Uz darbu ar prieku un entuziasmu

2014. gada 3. oktobris 00:00

Ja jums nepatīk jūsu darbs, par laimīgu sevi diez vai nosauksit. Labā ziņa – problēmai ir divi risinājumi. Pirmais ir mainīt darbu. Daudzi to atzīst par gana sarežģītu, toties vienu no patīkamākajiem piedzīvojumiem.
Otra iespēja ir mainīt attieksmi pret darbu, piekrītot Vergilija atziņai: “Nekas nav ne labs, ne slikts, bet domāšana to par tādu padara.”

Apmierināts padotais –
ražīgāks
Jo cilvēks apmierinātāks ar dzīvi kopumā, jo augstāka ir viņa apmierinātība ar darbu. Un otrādi. Šī ir nozīmīga izpētes tēma ne vien Latvijā, bet visā pasaulē. Indivīdu tas ietekmē “pa tiešo”, jo cilvēks darbā pavada lielu daļu sava mūža, tikmēr gudrs, stratēģiski domājošs darba devējs no apmierināta padotā gūst lielāku labumu – tāds darba ņēmējs strādā efektīvāk, veicinot darba efektivitāti kopumā. Ja uz darbu dodas ar prieku, darba nokavēšana vai darba kavējumi praktiski nav iedomājami, darbinieki ir lojāli organizācijai, dara visu iespējamo, lai paaugstinātu savu kvalifikāciju un darba uzdevumus paveiktu visaugstākajā līmenī. Turpretī par darbinieku neapmierinātību var signalizēt sūdzības, dati par kavēšanu, neierašanos, izvairīšanos no pienākumiem.
Zinātniskie pētījumi pasaulē tiek balstīti uz motivācijas teorijām, ar to saprotot cilvēka iekšējos psihiskos spēkus, kas mudina viņu darboties, tāpat darba vidi un nosacījumus. “Apmierinātība ar darbu lielā mērā atkarīga arī no situatīvajiem apstākļiem – vai tie saskan ar individuālajām vajadzībām, vai darba rezultāti atbilst gaidītajam un vai organizācijas izpratne par vērtībām saskan ar darbinieka vērtību izpratni,” norāda Personālvadības studiju programmas maģistre Iveta Grundmane.
Parasti pētījumi par darbinieku apmierinātību ar darbu tiek veikti pēc organizācijas pasūtījuma, iegūtie rezultāti ir konfidenciāli un tiek izmantoti tikai konkrētā uzņēmuma ietvaros.

Novērtējums – būtisks
faktors
Maz ticams, ka teicieni “paldies Dievam, piektdiena ir klāt” un “pirmdiena – grūta diena” iesakņojušies tikai tāpēc, ka dažam sanāk pārāk skaļa uzdzīve nedēļas nogalē. Drīzāk tie izsaka neformulētu diskomfortu, ko rada netīkams darbs. Vairāku pētnieku komanda (P. Smith, L. M. Kendall & Charles W. Hulin) jau 1969. gadā izveidojusi darba aprakstošo indeksu, kas joprojām tiek lietots apmierinātības un neapmierinātības ar darbu, vadību, kolēģiem un karjeru novērtēšanai.
Darba procesā darbinieks patērē savu enerģiju un laiku, pieņemot darbu kā pašsaprotamu savas dzīves daļu. Tos, kuri pilnībā iesaistījušies darba procesā, raksturo augsti ētikas principi, nepieciešamība pēc kvalifikācijas paaugstināšanas, tieksme pēc sasniegumiem un iesaistīšanās lēmumu pieņemšanā.
Nauda ir parastākais atalgojuma līdzeklis, nozīmīgas arī dažādas papildu privilēģijas. Atlīdzības sistēma – būtisks, sarežģīts un daudzpusīgs apmierinātības ar darbu faktors. Atalgojumam jādod patiess gandarījums, jāveicina labu darbinieku piesaistīšana un esošo labo darbinieku noturēšana, jāsekmē efektivitāte, atbildības izjūta, jāpalielina strādājošo uzticība uzņēmumam. Izaugsmes iespējas – apziņa, ka vadība pievērš uzmanību paveiktajam, novērtē to un dod darbiniekam iespēju virzīties pa karjeras kāpnēm. Apmierināts ar darbu būs gan tas, kuru paaugstina amatā par nokalpotajiem gadiem un lojalitāti pret darba devēju, gan arī tas, kura paveikto vadība tādējādi novērtējusi.
Vadības procesi ir būtisks faktors, kas ietver saziņu starp vadību un padotajiem, vadītāja ieinteresētības pakāpi darbinieku labklājībā, padoto iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā, īpaši to, kas skar veicamo darbu. Saprašanās un cieņa vienam pret otru nosaka darbinieku emocionālo stāvokli. Ja kolektīvā valda pozitīvs noskaņojums, gan katrs indivīds, gan darba grupa izjūt prieku un gandarījumu par paveikto. Aizraujošu darbu vienmēr caurvij spēles elementi. Darba apstākļiem ir nepārvērtējama nozīme: ja tie slikti, darbiniekam grūti koncentrēties un strādāt ar pilnu atdevi. Temperatūra, apgaismojums, trokšņi, atpūtas telpas, iespēja izvēlēties elastīgu darba grafiku apmierinātību ietekmē vistiešākajā veidā. ◆

