TV3 "Nekā Personīga" 19.oktobra raidījums
Latviju klusu apmeklējis Krievijas kultūras ministrs
Krievijas kultūras ministrs ironizē, ka viņa iestāde jāiekļauj Latvijas zelta sarakstā
Latvijā piemiņas zīmi rakstniekam Pikulim atklāj Krievijas kulturas ministra vadīta biedrība, kuras uzdevums slavināt padomju laika varoņus
Gandrīz nemanāmi Latvijā šajā nedēļas nogalē bija ieradies Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis. It kā atklāt kāda Latvijā dzīvojuša rakstnieka piemiņas plāksni un uzrunāt Krievijas kultūras dienu Latvijā rīkotājus. Medinska vizīte plānota tādā steigā, ka par to tikai pēdējā brīdī uzzinājušas Latvijas amatpersonas.
Krievijas ministrs vada arī pēc prezidenta Vladimira Putina rīkojuma dibinātu biedrību. Ar tās palīdzību Krievija cenšas gluži vai popkultūras līmenī pacet Padomju armijas varenību un sasniegumus. Ne tikai Krievijā, bet arī nesen iekarotajā Krimā un tuvākajās ārzemēs.
Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medisnkis amatā ir divarpus gadus. Iepriekš rakstījis grāmatas par vēsturi. Noliedzis Baltijas valstu okupāciju, paziņojis, ka Ribentropa-Molotova paktam pienāktos uzcelt pieminekli. Pirms gada kļuvis par vadītāju Krievijas militārās vēstures biedrībai.
Krievijas ministra braucien uz Latviju rīkots lielā steigā un bez saskaņojuma politiskajā līmenī. Lai vizītei būtu oficiāls statuss, Medinskim būtu jāsatiek Latvija kolēģe Dace Melbārde. Ceturtdien viņai nosūtīts ielūgums no ministra vadītās biedrības, kas palicis bez atbildes. Krievijas ministrs tagad apgalvo, ka brauciens esot vairāk privāts, nekā valstisks.
VLADIMIRS MEDINSKIS
Krievijas kultūras ministrs
Es samērā negaidīti atbraucu. Lēmumu par braukšanu uz Rīgu pieņēmām pirms pāris dienām. Veiksmīgi sakrita – festivāla “Zelta maska” noslēgums, šodien tiek atklāta rakstnieka Valentīna Pikuļa piemiņas plāksne un ir 70. gada diena kopš Rīgas atbrīvošanas no nacistu iebrucējiem – kaut kā visi šie datumi salikās kopā, tāpēc... Un arī sestdiena, viegli izkārtot brīvdienu. Tāpēc arī nolēmām atbraukt. Mēs par to iepriekš neinformējām Latvijas kultūras ministriju. Braucienam atsevišķos aspektos ir pat privāts raksturs.
Piektdienas vakarpusē atbildīgajām iestādēm Krievijas vēstniecība prasījusi nodrošināt savam ministram atbilstošus policijas pavadošos auto. Tomēr lūgums noraidīts – Latvija Medinska braucienu neuazskatīja par oficiālu, jo izpalika abu valstu ministru tikšanās. Krievijas ministram nācās pa Rīgu sestdien braukt vienā mašīnā ar vēstnieku Aleksandru Vešņakovu.
Ziņu par ministra ierašanos saņēmuši gandrīz tikai krieviski rakstošie un raidošie žurnālisti. Vladimirs Medinskis uzrunā Maskavas namā velta pārmetumus Latvijai par nedraudzīgo politiku, kas traucējot kultūrai.
VLADIMIRS MEDINSKIS
Krievijas kultūras ministrs
Klausieties - mēs uz Latviju vedam kultūru, teātrus... “Jaunais Vilnis”, “Jurmaļina”, “KVN”. Es uzskatu, ka man jābūt nevis vienkārši baltajā sarakstā, bet zelta sarakstā. Krievijas kultūras ministrijai un visām partneru organizācijām jābūt briljantu sarakstā un jāiet Rīgas lidostā caur VIP izeju bez maksas. Saku priekšā Latvijas valsts institūcijām.
Krievijas ministrā uzmanīgi klausās Krievu organizāciju kurators Viktors Guščins. Arī šonedēļ notikušo Krievijas dienu Rīgā viens no rīkotājiem Vlads Bogovs. Šis kungs ir Rīgas domes deputāts Ruslans Pankratovs. Saskaņas centra biedrs. Kādā Maskavas televizijas kanālā Latvijai savulaik veltījis tēlainus salīdzinājumus – “Ja Padomju savienībā Latvija bija savienības seja, tad Eiropas savienībā Latvija esot Eiropas pakaļa”. Viņš dibinājis biedrību “Atgūsim savus vārdus” un iesūdzējis Eiropas cilvēktiesību tiesā Latviju par viņa vārda latviskošanu. Pankratovs kopā ar vairākām antifašistu biedrībām ir starptautiskās organizācijas “Pasaule bez nacisma” dalībnieks.
Rīga. Tērbatas iela blakus nojauktajai Sporta pilij. Šajā namā padomju gados dzīvojis rakstnieks Valentīns Pikulis. Viņš savās grāmatās daudz rakstījis par padomju armiju, varoņiem, karu un vēsturi.
1.septembrī Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs Pikuļa grāmatas uzdāvināja Rēzeknes 2.vidusskolai. Ministre Ina Druviete lika tās pārbaudīt Valsts izglītības satura centram. Eksperti secināja - daiļdarbos vēstures faktus izvērtēt ir pagrūti un grāmatas lietošana paliek uz skolotāju sirdsapziņas.
Uz rakstniekam Pikulim veltītās piemiņas plāksnes atklāšanu atnāca Latvijas Krievu Kopienas domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Altuhovs, viens no Nepilsoņu kongresa līderiem Vladimirs Sokolovs un arī Saskaņas Saeimas deputāts Vitālijs Orlovs.
VITĀLIJS ORLOVS
Saeimas deputāts (Saskaņas centrs)
Šeit tāpēc, lai apskatīties un nezinu... Varbūt redzēšu pazīstamus cilvēkus tie, kuri arī lasīja kā es savā laikā Pikuļa romāni.
Jūs zinat, kas šodien ir atbraucis uz Rīgu un kas piedalīsies pasākumā?
Nezinu.
Neesat dzirdējis par to, ka Krievijas kultūras ministrs atbraucis?
