Viegla uzvedība vai prostitūcija?

2014. gada 31. oktobris 10:58

1540

Šķiet, ka mazpilsētās nav prostitūcijas, bet vai tā tiešām ir? Un kas tad īsti ir prostitūcija? Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra pētījums liecina, ka Latvijā ir lielākais HIV inficēto prostitūtu īpatsvars visā Eiropā.

Palūdz iebraukt aptiekā nopirkt “Viagru”
Kāds taksometra vadītājs no Alūksnes, kurš vēlējās būt anonīms, stāsta, ka Alūksnes novadā postitūtas ir. “Esmu šādas sievietes vadājis. Man piezvana kādi pazīstami vai sveši vīrieši, kuri dabūjuši manu telefona numuru, un saka, ka pie viņiem vajag atvest sievieti: nosauc adresi un kā šī sieviete izskatās. Nav tā, ka tās ir vienkārši šo vīriešu draudzenes, kuras jānogādā galapunktā. Paši vīrieši man vēlāk stāsta, ka šīs sievietes tiek atvestas, lai ar viņām pārgulētu. Ir gadījumi, kad vīrieši stāsta, ka sievietei nevarēs samaksāt, bet viņa tik un tā piekrīt pārgulēt par dzeramo, piemēram, tā var būt pat alus pudele.” Vīrietis stāsta, ka šie cilvēki pārsvarā nāk no laukiem un ir izšķīrušies vai arī viņu sievas aizdevušās uz ārzemēm.
“Ir bijuši gadījumi, kad es vīram aizvedu sievu, bet pēc tam šim pašam vīrietim vedu citu sievieti. Ir bijuši gadījumi, kad vīrietim tiek atvestas divas meitenes, bet viņš izvēlas tikai vienu, bet otra man jāved mājās. Pārsvarā šīs meitenes ir tādas, kurām patīk iedzert. Nav tā, ka es būtu vedis kādu augstas klases prostitūtu. Tādu te nav, bet ir meičas, kurām nav labas izglītības, nav arī darba, un tā nu viņas braukā gan izklaidēties, gan nopelnīt kaut kam vai arī vienkārši par savu pakalpojumu iedzert. Pats jaunākais puisis, kuram man bija jāved meitene, bija 17 gadus vecs. Viņi salasās baros un tad, lūk, izdomā, ka jāatved meiča. Vecākajam vīrietim bija aptuveni 60 gadi. Ir gadījumi, kad kopā ar meitenēm vecākie vīrieši man palūdz iebraukt aptiekā nopirkt “Viagru”. Arī tā ir bijis. Man ir pastāvīgais klients, kuram vadāju vienu un to pašu meiteni aptuveni reizi nedēļā. Šī nav viņa draudzene, bet tik tiešām meitene, kura sniedz pakalpojumu. Ar pašām meitenēm parasti nerunāju, tikai aizvedu. Kad vedu viņas atpakaļ, pārsvarā viņas jau ir manāmi iedzērušas,” stāsta taksometra vadītājs.
Savukārt kāda alūksniete, kura arī vēlējās būt anonīma, uzvēra, ka mazpilsētā varētu būt runa par tā dēvēto vieglo uzvedību, nevis prostitūciju. “Citēšu kādu nesen redzētu seriālu: “Prostitūtas vismaz to dara par naudu, bet šīs par baltu velti”,” uzskata sieviete.

Ir tur, kur grozās lielākas naudas
Kā tad īsti ir definējama prostitūcija? Interneta vietnē “lv.sciencegraph.net/wiki/Prostitūcija” sniegta definīcija, ka prostitūcija (franču: prostitution, latīņu: prostitutio - nodošanās netiklībai) ir seksuālo pakalpojumu sniegšana par samaksu. Prostitūcijas juridiskais statuss dažādās valstīs ir ievērojami atšķirīgs. Dažās valstīs par to var sodīt ar nāvi, bet citās tā ir pilnībā likumīga.
Latvijā prostitūcija ir legāla un tiek regulēta, taču nav atļauta prostitūcijas organizēšana (tajā skaitā suteneri un bordeļi), Igaunijā prostitūcija ir legāla, taču netiek regulēta, nav atļauta nekāda veida organizēta prostitūcija, savukārt Lietuvā prostitūcija ir nelegāla.
Latvijā krimināli sodīt var trešās personas, kas iedzīvojas uz prostitūcijas rēķina, jeb sutenerus, kā arī administratīvs sods paredzēts prostitūtām bez veselības grāmatiņas. Latvijā likums nosaka, ka prostitūtām jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējām Valsts ieņēmumu dienestā, jāsaņem no Nacionālā veselības dienesta veselības kartīte un jāapliecina telpu atrašanās vieta.
Valsts ieņēmumu dienesta Alūksnes klientu apkalpošanas centrā nav reģistrējusies neviena persona, kura Alūksnes vai Apes novadā nodarbotos ar prostitūciju. Arī Alūksnes novada pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons informē, ka pašvaldības policijas rīcībā nav tādas informācijas, ka Alūksnes vai Apes novadā būtu prostitūcija. “Šajā reģionā nav tāds ekonomiskais stāvoklis, lai šāda nozare pastāvētu. Šādi pakalpojumi ir vairāk tur, kur grozās lielākas naudas,” pauž A.Tomsons.
Latvijas Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka personai aizliegts piedāvāt vai sniegt seksuālos pakalpojumus par maksu, kā arī saņemt šos pakalpojumus, ja telpa, kurā tiek sniegts pakalpojums, atrodas tuvāk par 100 metriem no izglītības iestādes vai baznīcas, ja tajā atrodas nepilngadīgais, kā arī, ja pret to iebilst citas personas, kuras dzīvo šajā telpā vai mājā, kurā tā atrodas.

