Atceries par drošības slēdzi!

2014. gada 8. oktobris 16:57

153

Paradoksālā kārtā pieaugušie māca saviem bērniem, ko nedrīkst darīt ar elektrību, taču bieži paši rīkojas pilnīgi pretēji saviem vārdiem. Faktiski – bezatbildīgi apdraud savu dzīvību.

Pieci nāves gadījumi šā gada deviņos mēnešos, saņemot nāvējošu elektrotraumu, bezatbildīgi darbojoties ar elektroiekārtām. Pērn no elektrotraumām gāja bojā četri cilvēki . Šī ir statistika, cipari, tomēr aiz šiem nelaimes gadījumiem ir cilvēki - un jautājums – kāpēc tādas situācijas notiek – uzsver AS "Sadales tīkls" komunikācijas direktore Renāte Meļķe.

Zinu zinu, protu protu...

"Mēs, pieaugušie, biežāk vai retāk, bet tomēr atceramies pamācīt savus bērnus, ka elektrība nav joka lieta, ka tā sniedz daudz iespēju un priekšrocību, bet vienlaikus arī var būt bīstama. Mēs mācām, ka nedrīkst aiztikt vadus, nedrīkst lietot bojātu elektrotehniku. Viss ir pareizi. Taču tajā pašā laikā, zinot elektrodrošības pamatnoteikums un tos skaidrojot saviem bērniem, nonākot saskarsmē ar elektrību, paši bieži vien rīkojamies pavisam pretēji," stāsta R. Meļķe.

Šogad deviņos mēnešos reģistrēto elektrotraumas guvušo cilvēku skaits ir ievērojams - 53 cilvēki, to skaitā 13 ir bērni. Diemžēl pieciem cilvēkiem saskarsme ar elektrību ir bijusi liktenīga un viņi ir zaudējuši dzīvību. Visskaļāk valstī izskanējušais negadījums ir jūlija sākumā notikusī traģēdija Krustpils novadā, kad saņemtais strāvas trieciens vienā mirklī atņēma abus vecākus trim bērniem, pauž R.Meļķe.

"Diemžēl varam tikai secināt, ka Krustpils novadā cietušais vīrietis, neapdomīgi rīkojoties, pats sevi nolēma bojāejai. Tagad mēs tikai varam izteikt pieņēmumus, vai viņš vienkārši aizmirsa vai tomēr nezināšanas dēļ neizslēdza mājokļa elektrības kopējo drošības slēdzi, kamēr veica savas mājas elektroapgādes tīkla ierīkošanas vai uzlabošanas darbus. Negadījums Krustpils novadā ir dubultā sāpīgs tādēļ, ka šī neapdomīgā un vieglprātīgā rīcība atņēma abus vecākus trim bērniem," pauda "Sadales tīkls" pārstāve, piebilstot, ka par laimi vecākais brālis smagajā brīdī spējis domāt racionāli, apzināties briesmas un izglābt abus jaunākos bērnus.

Cilvēkiem ir vēlme daudzus ikdienas darbus sadzīvē veikt pašiem, nevis vērsties pie sertificēta speciālista, tajā skaitā darbus, kas saistīti ar elektrību. Tas savā ziņā ir saprotami, īpaši šodien, kad iedzīvotāju līdzekļi ir ierobežoti, bet par speciālistu darbu ir jāmaksā. "Un tomēr jānorāda, ka izdegušas spuldzītes nomaiņu nekādi nevar salīdzināt ar elektroinstalācijas ierīkošanas darbiem, kam nepieciešamas specifiskas zināšanas un kompetence. Acīmredzot cilvēki neaizdomājas par to, cik bīstama ir elektrība, ja pret to izturas vieglprātīgi. Elektrību nevar ne saredzēt, ne sajust tās smaržu. Tās milzīgo spēku var tikai fiziski sajust brīdī, kad šī iedarbība jau rada draudus mūsu veselībai un dzīvībai, izraisot elektrotraumas. Tā kā arī mājsaimniecībās arvien palielinās dažādu elektroierīču skaits, sabiedrībā nostiprinās pārliecība, ka elektrība arī kļūst draudzīgāka un ierīces ir droši lietojamas arī tām neparedzētiem mērķiem vai nepiemērotos apstākļos. Piemēram, tējkannu un iekštelpu pagarinātāju lietošana ārā, turklāt pat mitrumā un lietus laikā. Tā kā ir rudens, tuvojas apkures sezona, noteikti jāpiemin un jāatgādina arī par drošu sildierīču lietošanu mājokļos. Ārkārtīgi bīstama ir pašdarbība, labojot dažādas elektroierīces, pašrocīgi uzstādot elektrības kontaktligzdas vai apgaismes ķermeņus, līdz ar to elektroenerģija ir gan draugs, gan drauds," pauda R.Meļķe.

Tas ir jāzina!

Visnējēdzīgākās nelaimes saistībā ar elektroenerģijas nepareizu lietošanu bieži notiek tikai tādēļ, ka cilvēki aizmirst drošības pamatnoteikumus, pirms ķeras pie darba. "Ja man jāatbild uz jautājumu, kādus ar elektrību saistītus darbus iedzīvotāji savos mājokļos drīkst veikt paši – man jāsaka tieši – nomainīt izdegušu spuldzīti. Un neko vairāk! Mums katram ir sava profesija, savas kompetences – ārsti ir profesionāļi medicīnā, skolotāji māca bērniem zināšanas, autobusu vadītāji mūs droši nogādā no punkta A līdz punktam B, un mēs uzticamies šiem cilvēkiem, jo viņi ir profesionāļi savā jomā. Bieži vien cilvēki savas zināšanas par elektroenerģiju vērtē par pietiekamām, lai paši savā mājoklī veiktu darbus, kuri saistīti ar elektrību, tomēr tieši savu zināšanu pārvērtēšana rada nelaimes gadījumus un elektrotraumas, norāda R.Meļķe un piebilst – katram cilvēkam ir jāzina vieta savā mājoklī, kur atrodas galvenais drošības slēdzis, kā tam operatīvi piekļūt un kā to izslēgt, jo kritiskā brīdī tas var izglābt dzīvību. Šis slēdzis parasti atrodas elektrības uzskaites skapī pie elektrības kopējā skaitītāja vai jaunajos daudzdzīvokļu namos – katrā dzīvoklī izvietotajā elektrības sadales skapī. Iedzīvotājiem vajadzētu pašiem izmēģināt kā var piekļūt sava mājokļa elektrības kopējam drošības slēdzim, kā arī apgūt slēdža darbības principus, to izslēdzot un ieslēdzot.

