Liek uzplaukt ogu un augļu biznesam

2014. gada 21. novembris 00:00

3295

Sena tautas gudrība vēsta, ka katram cilvēkam ir jāiestāda koks, jānosit čūska un jāizaudzina dēls. Turklāt tas nebūt nav jāsaprot burtiski. Svarīgi ir cīnīties ar slikto sevī un apkārtējā pasaulē, gādāt par attīstību un dzīves turpinājumu, ievērojot dabas likumus. Alsviķietis Kaspars Paegle studē, strādā un spēlē basketbolu, cenšoties būt saskaņā ar sevi un senču dzīves atziņām. Tās viņš apliecina konkursā “Senču aicinājums”, kurā ir viens no 16 finālistiem.
- Mani konkursam pieteica brālis. Es par to nemaz nezināju. Tāpēc bija pārsteigums, kad man piezvanīja un teica, ka ieradīsies iepazīties ar saimniecību. Sākumā nesapratu, kas par lietu. Mums ir bioloģiskā zemnieku saimniecība “Vējiņi”, kurā audzē upenes apmēram divu hektāru platībā, avenes – 0,8 hektāros, ābeles – vienā hektārā, kā arī nedaudz ķiršu. Bija arī zemenes, bet to stādījumi šovasar iznīka.
- Kad zvanīju, lai vienotos par tikšanos, bijāt Jelgavā liellopu audzētāju kuros. Vai tas nozīmē, ka ir iecere attīstīt arī šo nozari?
- Studēju Latvijas Lauksaimniecības universitātē, drīz to absolvēšu, tāpēc ir jādomā par saimniecības attīstību, paplašinot un dažādojot ražošanas nozares. Vasarās, protams, strādāju saimniecībā, kur varu arī iziet prakses. Ogu un ābolu audzēšanā iesaistās visa ģimene. Mamma ir angļu valodas skolotāja Gulbenes novada Lejasciema vidusskolā, viņai arī vasarās ir vairāk brīvā laika. Tēvs strādā SIA “MCD” Alūksnē, bet brālis Valmierā “Sadales tīklos”, taču brīvdienās ir te – mājās. Šovasar ļoti labi bija padevušās avenes. Arī upeņu bija daudz, bet sīkas, tāpēc varēja novākt tikai tonnu, lai gan iepriekš varēja nolasīt divtik. Upenes pārdodam SIA “Very Berry” Gaujienā, bet avenes sākām vest uz bioloģisko produktu veikalu “Zaļā govs” Rīgā. Tur avenes pārdod svaigas, tāpēc tās uzreiz tiek lasītas plastmasas kārbiņās. Tā kā ogu bija daudz, tās piedāvājām arī Alūksnes tirgū.
- Cik ilgi jau audzējat ogas un augļus?
- Pirmās upenes iestādījām 2000.gadā, pēc tam avenes. Tagad domājam, ka platību varētu papildināt ar citu ogu vai augļu stādījumiem. Manuprāt, šī nozare ir perspektīva, lai gan upenes vēl arvien ir nepietiekami novērtētas ogas. Kad izvēlējāmies tās audzēt, bija cerība, ka upenēm būs laba cena. Taču tagad secinām, ka nav vērts.
- Kuras ogas pašam garšo labāk?
- Ēdu visas ogas, īpaši garšo avenes un saldie ķirši, taču kaut ko gatavot no tiem neesmu mēģinājis. Tiesa, man patīk gatavot. Ja būtu brīvi vakari, iespējams, sāktu eksperimentēt. Idejas jau ir.
- Teicāt, ka pievērsīsities liellopu audzēšanai.
- Mums vēl ir daudz neizmantotas zemes, kur varētu ierīkot ganības. Kursos tika skaidrots, ka nav gudri iepirkt uzreiz daudz lopu, jo grūti prognozēt, kā varēs tikt galā. Tāpēc sāksim ar mazumiņu, mācīsimies izprast dzīvniekus un to vajadzības. Bez pieredzes ātri var sabojāt labu ganāmpulku. Lai gan Latvijā nav pieprasījuma pēc noteiktas šķirnes liellopu gaļas, ir rūpīgi jāpārdomā izvēle. Vairāk iecienīta ir Šerolē liellopu gaļa, kas ir maiga. Latvijā ir apmēram 11 000 šīs šķirnes liellopu, bet Herefordas – tikai apmēram 4000. Domājam sākt ar pāris Šerolē un pāris Herefordas liellopiem, kuri nav tik prasīgi. Gaļas lopiem nav vajadzīgas tādas fermas kā piena govīm. Tomēr kāda novietne, protams, ir nepieciešama. Iecerēts pārveidot veco govju fermu.
- Cik lielā mērā noderēs Tehniskajā fakultātē iegūtās zināšanas?
- Noteikti noderēs! To apliecina gan līdzšinējā pieredze, gan tas, ka lauksaimniecībā arvien samazinās roku darbs. Visur tiek izmantota tehnika, tāpat iespējams, ka kāda procesa atvieglošanai vajadzēs pašam izdomāt un ieviest mehanizāciju. Piemēram, ķiršus ir ļoti grūti nolasīt no augstākajiem zariem. Izmantoju traktoru, bet droši vien vajadzētu īpašu pacēlāju. Lai pabeigtu studijas, vēl ir jāuzraksta un jāaizstāv bakalaura darbs. Tieši pēdējos studiju gados var apgūt vairāk praktisku lietu, bet pirmajos kursos, manuprāt, par daudz bija teorijas, turklāt arī nevajadzīgas atkārtošanas. Uzskatu, ka programmu varēja mācīt koncentrētāk, lieki netērējot laiku. Tad studijām pietiktu ar trim gadiem. Tiesa, ir arī savs labums – lekcijas varu viegli apvienot ar basketbola treniņiem un sacensībām.
