Iedzīvotājiem sāp sirds par katru nozāģēto koku

2014. gada 24. oktobris 00:00

1003

Koks aug daudzus gadu desmitus, dod patvērumu un ēnu, rotā ainavu, ar laiku kļūst bīstams, bet nozāģēt to var dažu minūšu laikā. Ar šādu situāciju oktobra sākumā saskārušies arī Apes iedzīvotāji, kad pilsētā, iedzīvotājiem nezinot, sāka izzāģēt simtgadīgos ozolus Skolas ielā un citus kokus pilsētā. Iedzīvotāji pauž sapratni par bojāto koku un to, kas traucēja veikt ielu rekonstrukcijas projektu, nozāģēšanu, bet pārdzīvo, ka kokus zāģē bez iedzīvotāju ziņas vēl citās vietās pilsētā.
Koku zāģēšana pēc Apes Komunālās nodaļas iniciatīvas notika oktobra sākumā, kad Apes novada domes delegācija, tostarp domes priekšsēdētāja Astrīda Harju un daiļdārzniece Anita Harju, atradās pieredzes apmaiņas braucienā Norvēģijā. Viņas uzsvēra – par tik apjomīgu koku zāģēšanu pilsētā nebija zinošas. Zāģēšanas darbus veica zemnieku saimniecība “Pētes” no Mālpils novada, ar ko Apes novada dome noslēgusi līgumu par 25 koku nozāģēšanu Skolas, Stacijas un Avotu ielā un celmu izfrēzēšanu. Šobrīd nozāģēti 7 ozoli Skolas ielā, bet, ņemot vērā iedzīvotāju neapmierinātību, turpmākie darbi pagaidām apturēti. 13.oktobrī pie celmiem Skolas ielā iedzīvotāji bija nolikuši ziedus... Līdztekus tam Komunālā nodaļa organizējusi koku zāģēšanu arī citviet pilsētā. Kopumā Apē šovasar zāģēšanai atzīmēti 46 koki, starp kuriem ir sausi, bojāti un tādi, kas traucē īpašumiem. Šobrīd nozāģēti ir tikai daži – trīs bērzi, kļava un lapegle. Lai apspriestu radušos situāciju, 15.oktobrī Apē pašvaldība sasauca iedzīvotāju sapulci.
Publisko apspriešanu par koku ciršanu ārpus meža atbilstoši likuma normām ierosina pēc Apes novada domes vides komisijas iniciatīvas. Šajā gadījumā no likumiskā viedokļa publiskā apspriešana pirms koku zāģēšanas nebija jāorganizē.
“Jūtos ļoti aizskarta par to!”
Apes Komunālā nodaļa šovasar pašvaldības vides komisijai rakstījusi divus iesniegumus par koku nociršanu Apē, kopā paredzot nozāģēt 46 kokus. Par šā lēmuma izpildi gādājis Apes novada domes izpilddirektors Viesturs Dandens, kurš šos pienākumus veic kopš 2013.gada vidus, kad atbilstoši likumdošanai A.Harju Apes novada pašvaldībā vairs nedrīkstēja pildīt izpildvaras funkcijas.
“Es vairs neredzu domē iesniegtos iesniegumus – tie iziet caur izpilddirektora rokām. Ja būtu redzējusi Komunālās nodaļas iesniegumus, noteikti būtu interesējusies par kokiem, sāktos diskusijas! Zinot situāciju Dzirnavu ielā, noteikti būtu sasaukusi iedzīvotāju sapulci. Vides komisija nav veikusi pārkāpumu, bet gan novērtējusi koku stāvokli savas kompetences ietvaros, bet savstarpēja izrunāšanās nav notikusi, jo Edīte Meistere un Guntis Zvejnieks no Komunālās nodaļas uzrakstīja iesniegumus un neizrunāja ieceri ar domes vadību, dārznieku, iedzīvotājiem. Jūtos ļoti aizskarta par to! Komunālās nodaļas darbinieki nāca uz domi runāt, kā kopt pamežu estrādes teritorijā, bet ne par to, ka zāģēs citus kokus. Koki ir jākopj – Skolas ielā zāģējami bija 5-6 koki, pārējos varēja izkopt. Kāpēc nav izgriezti koku zari, piemēram, Dzirnavu ielā, kas sitas velosipēdistiem sejā un par ko iedzīvotāji jau ir ziņojuši, lūdzot tos izgriezt?” sapulcē teica A.Harju.