Nē, neesmu dzirdējis.
Tas nozīmē to, ka man jāaiziet no šejienes?
Nu nezinu – izdomājiet..
Nē, es tikai atnācu, lai piedalīties piemiņas plāksnes atvēršanā.
Plāksnes ierīkotājs ir Krievijas militārās vēstures biedrība, kuras vadītājs ir Krievijas kultūras ministrs.
Ruslans Pankratovs
Rīgas domes deputāts (Saskaņas centrs)
Es vēlos izteikt milzīgu pateicību Krievijas militārās vēstures biedrībai, kas arī kļuva par to, kas atbalsta mūs. Krievijas militārās vēstures biedrības priekšsēdētājam, Krievijas kultūras ministram Vladimiram Medinskim.
VLADIMIRS MEDINSKIS
Krievijas kultūras ministrs
Negribētos, ka Pikuļa darbi, kas pārpildīti ar mīlestību un cieņu pret mūsu visu kopīgo vēsturi, Krievijas zemi, Baltiju, zemi, Latviju, Rīgu, Baltijas piekrasti, šo vietu, kur asinis lējušas daudzas, daudzas paaudzes – šo zemju aizstāvji. Ka tas varētu būt kādam bīstami. Es domāju, ka tie var būt bīstami tikai tiem, kas negrib zināt savu vēsturi.
Krievijas militārās vēstures biedrību izveidoja pirms pusotra gada. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojuma.
VLADIMIRS PUTINS
Krievijas prezidents
Valsts orgāni un starp citu – dažādu līmeņu orgāni – humanitārie, armija, visas organizācijas, kur dien cilvēki ar uzplečiem un armijas formu, noteikti jums sniegs palīdzību.
Biedrības uzdevums - pētīt, analizēt un slavināt vēsturiskus varoņus, popularizēt Krievijas vēsturi. Par tās vadītāju uz sešiem gadiem iecelts Medinskis.
VLADIMIRS MEDINSKIS
Krievijas kultūras ministrs
Visa Krievijas vēsture ir stāsts par bezgalīgu cīņu, par aizsardzību un kaujas uzvarām. Un patiešām nepieciešams mācīties no mūsu senčiem. Paskatīties kā viņi aizsargāja dzimteni. Uzdevums ir nevis izveidot kaut kādu mikro štābu Maskavā, bet izveidot pilnvērtīgu Krievijas mēroga organizāciju. Mazāk priekšnieku – vairāk entuziastu.
Biedrība ar savu darbību jau izraisījusi vairākus skandālus. Tā Polijā Krakovā Krievijas kultūras ministra vadītā organizācija uzstādīja plāksni Sarkanās armijas karavīriem, kurus zvērīgi nomocījuši poļi. Drīz pēc tam Polijas politiķi paziņoja, ka atsakās no jebkādas sadarbības ar Krieviju kultūras jomā. Pēc biedrības pasūtījuma tapuši reklāmas rullīši. Arī biedrības atbalstītas mākslas filmas par padomju armiju.
Rīgā viens no Krievijas kultūras ministra pieturas punktiem bija Uzvaras piemineklis. Ziedus nolika ministram gluži pielīmētais Saskaņas deputāts Pankratovs, arī vēstnieks. Vešņakovs solīja – vēstniecība turpmāk skolām dāvināt rakstnieka Pikuļa grāmatas.
Aleksandrs Vešņakovs
Krievijas vēstnieks Latvijā
Es uzskatu, ka Latvijai ir jālepojas ar tādu rakstnieku kā Valentīns Pikulis. Kurš tieši šeit dzīvoja un rakstīja šīs grāmatas. Grāmatas, kurās mākslinieciskā veidā ir izklāstīta mūsu abu valstu vēsture. Man šķiet, ka tas ir pirktākais un pats lasītākais rakstnieks, kas jelkad dzīvojis Baltijas jūras krastā. Tas ir Latvijas lepnums.
Pēdējais jautājums – ko jūs domājat par to, ka Hermaņa kungs ir iekļauts Krievijas melnajā sarakstā?
VLADIMIRS MEDINSKIS
Krievijas kultūras ministrs
Es par to neko nezinu. Nevaru komentēt.
Kā nezinat? Visi par to runā.
Godīgi saku – nezinu. Nezinu – neesmu lietas kursā.
Režisors Hermanis.
Neesmu lietas kursā. Viss. Paldies! Par melnajiem sarakstiem neko nezinu.
>< >< ><
Pumpuru vidusskolas nekvalitatīvā remonta veicēja „SZMA Rīga” figurē kriminālprocesā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas
Videonovērošanas ieraksti liecina, ka dažas sekundes pirms iebruka griesti Pumpuru vidusskolā, gaitenī bijuši bērni
Pagājušā nedēļā Pumpuru vidusskolā mācību laikā iebruka griesti un tikai laimīga nejaušība izglāba Jūrmalas skolēnu dzīvības. Līdzīgi kā Zolitūdē, sākotnējās ekspertu versijas liecina, ka griestu konstrukcijai izmantotas nepiemērotas skrūves un stiprinājumi. Bet firma, kas lika griestus, bankrotējusi. Uzņēmuma amatpersonas nodibinājušas jaunu firmu, kas saņem daudz pasūtījumu Rīgas izglītības iestādēs. Nekā personīga zināms, ka šie būvnieki figurē kriminālprocesā par naudas atmazgāšanu.
Pagājušās nedēļas pirmdienā Pumpuru vidusskolā bija sākusies sestā stunda. Pirmklasnieki bija sagājuši pirmā stāva klasē uz pagarinātās dienas nodarbībām. Pēkšņi gaitenī atskanēja briesmīgs blīkšķis. Iedarbojās signalizācija. Koridorī atskrēja sargs un ieraudzīja, ka iegruvusi daļa no piekaramo griestu konstrukcijas. Bērnus nekavējoties evakuēja, mazos pirmklasniekus vecāko klašu skolēni izcēla laukā pa pirmā stāva logiem. Piesardzība izrādījās pamatota - griesti turpināja brukt.
Krītošie reģipša gabali un metāla profils pārrāva skolas videonovērošanas kameras vadus. Gaitenī izņemtais kameras ieraksts liecinot, ka tikai sešas sekundes iepriekš tai vietai garām pagāja kāda nokavējusies skolniece. Sākts kriminālprocess par būvju celtniecības normu pārkāpšanu, ja tā rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa.
