Par mūsdienu Narcisiem un sociālo tīklu “spoguli”
2014. gada 19. novembris 15:53
Ovīdija “Metamorfozēs” mēs iepazīstam skaistu jaunekli Narcisu, kurš
iemīlas savā atspulgā ūdenī. Viņš ir lemts bojāejai, jo nevar atraut
skatu no tā. Šis stāsts ir iedvesmojis cilvēka psihes pētniekus
pievērsties narcistiskas personības fenomena izpētei.
Sociologi
un psihologi atzīst – pašlaik cilvēki dzīvo narcisma laikmetā, jo uz
pjedestāla ir uzcelts ego, tādēļ arī viņu sapņi un ideāli ir kļuvuši
narcistiski, jo pārāk daudz saistīti ar viņu pašu, nevis centrēti uz
attiecību veidošanu ar citiem. Sociālo mediju laikmetā narcismu definē
par sociālu slimību, jo virtuālās realitātes ietekmē dzīve draud
pārvērsties nemitīgā vizuālo tēlu stāstā par sevi. Iespējams, tieši
tādēļ pāris mēnešu laikā vārds “selfijs” kļuvis par zīmolu.
Gada (ne)vārds
Oksfordas
vārdnīca par 2013. gada vārdu pasludināja “selfiju”. Kā pamatojums
tieši šāda gada vārda izvēlei bija tā izmantojums, kas 12 mēnešu laikā
virtuālajā tīmeklī palielinājās par 17 000%. Lai gan varētu šķist, ka
tas ir tikai nekaitīgs veids, kā parādīt sevi sociālajos tīklos,
psihiatri un psihoterapeiti tajā saskata jaunu platformu, kurā var
izpausties mūsdienu narcisi, bet šīs parādības globālie apmēri raisa
bažas par vēl viena atkarības veida attīstību. Tās pastiprina arī stāsti
par cilvēkiem, kuri nebaidās masu medijos atzīties, ka nespēj
iedomāties savu dzīvi bez regulāras sevis bildēšanas un tā ir kļuvusi
par atkarību. Starp viņiem ir arī 19 gadus vecais Denijs Boumans (Danny
Bowman) no Apvienotās Karalistes, kurš šī gada maijā Lielbritānijas
medijiem stāstīja, ka pirms atkarības ārstēšanas dienā uzņēmis aptuveni
200 pašbilžu.
Jaunietis intervijās atklāja, ka vismaz 10 stundas dienā
viņš veltījis tam, lai fotografētos un vēlāk bildes ievietotu sociālajos
tīklos, tādējādi zaudējot draugus, karjeru, veselību un gandrīz arī
dzīvību, jo mēģināja izdarīt pašnāvību kritisku komentāru dēļ. To kā
bīstamu faktoru šai atkarībai norāda arī psihiatri. Savukārt saasināta
reakcija uz kritiku, vai pilnīga nespēja to pieņemt, ir viena no
narcistiskas personības traucējumu pazīmēm.
Uz korelāciju starp
narcismu un pašu bildēto fotogrāfiju publicēšanu norāda arī 2012. gadā
Bergenas universitātes veiktā pētījuma rezultāti. Tajā piedalījās 410
respondenti, sociālā tīkla “Facebook” lietotāji, vecumā no 18 līdz 50
gadiem. Lielākā daļa no tiem bija cilvēki bez attiecībām (82%), un tikai
18% sadalījās starp šķirteņiem un precētajiem. Vairāk nekā 90% no
viņiem mācījās vai jau bija absolvējuši koledžu vai universitāti.
Pētnieku uzmanību piesaistīja tas, ka dalībnieku aptaujas anketās tieši
vīriešiem bija izteiktākas narcistiskas iezīmes, taču kvalitatīvajā
pētījumā atklājās, ka sievietes daudz lielāku uzmanību pievērsa sevis
izrādīšanai sociālajos medijos.