Aizsargjoslā pat bez atļaujas drīkst cirst
Apes novada domes vides komisijas locekļi Ivars Ķelpis un Ojārs Gailītis norādīja – komisija savas kompetences ietvaros izvērtē visus iesniegumus. Šajā gadījumā koki auga tranzītielas malā, kurai noteikta 15 metru aizsargjosla. “Atbilstoši normatīvajiem aktiem, diemžēl, lai cik rūgti vai sāpīgi tas kādam būtu, visi koki atrodas tranzītielas aizsargjoslā. Ja pašvaldības vides komisija lemtu kādu koku atstāt, tad ar šo savu lēmumu būtu pretrunā ar aizsargjoslu likuma 61.pantu – to darīt mēs nedrīkstam. Jā, to visu iepriekš vajadzēja ar iedzīvotājiem izrunāt,” piekrita I.Ķelpis.
O.Gailītis iedzīvotājiem lika iztēloties situāciju, kad pa Skolas ielu vienlaikus pārvietojas un vienā punktā satiekas divi baļķvedēji, velosipēds un māte ar bērnu ratiņiem, uzsverot, ka tas ir bīstami. Apenietis Aigars Bremze jautāja, kādēļ tad kokus zāģē arī posmā, kur rekonstrukcijas darbi nenotiek – no Cepļa ceļa gala uz pilsētas pusi? I.Ķelpis skaidroja, ka arī par šiem kokiem saņemts Komunālās nodaļas iesniegums. “Situācija mainījās, jo ir apstiprināts Apes novada domes teritoriālais plānojums no 2014. līdz 2025.gadam, kurā paredzēts, ka Skolas ielai ir 15 metru tehniskā aizsargjosla, kur pat bez atļaujas drīkst cirst kokus, ja tie atrodas aizsargjoslā,” skaidroja O.Gailītis.

Ainaviski ozols ir vajadzīgs
Pēc Apes domes deputāta Dzintara Raibekaza iniciatīvas koku zāģēšanas darbi apturēti. Dz.Raibekazs uzsver, ka domes izpilddirektors ir gaujienietis, kurš nepārzina Api. “Nozāģējot ozolus Skolas ielā, tā paliek plika – redzamas noplukušās mājas. Protams, koki traucē satiksmei, bet jau gadu desmitiem tur brauc transports un nav bijusi neviena avārija. Ozolus varēja izkopt, varbūt vienā pusē nozāģēt, jo ainaviski ozols ir vajadzīgs. Apē ir daudz vecu koku – tad jau tie visi ir jānozāģē! Parādiet man muti, kurā nav neviena caura zoba! Cilvēks iet pie ārsta un labo zobus – arī koki ir jākopj. No koku nozāģēšanas iela platāka nekļūs – auto tur brauks ar vēl lielāku ātrumu,” domā Dz.Raibekazs. Viņš uzskata – ja vides komisija apstiprināja koku nozāģēšanu, vajadzēja rīkot šā jautājuma apspriešanu ar iedzīvotājiem. “Nav smuki – vajadzēja kaut ko atstāt, jo nozāģēt vienmēr paspēs,” uzskata Dz.Raibekazs.
I.Ķelpis norādīja, ka nedrīkst apdraudēt iedzīvotāju drošību. “Katram ir savs mūžs un iemesls, kādēļ mirst. Lai cik sāpīgu mums tas būtu, arī kokam ir savs mūžs, slimības. Man arī ir žēl ozolu. Ne jau ātrums nogalina cilvēku, bet strauja apstāšanās. Dz.Raibekazs minēja, ka šajā posmā nav notikušas avārijas, bet jāņem vērā, ka daudz ko, kas notiek pa naktīm, nemaz neafišē – kāpēc tad uz kokiem rodas arvien jaunas skrambas?” viņš sacīja.

