Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Bruksisms ir neizstrādātas emocijas

VALIJA BELUZA

2014. gada 24. oktobris 00:00

36

Jutīgums pret aukstu, karstu, skābu pārtiku un pieskārieniem, ja vien cēlonis nav meklējams zobu infekciju slimībās, ir galvenās pazīmes, pēc kurām var noteikt bruksismu jeb zobu griešanu, berzēšanu.
Tā ir diezgan izplatīta lieta, praktiski katram otrajam ir kāds no bruksisma veidiem. Cilvēks pats to nepiefiksē, jo, piemēram, naktī ir aizmidzis un nepatīkamo, ņerkstošo skaņu dzird blakusgulētājs, zina ortodonte Ina Žukova. Kamēr guļam, zemapziņa caur zobiem izstrādā stresu, negatīvās domas, pārdzīvojumus.

Gan pieaugušajiem, gan bērniem
Ļoti emocionāli cilvēki zobus griež dienas laikā, arī baidoties, piemēram, no skolotāja, despotiska priekšnieka, kam runājot pretī, var zaudēt darbu. Dusmās zobi bieži tiek turēti cieši sakosti un nodilst no spiediena. Atslābinātā stāvoklī cilvēkam zobi nav kopā, mēle atrodas augšā, lūpas ir ciet un elpošana notiek caur degunu.
Ja bērns aug normāli, viņš savas emocijas parāda, bet padomijā augusī paaudze iemācījusies emocijas slēpt, pārstrādāt sevī.
“Tas, kāpēc viens griež zobus dienā, bet cits naktī, nav zinātniski pierādīts. Parasti tie, kas bruksē dienā, dara to arī naktī. Bieži vien, graužot nagus, cilvēks psiholoģiski kompensē vēlēšanos kaut ko izrādīt uz āru. Tātad bruksisms ir slimība, bet iemesls tai – psihosomatisks,” norāda ortodonte. Problēma atklājas, kad parādās zobu jutīgums vai nepieciešamība protezēt, jo zobs ir nodilis, bez pauguriem.
Jaunākie medicīniskie pētījumi vēsta, ka bruksismu var samazināt medikamentozi, ar nomierinošām zālēm, kuras lietojot pazūd trauksme, taču I. Žukova uzskata, ka tas drīzāk ir psihiatru, neirologu un psihoterapeitu lauciņš. Fiziskās aktivitātes, relaksācija, nomierinošas tējas pirms gulētiešanas vai masāža, jo būtiski ir panākt negatīvā stresa līmeņa samazināšanos ikdienā.
Bruksisms ir ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem. Ir fizioloģiskā un patoloģiskā zobu nodilšana. “Pamanot norīvētu vietu pastāvīgajā zobā, zobārstam tā ir jāatjauno, lai veidotos pareizs sakodiens. Zobam ir jābūt tādā augstumā, kāds paredzēts no dabas. Ja kāds no pauguriem nodilis, nākamie zobi iegriežas nepareizā vietā. Sniega bumba veļas līdz brīdim, kad nodilst visi zobi.”

