Fiktīvās laulības – kaķis maisā

2014. gada 21. novembris 00:00

336

Fiktīvo laulību slēgšana skar arī Alūksnes un Apes novadu cilvēkus un arī no šiem novadiem sievietes izvēlas šādu naudas pelnīšanas veidu. Ne vienmēr, bet šāds darījums sevī ietver daudzus bīstamus faktorus – arī iespēju nokļūt cilvēku tirdzniecības tīklā. Taču pats bīstamākais ir tas, ka cilvēki, kuri sievietēm piedāvā nopelnīt ar fiktīvajām laulībām, nav tikai kādi attāli cilvēki. Viņi ir tepat, arī mūsu novadu robežās.

Pirms gada piedāvāja šādu iespēju
21 gadus veca jauniete no Alūksnes, kura vēlējās būt anonīma, stāsta, ka arī viņa ir mēģinājusi slēgt fiktīvo laulību.
“Man pirms gada piedāvāja šādu iespēju, sakot, ka tā var nopelnīt un tas ir droši. No sākuma man draudzene piedāvāja dzīvot kopā ar trešās valsts pilsoni Anglijā. Viņa teica, ka man par to būs nodrošināta dzīve, un man tas likās neticami. Tajā laikā man bija arī naudas grūtības un es izdomāju, ka varētu pamēģināt, jo man teica, ka nebūs jāprecas, bet tikai būs jādzīvo kopā bez seksuālām attiecībām. Šī meitene sazinājās ar puisi Anglijā, kurš šādas lietas kārto. Puisis bija no kāda Alūksnes novada pagasta. Viņš pateica, ka būs gan jāprecas, bet tas nekur Latvijā neuzrādīšoties: laulība tiks slēgta Anglijā. Man arī nebūšot jādzīvo kopā ar šo vīrieti pēc laulībām. Trešās valsts pilsonis, ar kuru man bija paredzēts precēties, apmaksāja biļeti no Latvijas uz Angliju. Puisis, kurš šīs lietas kārtoja, man arī teica, ka tad, kad es apprecēšos, saņemšu daļu naudas, bet otru daļu - kad visi dokumenti būs nokārtoti. Kopumā tas būtu 3000 angļu mārciņas. Nauda no darījuma tiktu gan man, gan puisim, kurš nokārtoja to, ka es ierodos slēgt fiktīvo laulību, un daļa naudas tiktu arī meitenei, kura mani ieteica šim puisim. Dīvaini skan, bet fiktīvo laulību iespēju man piedāvāja draudzene, tā ka nav tā, ka šādus piedāvājumus var dzirdēt tikai no svešiniekiem vai kaut kādiem vervētājiem,” stāsta jauniete.

Devos mājās bez naudas, bet ar lielu pieredzi
Anglijā alūksnieti sagaidīja puisis no Alūksnes novada, kurš vēlāk viņu iepazīstināja ar trešās valsts pilsoni. “Pakistānietim bija 26 gadi. Iepazināmies un sāku dzīvot pie viņa mājās. Mums bija vienam par otru jāuzzina dažādas lietas: kas patīk, kas ne, lietas par ģimeni un arī jāizdomā stāsts, kā iepazināmies. Tas viss bija tāpēc, ka pirms laulības slēgšanas ir jāiet uz interviju, kurā uzdod dažādus jautājumus. Sākām iepazīt viens otru, un viss no sākuma bija normāli. Man bija arī drošības sajūta, jo es katru dienu varēju sazināties ar to puisi, kurš šo laulību izkārtoja. Viņš teica, ja kaut kas nav kārtībā, lai viņam obligāti zvanu, tā ka nebija tā, ka viņš piedāvātu fiktīvās laulības iespēju un vēlāk neliktos ne zinis. Pagāja trīs mēneši, un es sapratu, ka es tomēr negribu slēgt šādu fiktīvo laulību: nebija tā, ka es baidītos, bet šīs pakistānietis sāka pieprasīt no manis vairāk uzmanības. No darījuma tas kļuva par kaut ko neomulīgāku. Viņš prasīja pavadīt kopā vairāk laika, bet seksuāli neuzmācās. Es tik un tā nolēmu tomēr neslēgt laulību, un arī pats pakistānietis saprata, ka nevēlas kaut ko tādu darīt. Viņam likās, ka es varētu viņu šantažēt un darījums neizvērstos, kā viņš plānoja. Gribēju atgriezties, bet pase bija pie pakistānieša,” stāsta alūksniete.
Sazinoties ar puisi, kurš šo darījumu kārtoja, jaunietei izdevās atgūt pasi. Pakistānietim samaksāja par meitenes aviobiļetēm un pase tika atdota. “Devos mājās bez naudas, bet ar lielu pieredzi. Neapgalvoju, ka nekad vairs neizmantotu tādu iespēju. Domāju, ka tā ir viegla iespēja iegūt naudu. Man banka sūtīja pirmstiesas brīdinājumus par neomaksātu kredītu, tāpēc es pat neiedziļinājos, kādas var būt sekas fiktīvai laulībai, man tas šķita diezgan drošs veids, kā izkļūt no parādiem. Man pazīstamas alūksnietes jau bija stājušās fiktīvajās laulībās un nebija nekādu problēmu. Pēc kāzām viņas dzīvoja savu dzīvi, ar vīru nevajadzēja pat satikties. Biju tikai televīzijā dzirdējusi gadījumus, ka šādā veidā var kļūt arī par upuri cilvēku tirdzniecībai, bet manu paziņu pieredze bija pozitīva, tāpēc par to pat neaizdomājos,” stāsta jauniete. Viņa pazīstot četras jaunietes no Alūksnes novada, kuras ir slēgušas fiktīvas laulības ar trešās valsts pilsoņiem Anglijā.