Sāpina cilvēciskais faktors
Apes novada domes daiļdārznieci Anitu Harju šoreiz visvairāk sāpinājis cilvēciskais faktors. “To mēs visi redzam, ka tie ozoli ir veci un cauriem vidiem. Mani visvairāk sāpina pie domes ēkas nozāģētā lapegle, kurai apakšā bija tikai viens sauss zars... Nozāģētie divi bērzi domes pagalmā, kuri bija bojāti, jo tagad tur atsedzas nekopti šķūņi. Kļava domes pagalmā. Pilnībā nepieņemami ir divas nozāģētās liepas un bērzs iepretim Komunālajai nodaļai. Tur Dzirnavu ielas rekonstrukcijas laikā speciāli šo koku dēļ gājēju ietvi veidoja ar līkumu, apejot kokus, lai tie nebūtu jānozāģē. Bērzs aizsedza aplupušo Komunālās nodaļas ēkas fasādi. Tagad šajā vietā ir trotuārs ar kabatu un trīs celmi. Tad jau varēja ielas rekonstrukcijas laikā šos kokus nozāģēt – būtu labi kopjams zāliens un taisns trotuārs!” sacīja A.Harju.
Iedzīvotāja Mārīte Soveiko oponēja, ka Ape ir maza pilsēta, kurā visi visu zina, tādēļ nevajagot teikt, ka nebija zināms par koku zāģēšanu. “Tie koki stādīti sen, kad vēl cilvēki brauca zirgu pajūgos, lai būtu, kur zirgu piesiet. Tagad, uz darbu ejot, pa grāvi jālien!” sacīja M.Soveiko.
Apes komunālās nodaļas saimnieks Guntis Zvejnieks skaidroja, ka bērzs pie Komunālās nodaļas ar zariem bojāja ēkas jumtu, savukārt liepām, tāpat kā vēl daudzām citām pilsētā, esot slimība. “Es to visu esmu plānojis četrus gadus – neesmu gan par to skaļi runājis. Koki traucēja un beidzot tie ir nozāģēti. Esmu jau aprēķinājis, cik jaunu koku jāiestāda, veidojot ainavu un lai visi būtu apmierināti. Par šo tēmu jau runāju Dzirnavu ielas projekta laikā – tur arī kokus nozāģēja, bet vietā neko neiestādīja. Tāpat savu kārtu gaida liepas pa ceļam uz kapsētu, vecie koki kapsētā un citur. Koki ceļu malās bojā arī brauktuvi, veidojoties bedrēm,” sacīja G.Zvejnieks.