"Nereti nelielas traumas cilvēki gūst, kad paši mēģina veikt remontdarbus, piemēram, labot apgaismojumu pie griestiem. Elektrība tiek izslēgta ar slēdzi, taču ne vienmēr elektrība šādā veidā tiek atslēgta pilnībā, un, mēģinot labot apgaismojumu, var saņemt strāvas triecienu, kas var būt arī viegls "sitiens pa pirkstiem", tomēr arī tā jau ir elektrotrauma, ko nevajadzētu atstāt bez ievērības" pauž "Sadales tīkls" pārstāve. Elektroapgāde ir sarežģīta sistēma, kuru pilnībā pārzina tikai nozares profesionāļi, tādēļ R.Meļķe vēlreiz atgādina, ka cilvēkiem objektīvi jānovērtē savas prasmes jo ne velti kvalificētie elektrospeciālisti pietiekami ilgi apgūst zināšanas un prasmes un arī darba gaitā regulāri turpina papildināt profesionālās zināšanas.

Pūķis vados

Bieži vien pieaugušie neaizdomājas par savas rīcības sekām un ir bezatbildīgi arī ārpus saviem mājokļiem – dabā. “Elektroapgāde Latvijā tiek nodrošināta, izmantojot gaisvadu elektrolīnijas un kabeļu līnijas. Neizbēgami, elektrolīnijas mums visiem ir blakus un ar to klātesamību ir jārēķinās. Taču nereti dažādi negadījumi notiek gaisvadu elektrolīniju tuvumā, kad cilvēki, neapdomīgi rīkojoties, apdraud savu un apkārtējo drošību," stāsta R.Meļķe.

Tie ir negadījumi, kad, piemēram, pieaugušie ar bērniem laiž gaisa pūķi vai citus lidojošus priekšmetus elektrolīniju tuvumā. Mainoties vēja stiprumam vai virzienam, šis lidojošais objekts var nonākt gaisvadu līnijā, un tam var būt smagas sekas – ja lidojošais priekšmets satur elektrību vadošus elementus, cilvēks var gūt strāvas triecienu. Tāpat, kā rāda statistika, elektronegadījumi notiek, kad cilvēki ar mežizstrādes vai spectehniku veic kādus darbus blakus elektropārvades līnijām. Veicot mežizstrādes vai lauksaimniecības darbus, tehnika aizskar elektropārvades līnijas vadu vai balstu, radot ļoti bīstamu situāciju un draudus savai dzīvībai. Elektrolīnijas bieži tiek pārrautas, izgāžot grants kravas, pārvietojot sastatnes, zāģējot vai izvedot no meža kokus, kā arī graudu kulšanas laikā, nepamanot labības lauka tuvumā esošās elektrības līnijas un iebraucot tajās ar kombainu. Aizskarot vai pat pārraujot elektrības līnijas, šoferiem parasti izdodas veiksmīgi izkļūt no tehnikas, bet absurdākais ir tas, ka viņi iet bojā, atgriežoties notikuma vietā, lai glābtu dārgo tehniku, redzot, ka strāvas ietekmē sāk gruzdēt riepas, notiek dzirksteļošana un aizdegšanās. Arī šeit darbojas drošības slēdža princips – vispirms ir jāatslēdz elektrība! Šādos gadījumos to var izdarīt tikai AS „Sadales tīkls” dispečeri. Avārijas gadījumā vienmēr ir nekavējoties jāpamet tehnika un jāzvana glābšanas dienestam 112, atceroties, ka neviens traktors nav cilvēka dzīvības vērts!

Tādēļ AS „Sadales tīkls” regulāri atgādina par elektroapgādes tīkla aizsargjoslām un drošu darbu elektrolīniju tuvumā. Aizsargjoslu likums ir pieņemts, balstoties uz reālām bīstamām situācijām un tieši tādēļ likumā ir skaidri norādīts aizsargjoslu attālums, kas ierobežo darbību elektroapgādes līniju tuvumā, un ka aizsargjoslās nedrīkst strādāt ar tehniku, kas ir augstāka par 4,5 metriem no zemes. "Problēma ir tā, ka cilvēki nenopietni uztver šos brīdinājumus, domājot – ar mani jau nekas nenotiks, es zinu kā jārīkojas, taču darba sparā un noguruma ietekmē kādā brīdī var aizmirsties, ka blakus ir elektropārvades līnijas vadi un tas mirklis var būt liktenīgs," skaidro R.Meļķe.

Elektrotraumas sadzīvē (uz 12.09.2014)

Gads	Elektrotraumu skaits	To skaitā letālie gadījumi
2014	53 (t.sk. 13 bērni)	5
2013	72 (24 bērni)	4
2012	79 (30 bērni)	5
2011	66 (14 bērni)	10
2010	64 (15 bērni)	14

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Atceries par drošības slēdzi!

Kategorijas