ALEKSANDRS MELNIS
VP RRP Jūrmalas iecirkņa priekšnieks
Jūs bijāt notikuma vietā?
Jā,protams!
Kas būtu bijis, ja griesti kristu starpbrīža laikā?
Būtu smagi miesas bojājumi vai letāli!
Policija kopā ar ekspertiem joprojām veic notikuma vietas apskati. Izņemti materiālu paraugi un visa dokumentācija. Slēgti visi trīs skolas stāvi, jo visos izmantotas tās pašas konstrukcijas un materiāli. Ekspertu slēdziens vēl top, bet skolas direktore informēta, ka griestu konstrukcijai izmantotas nepiemērotas skrūves un to stiprinājumi jeb dībeļi. Tie bijuši pārāk īsi, lai noturētu smago konstrukciju.
IRĒNA KAUSINIECE
Pumpuru vidusskolas direktore, Jūrmalas domes deputāte (ZZS)
Acīmredzot, kāds atkal gribēja ietaupīt uz bērnu rēķina un iekļauties viszemākajā tāmē, lai nopelnītu. Es tā to saprotu.
Konkursu uz Pumpuru vidusskolas remontdarbiem Gata Trukšņa vadītā Jūrmalas dome izsludināja 2011.gada vasarā. Pieteicās pieci pretendenti, un uzvarēja SIA „SZMA Rīga” ar viszemāko cenu vienu miljonu 79 tūkstošiem eiro (1 079 172 eiro). Darbus firma pabeidza 2012.gada vasarā. Uz dokumenta, ka ēku var nodot ekspluatācijai, bija sešu personu paraksti.
VITA ZVEJNIECE
Jūrmalas pilsētas Būvvaldes vadītāja
Man nav nekāds pamats neuzticēties kolēģiem, kuri bija šajā objektā un piedalījās tajā pieņemšanas komisijā. Arī parakstot dokumentus, kas šobrīd iesniegti policijā, uz tiem bija visu sertificēto amatpersonu apliecinājumi – gan arhitekta, gan būvuzraugu, gan darbu veicēju.
Ne autoruzraugam arhitektam Leonīdam Tugaļevam, ne būvuzraugam Jānim Vīgantam sertifikāti nav apturēti, jo profesionālās organizācijas to nevarot darīt pēc savas iniciatīvas.
ALBERTS KROLS
Latvijas Būvinženieru savienības valdes loceklis
Mēs drīkstam pieņemt tikai tad, kad ir kāda sūdzība no būvvaldes vai citiem. Paši uz savu iniciatīvu mēs nedrīkstam neko darīt, kamēr rit izmeklēšana.
Kas labos skolas bojājumus nav zināms, jo firmai „SZMA Rīga” ir bankrots. Tās maksātnespēju šogad ierosināja kāds tās darbinieks, kuram nebija izmaksāta alga. Nekā personīga zināms, ka kādā no naudas atmazgāšanas shēmām, ko izmeklē Finanšu policija, figurē arī Pumpuru vidusskolas remontētāju vārds.
KASPARS PODIŅŠ
VID Finanšu policijas pārvaldes priekšnieks
Finanšu policijas pārvaldē ir uzsākts kriminālprocess par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā. Un konkrēti runa ir par darījumiem, kas notika 2010gadā, šā procesa ietvaros arī jūsu minētā firma figurē.
No pusotra miljona eiro, ko ar šī shēmas palīdzību ar celtniecību saistītās firmas izkrāpa, valstij izdevies atgūt 223 tūkstošus. Daļu procesa drīzumā plānots nosūtīt uz prokuratūru.
KASPARS PODIŅŠ
VID Finanšu policijas pārvaldes priekšnieks
Jūsu minētā uzņēmuma amatpersonas šai procesā figurē liecinieka statusā. Pagaidām.
Līgumu par Pumpuru vidusskolas remontdarbiem parakstīja „SZMA Rīga” amatpersona Latvijas nepilsonis Aleksejs Zagarskihs. Viņš bija bankrotējušās firmas īpašnieks, kopā ar Žannu Kirjonovu un Jeļisejevu Viktoru. Tām pašām personām tagad pieder cits būvniecības uzņēmums „SZMA R”, kas reģistrēts tajā pašā adresē Rīgā Bērzaunes ielā, kur atradās Pumpuru vidusskolu remontējusī firma. Kad tur ierodas TV3, ceļu aizšķērso apsargs, kurš sazvanās ar Zagarskihu. Būvfirmas amatpersona dod komandu mūs pie sevis nelaist
Kirjanovas, Zagarskiha un viņa radinieka firmas veido pilnsabiedrību, kam ir panākumi Rīgas pašvaldības iepirkumos. Tikai šogad tā ieguvusi 10 dažādus pasūtījumus remontēt galvaspilsētas skolas un citas izglītības iestādes par trīs ar pus miljoniem eiro.
Rīgas domes Īpašumu departamenta vadītājs Oļegs Burovs nebija dzirdējis par notikumiem Pumpuru vidusskolā un nedomā, ka viņam ir pamats liegts pilnsabiedrībai saņemt domes pasūtījumus arī turpmāk.
OĻEGS BUROVS
RD Īpašumu departamenta direktors (GKR)
00.15.35 Nav mums jāpaļaujas uz vienu TV raidījumu. Nekā personīga nevar aiziet uz tiesu. Tikai tad, kad būs tiesas lēmums. Pretējā gadījumā jums var kāds samaksāt par sižetu un, pamatojoties uz to, mēs visi nodarbotos ar šī firmas reputācijas graušanu. Es tā ceru, ka Latvijā tas nekad nenotiks. Paldies un visu labu!
Sakiet kādas ir jūsu attiecības ar Zagarskihu?
Man nav nekādas attiecības ar Zagarskihu. Man liekas, ka viņš ir viens no īpašniekiem, man nav ar viņu attiecības.
Pēc Zolitūdes traģēdijas likās, ka būvniecības jomā būs pamatīgas pārmaiņas, un likumdevējs un par iepirkumiem atbildīgās amatpersonas vairs nepiesegs paviršību un alkatību. Pumpuru vidusskolas direktore skumji secina, ka tā arī nav izdevies izskaust tradīciju, ka ģenerāluzņēmējs uzvar valsts un pašvaldību konkursos, taču visus darbus reāli atdot apakšuzņēmējiem. Tāpat konkursos turpina uzvarēt celtniecības firmas ar lētāko piedāvājumu, kas kā redzams pēc skolas bēdīgās pieredzes, novedis pie sekām, kas atkal varēja maksāt dzīvības.
