Aukstums, kas biedē un dziedē

2014. gada 3. oktobris 00:00

Krioterapija Latvijā pieejama kopš 2004. gada decembra, lielākajās pilsētās, solot dažādus pozitīvus efektus, aicina kriosaunu īpašnieki. Procedūras laikā ķermenis tiek pakļauts aukstumam – zem 100 grādiem. Katrai procedūrai, arī šai, ir gan indikācijas, gan kontrindikācijas.

Ekstrēms piedzīvojums
Iestājoties ziemas spelgonim, cilvēkiem-roņiem ir īstais laiks un patikšana ielīst āliņģī. Ledainais ūdens atgriež spēku un mundrumu, reizēm pat iestājas eiforija un sajūta, ka esi milzis, visu varošs Atlants. Tomēr speciālisti brīdina: labuma gūšanai aukstuma galvenais priekšnoteikums ir regularitāte, pakāpeniskums. Āliņģis ir vasaras un rudens norūdīšanās turpinājums, tā augstākā pakāpe.
Ne viens vien bērnībā mēģinājis tik vaļā no kakla sāpēm ar “šoka terapiju” – ātri apēdot saldējumu.
Vai tiešām krasa ķermeņa atdzesēšana kriosaunā, kur temperatūra ir nesalīdzināmi zemāka, ir nekaitīga un pat veselību uzlabojoša procedūra?
Krioiekārtu īpašnieki, reklamējot savu biznesu, informē, ka tas ir vispārējs terapijas komplekss ar ķermeņa virsmas īslaicīgu ekstremālu atdzesēšanu no 120 līdz 160 grādiem pēc Celsija vienas līdz trīs minūšu laikā. Pēc tam iekārta automātiski atslēdzas un organisms nepaspēj saņemt pārmērīgu atdzesēšanu.
Krioterapijas seanss nav sarežģīts – klientam ienākot kabīnē, tiek noregulēts augstums pēc indivīda auguma, galva atrodas ārpusē, kas ļauj brīvi kustēties, vērot, sarunāties. Sajūtas tiek solītas neparastas, diskomforts trīs reizes mazāks nekā iegremdējoties ledainā ūdenī. Pēc procedūras vēl līdz sešām stundām kvēlojot “iekšējais ugunsgrēks”, sadedzinot līdz pat kilogramam liekā svara.

Šoks liek organismam sasparoties
“Pozitīvā no kriosaunas ir vairāk nekā negatīvā: sajūtas samērā komfortablas, pēc seansa pat vairākas dienas novērots enerģijas pieplūdums, kā pēc bumbas sprādziena,” zina fizioterapeite Santa Āboliņa, bet piebilst: “Tā ir šoka terapija, tāpēc pirms izmēģināšanas, ja neesi pilnīgi pārliecināts par savu veselību, vajadzētu pakonsultēties ar kādu speciālistu – ģimenes ārstu, ķirurgu vai rehabilitologu. Tāpat kā pirms došanās uz fizikālajām procedūrām veselības stāvokli sievietēm novērtē ginekologs, vīriešiem – urologs, tiek veiktas asins analīzes.”
Ārste pieļauj, ka enerģijas pieplūdums skaidrojams ar milzīgo stimulāciju. “Kriokamerā aukstā slāpekļa maisījuma plūsma faktiski ir sauss ļoti auksts gaiss, kas pakāpeniski kāpj uz augšu. Kad “tvaiks” uzkāpis līdz kaklam, uz īsu brīdi ķermenis ir milzīgā šokā. Aukstums sasprindzina, sāk aktivizēties vielmaiņa. Asinsritei un limfātiskajai sistēmai ļoti ātri jāsasparojas, lai ķermeni sasildītu. Skābeklis ātrāk nokļūst līdz smadzenēm, un tās labāk strādā. Galvā jābūt cepurītei vai lakatiņam, vājākās vietas – ceļi, pēdas un elkoņi jāpiesedz. Vīriešiem jābūt biksītēs, lai neapsaldētos. Operatoram, kurš veic šīs manipulācijas, jābūt informētam, cik ilgu laiku un vai vispār konkrētais cilvēks var tikt pakļauts aukstuma iedarbībai. Manuprāt, tas viss vēl ir jāpēta! Un katram pašam jāizlemj, kam viņš gatavs sevi uzticēt.”

Sens dakteris
Ārstnieciskos nolūkos aukstuma izmantošana zināma jau no antīkiem laikiem. Ledus un auksts ūdens kā mūža pagarinātājs, pretsāpju un pretiekaisuma līdzeklis pieminēts jau Hipokrāta un Avicennas darbos. Ārstēt ar aukstumu turpināja mediķi Celsijs, Halēns, Samoilovičs, Pirogovs un citi.
Pirms simts gadiem vācu zinātnieks, mācītājs P. Kneips ielēca ledainā upē, lai izārstētos no plaušu karsoņa. Tā viņš “uz savas ādas” pierādīja, ka smago slimību var pieveikt ar pašizārstēšanās spēku stimulēšanu. Vēlāk P.Kneips attīstīja rūdīšanās un siltumārstēšanās sistēmu, līdz tā kļuva par mūsdienu medicīnas sastāvdaļu. Metodi nosauca par krioterapiju (no grieķu valodas krio – ledus).
Pirmie zinātniskie darbi krioterapijas jomā tika uzsākti Japānā aptuveni pirms 50 gadiem. Zinātniekam Tosimo Jamauči no uzlecošās saules zemes izdevās atrisināt sarežģītu uzdevumu – atrast iespēju atjaunot kustīgumu, samazināt sāpes locītavās un uzlabot slimnieka kopējo pašsajūtu. Sasniegt risinājumu palīdzēja šķidrā slāpekļa un gaisa tvaiku maisījums, izraisot revolūciju krioterapijas jomā. T. Jamauči darba rezultāti bija pārliecinoši – 80% viņa pacientu tika vaļā no sāpēm un atgriezās pilnvērtīgā dzīvē. ◆

Kriosaunā nedrīkst iet:
◆ cilvēki, kam ir stipri paaugstināts asinsspiediens (sistoliskais asinsspiediens, tautā saukts par augšējo, sasniedz 180 mmHg un vairāk);
◆ grūtnieces un bērni līdz 5 gadu vecumam;
◆ cilvēki, kam ir akūti iekaisumi, sāpes, asiņošana;
◆ ja ir urīnpūšļa vai muguras problēmas.

Ieguvumi no kriosaunas:
paaugstina organisma vispārējo tonusu;
atjauno organisma novājinātās funkcijas;
uzlabo ādas stāvokli un krāsu;
paaugstina potenci;
likvidē paģiru sindromu;
mazina celulītu;
izvada toksīnus;
aktivizē virsnieru darbību;
palīdz artrītu ārstēšanā;
likvidē depresīvu stāvokli, stresu, hronisku nogurumu;
sadedzina liekos taukus (ieteicams stundu pirms un divas pēc procedūras neēst);
likvidē alerģisku stāvokli;
regulē muskuļu tonusu;
palīdz atlabt pēc traumām, fiziskas slodzes;
pēc dzemdībām palīdz stiprināt vēdera muskulatūru un atjaunot organismā hormonu līdzsvaru.

Kur vēl izmanto krioterapiju?
kosmetoloģijā – kārpu, dzimumzīmju u.c. ādas veidojumu noņemšanai;
tūsku un striju novēršanai;
rehabilitācijas procesā pēc plastiskām operācijām.
Vairāk : www.roksana-beauty.lv

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Aukstums, kas biedē un dziedē

Kategorijas