Pateicība novadniecei

2014. gada 3. oktobris 00:00

Alūksnes Lielajos kapos pagājušajā sestdienā svinīgi tika atklāts kapa piemineklis novadniecei un rakstniecei Skaidrītei Kaldupei, kura mūžībā aizgāja 2013.gada 6.janvārī. Pēc pieminekļa atklāšanas sanākušajiem bija iespēja doties uz dzejnieces tēva mājām Annas pagasta “Rūnēnos”.

Izrādīt cieņu dzejniecei
Lai varētu izgatavot un uzstādīt pieminekli, biedrība “Nāc pretim” izstrādāja un Alūksnes novada pašvaldībai iesniedza projektu “Piemineklis novadnieces, dzejnieces Skaidrītes Kaldupes piemiņai”. Pašvaldība, pamatojoties uz saistošajiem noteikumiem “Par Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanu sabiedriski nozīmīgiem projektiem (pasākumiem)”, projekta īstenošanai - pieminekļa izgatavošanai un uzstādīšanai - piešķīra 420 eiro. Pieminekli izgatavojis tēlnieks Ainārs Zelčs.
Annas pagasta bibliotēkas vadītāja un biedrības “Nāc pretim” valdes priekšsēdētāja Ina Balaņuka stāsta, ka S.Kaldupes atdusas vietā ir apglabāta arī dzejnieces ģimene - tēvs, māte un māsa. S.Kaldupei Annas pagastā bija tēva mājas “Rūnēni”, kur viņa pavadījusi ilgu laiku. Kad septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados viņa tur pavadīja vasaras, dzejniece aktīvi iesaistījās arī Annas pagasta sabiedriskajā dzīvē – bērnības un pilngadības svētkos viņa bijusi arī krustmāte. Protams, arī viņas grāmatās daudz pieminēta Annas puse un tās dabas skaistums. Pieminekļa tapšana ir bijusi kā pateicība S.Kaldupes atstātajam literārajam un cilvēciskajam mantojumam. I.Balaņuka gan ar Alūksnes novada pašvaldības finansiālo atbalstu, gan Annas pagasta pārvaldes darbinieku un daudzu entuziastu palīdzību spējusi realizēt šo ideju, kuras galvenais mērķis bija izrādīt cieņu novadniecei, dzejniecei un atgādināt arī pārējiem, ka no šīs puses nāk izcila latviešu literāte.

Piemiņas zīme visai Ķikutu dzimtai
Pieminekļa atklāšanas pasākumu apmeklēja dzejnieces draugi un radinieki. Dailoņa Kārkliņa māte bija S.Kaldupes tēva māsa. “Ir ļoti svarīgi, ka šāds piemineklis ir tapis, un es to patiesi novērtēju,” pasākumā atzina D.Kārkliņš. Viņa brālis Guntis uzsvēra, ka šis piemineklis ir piemiņas zīme ne tikai S.Kaldupei, bet arī visai Ķikutu dzimtai.
Izdevniecības “Solvita” vadītāja Veronika Lāce sadarbojās ar S.Kaldupi jau kopš 1993.gada, izdodot aptuveni divdesmit S.Kaldupes grāmatas. Tie ir gan dzejoļu, gan pasaku krājumi, kā arī romāni. “Mēs esam tik lieli, cik mēs mākam godāt tos, kuri mums ir atdevuši savu dvēseli. Esmu priecīga, ka annenieši uzņēmās šo iniciatīvu un palīdzēja tapt piemineklim,” teica V.Lāce.
“Rūnēnos” norisinājās pasākums “Lūdzu, gaidītie, atnāciet pasērst”, kurā ikviens interesents bija aicināts klausīties dzejnieces darbu lasījumos un dalīties atmiņās par S.Kaldupi. Uz “Rūnēnu” mājām ved 25 liepu gatve, bet pagājušajā rudenī viena no šīm liepām nolūza gluži kā dzejnieces S.Kaldupes mūžs. Nu S.Kaldupes tēva mājas ir palikušas tukšas. “Priecātos, ja būtu kāds uzņēmīgs cilvēks un apņemtos šo māju atjaunot, lai tajā varētu iepazīties ar Skaidrītes dzīvi un darbiem. Te varētu notikt brīnišķīgas vasaras literātu nometnes,” pauda V.Lāce.
Literatūrzinātnieks un literatūrkritiķis Ilgonis Bērsons dalījās ar dažādiem vēsturiskiem faktiem un atmiņu stāstiem par dzejnieces S.Kaldupes biogrāfiju. “Ilgi tika uzskatīts, ka Skaidrīte pirmo dzejoli publicējusi 1951.gadā. Pēc tam tika uzskatīts, ka pirmais dzejolis tomēr ir publicēts “Ventas Balsī” īsi pirms maija kapitulācijas, taču man izdevās atrast to, ka jālepojas ir Alūksnes ļaudīm, jo dzejniece atzina, ka pirmais dzejolis ir ticis publicēts nekur citur kā Alūksnē 1942.gada 15.oktobrī,” stāstīja I.Bērsons. Pārpratumi radušies tāpēc, ka dzejniece toreiz savu dzejoli publicējusi ar segvārdu Skaidrīte Dzirne. “Šogad iznāca mana grāmata “Segvārdi un segburti”. Otrajā grāmatā gribētu aplūkot arī Dzirni, varbūt izdosies atrast vairākus viņas darbus,” pauda I.Bērsons. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pateicība novadniecei

Kategorijas