atkarība no Krievijas. Un, protams, jāuzlabo iedzīvotāju labklājība. Tomēr izvērtējot aizvadīto triju gadu laikā paveikto, jāsecina, ka šajās jomās tās pašas partijas ir izdarījušas ļoti minimāli. Izcelt var vienīgi aizsardzības nozari.

Latvija iestājās NATO pirms desmit gadiem. Kopš tā laika valsts solīja izpildīt katras dalībvalsts minimālo mājasdarbu – atvēlēt aizsardzībai ne mazāk kā 2% no iekšzemes kopprodukta. Latvija to vēl joprojām nav izdarījusi. Bruņotie spēki nav bijusi prioritāte. Vēl pirmskrīzes gados aizsardzības ministram Vinetam Veldrem šķita svarīgāk nevis stiprināt armiju, bet izveidot greznu zirgu goda gvardi.

Krievijas agresija Ukrainā beidzot ieviesa savas korekcijas. NATO ir pastiprinājusi klātbūtni Baltijā. Igaunijas prezidents Tomass Henriks Ilvess mudināja Latviju beidzot pildīt saistības pret NATO, ko igauņi jau dara. Mūsu politiķi jūlijā pieņēma aizsardzības finansēšanas likumu. 2% no IKP atvēlēs līdz 20-ajam gadam. Nākamgad tas būs tikai viens procents.

SOLVITA ĀBOLTIŅA
Saeimas priekšsēdētāja (Vienotība)

Šobrīd ir pieņemti šis viens procents un es tiešām arī gribu vēlreiz uzsvērt, lai kādas ir šīs spekulācijas, ka uzreiz vajag šos divus un, vai vajag ātrāk. Tas ir arī NATO saskaņots jautājums. Tas ir tas, ko Velsas samitā, kas ir akceptēts un augstu novērtēts, ka ir šie konkrētie skaitļi šajos konkrētajos gados.

Lielāku naudu aizsardzībai 3. jūlija Saeimas sēdē atbalstīja arī “Saskaņas centra” deputāti. Tomēr dienu iepriekš budžeta komisijā viņi torpedēja likumprojektu.

SERGEJS DOLGOPOLOVS
Saeimas deputāts (Saskaņas Centrs)

Ja mēs izvietosim šeit kaut kādus raķešu kompleksus, tas nebūs līdzeklis un nebūs garantija tam, ka mēs esam drošībā. Es domāju, ka tagad jādomā drusku savādāk un tai pieejai jābūt nevis tādai, kāda tā bija 19-ajā gadsimtā vai pat tad, kad sākās Pirmais pasaules karš. Nav tie laiki šodien. Ar spēku atrisināt nevienu jautājumu nevar. Ne ar spēku, ne ar sankcijām, ne ar ko citu.

Neslēptu nepatiku pret NATO izvērsa Aivars Lembergs. Viņš lielāku sabiedroto karavīru un NATO bāzu skaitu Latvijā pielīdzināja okupācijai un uzstājās Kremļa propagandas kanālā. ZZS aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis asi kritizēja Lembergu. Tikmēr partijas vadītāji taisnojas. Partija stāvot pāri konfliktam un svarīgākas par visu esot tikai valsts intereses.

AUGUSTS BRIGMANIS
Saeimas deputāts (Zaļo un Zemnieku savienība)

Cilvēkam nāk ārā tās emocijas, ko viņš tai brīdī varbūt pie sevis pārdomā un domā, varbūt – nu, vai vajadzēja tik skarbi pateikt. Bet būtība – vienalga, vai tas ir NATO kareivis, vai tas ir Latvijas pilsonis, vai tas ir vienalga kāds cits Eiropas Savienības pilsonis, viņš nevar šeit atnākt mūsu valstī un darīt tās lietas, kas nu nepiedienas.