Neesam ne bebri, ne haizivis
Pirmās zobu nodilšanas pazīmes parādās sešu, septiņu gadu vecumā, kad sāk nākt pirmie pastāvīgie zobi. Fizioloģiski ir normāli, ja bērnam līdz desmit, divpadsmit gadiem dilst piena zobu pauguri: no otras puses nāk jaunais zobs, tas savukārt nodeldē piena zoba saknīti – lai “pieninieks” varētu izkrist. Brucinot piena zobiņus, tiek veidota žokļu–deniņu locītava. Sākumā tā ir plakana, bez galviņas, taču bērns augot kustina šo locītavu un organisms izveido galviņu apaļu.
Tautā dzirdēto uzskatu, ka zobu griešana liecina par zarnu parazītiem, ārste noliedz – tas izrunāts. Par cērmēm var liecināt, piemēram, vēdera sāpes, ēstgribas trūkums.
Bruksisms nepārmantojas: ja indivīda nervu sistēma ir stipra, ja viņu nesatracina sadzīviskas negācijas, kāpēc lai viņš to darītu?! Ārste novērojusi, ka zobu skaits evolūcijas laikā cilvēkiem mainās: parasti astotie zobi vai nu nav iznākuši, vai ir izrauti. “Mēs ēdam mīkstāku barību, tāpēc žokļi netiek noslogoti. Cik daudz bērnu grauž burkānus, kāļus, kāpostus? Lai kauls un muskuļi attīstītos, mums ir nepieciešama cieta barība. Dažkārt cilvēki pārspīlē, ar zobiem taisa vaļā pudeles, nodarot sev pāri. Bet cieta barība zobus nenodeldē, to dara nervu sistēma.”
Protams, zobu griešanu var ietekmēt ne vien temperaments, bet arī zobu emaljas biezums. Cilvēks, kam plāna emalja un vāji nervi, emalja nodilst ātrāk un bruksisms sagādā nopietnas nepatikšanas. “Neesam ne bebri, ne haizivis, kam daba ļauj ataudzēt zobus. Savlaicīga nodeldēto zobu atjaunošana pacientam ir gan lētāka, gan ērtāka. Kad nodilst emalja un jau parādās dentīns – zoba iekšējais slānis, zobs dilst piecas reizes ātrāk. Tāpēc, atjaunojot zobus ar baltajām plombām, zobārstam jābrīdina pacients-bruksētājs, ka plomba var nodilt, jo populārās kompozītplombas dilst piecas reizes ātrāk par emalju. Metāliskās gan ir stiprākas, bet ar tām nevar tik skaisti izveidot zobu. Cilvēks pēc piecdesmit gadiem arī grib dzīvot pilnvērtīgi, estētiskais joprojām ir būtisks. Ja zaudēta trešdaļa vai puse zobu garuma, praktiski ir jāatjauno visi divdesmit astoņi zobi, augšā un apakšā. Cilvēka organisms adaptē visu.” ◆

Kā mazināt bruksēšanu?

◆ Izslēgt kofeīnu saturošus produktus – kolu, kafiju, šokolādi.
◆ Atteikties no alkohola, jo parasti cilvēki griež zobus tieši pēc alkohola lietošanas.
◆ Nekošļāt zīmuļus, pildspalvas u.c. neēdamas lietas.
◆ Izvairīties no košļājamo gumiju lietošanas, jo tās trenē mutes muskulatūru, kas var novest pie nopietnākām sekām, griežot zobus.
◆ Pasūtīt nakts kapes – zobārsts ņem nospiedumu, zobu tehniķis no plānas plastmasas izveido kapīti, kas nosedz tikai zobus. Parasti tā tiek gatavota vienam žoklim, ar to ir viegli aprast un tā netraucē.
◆ Nav jākaunas ne no kapes, ne no nepieciešamības meklēt psihologa vai psihoterapeita palīdzību: kape novērš sekas, iespējamās traumas, bet bruksismu neārstē. 

viedoklis


Ina Žukova,
ortodonte

Bruksētāji sūdzas par kakla, plecu muskuļu, žokļa un galvas sāpēm. Iedziļinājos tajā, kad sāku studēt tālāk un pašai bija tāda problēma. Neviens no mums nav ideāls, arī es esmu bruksētāja, daru to gan dienā, gan naktī. Un arī man no rīta sāpēja galva. Kad ieliku aizsargājošu kapi, konstatēju, ka ļoti cieši sakožu zobus, darbā koncentrējoties.
Zobu griešana liecina par paaugstinātu slodzi – gan psihisko, gan fizisko. Skrienam, daudz strādājam, uztraucamies. Redzu: mans bērns tāpat pārdzīvo, ka mammīte tik maz ir mājās. Mokos, apzinoties, ka bērnam nodaru pāri, un atstrādāju to ar saviem zobiem.
Ideālā variantā sievietei būtu jāstrādā minimāli, hobija līmenī, lielāko daļu laika pavadot mājās. Bet vīrietim būtu jāapgādā ģimene. Nesen biju Holandē, kontaktējos ar vietējiem un sapratu, ka arī viņu dzīve, kaut arī ar labāk apmaksātu darbu un plašākām iespējām, ir tikpat stresaina. Toties mēs esam daudz zināt gribošāki un varošāki. Pūlamies, lai nopelnītu “tik daudz, ka pietiek”. Nopelnām, bet vai tas dara mūs un ģimeni laimīgus? ◆

Kategorijas