Skolēna forma – ierobežojums vai priekšrocība?

2014. gada 17. oktobris 00:00

1522

Pamazām Latvijas skolās sāk atgriezties skolēnu forma, kas padomju gados neatkarīgi no vecāku rocības un bērnu vēlmēm bija nediskutējams jautājums, bet no kā Latvijas neatkarības gados, sajūtot demokrātijas iespējas, atteicās kā no šķietamā ierobežojuma. Tomēr arvien vairāk kļūst skolu, kas vēlas formu atpakaļ, jo – tā disciplinē, mazina sociālo nevienlīdzību un apliecina piederību konkrētai izglītības iestādei.
Alūksnes un Apes novados nav daudz skolu, kurās ir skolēnu forma, jo to ieviest nav nemaz tik vienkārši – jāsalāgo bērnu un vecāku vēlmes un finansiālās iespējas. Saskaņā ar Izglītības likuma 54.panta 8.punktu skolēna pienākums ir atrasties izglītības iestādē iekšējās kārtības noteikumiem atbilstošā apģērbā, kas parasti nozīmē lietišķu un tīru apģērbu. Ņemot vērā, ka skola drīkst noteikt regulējumu attiecībā uz apģērbu, skolai ir arī tiesības noteikt, ka tajā jāvalkā skolēna forma. Tomēr šobrīd spēkā esošie normatīvie akti neparedz skolēnu formas kā obligātas – lēmumam tās ieviest jābūt brīvprātīgam.

Formas – jau pusei skolēnu
Pozitīva pieredze formu ieviešanā un valkāšanā ir Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolā. Skolas direktore Dina Meistere stāsta, ka skolēnu formas tika ieviestas pagājušajā mācību gadā, pateicoties šāgada 7.klases skolēnu aktīvajiem vecākiem. Līdz šim Apes vidusskolas sākumskolas klasēs bija vienots apģērbs, šujot to no vienas krāsas auduma saviem spēkiem. Tagad skolēnu formas tumši zilā krāsā ir jau vairāk nekā pusei skolēnu. Savukārt darba formu – sarafānu valkā arī skolotāja Laura Pope, darba forma ir arī skolotājai Ilzei Celenbergai.
“Saskaroties ar problēmu, ka meitenēm rītos nekad nekā nav, ko vilkt mugurā, ir stress, skapis tiek pavērts, ir puņķi un asaras, vecāki izrādīja iniciatīvu un sāka interesēties par iespēju šūt formas. Sākumā daži “šplīnējās” ar domu: kur tad es izrādīšu savu apģērbu? Bet tagad visi ir apmierināti. 1. līdz 3.klasē visiem skolēniem ir formas, 4.klasē – pusei, 5.klasē – gandrīz visiem, 6.klasē – tikai trim skolēniem, 7.klasē – visiem. Formas vēlētos arī 8. un 9.klašu skolēni, bet šobrīd nav, kas uzņemas iniciatīvu šajās klasēs to ieviest, jo tas ir jādara vecākiem – skolotāji un skola šajā gadījumā stāv malā. Prieks, ka vecāki to ir īstenojuši. Skolēnu forma valstī nav obligāta prasība, tādēļ mūsu skolā ir skolēni, kuriem tās nav, bet izjūtam tendenci, ka nu arī pārējie labprāt gribētu valkāt skolēna formu,” stāsta D.Meistere.

