Pārbaudījums sev pašai

2014. gada 31. oktobris 00:00

Alūksniete Samanta Josta šovasar piedalījās Holandes čempionātā motokrosā. Septembra beigās viņa atgriezās Latvijā un nu steidz panākt skolā iekavēto. Samanta startēja Holandes čempionāta pēdējā posmā. Arī 2012.gada sezonā viņa piedalījās dažos Holandes motokrosa čempionāta posmos.

Piedalījās aptuveni 12
sacensībās
Samanta Holandē startēja Holandes kluba sastāvā, bet Latvijā viņa turpina pārstāvēt “Motoklubu Ape”. Holandes čempionāts motokrosā ilgst no aprīļa līdz oktobrim. Aprīļa vidū Samanta Holandē guva smagu traumu un atgriezās uz laiku Latvijā. “Traumu guvu tieši nedēļu pirms Pasaules čempionāta. Salauzu rokas locītavu, nācās taisīt operāciju. Divus mēnešus nevarēju piedalīties sacensībās. Sanāca atgriezties Latvijā, pamācīties, bet pēc skolas beigšanas maija beigās uzreiz atgriezos Holandē. Turpināju dzīvot pie komandas un gatavoties sacensībām,” stāsta Samanta.
Sacensības notika gandrīz katru nedēļas nogali. Samanta stāsta, ka ieradusies Holandē jūnija piektdienā, bet jau svētdien bija jābūt uz motocikla un jāstartē sacensībās. “Kopumā šajā laikā piedalījos aptuveni 12 sacensībās. Piedalījos arī divos Pasaules čempionāta posmos, no kuriem viens notika Čehijā, bet otrs - Vācijā. Uz tiem gan aizbraucu pēc traumas, tāpēc sanāca startēt vairāk sev,” stāsta sportiste.

Tie ir stereotipi
Samanta Eiropā nav jutusi stereotipus attiecībā uz to, ka šajā sporta veidā piedalās meitene. “Tur puiši neskatās tā, ka tu motokrosā esi vienīgā meitene un tas ir kas īpašs. Latvijā man tomēr daudzi ir teikuši, ko es, meitene, daru motokrosā. Tie ir stereotipi. Es to daru tāpēc, ka man tas patīk, tas arī viss,” teic Samanta.
Holandes čempionātā motokrosā piedalās vairākas sievietes, dažreiz pat trīsdesmit. “Šogad Latvijā neesmu braukusi, bet, sazinoties ar draudzenēm, kuras brauc, jāsecina, ka meitenēm līmenis atkal ir kļuvis nedaudz sliktāks. Dažreiz uz sacensībām atbrauc trīs, bet dažreiz tikai viena meitene. Pagājušajā sezonā šķita, ka tūliņ arī Latvijā motosports uzplauks meiteņu vidū, bet tā tomēr nenotika. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka, protams, nevienam nepatīk braukt pēdējās vietās, taču, lai būtu top trijniekā, ir jātrenējas. Tas nav tikai tā, ka esi meitene un vari uzvarēt vien tādēļ, ka ir maza konkurence. Protams, arī finansiāli tas nav viegli, jo šis ir ļoti dārgs sporta veids,” atzīst Samanta.

Visu var paspēt
“Man palīdz gan Alūksnes novada dome, gan mani vecāki,” teic Samanta. Viņa atzīst, ka motosportā ir svarīgs ne tikai atbalsts, bet arī fiziskā un morālā sagatavotība. To it sevišķi var just pēc traumu gūšanas. “Psiholoģiski visgrūtākais bija tad, kad šķita, ka tūliņ braukšu uz Pasaules čempionātu, bet te pēkšņi gūstu traumu. Vēlāk tu saproti, ka nekas tomēr nav apstājies un dzīve turpinās. Tas vienkārši ir pārbaudījums sev pašam. Protams, psiholoģiski atsākt ir grūti,” viņa stāsta.
Samanta šobrīd mācās Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā 12.klasē. Atgriezties skolā pēc ilgāka kavējuma nav viegli, taču ar klasesbiedru palīdzību un atsaucību, kā arī skolotāju pretimnākšanu visu var paspēt. “Neuzskatu, ka ar motosportu nodarbošos visu savu dzīvi. Man, protams, patīk motosports, bet mani interesē arī medicīna. Varbūt pēc skolas beigšanas es varētu mācīties par sporta ārstu,” saka Samanta. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pārbaudījums sev pašai

Kategorijas