Izprast elektronisko mūziku

2014. gada 7. novembris 00:00

Andrejs Lācis ir 26 gadus vecs jaunietis no Alūksnes, kurš pašreiz dzīvo un strādā Rīgā. Viņš strādā poligrāfijā par iespiedēju, taču viena no lielākajām viņa interesēm ir elektroniskās mūzikas veidošana.

Pasniedz cilvēkiem ko
netipiskāku
Andrejs strādā par digitālās drukas iespiedēju un veido dažādus bukletus, reklāmas, vizītkartes un grāmatas. “Smejos, ka, atnākot mājās un izņemot no pastkastītes reklāmas, izmetu pats savu darbu atkritumu tvertnē,” saka Andrejs.
Ar mūziku viņš sāka aizrauties 2007.gadā. “Biju uz dažiem pasākumiem, kuros puiši spēlēja savu mūziku. Tad arī sāka parādīties interese, kā tā top. Uzzināju, ka šādu mūziku var taisīt datorā. Draugs, kurš jau bija aizrāvies ar to, parādīja, ar kādām programmām var radīt elektronisko mūziku. Tā sāku lēnām pētīt, kā tas viss strādā,” stāsta Andrejs.
2008.gadā arī viņš bija izveidojis savu materiālu 30 minūšu garumā, kuru bija gatavs prezentēt. Andreju uzaicināja spēlēt Rīgā, klubā “Pulse”. Pēc tam viņš turpināja veidot mūziku un uzstāties gan klubos, gan arī festivālos. “Sākumā ietekmējos un iespaidojos no citiem, varbūt pat skrēju līdzi. Pēc tam, kad sāku spēlēt arī citur, mēģināju savu materiālu pasniegt kā jautru sarkasmu par dīdžejiem un mūziku kā tādu, jo dīdžejs es nekāds neesmu, bet esmu uz skatuves un pasniedzu cilvēkiem kaut ko netipiskāku un atšķirīgu no ierastā. Reakcija bija dažāda. Ir bijis, ka cilvēki neizpratnē stāv un skatās vai arī visi histērijā lec un dejo, bet ir bijuši arī gadījumi, kad nāk klāt un saka, ka mūzika bijusi slikta,” stāsta Andrejs.

Saprast, ko tu vēlies darīt
“Tiem, kas grib pamēģināt veidot mūziku, iesaku nebaidīties. Uzsākšanas procesā svarīgākais ir saprast, ko vēlas darīt: spēlēt kādu instrumentu, veidot mūziku tikai datorā vai ierakstīt skaņas, melodijas un apstrādāt tās datorā. Ir jāatrod pamats un jārok dziļāk. Tagad internetā ir ļoti daudz bezmaksas informācijas, pamācības, kā ierakstīt skaņas, kā lietot programmatūru, un citi padomi. Iespējas ir bezgalīgas, un vienu lietu var panākt gatavu ļoti daudzos veidos. Galvenais - filtrēt informāciju,” iesaka Andrejs. Viņš uzskata, ka prasme spēlēt kādu mūzikas instrumentu ir liels pluss, bet, veidojot elektronisko mūziku, bez šīm prasmēm var arī iztikt. “Es uzskatu, ka mūzika nav tikai tas, ko māca mūzikas skolās. Par mūziku var saukt arī pilnīgi citu cilvēku saziņas valodu, kuru spēj uztvert jebkurš, kas spēj dzirdēt un radīt kaut kādas sajūtas: patiku, nepatiku, prieku vai pat paniku,” uzskata puisis.

Pievelk tehniskā puse
Lai pilnveidotu sevi muzikāli, Andrejs aizvien vairāk mēģina spēlēt mūzikas instrumentus, bet savu darba galdu papildina ar jaunām bungmašīnām, sintezatoru un citām tehniskām lietām, kuras palīdz veidot mūziku. “Man vairs negribas spēlēt klubos, labāk improvizējam ar draugiem dzīvoklī. Man nav bijusi īpaša vēlme mācīties kādu stīgu vai pūšamo instrumentu, mani pievelk tehniskā puse: ko tā kaste dara un kā tā skan,” teic Andrejs. Viņš uzsver, ka elektroniskā mūzika mūsdienās ir arī tur, kur cilvēki pat nenojauš par tās klātbūtni. “Pavisam noteikti lielākā daļa vecākās paaudzes jau klausās elektroniku, tikai paši to neapjauš. Tajā pašā “Latvijas radio 2” 80 procentiem dziesmu ir dziedātājs un apakšā pavadījums, kas radīts ar sintezatoru vai datoru, pa virsu datorprogrammā uzliekot ģitāru vai citu instrumentu. Rīkojot pasākumus un meistarklases, varētu radīt interesi par tehnoloģiju attīstību mūzikas jomā. Tā cilvēkiem rastos interese un varbūt arī lielāka izpratne par to, kas ir elektroniskā mūzika,” teic Andrejs. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Izprast elektronisko mūziku

Kategorijas