Lepni par piederības zīmi
Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolā tumši zilā krāsa formām izvēlēta tāpēc, ka tā ir Vaidavas upes, kas tek gar skolu, ūdeņu krāsa un Apes novada logo krāsa. Formas šuj uzņēmums Rīgā, kas tajā specializējies. Šo procesu organizē un īsteno skolēnu vecāki. “Formu komplektācija ir daudzveidīga: meitenēm ir svārki, sarafāns, veste, balts krekls, kaklasaite, īsbikses, bet zēniem ir balti un zili krekli, veste, kaklasaite, bikses. Daži bērni ir izvēlējušies arī jakas garām piedurknēm. Gan zēniem, gan meitenēm vienāda ir veste – tas ir vienojošs apģērba gabals, uz kura izšujam arī skolas emblēmu: ozolzīli un skolas nosaukumu. To dara pašas skolotājas mājturības kabinetā, izmantojot par projekta līdzekļiem iegādāto izšūšanas mašīnu,” stāsta D.Meistere. Lai uz vestes izšūtu vienu emblēmu, vajag 18 minūtes – ņemot vērā, ka skolotājām ir arī citi veicamie darbi, visu laiku nevar strādāt tikai pie emblēmu izšūšanas, tādēļ skolēni nepacietīgi gaida, līdz to izdara. “Prieks, ka viņiem ir svarīga šī piederības zīme!” uzsver D.Meistere.
Skolas direktore atzīst, ka skolēni cenšas formas saglabāt labā stāvoklī, līdz ar to tās var nodot nākamajām paaudzēm savā ģimenē vai citu klašu skolēniem, kuru ģimenēm ir grūtāki materiālie apstākļi. D.Meistere norāda, ka ir skolēni, kuri formas tērpu izmanto vairākus gadus – ja strauji nestiepjas garāki: “Piemēram, svārkiem un sarafāniem meitenēm mēri ņemti ar perspektīvu, lai tos varētu paplatināt. Audumam ir ļoti laba struktūra, tas ir viegli kopjams un mazgājams.” Apes vidusskolā ir noteikts, ka skolēnu formas valkā arī svētku dienās svinīgā pasākuma laikā, piemēram, 1.septembrī, Ziemassvētkos – pucēties un izrādīt garderobi var pasākuma otrajā daļā, klases vakaros. “Vecāki ir ļoti apmierināti, ka skolā ieviestas formas. Rīti mājās tagad esot tik mierīgi! Un svinīgajos pasākumos, kad, piemēram, uzstājas skolas koris, nav problēmu, kā dziedātājiem ģērbties – visi ir formās,” saka D.Meistere.

Ieguldījums, kas atmaksājas
Skolēnu formas D.Ozoliņa Apes vidusskolā ieviestas, pateicoties divu meitu māmiņas Ilzes Ēveles sākotnējai iniciatīvai. Viena no viņas meitām mācās 7.klasē, otra – 1.klasē. “Ārvalstīs mums ir daudz draugu, radu. Tur bērni uz skolu dodas formās, kas man, maniem bērniem un pārējiem viņu klasesbiedriem šķita ļoti jauki, skaisti un atbalstāmi. Pērn kopā ar vecākiem un bērniem 6.klases kolektīvā vienojāmies, ka iegādāsimies skolēnu formas. Viennozīmīgi no vecāku puses skolas formas iegāde ir ieguldījums, bet – tas atmaksājas. Ja formas pamata komplektu pasūta līdz 15.jūnijam, kad ir atlaižu laiks, tad izmaksas uz vienu bērnu ir 59,99 eiro. Meiteņu komplektā tad ir sarafāns, svārki, veste, zēnu komplektā – bikses, veste un jaka. Ja pasūta tikai vesti un svārkus meitenēm vai tikai vesti un bikses zēniem – 39,99 eiro. Manuprāt, tas nav dārgi, jo formu iegādājies uz visu gadu, bet, ja pērc ikdienas apģērbu veikalā, tad izmaksas ir lielākas,” pieredzē dalās I.Ēvele. Viņa piebilst – pērn nokavēja atlaižu laiku, tādēļ ir pateicīgi Apes novada domei, kas toreiz daļēji sedza formu iegādes izmaksas.

