Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Krist zemē un izraudāties

Lāsma Antoneviča

2014. gada 31. oktobris 00:00

8

«Laukā kļūst aizvien aukstāks, un klāt arī visas nomāktības pazīmes – noslīd balss, vairs nedeg un paliek garākas acis, gribas sarauties, sargājot savu sirdi un siltumu, pačīkstēt, paraudāt. Taču tas nenozīmē, ka tūlīt jādodas pie ārsta vai jāsāk lietot antidepresanti, jo nomāktība, kas var piemist jebkuram, nav depresija,» psihoterapeite Inga Birkmane raksturo dvēseles stāvokli, kas īpaši jūtams rudenī.

Tiek kustināti pamati
Nav arī nekāds brīnums, jo saskaņā ar Maslova izstrādāto cilvēka vajadzību piramīdu pamatā ir tādi jēdzieni kā dzīves telpa, siltums, veselība, arī aizsardzība no briesmām un drošība, bet tumšais un aukstais laiks tieši konfrontē ar tiem. Nemaz nerunājot par personīgajā dzīvē un sabiedrībā notiekošo, kad, piemēram, kaimiņos «vārās» Ukrainas krīze, gar Zviedrijas krastiem klīst zemūdene, liekot runāt par visa Baltijas reģiona drošību, un Āfrikā plosās Ebolas vīruss.
«Nav nozīmes, vai to saņemam ar masu medijiem, ekonomiskām sankcijām, citiem reāliem notikumiem vai «viena tante teica», tiek aizķerta pamatvajadzība. Nekur nav teikts, ka tas ir slikti, taču rodas zināmas sekas,» skaidro psihoterapeite, piebilstot, ka palaikam pat ir ieteicams «izkustināt pamatus», jo tas dod iespēju mobilizēt savas dzīves enerģiju. Nākas savākties un izdomāt, kā dabūt resursus, lai sakārtotu sevi. Tomēr jāatceras, ka cilvēkam pastāv spēku un iespēju limits, ko ignorējot nevis izkļūstam no krīzes zonas, bet krītam dziļāk, līdz sāk brukt visas dzīvībai svarīgās enerģijas rezerves un sākas destruktīvi procesi, kas ietekmē gan fizisko, gan psihisko veselību.

Ko tu čīksti!?
«Nokļūstot nomāktības jeb krīzes zonā, katram būtu jāpavēdina savs instrumentu skapītis. Kāds šādos brīžos iet vairāk pastaigāties svaigā gaisā, cits satiek sen neredzētus cilvēkus, vēl kāds nosēžas stūrī un kārtīgi izraudas vai uz pāris dienām palien zem segas. Šo vēlmi nevajadzētu apspiest, bet ļauties. Turklāt kārtīgi, lai arī ķermenis zina, ka ir depresīvs stāvoklis. Piemēram, ja velk uz raudienu, aizslēdzam durvis, uzliekam melodrāmu un pilnā balsī, nokrītot pie zemes, izraudamies. Parasti gan tiekam audzināti – fui, ko tu čīksti, šitā jau nedrīkst! Taču tieši tāpēc grūtums paliek un tiek iespiests dziļāk, jo netiek izvēdināts. Tas savukārt neļauj pieplūst spēkam, un tā iekapsulējamies,» vairāk rūpēties par sevi mudina I.Birkmane, atgādinot teicienu – «atjēdzoties, ka ej cauri ellei, turpini iet!».

Konfrontācijā ar aukstumu
Līdzīgi mehānismi darbojas, arī sastopoties ar rudenim raksturīgo aukstumu un tumsu, kas spiež uz miesu un dvēseli. «Lai gan esam te dzimuši, auguši un šeit dzīvojuši mūsu senči, nevaram izvairīties no tā, ka ārā būs auksti un ikreiz nāksies ar to konfrontēt. Ja cilvēkam nav pietiekami gaismas un siltuma, viņš vienkārši nevar būt priecīgā garastāvoklī,» min Inga. Viņa uzreiz gan atgādina, ka arī šiem apstākļiem pastāv «pretpote». Zinām, ka nekur citur pasaulē nav tik skaisti četri gadalaiki, sniegā varēs pikoties un braukt ar slēpēm, bet pavasarī ziedēs ābeles. «Veidā, kā pārlaižam rudeni un ziemu, ir savs skaistums un rituāli. Kāds dodas ceļojumā uz siltajām zemēm, apmeklē solāriju. Cits, meklējot prieku tumsā, iededz sveces, dzied tautas dziesmas, uzvelk kājās siltas zeķes. Taču skaistums pasaulē neienāk bez pretestības un grūtuma. Cilvēka psihe iestatīta tā, ka sagaidām, lai viss būtu viegli. Tomēr tikai pēc dziļas tumsas nāk spilgta gaisma un lielām sāpēm seko spēcīgs atvieglojums, ko nevar salīdzināt ar vienkāršu labsajūtu. Arī bērni dzimst grūtībās,» atgādina psihoterapeite.