Upuri arī no Alūksnes
2010.gadā biedrība “Patvērums “Drošā māja”” sniedza palīdzību 16 cilvēktirdzniecībā cietušām personām, no kurām 10 cietušas tieši no fiktīvām laulībām. Rīga, Jūrmala, Jelgava, Saldus, Valmieras, Limbažu, Alūksnes, Tukuma, Neretas, Brocēnu novads – tās ir vietas, no kurām nākuši upuri 2010.gadā. Prostitūcijā iesaistītas piecas sievietes, par darba tirdzniecību tika runāts divos gadījumos. Fiktīvo laulību upuru vidējais profils šobrīd ir 23 līdz 28 gadus vecas pilsētnieces, kam ir vidējā vai augstākā izglītība; neprecējušās; ir bērni vai arī kuras atrodas gaidībās. Ārlietu ministrijas informācija liecina, ka 2009.gadā Latvijas pilsones Īrijā bija noslēgušas 257 laulības ar Pakistānas, 80 – ar Indijas, 20 – ar Bangladešas, kā arī ar Nigērijas, Afganistānas, Ēģiptes, Irākas, Sīrijas un citu valstu pilsoņiem. Savukārt 2010.gadā Latvijas pilsones Īrijā bija noslēgušas 143 laulības ar Pakistānas, 37 – ar Indijas, 17 – ar Bangladešas, 11 – ar Nigērijas pilsoņiem.
Pēc biedrības “Patvērums “Drošā māja” apkopotās šīgada statistikas - no janvāra līdz augustam biedrības speciālisti reģistrējuši 140 gadījumus, kad cilvēki vērsušies pēc konsultācijām saistībā ar cilvēktirdzniecību. No tiem 41 reizē informācija sniegta par fiktīvajām laulībām, 11 - par piespiedu darbu, 3 - par seksuālās ekspluatācijas gadījumiem. Skaidrojoša informācija sniegta 85 reizes. Visbiežāk par gadījumiem ziņojusi pati persona – 86 reizes, cita persona vai organizācija – 48 reizes, 6 gadījumos par pārkāpumiem ziņojušas vēstniecības.

Iespēja zvanīt uz uzticības tālruni
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem sniedz pakalpojuma sniedzējs, kas tiesības sniegt pakalpojumu ieguvis, uzvarot Labklājības ministrijas organizētā publiskā iepirkuma konkursā. 2013. un 2014.gadā pakalpojumu sniedz biedrība “Patvērums “Drošā māja””. 2014.gada beigās tiks izsludināts publiskais iepirkums par tiesībām sniegt pakalpojumu 2015. un 2016.gadā. Pakalpojums tiek sniegts pie pakalpojuma sniedzēja vai personas pašvaldībā atkarībā no personas individuālās situācijas.
Ikvienam ir iespēja zvanīt arī uz “Patvēruma “Drošā māja”” uzticības tālruni 28612120, kurš darbojas visu diennakti, kā arī brīvdienās. Uzticības tālruņa dispečeri atzīst, ka visbiežāk cilvēki zvana sakarā ar darba jautājumiem, kurus varētu noskaidrot arī valsts institūcijās, taču cilvēki izvēlas labāk zvanīt uz anonīmo uzticības tālruni. Uz uzticības tālruni var zvanīt arī jebkurā gadījumā, kad rodas aizdomas par cilvēku tirdzniecību vai arī vervēšanu fiktīvajām laulībām.
Alūksnes novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Regīna Kalniņa informē, ka nav bijis tādu gadījumu, kad Alūksnes novada Sociālajā dienestā vērstos kāds, kurš būtu cietis no fiktīvajām laulībām vai cilvēku tirdzniecības, taču aicina šādos gadījumos vērsties pēc palīdzības, ja tā ir nepieciešama. “Ja cilvēks šādā veidā ir cietis, droši var nākt arī pie mums un kopīgi meklēsim risinājumu situācijai,” saka R.Kalniņa.