“Nekā personīga” uzrunātie politologi atgādina, ka Latvija ir vājākais aizsardzības posms starp Baltijas valstīm. Naudu aizsardzībai politiķi apņēmušies palielināt negribīgi. Bet diplomātiskā līmenī Ārlietu ministrija ir aktīvi izteikusi atbalstu Ukrainai konfliktā ar Krieviju.

DAINA BĀRA
Politoloģe

Es domāju, ka partijas tomēr ir rīkojušās adekvāti. Varbūt, ka daža partija vairāk gan spēlē uz iekšējo sabiedrību, uz valsts un nāca ar skaļiem paziņojumiem un tamlīdzīgi. Bet nedomājot par to, kā šie paziņojumi atsauksies uz tālāko valsts attīstību, uz tālāko drošības situāciju.

Aprīlī Latvijai bija jāatver gāzes tirgus. Valtij jau šogad bija jānodala gāzes piegādāšanas un uzglabāšanas operators no Krievijas piegādātāja “Gazprom”. “Latvijas gāzes” vadītājs Adrians Dāvis piedraudēja valstij ar tiesvedību. Marta vidū Saeima nolēma liberalizāciju pārcelt trīs gadus vēlāk - uz 2017. gada pavasari. Lēmumu atbalstīja “Vienotības”, “Reformu partijas”, “Nacionālās apvienības” un vairums “Saskaņas centra” deputāti. Starp viņiem arī Gaidis Bērziņš.

GAIDIS BĒRZIŅŠ
Saeimas deputāts (Nacionālā apvienība)

Nacionālā apvienība vienmēr ir uzskatījusi, ka gāzes tirgus liberalizācijas jautājums ir jārisina, nesasaistot šo jautājumu ar valsts noslēgto līgumu ar akciju sabiedrību “Latvijas gāze”. Šajā gadījumā mūsu nostāja ir bijusi principiāla. Nu diemžēl, mēs neesam guvuši vairākumu.  Tad, ko vēlētājiem secināt? Latvija ir simtprocentīgi atkarīga no Krievijas gāzes. Paliksim uz gāzes adatas turpmākos gadus?

Nu acīmredzot, tie politiķi, kuri nav atbalstījuši ātrāku gāzes tirgus liberalizāciju, tad viņiem arī šis jautājums būtu jāuzdod.

SOLVITA ĀBOLTIŅA
Saeimas priekšsēdētāja (Vienotība)

Nu jāatzīst, ka tas Gazprom lobijs ir ļoti spēcīgs Latvijā, vai ne?  Tas ir ne tikai “Gazprom” lobijs. Tam ir tā otra puse, ka mums nav šīs diversifikācijas šiem avotiem.

Formāli atvērt tirgu, ja mums nav saviem pircējiem, saviem gāzes patērētājiem alternatīva avota, kuru piedāvāt, tad tā ir vienkārši formāla izlikšanās, ka mēs kādu normu veicam. Tas, par ko mums jāturpina rūpēties, lai mums būtu šī alternatīva.

Nozares analītiķi stāsta, ka arī gāzes tirgus liberalizācijā Latvija atpaliek no lietuviešiem un igauņiem. Viņiem tirgus atvēršana rit uz priekšu. Bet mūsu politiķi par to tikai runā.

Lietuvieši jau janvārī plāno iedarbināt savu peldošo sašķidrinātās gāzes jeb LNG termināli. Tas dos Latvijai iespēju dažādot gāzes piegādes. Bet tepat Skultē netālu no Inčukalna pazemes gāzes krātuves plānotais LNG terminālis ir vēl tikai projekta stadijā.

DAINA BĀRA

Politoloģe

Tā mums ir ļoti liela problēma, jo katrā ziņā, ja mēs skatāmies šo saikni ar Krieviju, tad Krievija var ļoti lielā mērā mūs piespiest arī ar šo enerģētikas jautājumu.