Vecākiem – iespēja ekonomēt
I.Ēvele uzsver, ka formas sašūtas profesionāli un perfekti atbilst bērna augumam. Tā kā komplektā ir vairāki apģērba gabali, var variēt, lai katru dienu nebūtu viens un tas pats. Tiesa, gatavo formu skolēni saņem tikai dažas dienas pirms mācību gada sākšanās. Veicot pasūtījumu, jāsamaksā puse summas, vēl pirms pasūtījuma saņemšanas – jau otra puse. “Pērn seši bērni sākotnēji nevēlējās formas, bet, sākoties mācību gadam, savas domas mainīja un arī viņiem pasūtījām formas. Šogad visi piekrita formu iegādei. Vecāki atzīst – viņu makos forma ekonomē naudu,” saka I.Ēvele. Viņa atminas – kad pati mācījās skolā, pirmajos gados valkāja skolēna formu, bet tad visā valstī atcēla formu kā obligātu. “Mums bija tumši zilās kleitiņas! Forma disciplinē, tā ir piederības zīme skolai un dod lielāku atbildības izjūtu, jo skolēniem ir jāsaprot, kur ir skola, izklaide un kur – mājas. Pirms formām bērniem apģērbs praktiski nemainījās – ar vienu visur, turklāt līdz ar formām ir izskausta nemitīgā salīdzināšana, kas kuram mugurā. Tādējādi mācām meitenēm valkāt svārkus, jo līdz šim meitenes lielākoties valkāja bikses. Svārki ir meiteņu “odziņa” – arī puišiem ir patīkamāk viņas uzlūkot,” saka I.Ēvele.

Materiālā situācija – atšķirīga
Alūksnes novada skolās šādas pieredzes kā Apes novadā nav. Vairākas skolas ir centušās ieviest skolēnu formas, bet – neveiksmīgi. Piemēram, pirms pieciem gadiem Malienas pamatskolā ieviesa skolēnu formas: tā bija vecāku iniciatīva un finansējums, saviem spēkiem iegādājoties audumu un pasūtot formas pie vietējām šuvējām. Meitenēm bija sarafāni, zēniem – vestes. Malienas pamatskolas direktore Ieva Baltā-Pilsētniece stāsta, ka sākumskolas klašu bērni ļoti pozitīvi uzņēma formu ieviešanu, bet ar vecāko klašu skolēniem laika gaitā radās problēmas – negribēja formas, bet gan pucēties. “Kad no pirmajā reizē šūtajām formām bērni izauga, ar vecākiem vienojāmies, ka forma paliks tikai kā svētku apģērbs. Bet arī tam vajadzēja finansējumu no vecākiem, viedokļi dalījās un sapratām, ka iecere par skolēnu formām jāatmet,” stāsta I.Baltā-Pilsētniece.
Šobrīd Malienas pamatskolā vairs nav skolēnu formu. Direktore pieļauj – ja formu iegādi līdzfinansētu skola, tās tiktu atjaunotas, pretējā gadījumā izmaksas vecākiem ir pārāk lielas, bet arī skolai nav tam finansējuma. “Bērni aug – mēs nevaram visiem vecākiem lūgt nemitīgi atjaunot skolēna formu, jo materiālā situācija ģimenēs ir ļoti atšķirīga. Nesaku, ka mūsu skolas vecāki nevēlas skolēnu formas – traucēklis tam ir ierobežotās finanšu iespējas,” saka I.Baltā-Pilsētniece.