Tā kā pašbildes tādos portālos kā
“Facebook”, “Twitter”, “Instagram” u.c. publicē vairāki miljoni
lietotāju, kādam varbūt rodas jautājumus, vai visi šie lietotāji ir
atkarīgi? Protams, nē - divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, narcistiskas
personības iezīmes nav nekas nedabisks vai slimīgs. Ikviena cilvēka
izdzīvošana atkarīga no zināmas patmīlības daļas, un katram nepieciešami
citu vērtējumi. Sarežģījumi sākas tad, ja tieksme pēc atzinības kļūst
par apsēstību vai arī dzīve kļūst par nemitīgiem savas grandiozitātes
apliecinājumiem.
Otrkārt, atkarības veidošanās mehānisms ir ļoti sarežģīts, un to var sekmēt gan personības iezīmes, gan ārējie apstākļi.
Komplimenti un glaimi
Speciālisti
uzskata, ka lielāks risks kļūt atkarīgiem no regulāras “selfiju”
ievietošanas sociālajos tīklos ir tiem, kuru personības izpausmēs ir
saskatāmas narcistiskas iezīmes. Narcisu lielais paradokss – noniecinot
citus cilvēkus, viņi tajā pat laikā nevar dzīvot bez viņu apbrīnas.
“Selfiju” laikmetā tas nozīmē pastiprināti uzsvērt savu ķermeni, ārējo
veidolu, drēbes un dzīvesveidu. Tās ir kā neremdināmas alkas pēc
uzmanības. Tāpat noskaidrots, ka narcisi biežāk kļūst atkarīgi, jo
viņiem ir vajadzīgs kāds ārējs kairinājums, lai justos labi.
Tajā
pašā laikā mēs nedrīkstam aizmirst, atkarīgo skaits ir krietni mazāks
nekā to, kuri pašbildes publicē, jo grib “darīt kā visi” un mainoties
tendencēm, viņi pievērsīsies citām lietām, aizmirstot, ka pirms kāda
laika tik ilgu laiku veltījuši “selfijiem”.
Kategorijas
- Laikraksta sludinājumi
- Pērk
- Pārdod
- Dažādi
- Pakalpojumi
- Maina
- Izīrē
- Vēlas īrēt
- Dāvinu
- Darbs - meklēju
- Darbs - piedāvāju
- Pazudis / Atrasts
- Līdzjutība
- Sludinājumi
- Transports
- Nekustamais īpašums
- Darbs un izglītība
- Izklaide
- Mājdzīvnieki
- Dažādi
- Mājsaimniecība
- Lauksaimniecība
- Labsajūta un veselība
- Celtniecība
- Elektronika
- Pērk
- Pārdod
- Forums
- Mana dzīvesvieta
- Cilvēki
- Izklaides iespējas
- Sanāca kā vienmēr...
- Ir ko teikt?
- Izklaide un kultūra
- Transports un satiksme
- Pilsēta
- Darba devēji
- Citos portālos
- Diena.lv
- Db.lv
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Sarunas par dzīvi
- Latvija pēc 90
- 8778
- Konkursi
- Mīlestības stāstu konkurss
- Blogi
- Afiša
- Koncerti
- Teātra izrādes
- Izstādes
- Sports
- Balles un diskotēkas
- Bērniem
- Filmas
- Citi pasākumi
- Dievkalpojumi
- Jauniešiem
- Senioriem
- Svētki
- Piemiņas pasākumi
- Izlaidumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Cope un medības
- Dzive laukos
- Veselība
- Sports
- Politika
- Vēlēšanu ziņas
- 10. Saeimas vēlēšanas
- 11. Saeimas vēlēšanas
- Kultūra
- Konkursi
- Vietējās ziņas
- Skolu ziņas
- Pasaules ziņas
- Latvijas ziņas
- Policijas ziņas
- Skola Kanaviņu kalnā
- Senioriem
- Vēlēšanas 2017
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Statiskas lapas
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Teritoriālās reformas krustcelēs
- Izklaide
- 13. Saeimas vēlēšanas
- Slēpņošanās spēle "Discover the city"
- Koronavīruss
- "Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā"