Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Regulāri trūkst ūdens

Līga Vīksna

2014. gada 31. oktobris 00:00

536

Andris Borodovskis no Apes pirms trim gadiem vāca iedzīvotāju parakstus, lūdzot Apes novada domei pievērst uzmanību un izskatīt jautājumu par iespēju rast risinājumu ūdensapgādes sistēmas izveidošanai – dziļurbums vai ūdensvads – aiz Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas Pasta, Darba, Dārza un Rīgas ielas apkārtnē. Tagad viņš secina – trīs gadi pagājuši, bet risinājuma joprojām nav.
Līga Vīksna

Aiz 19 parakstiem 60
iedzīvotāji
A.Borodovskis stāsta, ka toreiz tika savākti 19 paraksti, bet aiz katra paraksta ir vēl vairāki iedzīvotāji no ģimenes, kopumā apmēram 60. Šajā pilsētas daļā ir privātmāju rajons, visiem pie mājām ir savas akas, bet tajās regulāri trūkst ūdens. Centrālā ūdensvada šo ielu apvidū nekad nav bijis – tuvākā vieta, kur tas ir, atrodas apmēram 700 metru attālumā.
“Iesniegumu ar parakstiem Apes novada domei iesniedzu 2011.gada oktobrī – pienāca pavasaris, notika pensionāru pasākums, kur atkal uzrunāju domes vadību. Domes darbiniekam Jurijam Ronimoisam bija uzdots sagatavot atbildi – tā bija nopublicēta “Apes Novada Ziņās”, bet skaidrībā tā arī netikām. Toreiz galvenais domes arguments bija, ka, lai ierīkotu, būs ļoti lielas izmaksas, ko iedzīvotāji nespēs apmaksāt, tomēr izskanēja solījums kaut kad nākotnē par to domāt. Mēs saprotam, ka tādas lietas nevar izdarīt vienā dienā, bet – ir pagājuši trīs gadi un par šo jautājumu Apes novada domē nav spriests,” stāsta A.Borodovskis.

Ūdens trūkst regulāri
Viņš uzsver, ka cilvēki bez ūdens nevar iztikt, jo ūdens, maize un siltums ir vissvarīgākais. “Rudens lietavu rezultātā tagad ir ūdens, bet, nedod Dievs, ja būs auksta ziema, tad atkal trūks. Ir ģimene, kura novesta jau līdz asarām – gandrīz uz upi veļu jāiet mazgāt. Citiem ir tā, ka viens ģimenes loceklis nomazgājas, bet pārējiem vairs nav ūdens. Visu laiku mums akās ir ļoti zems ūdens līmenis. Kad izraku savā pagalmā aku, ūdens bija ļoti daudz, tagad – knapi kubuls, jo darbu uzsāka dolomīta karjers. Saimnieciskām vajadzībām vedu ūdeni pats ar traktoru no dīķa. Bija viena ziema, kad ūdens akā 30.novembrī pazuda un tā arī nebija visu ziemu – vedām ar kannām,” saka A.Borodovskis.
Viņš pauž bažas arī par brīdi, kad darbību uzsāks otrs karjers -  jaunais dolomīta karjers “Saulrīti” Apes pagastā. “Tad notiks spridzināšanas darbi un vispār būs beigas! Un lai nestāsta, ka karjera darbība neiespaidos ūdens līmeni akās – noteikti iespaidos! Jau savulaik, kad Vaidavai otrā pusē veica meliorāciju laukiem, mums akās pazuda ūdens. Saprotu, ka Ape ir mazs novads un ir grūtības piesaistīt Eiropas finansējumu projektiem, bet risinājumu tomēr vēlētos. Lai lemj dome, ko darīt – tam jau viņi ir domāti!” saka A.Borodovskis.

