Skolo potenciālos karavīrus un zemessargus

2014. gada 14. novembris 00:00

432

Alūksnes novada vidusskolā jau trešo gadu īsteno valsts aizsardzības mācības profesionāli orientētu programmu 10. līdz 12.klašu skolēniem, ļaujot jauniešiem gūt priekšstatu un iemaņas par militāro jomu un stiprināt sevī patriotisma jūtas pret savu valsti. Kopīgs mērķis ir panākt, lai tādējādi skolai piesaistītu skolēnus, bet Nacionālajiem Bruņotajiem Spēkiem – topošos karavīrus, virsniekus, zemessargus.
Valsts aizsardzības mācība skolā tika ieviesta, lai Alūksnē un Alūksnes novadā starp izglītības iestādēm radītu atšķirīgu piedāvājumu mācību jomā un piesaistītu skolēnus mācīties tieši Alūksnes novada vidusskolā. Tas ir obligāts mācību priekšmets. Alūksnes novada vidusskolas direktore Ilze Līviņa norāda – visā Vidzemē tikai 11 skolas īsteno šo programmu. “Tā nav jauna programma, savulaik to izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, bet tā starp skolām nav plaši ieviesta. Alūksnē tās īstenošanai ir ļoti labi apstākļi, jo mums ir Kājnieku skola un Zemessardzes 31. aizsardzības pret masveida iznīcināšanas ieročiem (AMII) bataljons – sadarbībā ar tiem šo programmu arī īstenojam. Uzskatu, ka viss, kas ir saistīts ar aizsardzību, ir ļoti būtisks,” saka I.Līviņa. Tā ir ļoti laba iespēja jauniešiem jau skolā uzzināt un praktiski izprast, ko nozīmē militārā karjera. “Šī ir iespēja savām domām gūt reālu pamatu un izvērtēt, vai tas patiesi patīk. Ir daļa jauniešu, kuri pēc vidusskolas absolvēšanas neilgu laiku mācās vienā izglītības iestādē, tad nākamajā un tā līdz 30 gadu vecumam, jo nekas viņiem nepatīk!”

Tāda pati kā jaunsargiem
Valsts aizsardzības mācību pasniedz seržants Andris Čečiņš no Zemessardzes 31. AMII bataljona. Viņa pamatdarba vieta kā militārpersonai ir Zemessardzē, bet reizi nedēļā vienu dienu viņš velta jauniešu izglītošanai skolā. “Valsts aizsardzības mācības programma ir tāda pati kā jaunsargiem – pēc tās apguves jauniešiem ir iespēja kārtot jaunsardzes 4.līmeņa eksāmenu, saņemot dokumentu, kas apliecina viņu militāro sagatavotību. Skolēni iepazīst ieročus, to salikšanu un izjaukšanu, bet kaujas šaušanu neveicam. Apgūst topogrāfiju un to, kā izmantot karti, kompasu, ir ierindas mācība, pirmās palīdzības sniegšana. Ir sports, kur vairāk runājam par to, kā pareizi sportot; pārgājieni, kur mācāmies, kā pareizi somu sakārtot, ko ņemt līdzi, kādā tempā doties pārgājienā, un tamlīdzīgi. Esam kopuši piemiņas vietas. Uz nodarbībām nāk arī vieslektori no Kājnieku skolas un Zemessardzes, lai stāstītu par specifiskām tēmām,” stāsta A.Čečiņš.

Visam pamatā – sadarbība
Programmu nevarētu īstenot, ja starp skolu un Zemessardzi nebūtu cieša un veiksmīga sadarbība. “Mums ir veiksmīga sadarbība arī ar Alūksnes Jaunsardzes vienību, jo visa materiālā bāze, ko izmantojam stundās, tiek ņemta no jaunsardzes. Arī ar Zemessardzes 31. AMII bataljonu – tā jaunais komandieris pulkvežleitnants Māris Simsons ļoti atbalsta šo programmu, jo starp šiem jauniešiem būs potenciālie zemessargi, arī karavīri, virsnieki. Protams, būs arī tādi jaunieši, kuri savu dzīvi nesaistīs ar militāro jomu, viņiem tas paliks kā lietderīgs brīvā laika pavadīšanas veids, bet gūtās zināšanas tāpat dzīvē noderēs,” stāsta A.Čečiņš.
I.Līviņa piebilst, ka ļoti svarīgs ir arī cilvēciskais faktors, jo tiek iemācīts daudz noderīga sadzīvei – orientēšanās netradicionālos apstākļos, izdzīvošanas spējas un cits. Nodarbības notiek gan skolas telpās, gan teritorijā pie skolas, galveno uzmanību veltot praktisko iemaņu gūšanai, mazāk – teorijai.