Ja cilvēkam ir nauda, viņam meitenes tāpat atrodas
Kāds kolberģietis, kurš vēlējās būt anonīms, stāsta, ka deviņdesmito gadu sākumā Kolberģī ir bijis dzīvoklis, kurā kādi puiši mēģinājuši veidot savu biznesu, piedāvājot meitenes no citurienes. Meitenes esot dejojušas erotiskās dejas, bet nav zināms, kas notika pēc tam. “Nav jau izslēgts, ka kaut kur te kas tāds varētu būt arī tagad, bet es šaubos. Bizness labs, bet, redziet, Latvijā vispār ir sieviešu vairāk nekā vīriešu un bieži vien tāpat jau var dabūt. Tad kāpēc gan maksāt? Un kas par to, ja par seksuālu pakalpojumu puisis meitenei maksā? Ja cilvēkam ir nauda, viņam tās meitenes tāpat atrodas, nav jāmeklē. Ja jau prostitūcija skaitās seksuāla pakalpojuma sniegšana par samaksu, tad būtu jārunā arī par ģimenes prostitūciju. Arī tāds jēdziens pastāv - ja kāds ģimenē saka, ka izdarīs to un to, bet pretī dos seksu, tad jau tā arī skaitās prostitūcija, jo prostitūcija ir seksuāla pakalpojuma sniegšana par samaksu,” pauž kolberģietis.
Savukārt kāda alūksniete stāsta, ka vienā no Alūksnes novada pagastiem prostitūcija ir un viņai zināms gadījums, kad vīrs pieķēris savu sievu sniedzam pakalpojumus vīriešiem. Tiesa, šī informācija ir vien baumu līmenī, kā tas nereti ir šādos gadījumos.

Te nav tādas pirktspējas
Kādas Alūksnes viesnīcas darbiniece uzsver, ka ir pamanījusi - uz viesnīcu vīrieši ved sievietes, bet tās noteikti nav prostitūtas. To drīzāk dara laulību pārkāpēji, kā arī viesstrādnieki, kuri ir atbraukuši šeit strādāt un iepazinušies ar kādu sievieti. “Manuprāt, Alūksnē nav prostitūtu, jo te jau nav tādas pirktspējas. Jā, ir vieglākas uzvedības sievietes, ir krāpšana, bet ne prostitūcija. Man gan pašai ir pazīstamas sievietes, kuras strādā par prostitūtām, bet tās ir, tā teikt, kvalificētas prostitūtas. Viņas nāk no labām ģimenēm, un nav tā, ka viņas to darītu naudas grūtību dēļ. Nav tā, ka viņas kāds būtu piespiedis vai dzīve tā iegrozījusies, bet viņām vienkārši tas patīk. Un, ja no tā vēl var gūt labumu, kāpēc gan ne? Zinu arī kādu meiteni, kura staigā ļoti vulgāri saģērbusies, bet viņai, tiesa, Rīgā, mūždien piedāvā darbu, taču meitene ir naiva un nesaprot, ka masāžas saloni, kuros viņu aicina strādāt, nav parasti, bet ir erotisko masāžu saloni. Ir jābūt ļoti uzmanīgām, it sevišķi arī jaunietēm no Alūksnes un Apes novada, kuras dodas studēt vai strādāt uz lielpilsētu,” pauž sieviete.
Arī es pati varu dalīties ar savu personīgo pieredzi, jo, uzsākot studijas, meklēju darbu. Atsaucos uz kādu sludinājumu, kurā bija rakstīts, ka tiek meklēs darbinieks sarunām pa telefonu ofisā. Nodomāju, ka tas ir ideāls darbs studetam, un piezvanīju, lai uzzinātu darba specifiku, bet klausules otrā galā man pastāstīja, ka darbs būšot - sekss pa telefonu. Laipni atteicu, bet ar piedzīvoto dalījos starp draudzenēm. Kādā sarunā man pazīstama meitene atzinās, ka viņa strādā šādā darbā. Meitene stāstīja, ka darba apstākļi esot tādi, ka vienā telpā sēž vairākas meitenes un atbild uz telefona zvaniem. Tad nu viņas tēlo visu, kas jānotēlo. Meitene uzsvēra, ka darbs jau neesot sarežģīts, ir tikai jātēlo un viņai nekas neesot pret šādu darbu.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Viegla uzvedība vai prostitūcija?

Kategorijas