Zudusi vērtību izjūta
Skolēnu formu ieviešanu pirms 11 gadiem uzsāka arī kādreizējā Alūksnes vidusskolā (tagad – Alūksnes novada vidusskola). Toreiz tas bija pašmāju šūšanas uzņēmuma SIA “Destra” dāvinājums – zilas adītas vestes, kuras rotāja skolas logo. “Bērni, kas tās toreiz saņēma 1.klasē, tagad mācās 11.klasē. Bija ļoti skaisti un labi, kamēr tas bija dāvinājums – tiklīdz skola mudināja vecākus turpināt formu iegādi par saviem līdzekļiem, šī lieta beidzās,” atceras Alūksnes novada vidusskolas direktore Ilze Līviņa. Viņa atbalsta formu valkāšanu skolā un uzskata, ka visā Latvijā 1. līdz 9.klašu skolēniem varētu būt vienotas skolēnu formas, piemēram, ķiršsarkanas – tādējādi arī patriotismu skolēniem mācītu.
“Vecāku galvenais arguments bija, ka forma izmaksā dārgi. Daļa vecāku norāda, ka var lēti iepirkties lietotu apģērbu veikalos. Daļa ģimeņu saņem apģērbu humānās palīdzības sūtījumos, novada Sociālajā dienestā vai no Sarkanā Krusta, kas ir par baltu velti. Reizēm skolas garderobē novērots, ka meitenei kā maiņas apavi ir seši pāri kurpju! Viņa tās pat nepārzina, jo drīz vietā par velti saņems nākamās... Bērniem un vecākiem nav vērtību izjūtas, ka to pirkuši par savu naudu. Jā, šiem vecākiem skolēnu formas iegāde izmaksās dārgāk, jo viņiem pašiem tā būs jānopērk! Savā ziņā arī Tiesībsargs izdara “lāča pakalpojumu”, sakot – ja skola grib, lai nodrošina formas. Bet arī padomju varas gados vecāki paši pirka bērniem skolēnu formas,” saka direktore.

Uz skolu jānāk mācīties
I.Līviņa nepiekrīt viedoklim, ka forma ierobežo skolēna personības attīstību, jo privātā apģērbā būtu iespēja apmeklēt pulciņu nodarbības, ārpus stundu pasākumus. “Ar pārprastās demokrātijas palīdzību sabiedrībā kultivē šādus uzskatus, lai gan forma ir skolēna darba apģērbs, kas disciplinē, norāda piederību. Daļā sabiedrības ir saglabājies pusaudža sindroms “visam teikt nē” nedomājot – valda liels negatīvisms, lai gan paši risinājumu nepiedāvā,” viņa saka.
Šodien starp skolēniem var novērot ļoti dažādu ģērbšanās stilu, kas nereti rada problēmsituācijas, jo uz skolu tomēr ir jānāk mācīties. “Svārkiem jābūt pieklājīga garuma līdz celim, pleciem un rokām jābūt aizklātām, nevis apģērbā bez lencēm, pārlieku lielu dekoltē un kā uz balli, sakot, ka skolā salst! Ja puisim septiņas stundas jāskatās uz meiteni klasē, kurai ir zemās jostas bikses, sēžot zem tām redzami stringi, ir pārlieku liels dekoltē, tad lai sabiedrība nebrīnās, ka puiši ir agresīvi! Skolā tomēr jāievēro lietišķais ģērbšanās stils - forma būtu ļoti labs risinājums,” ir pārliecināta I.Līviņa.

Formas grib arī sākumskolā
Arī Alūksnes novada lielākajā skolā – Alūksnes pilsētas sākumskolā - šobrīd nav formas, bet skolas direktore Uva Grencione atzīst, ka šis jautājums palaikam tiek aktualizēts, jo formas labprāt vēlētos. “Esam apsvēruši vairākus variantus. Piemēram, sākt ar jaunākajām klasēm, ieviešot vestes, vai piedāvāt visiem pie apģērba piestiprināt vienojošu skolas nozīmīti. Esam apstājušies pie jautājuma – kā izvērtēt, kura skolēna ģimene varēs formu iegādāties un kura nevarēs, jo skolas budžetā līdzekļu tam nebūs un formas nav lētas. Skolu apmeklē arī bērni, kuru ģimenes dzīvo no humānās palīdzības apģērba,” viņa saka.
U.Grencione atklāj - tiek apsvērta arī iespēja, ka formu valkāšanā piemēru visiem rāda skolas pedagogi un darbinieki, sākot valkāt vienotas darba formas. “Ar 2015.gadu sāksim aktīvu darbu pie jaunā skolas attīstības plāna – domāju, viens no punktiem, ko iekļausim, būs par formu ieviešanu. Skolas iekšējās kārtības noteikumos ir atrunāts, kādā apģērbā jāapmeklē skola. Īpaši 5. un 6.klasē meitenēm jau ļoti patīk pucēties – diez vai puisis, kurš klasē sēž aiz meitenes, kurai ir zemās jostas bikses un krekliņš bez lencēm, var koncentrēties mācībām... Skolā esam runājuši arī par augstpapēžu apavu nēsāšanu meitenēm. Jau sākumskolā var brīnīties, kā vecāki sapoš savus bērnus svinīgiem pasākumiem vecumam neatbilstošā apģērbā. Forma visus disciplinētu,” norāda U.Grencione. ◆