IRĒNA KAUSINIECE
Pumpuru vidusskolas direktore, Jūrmalas domes deputāte (ZZS)
Lai kaut kas mainītos, ir atkarīgs no mums visiem. Mums no skolas ir jāmāca cilvēkiem, ka ir jāatbild par savu darbu! Jo, ja cilvēks domātu, viņš nekad nevarētu ieskrūvēt tādu skrūvi! Kā var ieskrūvēt tādu skrūvi, ja es zinu, ka tā var nenoturēt, pie kam sabiedriskā celtnē, kurā mācās bērni?
>< >< ><
Straujuma lūgusi DP līdz nākamās Saeimas pirmajai sēdei pabeigt izmeklēšanu balsu pirkšanas lietā
Valdības vadītāja Laimdota Straujuma ir lūgusi Drošības policiju līdz nākamās Saeimas pirmajai sēdei 4.novembrī pabeigt izmeklēšanu balsu pirkšanas lietā, lai saprastu, vai tur ir iesaistīts viņas partijas biedrs Dzintars Zaķis. Policija nav solījusi šajā termiņos iekļauties. Premjerministre saņēmusi vien pieļāvumu, ka lietu varētu pabeigt līdz gada beigām.
Dzintars Zaķis no savas iekarotās nākamās Saeimas deputāta vietas atkāpties negrasās un, ja nepierādīs viņa vainu, mandātu nenolikšot. Šonedēļ viņš sniedzis paskaidrojumus Drošības policijai balsu pirkšanas lietā.
Četrdesmit četrus gadus vecais Saeimas deputāts Dzintars Zaķis ir dzimis un audzis Jēkabpilī, bijis uzņēmējs, viņam joprojām pilsētā ir datortirgotava. Astoņdesmito gadu beigās viņš kopā ar diviem draugiem bija izveidojis dīdžeju grupu Divi, Divi, Divi. Braukāja pa Jākabpils apkaimi un baudīja dzīvi. Vēlāk šis ansamblis ķērās pie kopīga biznesa.
Zaķa dzīvē liela nozīme ir draudzībai ar skolasbiedru Jolandu Dišleru. Abi spēlēja disktotēkas un vēlāk devās biznesā. Abi kopā strādāja vairāk kā 10 gadus.
JOLANDS DIŠLERS
Dzintara Zaķa jaunības draugs un biznesa partneris
Pazīstu es viņu jau no 7.klases, biznesu mēs sākām visi trīs kopā, kādreiz atvērām savu pirmo pārtikas veikalu, pēc tam mums bija pieci pārtikas veikali, tad vairumtirdzniecības bāze, tad Dzintars Zaķis ar mežiem nodarbojās vienu brīdi, pēc tam ar lietotu mašīnu tirdzniecību, tad es viņu iemācīju biržā strādāt. Jā, akcijas tirgot. Bet tur viņam drusku negāja tā lieta.
DZINTARS ZAĶIS
Saeimas deputāts
Esmu absolvējis automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti. Sāku 0608, beidzu, 202001. Tie, kas zina, sapratīs, ko es esmu beidzis. Tas ir datorsistēmas un tīkli. Respektīvi pats labi pārzinu arī programmēt, māku arī lodāmuru pie pareizā gala paņemt un salodēt, ja kaut ko vajag. Līdz šim brīdim paralēlā porta īso programmiņu noprogrammēt mācētu.
Zaķa datoruzņēmums 2000.gadu sākumā zēlis un plaucis, izvērsis tirdzniecību visā Jēkabpils apkaimē. Viņš pat esot sameklējis investorus veikalu ķēdes izveidei.
JOLANDS DIŠLERS
Dzintara Zaķa jaunības draugs un biznesa partneris
Tā kā viņš nevarēja līdz galam sevi atrast tajā biznesā, līdz ar to viņam tās runāšanas, oratora spējas ir diezgan labas. Un tieši tad tā Repšes kustība sākās un viņš sapazinās ar to Repšes kungu un viņam tā lieta ieinteresēja, beigu beigās arī bija tā doma, ka nu politikā jāiet, jo bez politikas grūti būs kaut ko darīti.
Politikā Zaķis meties ar sirdi un dvēseli. Pirms 8.Saeimas Saeimas vēlēšanām staigājis pa Jēkabpils dzīvokļiem un vācis Repšem atbalstītājus, izvadājis pa laukiem aģitācijas materiālus, braukājis uz Jaunā laika darba grupām Rīgā.
DZINTARS ZAĶIS
Saeimas deputāts
Atnācu, piepalīdzēju, aizbraucu uz centrālo valdi, sāku skatīties, ka ne tur viss notiek tā kā man praktiķim liekas pareizi. Vārds pa vārdam, arī centrālajā birojā savajadzējās manu klātbūtni. Tas bija tanī laikā, kad Einārs programmas rakstīja. Kad visi nāca un štukoja, kā būtu pareizi. Atveda cilvēki no manas nodaļas, aizveda, nosēdināja pie galda un teica: tagad klausies un mācies. Klausījos, mācījos.
EDGARS JAUNUPS bijušais Vienotības ģenerālsekretārs
Viņš bija tajā laikā pat savā ziņā īpaši nepamanāms, tikai caur to, ka viņš varbūt uzņēmās kaut kādas tur organizatoriskus darbus, tur vēlēšanu kampaņas ietvaros, tur avīzes izvadāt kaut kādas tādas lietas, tieši nodaļas ietvaros.
JOLANDS DIŠLERS Dzintara Zaķa jaunības draugs un biznesa partneris
Un savā laikā es atceros, ka reklāmas kampaņa bija galvenā – kurš vairāk izstaigāja un sarakstīja parakstiņus pa mājām, pa dzīvokļiem, ar cilvēkiem runāja un līdz ar to viņš tur baigos tūkstošus cilvēkus apmeklēja, lai salasītu tos plusiņus. Un cilvēki aktīvi par viņu nobalsoja Jēkabils rajonā.