Pašvaldība nav aizmirsusi
Apes novada domes Teritorijas attīstības nodaļas vadītājs Jurijs Ronimoiss skaidro, ka šai problēmai ir vairāki aspekti, tādēļ risinājums nav vienkāršs. Par to esot informēti arī iedzīvotāji. “Apes novada dome šo problēmu nav aizmirsusi. Iedzīvotāji vaino karjeru, ka trūkst ūdens, bet  pašvaldības rīcībā ir speciālistu veikta izpēte par karjera ietekmes zonu, kur norādīts, ka Pasta, Darba, Dārza un Rīgas ielas apkārtne neietilpst karjera ietekmes zonā,” saka J.Ronimoiss.
Viņš norāda - lai saņemtu Eiropas fondu finansējumu ūdenssaimniecības projektiem un varētu ierīkot ūdensvada un kanalizācijas sistēmu, jāņem vērā daudzi nosacījumi. Pašvaldībai, sniedzot pieteikumu, lai piesaistītu Eiropas fondu finansējumu, ir jāizstrādā tehniski ekonomiskais pamatojums. Tajā ir arī jāpamato, cik iedzīvotājiem tiks sniegts pakalpojums, kā arī jāaprēķina, cik liels būs tarifs ūdenim un kanalizācijai pēc projekta realizācijas. Ja iedzīvotāju skaits, kuri saņems pakalpojumu, ir niecīgs, tad tarifs būs tik liels, ka viņi nespēs par šo ūdeni samaksāt. Līdz ar to projekta pieteikums tiek atzīts par ekonomiski nepamatotu. “Pašvaldība nevar ņemt apjomīgu kredītu, lai to visu izbūvētu tikai par saviem līdzekļiem, ja pretī nebūs pietiekami liela patērētāju skaita. Turklāt viņu ūdens patēriņš būs tik mazs, ka nesegs pat nelielu daļu no izdevumiem. Šobrīd arī nevaram paredzēt, ka visi iedzīvotāji slēgs ar pašvaldību līgumu un vispār izmantos šādu pakalpojumu. Pašvaldībai ir jāorganizē ūdenssaimniecības pakalpojumi, bet nav jāapmaksā tās izdevumi,” saka J.Ronimoiss.

Mazajiem novadiem maz kas pienākas
Viņš norāda – nav iespējams realizēt ieteikumu, ka pašvaldība šajā pilsētas apvidū par saviem līdzekļiem izrok vienu dziļurbuma aku, lai ūdeni varētu izmantot tuvējo māju iedzīvotāji. Šādas akas izbūves un aprīkošanas izdevumi - sūkņi, ūdens attīrīšana, elektrība - būtu līdzvērtīgi pilsētas ūdensvada pievilkšanai, turklāt paliek neatrisināts jautājums par kanalizāciju. „Nevar pārmest, ka nekas nav veikts ūdenssaimniecības sakārošanā. Ir realizētas divas kārtas, otrā pabeigta 2013.gadā. Turklāt vēl mums ir jārēķinās ar kvotu sistēmu – lai saņemtu atbalstu, vienlaikus vienā apdzīvotā vietā var īstenot vienu šādu projektu. Iepriekš bija programma, kas paredzēja ūdenssaimniecības sakārtošanu apdzīvotajās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000. Tai vajadzēja darboties līdz 2015.gadam, bet šī programma ir priekšlaikus slēgta. Šobrīd mazajiem novadiem nemaz nav iespējas piesaistīt Eiropas finansējumu ūdenssaimniecības projektiem, jo prioritāri ir 9+21 modulis, attīstības centri – lielās pilsētas un novadu centri,” skaidro J.Ronimoiss. Viņš norāda, ka Ape nav vienīgā vieta, kurā nav pabeigti ūdenssaimniecības rekonstrukcijas darbi. Apes novada domes vadība ir nosūtījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai vēstuli ar lūgumu risināt šo problēmu. ◆

FAKTS

Apes novada domes oktobra sēdē deputāti izskatīja jautājumu par derīgo izrakteņu atradnes “Saulrīti” Apes pagastā rekultivācijas veidu. Deputāti nolēma, ka pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas teritorija tiks rekultivēta par ūdenskrātuvi. Jāuzsver, ka šobrīd jaunais karjers “Saulrīti” darbību vēl nav uzsācis.

Kategorijas