VIEDOKĻI

Formu nevēlētos
D.Ozoliņa Apes vidusskolas 9.klases skolnieces “Alūksnes Ziņām” atzīst, ka viņām nav skolēnu formu, jo nesaskata vajadzību formu valkāt pēdējā skolas gadā, veicot salīdzinoši lielu ieguldījumu tās iegādē. “Ja nemācītos jau 9.klasē, es labprāt valkātu formu – esmu to jau piemērījusi un man tā patīk!” saka Una Bērziņa. Savukārt Lindai Laurovai patīk, kā skolēnu forma izskatās citiem skolēniem, bet sev viņa tādu tomēr nevēlētos.

Skola ir svēta vieta
Bijusī Ziemeru pamatskolas direktore Vija Svikle: “Padomju varas gados apģērbu bērniem, tostarp skolēna formu, bija jānopērk vecākiem un visi to darīja. Nedomāju, ka šodien par to būtu jārūpējas valstij. Forma šodien skolās ienestu vairāk kārtības, nekā ir patlaban. Forma disciplinē. Arī toreiz vecāku iespējas bija dažādas, bet forma vienmēr bija simpātiska gan meitenēm, gan zēniem. Ārišķības nepastāvēja, jo visi bija apģērbā vienādi. Katra vecāka pienākums ir apģērbt savu bērnu – arī džemperītis ar spīduļiem nemaksā maz. Ja es šodien būtu skolas direktore, tad rosinātu ieviest formas. Skola nav vieta, kur tērpties atbilstoši jaunākajām modes tendencēm. Skola tomēr ir svēta vieta – par to mēs esam aizmirsuši gan ar uzvedību, gan ar apģērbu.”

Jāpārslimo tāpat kā vējbakas
Pediatre Inese Priedīte: “Skolēnu forma noteikti disciplinētu. Tie bērni, kuru ģimenēm ir sliktāki materiālie apstākļi, nejustos tik noniecināti, bet veselību tas neietekmētu, jo no skolas brīvajā laikā skolēni tāpat ģērbtos atbilstoši savām vēlmēm – arī zemās jostas biksēs, jo tās ir modē, tur neko nevar izdarīt. Pusaudža vecums bērniem, īpaši meitenēm, tagad sākas agrāk – jau ap desmit gadu vecumu. Vari viņiem stāstīt, ja ikdienā valkās zemo jostu un staigās pliku muguru, vēlāk būs veselības problēmas ar sāpošu muguru, biežāku urinēšanu un tā tālāk, tomēr apģērba problēma pusaudžiem, jauniešiem ir jāpārslimo – tāpat kā vējbakas. Agrāk meitenēm, sievietēm bija izteikta jostas vieta – tagad tā ir pazeminājusies un sievišķīgais augums kļuvis citādāks. Ir novērots, ka bērni, kuri biežāk slimo, ir gudri un prot par sevi vairāk parūpēties – ģērbjas siltāk un pārdomātāk, jo zina, ko nozīmē slimot.”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Skolēna forma – ierobežojums vai priekšrocība?

Kategorijas