Zaķis nebija no spilgtajiem Jaunā laika līderiem. Viņu zināja tikai Jēkabpilī. Taču Repšes popularitātes vilnis un paša ieguldītais darbs ļāva sarakstā pacelties un 8.Saeimā iekļūt. Zaķim paveicās. Jaunais deputāts uzreiz tika pie sekretāra amata ietekmīgajā Saeimas Tautsaimniecības komisijā, kur skata uzņēmējiem interesējošos likumus.
Tieši Zaķa spēju mācīties uzsver visi aptaujātie viņa pazinēji. Zaķis atšķirībā no Repšes mazāk izteicās par korupciju, varas nozagšanu un oligarhiem. Viņš tikās ar uzņēmējiem un ieklausījās, ko saka pieredzējušāki kolēģi Saeimā.
INDULIS EMSIS bijušais Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs
Jā, Zaķa kungu es atceros ar ļoti labām atmiņām, manuprāt, viens no ļoti konstruktīviem deputātiem, kurš dzirdēja argumentus, prata tos uztvert un, teiksim, vides sektorā, kurā nu es biju tā kā ar lielāku darba pieredzi, viņš ārkārtīgi ieklausījās manā pozīcijā un redzējumā.
Deputāts Zaķis atšķīrās no pārējā Jaunā laika tās kopējās uzskatu sistēmas, kuriem uztvērējs bija parasti izslēgts un raidītājs uz pilnu klapi strādāja. Tad Zaķa kungam abi – gan uztvērējs, gan raidītājs strādāja apmēram vienādu spēku.
Uzcītība un saticība Zaķi noveda pie nākamā pakāpiena. 2007.gadā Jaunajā laikā notika apvērsums. Sandra Kalniete un Krišjānis Kariņš ar domubiedriem no varas atstūma Einaru Repši. Kariņš kļuva par partijas vadītāju. Un atbrīvojās Saeimas frakcijas vadītāja vieta. Šajā amatā nokļuva Zaķis. Tas nenotika tādēļ, ka viņš būtu spilgts līderis, bet gan dēļ tā, ka neesot uzrādījis pārāk lielas ambīcijas. Jaunā partijas vadība Zaķī saredzēja cilvēku, kas spētu noturēt līdzsvarā citus Jaunā laika personāžus.
EDGARS JAUNUPS bijušais Vienotības ģenerālsekretārs
Caur šo šķelšanos vai iekšējo cīņu, kur katra balss bija svarīga, frakcijā un tamlīdzīgi, tur Dzinara loma bija liela. Un Sandra ar Krišjāni tieši Zaķī redzēja to cilvēku, kas viņu frakcijas daļas intereses vislabāk var pārstāvēt un arī uzņemties frakcijas vadītāja lomu, jau Krišjānim kļūstot par partijas priekšsēdētāju. Turklāt viņi Dzintarā Zaķī arī neredzēja nekādu apdraudējumu savai varai partijā.
Saeimas frakcijas vadītājs ir otrais cilvēks partijā aiz priekšsēdētāja. Komplektā ar vadītāja vietnieka amatu Nacionālās drošības komisijā un vietu Tautsaimniecības komisijā Zaķis bija ieguvis tik lielu ietekmi kā reti kurš. Pie viņa nāca un konsultējās uzņēmēji un pašvaldību vadītāji. Viņš bija ieguvis reputāciju kā cilvēks, kuram ir unikāla informācija. Kā viņa lielu panākumu līdzgaitnieki raksturo spēju draudzīgi sabīdīt lietas ar politiskajiem konkurentiem – Saskaņu un zaļajiem zemniekiem. Viņš pats arī vairākkārt uzsvēris, ka nav problēmu aiziet pie Urbanoviča vai Brigmaņa vienoties par, ko vien vajag.
AUGUSTS BRIGMANIS ZZS Saeimas frakcijas vadītājs
Ar viņu vienmēr jāpatur prātā tas dubultais dibens.
Dubultais dibens ? Kāds dubultais dibens ?
Tāda liela pārliecība, ka to, ko tu ar viņu norunā, ka tas arī galā tā būs.
Tad ir piečakarējis?
Tas nav jēdziens piečakarēt, bet nu bieži vien cilvēks varbūt mēģina tev atbildēt, piespēlēt, nu lai tu saņem to atbildi, kādu tu gaidi. Bet tai pašā laikā ir nu kontekstā politiskais un ilgstošais. Es varbūt zinu, to, ka to, ko viņš pasaka, tas ir tā, lai nu tu tā labāk justos, bet īstenībā jau tu saproti, ka to, ko viņš saka, varbūt nemaz to atrisināt tik vienkārši viņš nevar.
2011.gadā Zaķim pavērās iespēja strādāt valdībā. Zaļie zemnieki tika atstāti opozīcijā un Vienotība pirmo reizi pretendēja uz kontroli Satiksmes ministrijā. Zaķim izdevās pārliecināt premjeru Dombrovski, ka viņš būs labs ministrs.
EDGARS JAUNUPS bijušais Vienotības ģenerālsekretārs
Dzintaram Zaķim vienmēr ir bijušas labas attiecības ar Valdi Dombrovski. Tādā tīri cilvēciskā līmenī viņi vienmēr bija tādās es teiktu īpašās attiecībās. Ar Valdi ne visiem veidojās tādas labas personiskas attiecības. Valdis pietiekami tāds noslēgts cilvēks, kas nav no tiem, kas tur baigi čupojās un tā. Dzintars bija viens no retajem, ar kuriem Valdim bija personiski labas. Un pēc 2011.gada vēlēšanām. To laiku es pietiekami labi zinu, jo es Vienotībā strādāju un darbojos, Valdis nāca ar priekšlikumu Dzintaru Zaķi virzīt par satiksmes ministru.
Taču iecere neizdevās, jo koalīcija nevarēja vienoties, kura partija ministriju vadīs. Beigās pieņēma kompromisu un par ministru iecēlt apolitisko Aivi Roni. Taču Zaķis kļuva par Vienotības kuratoru ministrijā. Tā ieguva ne tikai varu satiksmes nozarē, bet arī saglabāja teikšanu pār Vienotības frakciju.
DZINTARS ZAĶIS Saeimas deputāts
Kā jūs tā satiksme ieinteresēja?
