Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Veido mākslas darbus uz tortēm

Līga Vīksna

2010. gada 14. novembris 12:35

9085

Ja apenietes Sarmītes Kubuliņas rokās nonāk dažādi pārtikas produkti, viņa pārvēršas par burvi, kura rada brīnišķīgas tortes. Tām ir ne tikai garšas kārpiņām tīkams baudījums, bet arī neizsakāms prieks acīm, jo katra Sarmītes garnētā torte ir īstens mākslas darbs.

Tortu cepšana ir Alūksnes mūzikas skolas un tās Apes filiāles flautas spēles skolotājas S.Kubuliņas vaļasprieks, kam vairāk pievērsusies pēdējā gada laikā, mājās audzinot jaunāko dēliņu Martinu. Gatavot Sarmītei paticis jau kopš bērnības, kad rītos cēlās pulksten 6.00, kamēr visi vēl gulēja, un gatavoja brokastis – katram pēc vēlmēm. Arī Sarmītes mamma ir ļoti saimnieciska sieviete. Sarmīte atzīst - sirdslietu gatavot ēst mantojusi no mammas un ir pārliecināta, ka katram cilvēkam Dievs  šūpulī ieliek kādu talantu... Lai arī vīrs un vecākais dēls nav lieli saldummīļi, palaikam Sarmīte  palutina savus vīriešus ar pašas ceptiem gardumiem. Ģimenē iecienīta ir arī Sarmītes kārtainā ābolkūka, kefīra kūkas, biskvīta ruletes. Kad ģimenē ir svinības, galdā nereti ir vairākas tortes: Sarmītes ceptā, vecmāmiņu sarūpētās, draugu atnestās, tādēļ ir liela degustācija.  

Izgaršo, jau lasot recepti
Savulaik S.Kubuliņa strādāja Apes bārā “Eiro” par pavāra palīdzi, kur līdztekus citu ēdienu gatavošanai tika ceptas arī dažādas gardas tortes. Neilgu laiku pavāra darbs bārā pat tika apvienots ar darbu mūzikas jomā. Pirmās tortes bijušas kā eksperimenti, meklējot pareizās produktu proporcijas un izgaršojot dažādas garšas. S.Kubuliņa ir pārliecināta – tā sākumā ir ikvienai cepējai, līdz atrod savas īstās receptes. Sarmītei tagad tās ir un no rokām netiek izlaistas. “Esmu pilnveidojusi savu medus tortes recepti, liekot klāt gan riekstus, plūmes, gan divus dažādus krēmus, tādēļ garšas buķete ir bagātīgāka. Otra torte, kuras recepti pati esmu atradusi un laika gaitā izgaršojusi, ir mājas torte: biskvīts ar brūkleņu ievārījumu un vārīto krēmu. Personīgi man pašai savu mūžu nav garšojušas mājas biskvīta tortes, jo bieži krēmiem izmanto sviestu vai miltu putras. Es arī krēmam izmantoju sviestu, bet - pavisam nedaudz,” viņa atklāj. S.Kubuliņa ir cepusi arī biskvīta tortes ar diviem krēmiem – citronu un vārītā pilnpiena krēmu un smilšu mīklas kārtu vidū. Nesen izmēģinājuma nolūkos izcepusi torti “Prāga”, ko ļoti iecienījuši čehi. Bet padomā ir vēl daudzas citas. Jautāta, kur smeļas ierosmes, S.Kubuliņa atklāj, ka tās tiek rastas galvenokārt internetā. “Lasot recepti, citreiz jau jūti mutē, kā torte garšotu. Interesantākās receptes izmēģinu pati,” saka Sarmīte.

