Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Sirds un asinsvadu slimību simptomi, kuru gadījumā jāvēršas pie ģimenes ārsta

Laura Ševčenko, Slimību profilakses un kontroles centrs Komunikācijas nodaļa
Veselība

2014. gada 20. novembris 17:47

14334

Ņemot vērā augsto sirds un asinsvadu slimības izplatību Latvijā, Veselības ministrija (VM) un Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) kampaņas „Mīli savu sirdi!” ietvaros aicina iedzīvotājus vērst uzmanību uz biežākajām sirds un asinsvadu saslimšanām un to simptomu savlaicīgu atpazīšanu, lai nepieciešamības gadījumā grieztos pie sava ģimenes ārsta vai cita speciālista.

SPKC Veselības veicināšanas departamenta Slimību profilakses nodaļas vadītāja Ilze Straume: „Ar kampaņu vēlamies veicināt iedzīvotāju izpratni par hronisku sirds un asinsvadu slimību pazīmēm, kuru gadījumā jāvēršas pie ģimenes ārsta. Laikus  atpazīstot saslimšanas, kā, piemēram, hipertensija vai stenokardija, var izvairīties no tādām nopietnām sekām kā miokarda infarkts vai insults, tādējādi samazinot arī smagas invaliditātes un nāves iespējamību.”

Kardiologs, Latvijas Universitātes Kardioloģijas zinātniskā institūta vadošais pētnieks Dr.med. Vilnis Dzērve: „Ir jāsaprot, ka sirds un asinsvadu slimības bieži vien veidojas pakāpeniski - vairāku gadu laikā. Līdzās iedzimtībai, pastāv riska faktori, kas veicina dažādu sirds un asinsvadu slimību attīstību. Tie ir: smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis, neveselīgs uzturs, mazkustīgs dzīvesveids un pārmērīga alkohola lietošana. Pateicoties mūsdienu medicīnas un tehnoloģiju attīstībai, daudzas slimības ir iespējams savlaicīgi diagnosticēt un sekmīgi ārstēt, uzlabojot cilvēka dzīves kvalitāti. Tāpēc ir ļoti būtiski mācēt atpazīt slimību simptomus un neatstāt tos bez ievērības. Tāpat katram ir regulāri jāmēra asinsspiediens, jāpārbauda pulss, jānosaka holesterīna līmenis un vismaz vienu reizi gadā jāapmeklē ģimenes ārsts, lai vajadzības gadījumā uzsāktu ārstēšanu, pirms noticis infarkts vai insults.”

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska: „Regulāras  vizītes un ārstēšanās pie ģimenes ārsta sirds slimniekiem garantē ilgāku un labāku dzīvi un ļauj izvairīties no tādām ļoti nopietnām veselības problēmām kā miokarda infarkts un insults. Mēs, ģimenes ārsti, esam pārliecināti, ka savstarpējā sadarbība starp pacientu un ģimenes ārstu, ir galvenais faktors, kas veicina labu ārstēšanās rezultātu – labu asinsspiedienu, labu pašsajūtu, minimālu komplikāciju un blakusparādību risku. Īpaši pastiprinātu uzmanību pievēršam arī pacientiem ar cukura diabētu, nieru saslimšanām, asinsrites traucējumiem galvā un kājās. Savukārt katram cilvēkam, kurš nav sirds slimību pacients, vienreiz gadā obligāti ir jāatnāk pie sava ģimenes ārsta uz bezmaksas profilaktisko pārbaudi.”

Zemāk apkopotas biežākās sirds un asinsvadu slimības un to simptomi, kuru gadījumā jāvēršas pie ģimenes ārsta:

Stenokardija – rodas, ja sirds muskulis nesaņem pietiekami daudz ar skābekli bagātinātas asinis.
Stenokardijas simptomi: diskomforts vai sāpes krūšu kurvī aiz krūšu kaula, retāk var izpausties arī rajonā virs nabas, žoklī, rokās, plecos, pirkstos, kā arī mugurā – starplāpstiņu rajonā. Stenokardiju var pavadīt elpas trūkums, var būt arī vājuma sajūta, slikta dūša, nemiers, nāves bailes. Stenokardijas lēkmes ilgums parasti ir 1–3 minūtes, kopumā nepārsniedzot 10 minūtes. Raksturīgi, ka sāpes uznāk fiziskas aktivitātes, slodzes vai emocionāla stresa laikā. Savukārt, kad sāpes pāriet, cilvēks atkal jūtas vesels.
Neārstēta stenokardija var novest pie miokarda infarkta!