Mani ne tikai satiksme interesē, mani ļoti daudzas nozares interesē. Jūs tā specializējaties uz to satiksmi. Es biju solījis saviem vēlētājiem sakārtot ceļu infrastruktūru Daugavas kreisajā krastā. Es nezinu, kāpēc, iespējams, tāpēc, ka ceļš ir līkumains - kreisā krasta ceļu, kas ir no Aizkraukles līdz Salai, sauc par Zaķa ceļu.
Zaķis ministrijā iekārtoja partijai vajadzīgus cilvēkus. Vienotības dibinātāju Aigaru Štokenbergu Pasažieru vilcienā, Edgara Jaunupa tēvu Modri – sakumā uzņēmumā Zasulauks, vēlāk Autotransporta direkcijā, turpat 2011. gadā sāka strādāt Zaķa jaunības dienu paziņa Andulis Židkovs.
Zaķis neaizmirsa arī par savu bijušo biznesa partneru interesēm. Šovasar valdība Saeimā iesniedza ātro kredītu ierobežojošo likumu, Zaķis Tautsaimniecības komisijā balsoja pret tā tālāku virzību. Viņa jaunības draugam Dišleram ir ātro kredītu firma Jēkabpilī.
DZINTARS ZAĶIS Saeimas deputāts
Es pat vēl nebiju politikā, kad mēs vairs nebijām vienā kompānijā.
Nu, bet viņš nenāca pie jums par tiem ātrajiem kredītiem parunāt, ka vajag to likumprojektiņu pielabot?
Nu nav tas viņa pamatbizness. Tā kā nē. Mums tur nekādu diskusiju nebija par to.
Zaķis sāka pieņemt arvien pārdrošākus lēmumus. Piemēram, saviem partijas biedriem par pārsteigumu pērnā gada martā kopā ar Saskaņas centru Tautsaimniecības komisijā nobalsoja par gāzes tirgus liberalizācijas atlikšanu.
Lūzuma punkts Zaķa karjerā bija skandāls ar auto iegādi. 2011.gada beigās Zaķis pamanījās ietaupīt gandrīz 9000 eiro PVN, organizējot automašīnas pirkumu caur Lietuvas firmu. Pēc sabiedrības un partijas spiediena Zaķis nodokli tomēr nomaksāja.
EDGARS JAUNUPS bijušais Vienotības ģenerālsekretārs
Tas, kas manuprāt, viņam bija viena īpašība Pat ne īpašība - tāds viņu raksturojošs lielums. Viņam kaut kā vienmēr dzīvē bija veicies. Viņš tā kā uz kājām vienmēr krita. Un tie apstākļi vienmēr salikās kaut kā viņam šķietami labvēlīgi. Un es domāju, ka tas viņā radīja tādu bišķi bezbailību. Pārgalvības sajūtu.
Auto skandāls Zaķa pozīcijas Vienotībā nesašķobīja. Partija norija sabiedrības pārmetumus un Zaķim saglabāja frakcijas vadītāja vietu. Tomēr tas dziļi iedragāja Zaķa reputāciju. Viņš pat vienu brīdi apsvēra vēlēšanās vairs nekandidēt.
Šīs Zaķim bija jau ceturtās vēlēšanas. Pirmajās trīs viņš startēja Zemgales vēlēšanu apgabalā, kur ir viņa dzimtā pilsēta Jēkabpils. Šī bija pirmā reize, kad viņš izvēlējās Latgali.
Zaķis apgalvo, ka balsis ieguvis sūrā aģitācijas darbā. Tomēr pat, ja nepierādīsies balsu pirkšana, vairāki kampaņas elementi liecina par netiešu balsotāju iespaidošanu. Zaķis lielu uzmanību esot veltījis darbam ar Latgales uzņēmumu vadītājiem un rezultātā par Zaķi esot nobalsojuši šo uzņēmumu darbinieki. Kampaņā iesaistījušies arī Vienotībai draudzīgo pašvaldību vadītāji. Zaķis arī nav kautrējies izmantot katoļu baznīcas garīdzniecību. Četras dienas pirms vēlēšanām pie Rēzeknes sāpju Dievmātes katedrāles atklāja pieminekli kardinālam Julianam Vaivodam. Kā goda viesi – trīs partiju vēlēšanu kandidāti Latgalē Raimonds Vējonis, Jānis Klaužs, Inese Laizāne un Dzintars Zaķis.
DZINTARS ZAĶIS Saeimas deputāts 1.oktobrī Rēzeknē
Latgales reģionālā televīzija
Šeit šodien mēs esam savākušis cilvēki, kurus vieno vērtības. Ticība un vērtības. Dzimtene, brīvība, ģimene, draugi, tās visas ir vērtības. Tās visas ir kristīgas vērtības, kas visus mūs šeit vieno.
Zaķis skaidro, ka ar Latgales garīdzniecību esot pazīstams jau sen. Uzturot labas attiecības, tās tagad noderējušas, kad vajadzējis vākt balsis. Noderējuši arī kontakti ar katoļu bīskapu Jāni Buli.
JĀNIS BULIS Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps (pa telefonu)
Nav ko man komentēt šajā sakarā.
Nu man tā stāstīja, ka Dzintars Zaķis sevišķi daudz braukājis esot un tā kā ar baznīcas atbalstu?
Nu, dzirdēju, ka braukā, protams.
Nesatikāt ? Nē, kādu atbalstu prasījis?
Nezinu, mums nekas nav. Par vēlēšanām man nav nekas teikts.
Nu tai 1.oktobra pieminekļa atklāšanā viņš piedalījās tas Dzintars Zaķis un teica uzrunu.
Nu, jūs jautājiet tiem, kuri vārdu sakot, kuri lūdza laikam.
Jūs tas nebijāt?
Baznīca nevienu nelūdza.
Un tā kā jūs pats neaicinājāt viņu?
Jo tas ir bijis tāds pasākums, ir bijis tāds laicīgais reizē un garīgais reizē un, kuri gribēja, tie brauca un piedalījās un bija jā.
DZINTARS ZAĶIS Saeimas deputāts
Jūs Buli pazīstat?
Pazīstu, protams.
Sen jau uzturat attiecības?
Diezgan labs laiks jau ir, ka es viņu zinu.
Un viņš jūs aicināja ?
Jā.
Šobrīd no Zaķa novērsusies lielākā daļas frakcijas biedru. Saeimā ar viņu runā retais. Vienotībā toni uzdod Ilze VIņķele un Lolita Čigāne, kas aicina partijas biedrus Zaķi aizvākt pēc iespējas tālāk no vēlētāju acīm.