Vienpersoniski nezāģēja
Apes komunālās nodaļas vadītāja Edīte Meistere atzina, ka cilvēki par šādām un līdzīgām lietām aizdomājas tikai tad, kad notiek nelaime. Viņa atgādināja, ka augustā, kad zāģēšanas darbi notika rekonstruējamajā posmā, aktualizējās jautājums, vai kādu koku zāģēs arī tālāk Skolas ielā. “Atradām uzņēmumu, kas zāģēs, un sagatavoto līgumu pārsūtīju novada domes izpilddirektoram, kurš arī zināja, kad darbi sāksies. Es savukārt nebiju informēta, ka domes delegācija tobrīd brauc pieredzes apmaiņā uz ārzemēm. Varbūt mana vaina bija, ka vajadzēja informēt visus pēc kārtas visos kabinetos, citādi tagad sanāk, ka Komunālā nodaļa vienpersoniski ir nozāģējusi kokus. Tā ir tranzītiela, tādēļ primārais ir gājēju un satiksmes drošība. Turklāt brāķera vērtējumā norādīts – 85 procenti nozāģēto koku ir bojāti. Pieminētajai kļavai puse zaru bija nokaltusi – vai tas ir skaistums? Bet lapegles stumbeni atstāja, lai tur varētu izveidot lapeni, apakšā paliekot solus, kas šobrīd atrodas lietū. Ceļa teritorijā kokiem nav jāaug. Tie, kuri pa Skolas ielu iet kājām, ļoti labi zina, kā ir tur iet ziemā, lietū, vējā,” sacīja E.Meistere.
A.Bremze uzskata – ja pilsētā ir daiļdārznieks, tad tas arī atbild par ainavu un to, kurus kokus nozāģēt. “Šobrīd valda visatļautība! Tagad sanāk, ka dārznieks nav vajadzīgs, jo Komunālā nodaļa var izlemt vienpersoniski,” sacīja A.Bremze.

Sapulces nerīkošana –
kļūda
Apes novada domes izpilddirektors Viesturs Dandens norādīja, ka šis ir pirmais gads, kad Apes novadā ir vienots budžets, līdz tam katrai iestādei bija savs, līdz ar to budžeta sastādīšana neveicās “tik gludi, kā vēlētos”. “Plānojot speciālo budžetu, tostarp ceļiem, tika diskutēts, ka jāieplāno arī līdzekļi bīstamo, sauso koku novākšanai. 26.septembrī no E.Meisteres saņēmu līguma projektu koku zāģēšanai, bija arī vides komisijas atļaujas. Redzēju, ka atļaujās kopā ir vairāk koku, nekā līguma projektā paredzēts, visam arī nebija finansējuma. 7.oktobrī līgums ar uzņēmumu par koku zāģēšanu tika noslēgts. Man nebija pamata apšaubīt vides komisijas lēmumu, kuras sastāvā ir trīs mežsaimnieki. Ceļa aizsargjoslā augošie koki bija jānozāģē, bet tas, kā mēs to izdarījām, nebija īsti pareizi – vajadzēja informēt iedzīvotājus. Bet apzināti neko neesmu slēpis, tā vienkārši sagadījās – par to runāja jau kopš janvāra,” sacīja V.Dandens.

Jaunus stādījumus veidos pavasarī
A.Bremze izteica priekšlikumu, ka turpmāk jābūt sadarbībai starp Komunālo nodaļu un daiļdārznieku, tad nebūs šādu konfliktu. “Ja sadarbības nav, tad vienam no šā amata ir jāatvadās vai jāizlemj citādāk tā lieta. Simtgadīgs un vēl vecāks koks – tā pilsētā ir vērtība,” sacīja A.Bremze.
Dz.Raibekazs uzsvēra, ka novadā ir pensionāri, kuru īpašumos aug koki, kas patiesi kļuvuši bīstami, bet pensionāriem nav līdzekļu, lai samaksātu par to nozāģēšanu. V.Dandens norādīja – līdz šim nav bijis tādu gadījumu, bet, ja būs, pašvaldība risinājumu atradīšot.
Nozāģētie koki tagad sakrauti pie vidusskolas. Iesāktos darbus, frēzējot celmus, uzņēmums pabeigs, tiklīdz pašvaldība nolems tos atjaunot. Sanāksmē vienojās, ka šobrīd no paredzētajiem un vēl nenozāģētajiem kokiem ļaus nozāģēt tikai sausos – pārējos izkops un atstās, līdz sāks īstenot Skolas ielas atlikušā posma rekonstrukciju. Savukārt jaunus stādījumus veidos pavasarī, kādus tieši – par to vēl diskutēs, atkal sasaucot iedzīvotāju sapulci. ◆

