Tā kāzas svin Pededzē

2014. gada 14. novembris 00:00

104

Pagājušās nedēļas nogalē Pededzē norisinājās kāzu izspēlēšana senajās pededziešu tradīcijās. Tā bija iespēja sanākušajiem apskatīties Pededzei raksturīgākās vēsturiskās kāzu tradīcijas un varbūt smelties kādu ideju arī savu kāzu svinēšanai.

Veicināt starpkultūru dialogu
Kāzu tradīcijas apkopotas un izspēlētas projektā “Pededzes vēsturisko kāzu tradīcijas pagātnē un mūsdienās”, kuru veidojusi biedrība “Pededzes nākotnei”. Ar finansējumu 1151,55 eiro šo projektu atbalstīja Valmieras novada fonds ar Kultūras ministrijas finansējumu, kurš Latvijā tika piešķirts 15 pilsoniskās līdzdalības un mazākumtautību iniciatīvu projektiem Vidzemē. Pededzes pagasta pārvaldes vadītāja Daiga Vītola uzsver, ka šī projekta mērķis bija veicināt starpkultūru dialogu starp latviešiem un mazākumtautību pārstāvjiem, iepazīstinot iedzīvotājus ar sev raksturīgām un savdabīgām tradīcijām. Vēstures liecības apkopoja Pededzes muzeja vadītāja Inese Volšteine un Pededzes tautas nama vadītāja Tatjana Steklova. “Kāzu izpēlēšana bija noslēguma punkts šim ietilpīgajam izpētes darbam, kurš iesākās jau pagājušā gada rudenī. Mēs visi esam Tatjanas idejas realizētāji. Tatjana pati precējās Pedzedzes seno kāzu tradīcijās,” teic I.Volšteine.

Divi pūri – turības un
mantiskais
Tradīcijas liecina, ka līgavai agrāk bija divi pūri – turības un mantiskais. Turības pūrs bija atkarīgs no ļautiņu turīguma, jo parasti prasīja naudu. Bet varēja pūrā paprasīt arī zemi un lopus. Dienā pirms kāzām līgavainis ar draugiem brauca pēc mantiskā pūra. Līgavas draudzenes jeb “podruškas”, kuras parasti bija neprecētas meitas, brauca uz līgavaiņa māju, lai no atvestā pūra sapostu līgavaiņa māju. No pūra tika piekārti jauni aizkari, sienas segas, uzklātas grīdsegas, galdsegas, saklāta gulta jaunlaulātajiem un iedota arī jauna gultas veļa līgavaiņa vecākiem.

Valkāja nacionālos tērpus
Kāzas sākās jau no agra rīta. Līgava un līgavainis katrs atradās mājās pie saviem vecākiem. Līgavas ģērbšanā piedalījās jaunas meitas precību gados, līgavas māsas, jaunas precētas sievas jeb “moloduhas”, māte un dziedātājas meitas. Līgavas ģērbšana norisinājās lēni, it kā līgavai negribot. Pieaicinātās dziedātājas katru darbību žēli apdziedāja. Sākumā līgavai ķemmēja matus, tad klēpī lika naudiņu un tikai tad tos sapina, lai it kā novilcinātu māsas aizbraukšanas laiku. Līdz tam laikam, kad baltā kleita nāca modē, līgavas parasti kāzās valkāja nacionālos tērpus vai savas krāšņākās drānas, bet baltā krāsa bija tikai viena no svētku krāsām.

Visbiežāk satikās pie baznīcas
Ja līgavainis dzīvoja netālu, viņš ar visiem saviem viesiem brauca pēc līgavas un tad uz baznīcu laulāties. Taču, kā atceras vecie ļaudis, pārsvarā tomēr uz baznīcu brauca katrs atsevišķi, tāpēc līgava un līgavainis ar visiem saviem ciemiņiem visbiežāk tomēr satikās pie baznīcas. Braucot prom no mājas, līgava palikušajiem viesiem meta konfektes. Tāpat līdzi tika paņemtas jostas, cimdi, prievītes, jo ceļā viss kas varēja atgadīties. Piemēram, kučieris varēja apstāties un sacīt, ka zirgs tālāk nevar pabraukt, jo ilkss salauzta un vajag jostu, ar ko to ilksi salabot, sasiet. Pie baznīcas līgavas draudzenes līgavu tā vienkārši negribēja atdot un pieprasīja izpirkumu.

Līgavas mājās - līgavaiņa ciemiņi
Pēc laulībām baznīcā viesi devās uz līgavas mājām un notika svinības, kurās jaunlaulātos sagaidīja ar maizi un sāli. Pēc laika visi devās uz turpmākām svinībām līgavaiņa mājās. Līgavas galva tika apklāta ar lakatu, lai viņas galvu neredz un līgava netiktu noskausta. Līgavaiņa tēvs lakatu noņēma un atdeva līgavaiņa mātei. Interesanti, ka līgavas mājās pie galda sēdināja līgavaiņa ciemiņus, bet līgavaiņa mājās otrādi. Pasēdējuši katrs devās uz savām mājām, bet nākamajā dienā līgavas ciemiņi pulcējās līgavas mājās, bet līgavaiņa – šoreiz pie viņa. Tad turpinājās apdāvināšana un svinības. Pēc nedēļas vai divām notika tā saucamās atkāzas. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Tā kāzas svin Pededzē

Kategorijas