Pagājušajā gadā Pasaules banka savā pētījumā atklāja to, ko pat gribēja noslēpt “Vienotības” vadītā Labklājības ministrija. Latvijā ir augstākā ienākumu nevienlīdzība Eiropas Savienībā. Valdībai jāīsteno strukturālās reformas, lai mazinātu augsto bezdarba līmeni. Starptautiskais valūtas fonds mudināja valdību aizsargāt nabadzības riskam pakļautos iedzīvotājus.

SOLVITA ĀBOLTIŅA
Saeimas priekšsēdētāja (Vienotība)

Jā, nu mēs diemžēl nespējām šajos trijos gados šajā koalīcijā arī, pieņemsim, samazinot iedzīvotāju ienākumu nodokli, nespējām panākt to, ka vienlaikus tiek palielināta minimālā alga un, ka tiek diferencēts šis neapliekamais minimums. Jo arī jebkuri aprēķini, ja mēs rēķinām vienkārši vienu šo nodokli, pazeminot par procentu, tas ir jautājums par pašvaldību ienākumiem.

GAIDIS BĒRZIŅŠ
Saeimas deputāts (Nacionālā apvienība)

Es negribētu piekrist, ka Latvija nav darījusi neko. Pagājušajā gadā Nacionālā apvienība nāca ar iniciatīvu, ko tautā zina arī sauktu par “demogrāfijas ultimātu”. Un tur citu starpā ir jautājumi, kas ir saistīti ar neapliekamo minimumu, ar apgādībā esošajām personām, kas nu viena daļa tika atbalstīta, viena daļa netika atbalstīta.

Nozares pazinēji stāsta, ka valdība pēdējo triju gadu laikā nav spērusi reālus soļus, lai mazinātu nevienlīdzību. No pagājušajā gada iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir samazināts līdz 24 procentiem. Bet, ja arī nedaudz palielinātu neapliekamo minimumu, tas situāciju daudz neuzlabotu. Jāmaina nodokļu politika un jāapkaro ēnu ekonomika.

DAINA BĀRA
Politoloģe

Ziniet, ir manāmas dažas lietas, ka ir domāts par ģimeņu atbalstu, ka ir domāts par pensiju indeksāciju, bet tā pensiju indeksācija ir tik minimāla. Man liekas, ka pat reizēm smieklīga.

Es domāju, ka ir zināms darbs padarīts, bet darāmā ir ļoti daudz un tagad es vēlreiz uzsveru, ka ir pienācis beidzot laiks domāt par attīstību.

Bāra uzskata, ka nākamās Saeimas vēlēšanas būs arī izšķiršanās starp uz rietumiem un uz austrumiem orientētām partijām. Viņasprāt, bīstama ir Ingunas Sudrabas partija. Tas ir jauns un nezināms spēks. Iepriekšējās vēlēšanas jau parādīja, ka steigā dibinātas partijas pēc neilga laika jau sāk šķelties.

DAINA BĀRA
Politoloģe

Skatoties uz šo masveida, masīvo, ārkārtīgo reklāmas kampaņu, skaidrs, ka nu ir ļoti plaši līdzekļi. Līdz ar to, ja mums nav pilnīgi skaidrs no kurienes nāk šī nauda un arī izteikumi, kas arī ir saistīti. Es domāju, ka nu te būtu jāpaskatās ļoti uzmanīgi jāskatās. Un, protams, ka arī runājot par šo partiju, pie viena es arī gribētu pateikt, ka te nu arī vajadzētu domāt.

Politologi atgādina, ka ikviena cilvēka balss vēlēšanās ir ļoti svarīga. Jo mazāka būs vēlētāju aktivitāte, jo lielāka iespēja gūt panākumus populistiem.

Aizvadītās Eiropas parlamenta vēlēšanas ir uzskatāms piemērs. Zemās vēlētāju aktivitātes dēļ Tatjana Ždanoka no “Latvijas krievu savienības” tika ievēlēta Eiropas Parlamentā tikai ar 28 tūkstošiem balsu.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

TV3 "Nekā Personīga" 28.septembra raidījums

Kategorijas