Hipertensija – slimība ar ilgstoši paaugstinātu asinsspiedienu. Par paaugstinātu asinsspiedienu tiek uzskatīts asinsspiediens virs 140/90 milimetriem dzīvsudraba staba (mmHg), savukārt par optimālu arteriālais asinsspiedienu visos vecumos uzskata 120/80 mmHg.
Hipertensijas simptomi: galvassāpes (bieži pakauša rajonā), reibonis, nervozitāte, sirdsklauves, kā arī sāpes sirds apvidū. Tomēr nereti paaugstināts asinsspiediens var neradīt nekādas sajūtas, un cilvēks par to uzzina, kad jau radušās kādas komplikācijas.
Hipertensija var izraisīt hemorāģisko insultu jeb asins izplūdumu smadzenēs, veicināt vai izraisīt koronāru sirds slimību un miokarda infarktu! Augsts asinsspiediens nelabvēlīgi iedarbojas uz asinsvadu sieniņām, veicina aterosklerozes veidošanos!

Sirds mazspēja - hroniska sirds mazspēja ir stāvoklis, kad sirds funkcijas traucējumi izraisa sirds nespēju sūknēt asinis atbilstoši audu vajadzībām.
Sirds mazspējas smptomi: pieaugošs elpas trūkums, kas slimības sākuma stadijā parādās pie slodzes, vēlāk – arī miera stāvoklī, regulārs vājums un nespēks, paātrināta sirdsdarbība, ķermeņa tūskas, svara pieaugums var liecināt par stāvokļa pasliktināšanos, tādēļ minēto sūdzību gadījumā būtu nekavējoties jāvēršas pie ārsta.
Smaga sirds mazspēja samazina cilvēka dzīves kvalitāti un diemžēl palielina mirstības risku!

Ateroskleroze - viena no visbiežāk sastopamajām hroniskajām asinsvadu slimībām, kas izpaužas kā taukiem līdzīgu vielu, galvenokārt holesterīna, nogulsnēšanās asinsvadu sieniņās.
Arerosklerozes simptomi: aterosklerozei var nebūt izteiktu simptomu, bet neārstēta tā var kļūt par iemeslu citām sirds un asinsvadu slimībām, tostarp, infarktam, insultam, stenokardijai un citām. Aterosklerozi precīzi diagnosticēt var kardiologs, veicot papildus izmeklējumus.

Miokarda infarkta un smadzeņu insulta gadījumā nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot 113!

Uzzini, vai māki atpazīt infarkta simptomus http://atpazistiinfarktu.lv/

Uzzini, vai māki atpazīt insulta simptomus http://www.atpazistiinsultu.lv/

Vairāk par SAS un to simptomiem meklē  http://www.spkc.gov.lv/mili-savu-sirdi/887/sirds-un-asinsvadu-slimibas-un-to-simptomi un http://www.spkc.gov.lv/mili-savu-sirdi/

Informācijai
Sirds un asinsvadu slimības (SAS) ir viena no svarīgākajām sabiedrības veselības problēmām gan Eiropas Savienībā, gan Latvijā – pie mums SAS joprojām ir galvenais nāves iemesls (55% gadījumu no visiem mirušajiem). Svarīgi apzināties, ka mūsu sirds un asinsvadu veselība ir atkarīga ne tikai no iedzimtības un ģenētiskiem faktoriem, bet, galvenokārt, no paradumiem un dzīvesveida, tāpēc profilakses pasākumiem, kā arī riska faktoru novēršanai ir būtiska nozīme šo slimību izplatības mazināšanā. Kā galvenie ietekmējamie riska faktori SAS slimību izplatībā ir minami - paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, nesabalansēts uzturs, aptaukošanās, pārmērīga alkohola lietošana un pastāvīgs stress.

Kategorijas

Kategorijas