Uzziņai

Kad nesen Apē rekonstruēja Dzirnavu ielu, pašvaldība sasauca vairākas iedzīvotāju sapulces, diskutējot par darbiem, koku saglabāšanu un citu. Toreiz ar diviem īpašniekiem slēdza pat patapinājuma līgumus, jo viņi vēlējās saglabāt tur augošos simtgadīgos ozolus – viņu īpašumā veidoja gājēju ietvi ar līkumu, apejot ozolus. Vēl šodien koki aug un nevienam netraucē.
Šogad pārrobežu sadarbības programmā bija iespēja rekonstruēt valsts reģionālos autoceļus Apē līdz pat Vidzemes šosejai: P19 gar bijušo arodskolu, kura daļa vijas pa Skolas ielu, un P39, kas vijas gar vidusskolu. Ceļu rekonstrukcijas darbi drīz būs pabeigti. P19 daļa līdz vietai, kur Skolas ielā beidzas jaunais asfalts, ir Satiksmes ministrijas īpašums – gan ceļš, gan gar to augošie koki. Toreiz dabā ceļa malās tika atzīmēti visi koki nozāģēšanai, bet darbu gaitā, gūstot atzinumus un saskaņojumus ar ceļu drošības ekspertu, Dabas aizsardzības pārvaldi, Satiksmes ministriju, Alūksnes novada būvvaldi, daži koki tika atstāti. Tagad Skolas ielā ir palikuši 500 metri, kas nav vēl rekonstruēti, jo tos nevarēja iekļaut esošajā projektā, bet Komunālā nodaļa arī tur sākusi koku zāģēšanu, par ko iedzīvotāji ir sašutuši.

VIEDOKLIS

“Koku kari” bijuši vienmēr
Apeniete Ilze Sproģe: “Kari par kokiem bijuši 150 gadus un ilgāk. Rūdolfs Blaumanis “Indrānos” rakstīja, bet mums tikai jāieliek vārds “Ape” šādā teikumā: “Es nošķiru to Api, kas priecē manu sirdi no tās Apes, kas pilda manu maku.” Es esmu autovadītāja 35 gadus. 25 gadus braukāju vakaros, naktīs vēlu. Žēl, ka nav Apē tāda cilvēka, kā bija pērn Alūksnē, kurš iestājās pret kastaņu izraušanu. Alūksnē vietā iestādīja pīlādžus, bet mums Apē ir palicis tukšs posms. Vai viss ir jādara tikai par projektu līdzekļiem? Ir nozāģēti 8 ozoli – ozols un liepa ir svēti koki, bet mēs šos svētos kokus uzreiz ar zāģi. Vai tiešām mēs esam tik nabagi, ka mums katra zemes pēda ir jāuzar? Savulaik likvidēja bērzu birztaliņu pie Apes, tagad tur graudi aug. Arī caur Virešiem, Grundzāli, Smilteni vijas tranzīta ceļš, kur un koki aug tuvu ceļam, bet tur ir izzāģēti zari un koki kopti. Apē nevis zāģē pa zaram, bet nost visus kā ar izkapti – nu nevar tā darīt! Cik ilgi tagad celmi stāvēs – arī tie ir apdraudoši. Kāpēc nenogriež pilsētā nokaltušos kokus, bet tieši ozolus? Tagad pilsētā kokus izgrieza, atsedzot iekšpagalmus, šķūnīšus – mums nav elegantu iekšpagalmu, katram ir sava būdiņa, malciņa, bet mēs taču gribam sevi vienmēr parādīt skaisti. Lai mēs glābtu mūsu pēctečus, aicinu 8 ozolu vietā iestādīt jaunus! Saņemšu Eiropas naudu un sponsorēšu to 8 koku iestādīšanu! Uztaisīsim talku!”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Iedzīvotājiem sāp sirds par katru nozāģēto koku

Kategorijas