LOLITA ČIGĀNE Saeimas deputāte (Vienotība)
Jā, mēs esam pārrunājuši un arī tai skaitā arī diezgan augstos emocionālos toņos, jo priekš manis...
Kliedzāt drusciņ?
Nu, varbūt ne gluži kliedzu, bet nu vispār es neesmu no cilvēkiem, kas ļoti asi konfliktē, bet nu šoreiz bija tā, ka droši vien uz to reaģēju diezgan asi. Tad, kad es redzēju, kādi mums izskatās Latgale attiecībā uz Vienotības rezultātiem, man bija ļoti spēcīgas emocionālas reakcijas, jā, es to atdzīstu.
Nu un jūs uz viņu izpaudāt reakcijas, viņš nokaunējās?
Es nezinu.
Zaķis ir zaudējis arī kādu savu labu sabiedroto, satiksmes ministru Anriju Matīsu, kurš Latgales vēlēšanu sarakstā bija pirmais. Zaķa atbalstītāji viņu naski svītrojuši un ministrs knapi tika Saeimā.
ANRIJS MATĪSS satiksmes ministrs (Vienotība)
Kopš vēlēšanu nakts es ar viņu neesmu sazinājies un neesmu runājis.
Kāpēc?
Nu, nav bijusi nepieciešamība.
Šonedēļ Zaķis bijis izsaukts uz Drošības policiju, kur ieradies ar advokātu, lai gan viņam nav ne aizdomās turamā, ne arī liecinieka statusa. Neesot bijis pat jāparaksta papīrs par ziņu neizpaušanu. Deputātam joprojām ir augstākās kategorijas pielaide valsts noslēpumam un viņš piedalās Nacionālās Drošības komisijas sēdēs.
LAIMDOTA STRAUJUMA Ministru prezidente (Vienotība)
Viņam ir pielaide, jā. Bet viņam nav nekas un ļoti labi būtu, ka līdz 4.novembrim tas tomēr tiktu izskatīts un saprasts, vai Zaķis ir iesaistīts vai nav iesaistīts.
Reiniks bija solījis kādu rezultātu?
Reiniks bija tagad atvaļinājumā, vienalga, kas no viņu pārstāvjiem. Nu jā, es esmu lūgusi Drošības policijai, ka būtu ļoti labi, ka līdz ceturtajam, kad jaunā Saeima sanāk, lai būtu skaidrība jaunajai Saeimai, bet es nevaru viņus ietekmēt.
Bet viņi ir solījuši?
Viņi teica, ka viņi izmeklēs. Nē, nu viņi man nesola tā, ka būs līdz ceturtajam. Viņi teica, ka viņi izdarīs visu, ko vien var.
AUGUSTS BRIGMANIS ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs
Visa šī ap viņu nesmukā lieta, kas ir, es jau domāju, ka viņš kā politiķis ir zudis.
Kamēr policija pret viņu nevērsīsies balsu pirkšanas sakarā, Zaķis neplāno atteikties no iegūtā 12.Saeimas deputāta mandāta.
>< >< ><
Norvēģu investori gatavi būvēt Latvijā LNG termināli. Tas būšot lētāks par projektu Lietuvā
Ir uzradies Norvēģijas uzņēmums, kas par savu naudu ir gatavs Skultē būvēt sašķidrinātās gāzes termināli. Plānotās izmaksas - 150 miljoni eiro un par šo naudu uzņēmums vēl gatavs aizvilkt gāzes vadus līdz netālu esošajam Inčukalnam.
Norvēģijas firmai BW Maritime ir sava sašķidrinātās gāzes kuģu flote – 18 kuģi, kas pārvadā gāzi pa visu pasauli, un tā ir gatava uzcelt piestātni, iekārtu šķidrās gāzes pārveidei par parasto un gāzes vadu līdz Inčukalnam. Projekta izmaksas nepārsniegšot 150 miljonus eiro, kas ir gandrīz četras reizes mazāk, nekā lietuviešiem izmaksāja Klaipēdas termināls.
ANFINS UNUMS
BW Maritime projektu menedžeris
Mēs esam kompānija, kas iesaistīta gāzes transportēšanā. Esam pasaulē lielākā LNG kompānija, kas iesaistīta dažādos projektos visā pasaulē. Mēs meklējam kādus 40 – 50 alternatīvos projektus un ceram, ka Latvijas projekts ir viens no pievilcīgākajiem.
Mēs ar šo jautājumu strādājam jau divus gadus un mums ir bijusi tikšanās ar Dombrovski decembrī pagājušajā gadā. Janvārī mums bija arī tikšanās ar ministriem. Viņi mūs it kā iedrošināja, lai iet tālāk ar projektu, mēs vispār esam bijuši nedaudz lēni, bet tagad mums ir atļauja no mūsu pašu kompānijas iet uz priekšu. Mums ir izdalīta nauda, lai projektu turpinātu.
Būtiskākais priekšnoteikums norvēģiem ir pieeja Inčukalna krātuvei. Bez tās viņu biznesam neesot jēgas. Šobrīd Inčukalnā saimnieko Gazprom meitasuzņēmums Latvijas gāze, kas vārdiski solījis ielaist jebkuru gāzes piegādātāju, bet likumā Latvijas gāzei šāda pienākuma nav. Tādēļ Norvēģijas uzņēmums gaida, kad Latvijas valsts izpildīs Eiropas prasību un Latvijas gāzi ar likumu sadalīs, nosakot, ka gāzes tirdzniecība ir atdalīta no pārvades un uzglabāšanas.
Pēdējos mēnešus par Eiropas prasības ieviešanu bija atbildīgs ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Ministrijā jau kādu laiku stāv gatavībā ziņojums valdībai par nepieciešamajiem grozījumiem Enerģētikas likumā, vienīgi Dombrovskis tos nav virzījis uz valdību un pēc vēlēšanām devies atvaļinājumā. Tikai pirms nedēļas ziņojums nosūtīts saskaņošanai citām ministrijām.
MĀRTIŅŠ LAZDOVSKIS Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs
Mēs kā Ekonomikas ministrija esam sagatavojuši risinājumu, kā mēs redzam šīs paketes tālāku ieviešanu, mēs esam uzsākuši šī jautājuma skaņošanu ar citām ministrijām un esam gatavi to iesniegt tiklīdz valdība būs gatava par šo jautājumu lemt. Nebija iespēja to izdarīt ātrāk, jo nu pēc pirmās paketes jau ir apmēram skaidrs, uz ko Latvija varētu virzīties ? Termiņš, kas bija noteikts Ekonomikas ministrijai, bija 1.oktobris, mēs esam aptuveni tajā periodā.