Pieredze

Par ierindniekiem nospļauties
Pārstāvu paaudzi, kas izbaudījusi divas politiskas un ekonomiskas sistēmas un var tās salīdzināt. Neraugoties uz iespējām, ko tagad teorētiski var izmantot jaunatne, svaru kauss ne vienmēr nosveras par labu demokrātiskajai iekārtai. Dzīvelīga joprojām ir nostalģija pēc padomju laikiem, jo šodien retais vairs zina, ko nozīmē tādi stimuli kā trīspadsmitā alga, prēmija un goda plāksne. Burkāns knapi ieraugāms, toties pātaga šmauga un dzēlīga. Kurš gan nav dzirdējis sarūgtinātu strādnieku stāstus par neizmaksātu, aizturētu algu, vīzdegunīgu, alkatīgu jauno biznesmeni, kurš atļaujas pateikt: “Esi pateicīgs, ka vari nopelnīt vismaz minimālo! Ja kaut kas nepatīk, tur ir durvis. Aiz vārtiem stāv desmiti, kas gatavi ieņemt tavu vietu.”
Diemžēl valdošā elite, norūpējusies par savu tikšanu/palikšanu pie siles, par tautu atceras tikai pirms vēlēšanām, pēc tam pārgrupējas, uzlādē baterijas un viss turpinās. Brīvās Latvijas arodbiedrības ir kuslas, tāpēc biznesa haizivis var murrāt pārākuma un neaizskaramības sajūtā. Par ierindniekiem – nospļauties. Nav brīnums, ka tik daudzi tautieši “balso ar kājām”. ◆
Valda (58 gadi)
Nevēlēšanās – virzības bremzes
Daudzi jūtas nenovērtēti, pat pazemoti, nesaskata gaismu tuneļa galā un strādā, zobus sakoduši. Kāda tur apmierinātība ar darbu? Manuprāt, nekas nemainīsies, kamēr pie varas būs vecie vēži jaunās kulēs. Atcerēsimies: varu jau neviens nedod, varu ņem. Neņemam tāpēc, ka baidāmies no materiālajām, ekonomiskajām problēmām. Bailes iedarbojas bremzējoši, paralizējoši. Nekustīgums ir sabrukums, par ko liecina arī slimības. Nevēlēšanās rodas kā atbilde uz fiziskajām un ekonomiskajām problēmām. Burvju aplis.
Suns guļ un skumji smilkst. Saimniek, kāpēc suns tā smilkst? Tāpēc, ka viņš guļ uz naglas. Kāpēc suns nevēlas pavirzīties nost? Tādēļ, ka nagla nespiež pietiekami sāpīgi!
Negaidot, ka gaišo nākotni kāds pienesīs klāt uz paplātes, arī katrs pats var pakustināt muskuļus un smadzenes. Jāgrib kaut ko mainīt! Esmu pārliecinājies, ka ilga televīzijas skatīšanās un bezmērķīga bakstīšanās internetā tikai palielina alkas pēc materiālām vērtībām un noved pie depresijas. Pamēģiniet arī jūs biežāk izslēgt šīs kastes un ieekonomēto laiku un enerģiju veltīt labāka darba meklējumiem un tuviem cilvēkiem! ◆
Kārlis, 32 gadi

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Uz darbu ar prieku un entuziasmu

Kategorijas