Gūst militāro rūdījumu
Alūksnes novada vidusskolas šā mācību gada 12.klases audzēkņi būs pirmie, kuri savos atestātos saņems atzīmi arī valsts aizsardzības mācībā. Lāsma Teterovska un Artis Maksims atzīst, ka viņiem ļoti patīk valsts aizsardzības mācības nodarbības. “Tas ir kaut kas aktīvāks nekā citās mācību stundās, tostarp svaigā gaisā. Patīk, kā skolotājs pasniedz šo mācību priekšmetu. Esam guvuši militāro rūdījumu, kļuvuši disciplinētāki. Šis ir viens no mācību priekšmetiem, kur var nopelnīt labas atzīmes, tādējādi paaugstinot savu vidējo atzīmi,” viņi saka.
No pagājušā mācību gada viņiem visspilgtāk atmiņā palikuši apļa treniņi Alūksnes pilsētas parkā, pārbaudot fizisko sagatavotību atbilstoši karavīru normatīviem – rezultāti bijuši ļoti labi. A.Maksims atzīst – valsts aizsardzības mācības nodarbības vēl vairāk nostiprināja viņa pārliecību savu turpmāko dzīvi saistīt ar militāro jomu.

Liela loma ir arī klases
audzinātājai
Pagājušajā nedēļā abi jaunieši kopā ar klasesbiedriem, formējot divas komandas, piedalījās skolu militārajā stafetē Alūksnes pilsētas parkā un militārā konkursa “Jaunie Rīgas sargi” posmā Gulbenē. Stafetē Alūksnē startēja ar atzīstamiem rezultātiem. Liela loma šajā visā ir arī klases audzinātājai Dacei Alksnei, kura arī pārdzīvo līdzi un organizē šā mācību priekšmeta aktivitātes. Viņa atzīst – sākotnēji 10.klasē bija daži pretinieki jaunajam mācību priekšmetam, bet šobrīd visi to ir pieņēmuši. “A.Čečiņš atrada ar jauniešiem kopīgu valodu. Esam organizējuši tematiskus klases pasākumus ar militāro ievirzi, kuros piedalās arī A.Čečiņš. Kopš jaunieši apgūst aizsardzības mācību, viņiem ir uzlabojusies stāja, ir savs viedoklis, prot strādāt komandā. Turklāt šie jaunieši prot atrast laiku arī vēl citām lietderīgām nodarbēm, piemēram, lai iesaistītos labdarībā,” saka D.Alksne.

Grib paplašināt apmācāmo loku
“Nevienam nav noslēpums, ka ar jauniešiem ir jāstrādā jau kopš bērnības, nevis tikai tad, kad viņi sasnieguši 18 gadu vecumu. Piemēram, šogad sadarbībā ar jaunsardzi organizējām ļoti labu ekskursiju – aizbraucām uz Nacionālo aizsardzības akadēmiju. Daudziem jauniešiem tika lauzts stereotips: lai būtu karavīrs, nepieciešams divu metru augums, spēcīga miesas būve un militārpersonas var būt tikai atlētiski vīrieši. Tā nav, jo ir dažādas specialitātes dažādās Nacionālo Bruņoto Spēku struktūrās,” saka A.Čečiņš.
I.Līviņa un A.Čečiņš atzīst – ir atsevišķas lietas, ko nākotnē apmācību programmā vajadzētu pilnveidot. Iepriekšējā mācību gada noslēgumā skolu apmeklēja pārstāvji no ministrijas, kad par to jau tika runāts. “Vajag tehniskos līdzekļus nodarbībām. Skolēni labprāt dotos pārgājienos, bet, lai to darītu, viņiem jābūt vakcinētiem pret ērču encefalītu. To varētu nodrošināt valstiski,” saka A.Čečiņš.
I.Līviņa uzskata, ka valsts aizsardzības mācību būtu lietderīgi mācīt arī pārējās klasēs, pakāpeniski ieviešot to arī 7. līdz 9.klasē, tad 5. līdz 7.klasē.

Mūsdienu jaunieši var!
A.Čečiņš secina – 99 procenti jauniešu labprāt iesaistās valsts aizsardzības mācības nodarbībās. Viņu veikums tiek novērtēts arī ar atzīmēm. “Mans vectētiņš mēdza teikt: slikts tas skolotājs, kurš liek sliktas atzīmes. Es sliktas atzīmes nelieku, līdz ar to esmu panācis ļoti labu apmeklējumu. Es nepiekrītu cilvēkiem, kuri saka, ka mūsdienu jaunieši neko nevar – var un viņi arī dara! Jauniešiem arī ļoti patīk sportot – vajag tikai to pareizi organizēt. Protams, ja jauniešus sāk uzrunāt ar teikumu, ka jaunatne nekam neder, tad viņi arī norobežojas.” ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Skolo potenciālos karavīrus un zemessargus

Kategorijas