Garnē personiskus notikumus
S.Kubuliņa kā īstena burvju māksliniece prot katru torti ietērpt greznā tērpā. Garnējot torti, vienmēr tiekot domāts par tās saņēmēju, tādējādi kūka ir ļoti personiska un uz tās tiek uzburta daudzveidīgu notikumu virkne. Sarmīte savās tortēs ir attēlojusi brīnišķīgus ziedus un pušķus, cepuri, jo saņēmējs bija vizāžists, zilu autobusiņu, mednieku, kurš pie dīķa vaktē pīli, klavieres, automašīnas riepu, bites, jo saņēmējs bija bitenieks, un vēl, un vēl! Šķiet, nav nekā tāda, ko savā radošajā fantāzijā viņa neprastu uzburt. “Kad man paziņas lūdz izcept torti, vienmēr pratinu, kas ir saņēmējs, kur strādā, kādi ir  viņa vaļasprieki, lai zinātu, kādu torti cept. Reiz skolasbiedrene man lūdza izcept torti ar zilu busiņu un fizāļiem, jo uzņēmuma nosaukums ir “Fizālis”,” atminas S.Kubuliņa. Sarmītes tortes ir tik brīnišķīgas, ka tās pasniedz kā unikālas dāvanas. Bieži ir uzskats: kas ir skaists, ne vienmēr ir garšīgs, bet Sarmīte prot ne tikai izcept gardu torti, bet arī apetīti rosinoši garnēt. Turklāt izmantotie produkti ir ekoloģiski – pašas vārīts brūkleņu ievārījums, māju vistu olas. “Esmu ķīmisko krāsvielu nīdēja, jo, piemēram, zils krēms apetīti man nerosina. Esmu dzirdējusi, ka padomju laikos, kad ķīmiskās krāsvielas nebija pieejamas, piemēram, lai iegūtu zaļu krēmu, saimnieces izmantojušas briljantzaļo šķīdumu!” viņa saka.

Uzbur brīnišķīgus ziedus
Sarmīte vērtē, ka ir “jābūt acij” uz garnēšanu, un neslēpj, ka tieši garnēšanai vajag visvairāk laika. “Tāpat kā gleznotājam ir savs skatījums uz gleznu, man ir savs skatījums uz torti. Bieži vien sākumā vēl nezinu, kāda torte beigās izskatīsies, jo gatava modeļa nav un idejas raisās tapšanas procesā,” atzīst S.Kubuliņa. Jautāta, kā top brīnišķīgie ziedi, Sarmīte izņem no skapja savus burvju ieročus – dažāda lieluma formiņas, foliju un īpašo garnēšanas masu jeb cukura mastiku. “Es mastiku pērku kā gatavu masu veikalā. Ziedus veidoju, izmantojot speciālas formas to izspiešanai, izrullējot mastiku kā piparkūku mīklu. Atsevišķiem ziediem ziedlapiņas veidoju ar rokām, piemēram, rozēm. Pēc tam ziedi ir jānožāvē, lai sacietē, un tad var garnēt. Tā kā mastika ir salda, tad garnējums ir arī garšīgs. Mastika ir ļoti elastīga, tādēļ to izmanto arī tortu apvilkšanai, lai iegūtu vienmērīgi līdzenu virsmu un malas. Tiesa – ar mastiku ir jāpiešaujas strādāt, turklāt vajag arī instrumentus. No mastikas var veidot arī skaistas figūras un dažādas neiedomājamas lietas – vajag tikai fantāziju!” saka S.Kubuliņa.

Top vairākas dienas
Sarmīte spriež, ka laba torte nav iedomājama bez ziediem garnējumā. “Cepot torti, nevar domāt tikai par formu un saturu - jādomā arī par to, lai torte ir skaista. Ja cepu torti kā klavieres, nevaru uz kūkas neuzlikt arī ziedus, jo saņēmējs taču ir jubilārs! Laba torte ir tā, uz kuru jau paskatoties saproti, kas tā ir par torti,” domā S.Kubuliņa. Lai izveidotu vienu savu brīnišķīgo mākslas darbu, bieži vien Sarmītei vajag vairākas dienas – kamēr izveido un nožāvē ziediņus, izcep torti, veido figūras un garnē. Jautāta, kas ir neprātīgākā ideja, ko tortēs īstenojusi, Sarmīte nedaudz samulst un atzīst – nekad nav veidojusi torti vecmeitu ballītei vai “Vīriešu torti pēc 16...”, bet ļoti labi zina, kā šīs tortes izskatās.

Neskopojas ar padomiem
Citiem saldummīļiem S.Kubuliņa iesaka nebaidīties riskēt un cept, jo iemaņas, gudrība rodas darot. Viņa pati tortu krēmu gatavošanā daudz izmanto iebiezināto pienu. “Ļoti garšīgs krēms izdodas, vārītu iebiezināto pienu samaisot ar putukrējumu. Lai neveidotos iebiezinātā piena kunkuļi, vispirms tam pievieno tikai divas ēdamkarotes putukrējuma un pakuļ, pēc tam – pārējo putukrējuma daļu. Bet putukrējumam šajā gadījumā cukuru neliek, jo iebiezinātais piens ir ļoti salds. Veidosies ļoti garšīgs, karamelizēts krēms,” iesaka Sarmīte.

Kategorijas