Restaurē un restaurē, bet...

2014. gada 31. oktobris 00:00

1191

Aleksandra paviljona Alūksnē restaurācijas darbi turpinās, lai gan bija paredzēts to pabeigt līdz 1.augustam. Pēc šī datuma AS “R.A.J.” darbus tikai sāka, tāpēc termiņš tika pagarināts līdz 30.oktobrim. Tagad ir cerība, ka restaurāciju pabeigs līdz valsts svētkiem.
Mārīte Dzene

“Pašlaik tiek likts paviljona jumta segums. Ļoti ceram, ka laika apstākļi vēl pāris nedēļas būs tādi, lai darbus varētu pabeigt. Ir palikušas tikai “astītes” - uzlikt jumtu, ielikt grīdu, pielīdzināt un sakārtot apkārtni. Labiekārtošanas darbi gan paliks uz nākamo pavasari. Nebūs lielas atklāšanas ceremonijas, kā sākumā bija iecerēts, bet paviljons būs atjaunots. Vēl tiks vērtēts, vai zīmējumu restaurāciju un krāsojumu varētu veikt šajos laika apstākļos,” stāsta Alūksnes muzeja direktore Marita Oldere.
Viņa uzsver, ka viss, kas ir paredzēts projektā, tiks izdarīts, jo “ar projekta naudu nevar jokoties”.

Krāsošanas darbi būtu
jāatliek
Trešdien notika būvsapulce, kurā piedalījās Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis. Viņš skaidro, ka termiņi nevar būt panaceja, kas ir jāievēro par katru cenu. Galvenā ir darbu kvalitāte. “Viss ir izdarīts, lai varētu veikt krāsošanas darbus. Taču šobrīd ir jautājums, vai tos atļaut. Neatbildēts ir jautājums, ko darīt ar gleznojumu. Skatoties, kādi būs laika apstākļi, ir iespējami divi varianti. Iespējams, ka paviljonu var pārvilkt ar telti un to sildīt. Var arī atstāt līdz pavasarim,” spriež A.Dukulis.
Arhitekte – restauratore Ināra Heinrihsone, kas ar pārtraukumiem Aleksandra paviljona restaurācijā piedalās kopš 1999.gada, savukārt uzskata, ka tagad veikt koka gleznojumu restaurāciju un krāsošanu nedrīkst. “Jau augusta beigās rakstīju pasūtītājam - Alūksnes novada domei, ka krāsošanas darbus septembrī nedrīkst veikt, jo krāsai ir vajadzīgs ilgs žūšanas periods. Šādos apstākļos, domāju, restauratori arī neuzņemsies to darīt,“ saka I.Heinrihsone. Arī jumta segumu varot krāsot tikai tad, kad tas ir sauss. Viņa bija vienojusies, ka kokmateriāli jumta segumam tiks sagatavoti, izžāvēti, krāsoti darbnīcā un tikai pēc tam tos liks uz jumta. Tomēr šobrīd jumta segumā tiek klāti nekrāsoti ozolkoka dēlīši. “Tas nozīmē, ka jumta krāsošanai būs vajadzīgs pacēlājs un krāsot varēs tikai tad, kas iestāsies silts laiks. Projektā ir paredzēts krāsot arī paviljona fasādi. Tā galvenā vērtība ir polihromais krāsojums un gleznojumi uz koka. Projektā ir paredzēts viss, lai paviljons tiktu atjaunots sākotnējā izskatā. Vai tā būs, to nevaru apgalvot, jo tas nav manā pārziņā,” šaubās I.Heinrihsone.

Jumts bija nepareizi uzlikts
Daudzi alūksnieši nesaprot, kāpēc jumta segums, ko 2006.gada oktobrī atjaunoja SIA “4RC” strādnieki, tika noņemts un tā vietā tiek likts jauns jumts. Toreiz ainavu arhitekts Edijs Gusts “Alūksnes Ziņas” informēja, ka ir atjaunota viena no četrām balstu grupām, uz kurām balstās jumts. Jumtu montēja uz zemes, bet pēc tam konstrukciju pacēla. E.Gusts stāstīja, ka jumts tiek rekonstruēts, nevis restaurēts, jo gandrīz nekas no spārēm, latojuma un jumta skaidām nav saglabājies. “Toreiz jumts tika uzlikts nepareizi. Tagad projekts paredz jumtu uzlikt tā, kā tas ir bijis. Līdz ar to paviljons izskatīsies citādāk, turklāt būs nodrošināta tā nestspēja - visiem 16 balsta stabiem ir jābūt noslogotiem. Iepriekš jumts noslogoja tikai četrus stabus,” skaidro I.Heinrihsone.

