Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Saņems avansa maksājumus

Mārīte Dzene

2014. gada 7. novembris 00:00

522

Ilzenes piemājas saimniecībā “Onti” saimnieko trīs paaudzes – īpašniece Anna Jaškova, viņas meita Aiva ar vīru un mazmeita Linda. Saimniecībā ir 15 slaucamas govis, kuru piens ir galvenais ienākumu avots, bet iepirkuma cenas samazinājums apdraud ganāmpulka pastāvēšanu.

Cer saglabāt ganāmpulku
“Pagaidām varam iztikt. Gandrīz visa piena nauda tiek tērētā lopbarības sagādei, govju sēklošanai un medikamentiem. Kopš augusta par 4 - 5 eirocentiem ir samazināta piena iepirkuma cena. Mūsu saimniecībai tā vairāk nav samazināta, lai gan dzirdēts, ka citās mazajās saimniecībās piedzīvots atkārtots cenas kritums. Šobrīd domājam, ka varēsim pastāvēt. Tiesa, tik mazai saimniecībai ar nelielu piena kvotu daudzumu iepirkuma cenas kritums ir jūtamāks. Ik pa pāris dienām “Valmieras piena kombinātam” nododam vairāk nekā 400 kilogramus piena,” stāsta A.Jaškova.
Viņa atzīst, ka piena iepirkuma cena nebija augsta arī iepriekš, bet pēc Krievijas embargo noteikšanas tā vēl saruka. Labi vismaz, ka “Onti” nepārsniegs piena kvotas. To daudzumu saimniecībai samazināja, jo pagājušajā periodā tās pilnībā netika izmantotas. “Tagad piena ir krietni mazāk. Kopš govis nelaiž ganībās, izslaukums ir sarucis,” saka A.Jaškova.
Kad ierodamies “Ontos”, tiek dalīta barība brūnaļām. Tā ir sagatavota pietiekamā daudzumā, bet kūtī viss ir roku darbs. “Tagad raizes sagādā prasība, ka ir nepieciešama Eiropas Savienības prasībām atbilstoša mēslu krātuve, ja saimniecībā ir vismaz 10 liellopu vienības. Projekti ir dārgi, arī krātuves izbūvei vajag daudz naudas, bet tādu līdzekļu mums nav. Kredītu neņemsim, tāpēc jādomā, vai prātīgāk nebūtu samazināt govju skaitu.” spriež A.Jaškova. Protams, būtu žēl to darīt, jo govis ir produktīvas – gadā vidējais izslaukums ir vairāk nekā 5000 kilogramu piena no govs.

Izturēt ļaus tiešmaksājumi
“Piensaimnieki, protams, pārdzīvo, ka pienu nākas pārdot par cenu, kas nesedz pašizmaksu. Taču viņi cer, ka izdosies šo periodu pārdzīvot un ka cenas atkal pieaugs. Drīzumā saņems platību tiešmaksājumus. Tas nozīmē, ka ziemu varēs pārlaist. Taču grūti prognozēt, kā būs pavasarī,” atzīst Alūksnes novada lauku attīstības konsultante Vaira Vērse. Kāda ir piena iepirkuma cena katrā saimniecībā, tas saskaņā ar piena iepirkšanas līgumiem ir komercnoslēpums. Tomēr ir zināms, ka lielsaimniecībām līguma nosacījumi ir labāki nekā mazajiem piena ražotājiem, bet situācija starp tām var būt atšķirīga.
Šonedēļ valdības sēdē tika apstiprināta valsts atbalsta – 7,9 miljonu eiro - piešķiršanas kārtība piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes kontrolei. Tas nozīmē, ka līdz gada beigām piensaimnieki varētu saņemt papildu maksājumu - par katru govi 65 eiro. “Tas, protams, ir atbalsts, lai arī nesedz visas izmaksas. Kam ir vairāk govju, tas saņems vairāk,” saka V.Vērse. Viņa norāda, ka ir arī zemnieku saimniecības, kuras domā par ganāmpulka likvidāciju.

Lietuvā gatavojas protestam
Ja apstiprināsies informācija, ka EK piensaimniekiem radīto zaudējumu kompensācijai piešķirs tikai 20 miljonus eiro, turklāt tā paredzēta visām Baltijas valstīm un Somijai, tad tas ir niecīgs atbalsts. “Kā allaž viss embargo smagums ir jāiznes cilvēkiem, kas ražo. Viņi cer uz atbalstu, cer, ka situācija attiecībās ar Krieviju uzlabosies, taču pagaidām par to nekas neliecina,” secina konsultante. Septembrī vizītes laikā Rīgā toreizējais ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs norādīja, ka kompensācijas par zaudējumiem saistībā ar Krievijas embargo piensaimniekiem būs līdz gada beigām, bet to apmērs būs atkarīgs no laikus veiktiem aprēķiniem. Latvijas Zemnieku saeima ir vērsusies pie EK saistībā ar iepriekš solīto atbalstu piensaimniekiem, taču nav saņēmusi neko citu kā solījumu meklēt risinājumus. Lietuvas piensaimnieki ir līdzīgā situācijā, tāpēc pieļauj iespēju rīkot protesta akcijas ne tikai Viļņā, bet arī Briselē. “Vajadzētu arī mūsu piensaimniekiem protestēt. Diemžēl esam pārāk mierīgi – pukojamies pie sevis vai paraudam kaimiņam uz pleca. Ja tādas akcijas rīko, tad tajās vajadzētu iesaistīties kopā visiem Baltijas piensaimniekiem,” saka V.Vērse. ◆

Kategorijas