Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Muižu īpašniekiem nav naudas

Mārīte Dzene
Vietējās ziņas

2010. gada 24. novembris 07:09

1919

Visikuma muižai nezinātājs var pabraukt garām pat neiedomājoties, ka necilā divstāvu māja, kūts, kā arī nelielā sarkanu ķieģeļu māja, pagrabs un sabrukušas ēkas ir tas, kas palicis pāri no muižas. Tur joprojām dzīvo Olga Zvejniece, kura vēl atceras, kāda bija muiža viņas bērnībā.

Vēstures liecības glabā tikai atmiņas
“Esmu dzimusi mājā, kura tagad ir nojaukta. Vēl var redzēt, kur muižkungam bija pagrabs un klēts. Nedaudz tālāk bija lopbarības šķūnis ar uzbrauktuvi zirgu vezumiem. Tur bija arī zirgu stallis un liellopu ferma. Atceros pirti, kur muižas cilvēki varēja mazgāties. Kungu māja bija vienstāva, bet tāda smuka. Vēlāk kolhoza gados tai uzcēla otru stāvu, kur bija dzīvokļi skolotājiem,” stāsta O.Zvejniece.

Diemžēl ar sirmgalves atmiņām ir par maz, lai varētu izzināt muižas vēsturi. Bejas novadpētniecības centra vadītāja Jolanta Baldiņa atzīst, ka nav izdevies atrast vēsturiskus dokumentus par Visikuma muižu. Saglabājusies apbūve liecina, ka tā varētu būt bijusi pusmuiža jeb klaušu muiža – saimniecība ar zemi, apbūvi un iedzīvotājiem. “Ir zināms, ka Visikuma muižā nav saglabājusies kalpu māja, kurā dzimis un pirmo gadu pavadījis Leo Kokle, kā arī citas būves. Turklāt ēkas, kas ir palikušas, kopā ar zemi pieder dažādiem īpašniekiem. Agrāk šie īpašnieki ir veduši prom, piemēram, dzirnakmeņus, kā arī citas lietas. Palicis ir tas, kas nav sagruvis un ko tik vienkārši nevar paņemt,” secina J.Baldiņa.

Vēlas apsaimniekot muižas teritoriju
Viņa norāda, ka muiža ir privātīpašums, tāpēc vienīgi īpašnieku spēkos ir censties to saglabāt vai atjaunot. Tā nav valsts vai vietējas nozīmes kultūras piemineklis, tāpēc neviens nevar neko ietekmēt. Protams, pagasta iedzīvotājiem gribētos, lai tiktu saglabāts vēsturiskais mantojums. Diemžēl tas nav vienkārši izdarāms. Tiesa, pašreizējais Visikuma muižas lielākās daļas īpašnieks Viesturs Rozenbergs cenšas gan izzināt tās vēsturi, gan arī sakārtot apkārtni. Noskaidrots, ka rakstos muiža minēta 19.gadsimta sākumā ar atsauci uz 1528.gadu. Ir izveidots Visikuma muižas fonds, kura loceklis ir V.Rozenbergs. Tā mērķis ir muižas teritorijas apsaimniekošana un atbalsts vietējiem iedzīvotājiem. Tam paredzēts iesaistīt brīvprātīgos, kā arī apmācīt jauniešus un pieaugušos dekoratīvajā dārzkopībā. Diemžēl bez finanšu resursiem šie mērķi paliks tikai ieceres.

Īpašniekiem trūkst finansiāla atbalsta
Jaunalūksnes pagasta teritorijā ir bijušas piecas muižas: Kolberģa, Lāsberģa, Bejas, Visikuma un Babeckas, taču nevienu nav iespējams atjaunot. Par Lāsberģa muižas skaisto pili vēl arvien var spriest pēc drupām un zvanu torņa. Tā tāpat kā Kolberģa muižas ēkas ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Abas šīs muižas ir privātīpašums. Zemes īpašnieks, uz kuras atrodas Lāsberģa pils, ir Vilnis Puriņš.  Viņš ir izzinājis, ka Lāsberģa muiža rakstos minēta jau 16.gadsimtā, bet daļa ēku un zvanu tornis celti 1767.gadā, savukārt pils un pārējās ēkas - no 1821. gada līdz 1860.gadam,  kad muižas īpašnieks bija Gotlībs fon Volfs.  V.Puriņš cerēja, ka ar Kultūrkapitāla fonda vai Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas finansiālu atbalstu projektam varētu atjaunot vismaz zvanu torni. Taču veltīgos mēģinājumos pagājuši gadi piesaistīt finansējumu. “Speciālisti ir atzinuši, ka torņa pamati ir labi, taču pils brūkošie mūri būtu jānojauc. Pils ir nodota Valsts Nekustamo īpašumu pārziņā. Man piedāvāja to privatizēt. Bet kam man vajadzīgas drupas? Tad varētu pieprasīt tās saglabāt vai atjaunot,” atzīst V.Puriņš. Informatīvas zīmes liecina, ka Lāsberģa pils ir arhitektūras piemineklis. Bet par tā saglabāšanu neviens nerūpējas.

Kategorijas

Kategorijas