Būvnormatīvi garantē
kvalitāti
Arhitekte - restauratore ir autouzraugs, bet secina, ka jūtas kā vērotāja no malas. “Tā ir tāpēc, ka paviljona restaurācijas darbiem netika izņemta būvatļauja. Tas nozīmē, ka darbi notiek ārpus Būvniecības likuma normatīviem. Alūksnes pašvaldības ir vienojusies ar būvvaldi, ka šis būs īpašais objekts, uz kuru neattieksies būvnormatīvi,” skaidro I.Heinrihsone. Ja nav būvatļaujas, tad autoruzraudzība - autoruzraudzības žurnāls un visi dokumenti, kas ir saistīti ar tehnisko uzraudzību – neeksistē. “Tad parādās citas attiecības – mums vajag iztērēt naudu, jums vajag naudu apgūt – un par to vienojas. Tas nav pārmetums Alūksnes novada domei, jo šāda situācija ir diezgan izplatīta Austrumu bloka valstīs, saņemot finansējumu projektiem,” atzīst I.Heinrihsone.
M.Oldere skaidro, ka šiem darbiem būvatļauja nav vajadzīga, jo tiem ir Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja. “Tas ir likumīgi, nevis mūsu izdomājums,” uzsver M.Oldere. “Būvnormatīvi ir noteikti, lai darbi tiktu veikti labā kvalitātē, lai tiktu kontrolēti. Pretējā gadījumā nav garantiju, ka tiks sasniegts cerētais rezultāts,” secina I.Heinrihsone. Viņai šķiet dīvaini, ka iepirkuma konkursā restaurācijas darbu izpildei izraudzīts uzņēmums, kam nav nekādas pieredzes restaurācijā. “Piedāvāju gleznojumu atjaunošanā iesaistīt Mākslas akadēmijas Restaurācijas nodaļas studentus, starp kuriem ir arī alūksnieši. Taču AS “R.A.J. ”atteicās,” saka restauratore.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas reģionālā inspektore Dace Ķibilda skaidro, ka situācijas ir dažādas, reizēm restaurācijas darbiem atļauja tiek izdota kopā ar būvatļauju. Tiesa, ja netiek veikta jauna celtniecība, būvatļauja nav nepieciešama. Tomēr katrā gadījumā izšķirošs ir pašvaldības būvvaldes atzinums. D.Ķibilda norāda, ka inspekcijas pārstāvis piedalīsies Aleksandra paviljona nodošanā ekspluatācijā, jo tas ir paredzēts atļaujā.
Informācija liecina, ka AS “R.A.J.” veic celtniecības un remonta darbus, bet tai ir arī koka konstrukciju restaurācijas darbu sertifikāts. Iepirkuma konkursā 2013.gada decembrī pieteicās divi pretendenti – AS “R.A.J.” un SIA “Jumts plus”, bet pēdējā piedāvājums tika noraidīts kā neatbilstošs nolikuma nosacījumiem. Tie paredz, ka ir jānodrošina sertificēts arhitekts, kvalificēts restaurators meistars vai restaurators vecmeistars būvgaldniecībā, kā arī kvalificēts restaurators polihromā koka darbiem. Pretendentiem bija jāpievieno informācija par kvalificētiem speciālistiem, kuri darbosies līguma izpildē. Līgumā paredzēts, ka uzņēmums izstrādā Aleksandra paviljona – Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa - restaurācijas programmu un saskaņo to ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, veic restaurācijas darbus līdz 2014.gada 1.augustam un nodrošina autoruzraudzību. ◆

Fakti

◆ 2006.gada oktobrī ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas piešķirto finansējumu tika rekonstruēts Aleksandra paviljona jumts.

◆ 2007.gada oktobrī saskaņā ar SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” izstrādāto paviljona rekonstrukcijas projektu betonēja 3 balsta stabus, izbūvēja jumta dekoratīvās karnīzes, atjaunoja arkas iekšējā apšuvuma dēļus, mainīja fasādes ārējā apšuvuma dēļus un montēja griestus ar zīmējumu.

◆ 2013.gada vasarā pārrobežu sadarbības projektā “Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā” tika iekļauta Aleksandra paviljona restaurācija.

◆ 2013.gada decembra sēdē Alūksnes novada domes deputāti nolēma ņemt aizņēmumu – 150 000 latu jeb 213 439,77 eiro – projekta “Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā” īstenošanai. Aleksandra paviljona restaurācijai tika paredzēti 72 600 lati jeb 103 300,49 eiro. Līgumā ar AS “R.A.J.” norādīts, ka restaurācijai paredzētajā summā ir iekļauti visi ar tā izpildi saistītie izdevumi, tāpēc šī summa nav pakļauta cenu pieaugumam.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Restaurē un restaurē, bet...

Kategorijas