- Vai izvēlē apgūt lauksaimniecības specialitātes un strādāt laukos izpaužas senču aicinājums?
- Lai gan mācījos Alūksnes Valsts ģimnāzijā un nodarbojos ar basketbolu pilsētās, man vienmēr ir gribējies atgriezties laukos. Tur es jūtos labi, daudz mierīgāk, nav stresa un varu vairāk paļauties uz sevi. Pilsētā ir daudz faktoru, kuri nelabvēlīgi ietekmē. Var jau būt, ka lauku dzīves izjūta manī ir veidojusies bērnībā, kad ganīju govi vecmāmiņai. 2015.gada 10.janvārī būs konkursa “Senču aicinājums” noslēgums un balle, kurā paziņos uzvarētāju. Man nav ne jausmas, kāds būs vērtējums. 2.septembrī “Vējiņos” bija ieradusies vērtēšanas komisija, kurai vajadzēja visu parādīt un izstāstīt, tā mani ir iekļāvusi starp finālistiem. Nevarētu teikt, ka man patīk konkursi. Gribētos izveidot tādu saimniecību, lai tiešām ir, ko rādīt, un tad varbūt... Līdz šim nevienā konkursā nebiju piedalījies.
- Kas būtu vajadzīgs, lai varētu attīstīt saimniecību?
- Tādas iespējas dod projekti, ja tie saņem finansiālu atbalstu. Līdz šim esam ieguldījuši tikai savus līdzekļus. Domāju, ka pirmos gadus pēc universitātes beigšanas būs jāatrod darbs, jo saimniecībā vēl nebūs lielu ienākumu. Kopā ar mammu bijām uz izstādi Vācijā, kurā varēja iepazīties ar ogu un augļu audzēšanu, kā arī ar šīs nozares produktiem. Izstāde bija tik liela, ka divās dienās nevarējām visu aplūkot. Turklāt brīvi varēja baudīt augļus un ogas.
- Pastāstiet par basketbolu, kas acīmredzot ir tava sirdslieta!
- Basketbolu es spēlēju jau kopš 4.klases. Lai gan man patīk vairāki sporta veidi, basketbolā esmu sasniedzis vairāk: varbūt tāpēc, ka esmu gara auguma, man basketbols labi padodas. Tagad esmu Gulbenes “Buku” spēlētājs. Pagājušajā gadā, kad notika Egila Čakara kausa izcīņas spēles, es biju Alūksnes komandas “Stasis” dalībnieks. Pēc tam “Buku” treneris man piedāvāja sākt trenēties Gulbenē. Piekritu, jo Jelgavas komanda, kurā spēlēju studiju laikā, nebija devusi nekādu ziņu. Tiesa, atšķirība ir, jo Jelgavā bija pirmās līgas komanda, bet “Buki” ir otrajā līgā. Tomēr esmu apmierināts, jo šajā sastāvā manai spēlei laukumā ir lielāka nozīme. Esmu centra spēlētājs, turklāt viens no vecākajiem, tāpēc varu dot padomu citiem.
- Kas ir jūsu stiprās puses basketbolā?
- Protams, gadās visādi, bet man padodas viss. Būtu vēl labāks spēlētājs, ja man būtu lielāka masa. Ne tikai basketbola spēle, bet jebkurš sporta veids ietekmē raksturu, attīsta morālo noturību, mērķtiecību un cīņas sparu. Varu visas emocijas izlikt spēles laukumā, tāpēc ārpus tā esmu mierīgāks.
- Citu vaļasprieku nav?
- Basketbols aizņem visu brīvo laiku. Tiesa, reizēm domāju, ka gribētos baudīt mākslu – apmeklēt teātri vai koncertu. Ļoti daudz esmu skatījies videofilmas. Gribētu noskatīties visas vecās latviešu filmas. ◆

Fakti

◆ Zemnieku saeimas, Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes un žurnāla “Agro Tops” rīkotajā konkursā “Senču aicinājums 2014” bija pieteikti 33 jaunie lauksaimnieki no visas Latvijas. No Vidzemes konkursa finālā ir izvirzīts Kaspars Paegle un vēl 5 jaunie lauksaimnieki.
◆ Saņemtajos pieteikumos ir vērojama jauna tendence – pieteiktie jaunieši nodarbojas ar dārzeņu, ogu un puķu audzēšanu, saražotās produkcijas pārstrādi un pārdošanu.
◆ Uzvarētājiem tiks pasniegta tēlnieka Paula Jaunzema darinātā balva un apmaksāts trīs dienu brauciens divām personām ar piedalīšanos vienā no vadošajām Eiropas lauksaimniecības izstādēm, gadatirgiem vai pasākumiem.
◆ Visiem 16 konkursa otrās kārtas dalībniekiem paredzētas veicināšanas balvas – piedalīšanās divu dienu Jauno līderu personīgās un profesionālās izaugsmes apmācībās. Paredzētas arī simpātiju balvas no konkursa atbalstītājiem.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Liek uzplaukt ogu un augļu biznesam

Kategorijas