Uzturēšanās atļauja
anulējama, ja nedzīvo kopā
Eiropas migrācijas tīkla veiktais pētījums 2012.gadā liecina par to, ka ik gadu vidēji 30 procenti no visām izsniegtajām uzturēšanās atļaujām Eiropas Savienības dalībvalstīs izsniegtas saistībā ar ģimenes apvienošanos. Pašlaik visā Eiropas Savienībā tiek konstatēti aizvien vairāk tādi gadījumi, kad trešās valsts pilsoņi, ļaunprātīgi izmantojot tiesības uz ģimenes apvienošanos, pieprasa likumīgas tiesības uzturēties Eiropas Savienībā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumi par atteikumu piešķirt uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz aizdomām par to, ka noslēgtā laulība ir fiktīva, vairumā gadījumu tiek pārsūdzēti tiesā. Savukārt tiesu praksē primāri pieņemts uzskatīt, ka laulība nav uzskatāma par fiktīvu. Lai secinātu, ka laulība ir fiktīva, nepieciešami apstiprināti pierādījumi, tādējādi ievērojot personas tiesības uz ģimenes dzīvi un cilvēktiesības. Tiesa uzskata - lai pilnībā novērtētu, vai laulība ir fiktīva, jāsniedz laulātajiem iespēja īstenot kopdzīvi, piešķirot uzturēšanās atļauju. Lai gan Imigrācijas likums nosaka, ka uzturēšanās atļauja ir anulējama, ja laulātie nedzīvo kopā vai arī tiem nav kopīga mājsaimniecība, kompetentām iestādēm ir grūti pierādīt šo faktu un līdz ar to arī anulēt trešās valsts pilsonim izsniegto uzturēšanās atļauju.
Šobrīd Latvijas normatīvajos aktos nav noteiktas sankcijas personām par fiktīvo laulību organizēšanu vai dalību tajās. Sods ir piemērojams gadījumos, kad līdzās fiktīvo laulību noslēgšanai noziegumā saskatāmas citu noziedzīgu nodarījumu pazīmes, piemēram, cilvēku tirdzniecība. Šobrīd Krimināllikums paredz sodu par apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, savukārt, lai precizētu minētās normas, ir izstrādāts likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Minētais likumprojekts paredz sankcijas arī gadījumos, kad persona ļaunprātīgi ir nodrošinājusi iespēju iegūt likumīgas tiesības uzturēties ne tikai Latvijas Republikā, bet arī citā Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas grupas vecākā inspektore Sintija Virse informē, ka krminālā atbildība var tikt piemērota arī sievietei, kura stājas fiktīvajā laulībā. “Bieži vien sievietes nezina, uz ko parakstās. Viņām piesola naudas summu un apsola, ka ar šo vīrieti nebūs jāiesaistās attiecībās, taču šīs sievietes nenojauš, ka, stājoties šādā laulībā, pastāv cilvēku tirdzniecības risks, kā arī vīrietis, kurš par darījumu samaksājis, var uztvert sievieti kā savu īpašumu. Ir bijuši gadījumi, kad sieviete stājusies fiktīvā laulībā citā valstī, tad atgriezusies un uzsākusi citas attiecības, kurās piedzimis bērns, bet fiktīvajam vīram uz šo bērnu ir tiesības. Fiktīvajām laulībām ir daudz smagu seku, par kurām sākumā pat neiedomājas,” uzsver S.Virse. ◆

Uz kurieni visbiežāk dodas slēgt fiktīvās laulības?
Noslēgto fiktīvo laulību skaita ziņā dominē Īrija un Lielbritānija. Fiktīvo laulību popularitāti šajās valstīs izskaidro vairāki faktori: liberālā pieeja gan laulību reģistrācijai, gan laulības pārbaudei pēc tās noslēgšanas. Šīs valstis ir Eiropas Savienības dalībvalstis, bet nav Šengenas zonas dalībvalstis; tās ir salīdzinoši lielas trešo valstu izcelsmes iedzīvotāju kopienas, kuras nodrošina atbalstu fiktīvajām laulībām, piemēram, vervējot. Šie faktori mijiedarbojas ar to, ka uz šīm valstīm meklējot darba iespējas dodas Latvijas pilsones, kas labprātīgi piekrīt vai arī tiek maldinātas un piespiestas stāties laulībā ar trešās valsts pilsoņiem, tādējādi atvieglojot trešās valsts pilsoņu iekļūšanu Eiropas Savienībā un Šengenas zonā.
Avots: patverums-dm.lv