Vīrieši metas darbos,
bērni spēlējas
Psihoemocionālo stāvokli rudenī, protams, ietekmē arī personīgās dzīves, kas svārstās dažādos ciklos, notikumi. Tumšajā gadalaikā tie liek vairāk gremdēties sevī, domāt par dzīves jēgu, pievērsties dzejai un mūzikai, iekūņoties. Kad depresīvs stāvoklis  pieklauvē pie vīrieša durvīm, stiprais dzimums gan mēdz reaģēt citādi.
«Vīriešiem raksturīgi, ka viņi šajos apstākļos nevis iekapsulējas, bet metas dažādos darbos un aktivitātēs, mākslīgi ražojot enerģiju,» stāsta Inga, atzīstot, ka senioriem pārvarēt nomāktību un depresīvas sajūtas ir vēl grūtāk. Līdz ar vecumu samazinās iekšējie resursi. Taču lielāko postu nodara lielā neziņa, kas būs pēc tam, kad «viss beigsies». «Vecam cilvēkam būtu jādabū jauns redzējums uz pasauli, dzīvību un nāvi. Tie ir milzīgi jautājumi. Pietuvojoties mūžības stāvoklim, būtu jāiegūst svētlaime, bet tā ir atkarīga no ļoti daudziem faktoriem. Piemēram, ticībai un zināšanām, kas atrodas «otrā pusē». Ja dzīvojam, domājot, ka ar šo dzīvi viss beigsies, depresīvu stāvokli pārdzīvot būs grūti,» min I.Birkmane, aicinot labāk būt kā bērnam. Tas visvieglāk prot iziet cauri destruktīviem stāvokļiem, jo uztver dzīvi kā spēli. ◆

Lieti noder suns
un kaķis
Ilze (28), projektu vadītāja

Rudens drūmie vakari tiešām var iedzīt depresijā. It sevišķi, ja mājās esi viens pats vai neveicas kādā lietā. Man lieti noder kaķis, kas noņem stresu. Mums mājās dzīvo liels ruds runcis, pilnīgs miera mika – guļ un ēd! Paskatoties uz viņu, šķiet, ka stresa vispār nav. Var būt arī otrs variants – suns! Aktīvs un dzīvespriecīgs draugs, kurš neļaus sēdēt mājās. Būs vien jāiet pastaigās un jāizkustas. Sports arī ir sava veida zāles pret depresiju. Vienalga, kāds, ka tik kustēties. Tāpat arī sekss. Tikai nevajag pārspīlēt – visu ar mēru! Lieliskas ir garas pastaigas, bet pēc tam liela karstas tējas krūze, satinoties mīkstā pledā pie kādas jaukas filmas. Vislabāk komēdijas. Ja cilvēks ir viens, var iziet sabiedrībā. Iepazīšanās ar jauniem draugiem var kliedēt drūmos vakarus un ļaut uzņemt jaukas emocijas. Daudzi teiks, ka vienkāršāk ir iedzert, un nekādas depresijas. Taču alkohols problēmas neatrisina, tikai uz laiku nomāc. Tad jau labāk nodarboties ar jogu. Masāžas ir burvīgs veids, kā uzlabot garastāvokli, pieskārieni veicina enerģijas apmaiņu. Tumšiem vakariem vajag maksimāli daudz gaismas un siltuma. Tāpēc lieti noder sveces, kas radīs arī romantisku noskaņu. Plus fonā kāda forša mūzika. Taču, kad ir galīgi traki – šķiršanās, sāpes, bēdas –, pienācis īstais laiks «sviest visu laukā» jeb mājas ģenerāltīrīšana. Pārkārtot, izrevidēt plauktus, skapjus, kumodes. Noteikti atradīsies arī kaut kas sen aizmirsts un noderīgs. Var sākt ar pašu vienkāršāko – datora “desktopa” un atmiņas karšu tīrīšanu. Savukārt vīriešiem es ieteiktu labi paēst, jo paēdis vīrietis ir laimīgs. Vēl saka – kājas siltumā, vēders pilns un prāts laimīgs!

Mani rudens vitamīni

Man vislabāk der karsta tēja ar augļu un ogu garšu, kas atgādina par vasaru, viegla un uzmundrinoša filma, silts un pūkains pleds, kas sasilda nosalušās kājas. Taču pats galvenais – mīļotais cilvēks blakus.
Zane (22)

Kāda depresija?! Jauni amati, jauni pienākumi, jaunu zināšanu apguve! Diēta iestrēgusi uz nulli. Jauniešu mēģinājumi lidot ārpus ģimenes ligzdas. Senču aprūpe. Mandalu zīmēšana un nacionālā mantojuma pētniecība. Izpatikšana jaunajiem vadītājiem un attiecību maksimāla saglabāšana ar vecajiem kolēģiem. Dzīves teātra piedāvāto lomu apguve un realizēšana. Un sapnis par «ilgi un laimīgi» Itālijas Toskānā.
Ilze (40) 

Cenšos ar kādu par nomāktību runāt. Precīzāk – atrodu kādu, kurš manī paklausās un visam piekrīt. Tie ir mans draugs, mamma vai meita. Kādreiz rakstīju dienasgrāmatu. Ļoti palīdz laiks, kas pavadīts svaigā gaisā – dārza darbos, pastaigā. Vislielāko atslodzi sniedz brīvdienas, kurās ir paveikts kas tāds, kas nav ikdiena. Izbraukums, labs kino, teātris, koncerts un tamlīdzīgi.
Dita (42)

Man pret nomāktu garastāvokli palīdz tikai Dievs un lūgšanas. Ja tveros pie kā cita, rezultāta nav – kļūst tikai sliktāk.
Marta (21)
Man ļooooti, ļoooti netīk šis tumšais laiks (oktobris, novembris), bet jāpaciešas tikai līdz adventei, kad sākas gaidīšanas svētki līdz Ziemassvētkiem, nu un tad jau viss aiziet uz pavasara pusi. Tā es sevi katru gadu noskaņoju. Darbiņā arī ļoti daudz darāmā. Pa vakariem uzdejojam līnijas, mājās palasu kādu grāmatu vai adu zeķes Ziemassvētku dāvaniņām. Vēl daudz jāuzada – radiņu un draugu tik daudz, ka nav laika domāt par nomāktu garastāvokli. Kultūras namā arī pasākums pēc pasākuma.
Māra (54)

Kategorijas