Savam un citu priekam

2014. gada 24. oktobris 00:00

1915

Kolberģietes Lailas Zakarītes vaļasprieks ir floristika. Viņa vairākus gadus nostrādājusi par floristi Īrijā un atzīst, ka ziedu kultūra Īrijā un Latvijā krasi atšķiras.

Astoņus gadus nostrādā Īrijā
Laila stāsta, ka floristika viņu ieinteresējusi tad, kad aplūkojusi kādu floristu darbu izstādi Alūksnē. Viņas pamatprofesija ir grāmatvede, taču Laila atzīst, ka grāmatvedes darbs viņu nekad nav saistījis. “Kad ieraudzīju floristu darbus izstādē, uzreiz sapratu, ka tas ir mans un man tas patīk. Vēlāk izgāju dažādus floristu kursus un astoņus gadus nostrādāju Īrijā par floristi veikalā. Taisīju dažādus pušķus, un tur varēja pasūtīt puķu pušķi no jebkuras vietas pasaulē - mēs to uz vietas taisījām. Tā, piemēram, kādam Īrijā tiek sūtīts pušķis no citas valsts, bet mēs Īrijā to pēc kataloga nokomplektējām tieši tādu, kādu pasūtītājs vēlējies,” viņa stāsta.
Iestājoties pensijas vecumam, L.Zakarīte nolēma atgriezties Latvijā. “Ziemā Īrijā bija jāstrādā aukstos laika apstākļos, tuvu durvīm. Puķu kāti bija slapji, bija mīnus 10 grādi, tāpēc es sāku uztraukties par savu veselību. Atgriezos mājās, un, protams, sākumā bija grūti pierast, jo šeit cilvēku attiecības ir citādākas. Īrijā cilvēki daudz biežāk smaidīja, un es neteiktu, ka viņiem tas bija tikai dežūrsmaids. Cilvēkiem Īrijā patika parunāties, un, ja viņi kādam uzskrien virsū, tad uzreiz atvainojas. Latvijā cilvēki, pat ja kādu pagrūž, aiziet garām kā tanki,” teic Laila. Atgriežoties viņai šķitis, ka nu floristikai liks mieru, taču dzīve ieviesusi savas korekcijas. “Nāca Ziemassvētki, un man sagribējās latviskus Ziemassvētkus. Sāku taisīt sev un draugiem dažādus dekorus, un daudziem arī sagribējās ko tādu. Draugiem un radiem gan nevaru taisīt darbus kā pasūtījumus, es viņus vienkārši iepriecinu,” viņa uzsver.

Materiālus pārsvarā ņem no sava dārza
L.Zakarīte stāsta, ka, salīdzinot ar Īriju, Latvijā cilvēkiem ir daudz labāka ziedu gaume. “Īrijā tomēr nav izplatīts audzēt puķes pie mājām. Arī 1.septembrī vai kāzās puķes tur neviens nenes, toties tās nes lielos daudzumos Valentīndienā un Mātes dienā. Viņi tur puķu pušķus iegādājās uzreiz lielus, ne lētākus par 30 eiro. Mazākus viņi nemaz nepērk. Interesanti bija arī tas, ka Ziemassvētkos viņi bieži vien pasūtīja ne tikai adventes vainagus, bet arī puķu pušķus no dzīviem ziediem,” stāsta Laila.
Materiālus saviem darbiem Laila pārsvarā ņem no sava dārza vai arī ievāc rudenī. “Arī vasarā jau iekrāju ežziedes un sakarinu pie krāsns. Kurš gan tagad grib izdot naudu niekiem veikalā? Dārzā aug ļoti daudz materiālu, un manā dārzā ir daudz asteru. Aug arī pujenes - tās man ļoti patīk, taču ar tām nebūt nav viegli strādāt, jo viņas ir par lielu. Tās der masīviem darbiem,” stāsta Laila. Savukārt adventes vainagos un citos Ziemassvētku rotājumos viņa liek čiekurus, kuri iemērcēti lateksā. “Veikalā man iedod toņus, lai varu pietonēt lateksu mazliet bēšīgu. Tad tajā samērcēju čiekurus un, kad tie nokalst, izskatās tiešām skaisti - gaišā krāsā,” stāsta Laila. Ziemassvētku laikā viņa parasti ieplāno tikai kādus četrus adventes vainagus, bet vienmēr top vairāk par desmit vainagiem. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Savam un citu priekam

Kategorijas