Premjerministre Laimdota Straujuma sola, ka Latvijas gāzes sadalīšana būs jaunās valdības pirmais svarīgais darbs. Ministriem būšot jāizlemj, vai uzņēmumu dalīt divās, trīs vai četrās daļās, bet būtiskākā sadaļa – Inčukalna gāzes krātuve vairs nepiederēšot ne Latvijas gāzei, ne arī tās īpašniekiem no Maskavas.
LAIMDOTA STRAUJUMA Ministru prezidente (Vienotība)
Mums tas likumprojekts būtu jāpieņem Saeimā līdz nākošgad... Nu 2016.gadā noteikti.
Tik vēlu ?
Tāpēc, ka 2017.gada 1.aprīlis ir tad, kad visam jābūt gatavam. Būtu labi vienu gadu iepriekš.
Man teica, ka pusotrs ir vismaz vajadzīgs, lai Gazproms Latviju neiesūdzētu tiesā par lieku vilcināšanos.
Pusotrs? Tad 2015.gada beigas.
Nekā personīga rīcībā esošā informācija liecina - tā kā process ir ievilcies, tad valdība plāno līdz 2017.gadam uzņēmumu tikai sadalīt, bet īpašumtiesību jautājumu atlikt vēl uz diviem gadiem līdz 2019.gadam. Šo divu gadu laikā Latvijas gāzei būšot jāatrod pircējs Inčukalna gāzes krātuves infrastruktūrai un iespējams arī gāzes pārvades tīklam.
LAIMDOTA STRAUJUMA
Ministru prezidente (Vienotība)
Mēs sagatavosim vispirms informatīvo ziņojumu tagad jaunā valdība pirmajā mēnesī kopā ar budžetu tas varētu iet. Tad ir jāiet uz Saeimu un Saeima jau... Grūti pateikt, kā Saeima lems.
Bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, tagad sašķidrinātās gāzes termināļa lobists Gatis Ābele uzskata - nav, ko vilkt garumā. Ja valdība un Saeima un piepūlēsies, gan gāzes sadali, gan arī īpašnieku maiņu iespējams panākt līdz 2017.gadam.
GATIS ĀBELE
Nacionālā gāzes termināļa biedrības valdes loceklis (ZZS)
Līdz gada beigām, ja netiek šāda veida grozījumi pieņemti vismaz otrajā lasījumā, tad mums jāatceras, ka nākamie seši mēneši ir šī prezidentūra, kas Latvijai pirmā reize, maza valsts, lielākā daļa administratīvā kapacitāte tieši Briselē un Eiropas līmeņa problēmu risināšana. Tas nozīmē to, ka, ja likums trešajā lasījumā tiek pieņemts tikai 2015.gada septembrī vai vēlāk – rudens sesijā, mums ir lielas problēmas.
Latvijai ir atkal parādījusies iespēja saņemt naudu sašķidrinātās gāzes terminālim. Pēc tam, kad Somija un Igaunija nevienojās par to, kur termināli celt, joprojām ir pieejama tam domātā Eiropas nauda.
LAIMDOTA STRAUJUMA Ministru prezidente (Vienotība)
Ja kādam Latvijas uzņēmumam ir interese, ir noteikti iespēja sākt diskusijas Eiropas Komisijā, kas nebūs nākošgad, bet tas būs ... To projektu jau vairs nevar paspēt vairāk. Tas termiņš bija septembris. Līdz ar to tas varētu būt 2016., 2017.gada projekts. Bet, ja kāds izrēķina, ka ir ekonomiski būvēt šeit, Skultē vai jebkur citur, tad tagad ir iespējas sākt diskusijas ar Eiropas Komisiju par iespējamu atbalstu pēc diviem gadiem. Nu ātrāk diez vai var.
Norvēģi ir gatavi nākt palīgā Latvijas valstij pierādīt Eiropas Komisijai, ka sašķidrinātās gāzes terminālam nauda jādod, jo Inčukalna gāzes krātuve, ja tā piederēs valstij, padara Latviju par ideālu vietu termināļa būvei.
ANFINS UNUMS
BW Maritime projektu menedžeris
Tas ir pamatiemesls. Tas faktiski ir Latvijas aktīvs, kas to padara tik pievilcīgu. Tādēļ Latvijas alternatīva Eiropas Savienības perspektīvā ir labākā, jo jums ir šī pazemes krātuve.
Gatis Ābele, kurš tiek minēts arī kā viens no ZZS ekonomikas ministra kandidātiem uzskata, ka ne Klaipēdas terminālis, ne arī plānotais Lietuvas – Polijas gāzes vada savienojums tuvākos gadus nenodrošinās Latviju ar alternatīvu gāzi, jo vēl jāizbūvē papildus cauruļvadi Lietuvā. Tādēļ valdībai steidzami būtu jāķeras pie sarunām ar Eiropas Komisiju par naudas piešķiršanu terminālim, kamēr vien ir tāda iespēja.
GATIS ĀBELE Nacionālā gāzes termināļa biedrības valdes loceklis
Neesot vēl papildus diversifikācijas iespējām virs Klaipēdas, tas ir Lietuvā vai Klaipēdā, Igaunija un Latvija pilnībā nevar nodrošināties ar iespēju, lai diversificētos ar Krievijas gāzi. Tās iespējas tagad ir daudz lielākas.
TV3 rīcībā esošās ziņas liecina, ka Latvijas valstij neizdosies iegūt ietekmi privātajā kompānijā Latvijas Gāze, caur akcijām, kuras pārdod vācu koncerns EON. Latvija esot vāciešiem piedāvājusi tās pirkt par 116 miljoniem eiro. Šāda summa vāciešiem šķitusi par mazu un turpmākajās sarunās par darījumu Latvija vairs netiek aicināta.
Sarunas turpinās ar Lietuvas enerģētikas uzņēmumiem un kādu investīciju fondu Marguerite, kas pieder Eiropas lielvalstu attīstības bankām. Interesi par akcijām izrādījusi arī naftas transporta koncerns Vitol, kas jau darbojas Ventspilī