Šogad Latvijā
Latvijas Republikas Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka informē, ka Bauskas rajona prokuratūras prokurore tiesai nodevusi krimināllietu, kurā apsūdzēts vīrietis par to, ka viņš veica darbības, lai ļaunprātīgi nodrošinātu trešo valstu pilsoņiem iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties citā Eiropas Savienības dalībvalstī, slēdzot fiktīvas laulības. Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētais vīrietis iepazinās ar kādu personu, kura nodarbojas ar fiktīvo laulību organizēšanu ārzemēs un kurš arī piedāvāja iespēju nopelnīt naudu 1422,87 eiro par vienu sievieti, kuru sameklētu un kura piekristu doties uz Lielbritāniju, lai slēgtu fiktīvu laulību ar trešo valstu pilsoņiem. Apsūdzētais satika trīs savas paziņas un vienu izmeklēšanas eksperimenta veicēju, kuras piekrita doties uz Lielbritāniju, lai slēgtu fiktīvas laulības. Viņām tika izskaidrots par apstākļiem, kādos viņām būs jādzīvo, kā arī par to, ka divus mēnešus pēc fiktīvo laulību slēgšanas viņām būs jādzīvo topošā vīra mājā. Par fiktīvo laulību noslēgšanu katrai meitenei tika piedāvāts nopelnīt 1422,87 eiro. Tomēr, ierodoties Lielbritānijā, visas meitenes pārdomāja reģistrēt fiktīvās laulības, lai tādā veidā dotu iespēju trešo valstu pilsoņiem likumīgi iegūt tiesības uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstīs, un atgriezās Latvijā. Savukārt izmeklēšanas eksperimenta veicēju līdz Lielbritānijai aizvest neizdevās, jo nelikumīgās darbības pārtrauca policijas darbinieki. Apsūdzētā persona pie kriminālatbildības saukta pēc Krimināllikuma 285.panta otrās daļas, 15.panta ceturtās daļas. Lieta izskatīšanai nodota Bauskas rajona tiesai.
Avots: Latvijas Republikas Prokuratūras informācija

cilvēku tirdzniecība

Īpaši sieviešu tirdzniecība, pasaulē tiek uzskatīta par otro ienesīgāko kriminālo biznesu pēc narkotiku tirdzniecības. Latvija ir kļuvusi par cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsti. Sociālā atstumtība un ekonomiskā migrācija, meklējot labāku dzīvi turīgākās valstīs, ir galvenie cilvēku tirdzniecību veicinošie faktori. Vairums upuru ir jaunas sievietes, kuras individuāli pircēji, suteneri un cilvēku tirgotāji vervē, transportē, pārdod un izmanto seksuālas ekspluatācijas, piespiedu darba un fiktīvo laulību slēgšanas nolūkos. Sievietes nonāk nekontrolētas vardarbības situācijā, netiek ievērotas viņu cilvēktiesības, tādējādi kļūstot par upuriem jeb preci, kas nes milzu peļņu organizētās noziedzības grupām. Latvijas valstspiederīgie galvenokārt nonāk ekspluatējošos apstākļos Īrijā, Lielbritānijā, Vācijā, Nīderlandē, Grieķijā, Beļģijā, Zviedrijā. Riskam kļūt par cilvēku tirdzniecības upuri galvenokārt pakļautas jaunas sievietes, vientuļās mātes, bezdarbnieki, personas no daudzbērnu un maznodrošinātām ģimenēm, bērnunamiem un sociālās aprūpes iestādēm, personas ar zemu izglītības līmeni un kredītsaistībām.
Arvien biežāk ir sastopami cilvēku tirdzniecības gadījumi, kad cilvēku vervētāji ir upuru paziņas, draugi vai pat ģimenes locekļi, kuri izmanto sev tuvo cilvēku uzticību. Cilvēku tirdzniecībai un cilvēku ievilināšanai ekspluatācijā tiek izmantotas darbā iekārtošanas firmas, sludinājumi internetā un sociālie tīmekļi. Darba piedāvājumi ar labu atalgojumu ir viens no visbiežāk izmantotajiem vervēšanas veidiem. Cilvēkiem tiek piedāvāta iespēja ļoti īsā laikā doties uz ārvalstīm un uzsākt darba attiecības. Arī laulības ir viens no mērķtiecīgas vervēšanas veidiem, kad vervētājs, visbiežāk sociālajos tīmekļos, uzrunā noteiktu personu, izmantojot tās sociālo neaizsargātību. Fiktīvās laulības tiek noslēgtas, lai trešo valstu pilsoņi varētu saņemt Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju, kas dotu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstīs. Fiktīvo laulību rezultātā bieži vien personas tiek ekspluatētas gan piespiedu darbā mājsaimniecībā, gan tiek seksuāli izmantotas.
Avots: www.cilvektirdznieciba.lv

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Fiktīvās laulības – kaķis maisā

Kategorijas