Iekšezeru pēta ar ģeoradiolokāciju

2014. gada 7. novembris 00:00

Vakar Alūksnes ezera rietumu daļā jeb iekšezerā tika izmantota ģeoradiolokācijas metode, ar kuras palīdzību varēs saprast, cik liels ir organisko nogulšņu slānis iekšezerā, kas varētu būt viens no faktoriem, kāpēc iekšezers ir aizaudzis. Vakardienas izpēte ļaus turpmāk arī noteikt, kādā veidā noārdīt lielo dūņu slāni.

Kopumā projekts izmaksāja 7260 eiro
Pašvaldības aģentūras “Alja” direktors Māris Lietuvietis informē, ka projektā tiks izstrādāta iekšezera organisko nogulumu slāņa biezuma karte un digitāls organisko nogulu slāņa 3D modelis kā arī aprēķināts kopējais izpētes teritorijas nogulumu apjoms kubikmetros. Darbus veic Vides risinājumu institūts. Pētījumā tiks veikta arī izpēte par šo nogulumu ietekmi uz zivju populāciju. Projektā tiks veikta iespējamo organisko nogulu aizvākšanas pasākumu plāna izveide. Kopumā projekts izmaksāja 7260 eiro, no kuriem 5760 eiro tikuši piešķirti no Zivju fonda, bet 1500 eiro ir Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums.

Ir sajūta, ka tie ir divi
atsevišķi ezeri
Alūksnes iekšezerā vēsturiski ieplūduši notekūdeņi, kā arī notiek ļoti lēna ūdens apmaiņa ar atklāto ezera daļu, kas novedis pie iekšezera pastiprinātas ķīmisku uzturvielu, parasti slāpekļa un fosfora savienojumu, palielināšanās ekosistēmā. Tas savukārt novedis pie fitoplanktona pastiprinātas ziedēšanas vasaras mēnešos un iekšezera aizaugšanas ar ūdensaugiem, kas sekmējis ezerdobes paātrināto aizpildi ar organiskajām nogulām,” informē M.Lietuvietis. Šiem procesiem ir būtiska ietekme uz ezera stāvokli.
Iekšezeram un pārējam ezeram būtu jābūt līdzīgiem, bet tagad esot sajūta, ka tie ir divi atsevišķi ezeri: viens tīrs, bet otrs piesārņots. “Iekšezers ir viena no retajām seklūdēns zonām Alūksnes ezerā, kas ir nozīmīga nārsta teritorija tādām zivju sugām kā plaudis, līdaka, rauda un citas. Šīs ezera daļas aizaugšana rada neapmierinātību arī laivotājos par iekšezera pieejamību. Papildus tam aļģu ziedēšana un ezera aizaugšana samazina ūdenī pieejamā skābekļa daudzumu un ūdens spoguļa platību. Kopumā tas, iespējams, negatīvi ietekmē zivju sugu daudzveidību,” pauž M.Lietuvietis.
Lai risinātu šo problēmu, Alūksnes pašvaldības aģentūra “Alja” sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldību un Zivju fondu veic kompleksus risinājumus. Ģeoradiolokācijas veikšana ir viens no šādiem soļiem. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Iekšezeru pēta ar ģeoradiolokāciju

Kategorijas