Krākšanu nedrīkst atstāt bez ievērības

2014. gada 21. novembris 00:00

Latvijas Endokrinologu asociācijas veiktajā pētījumā par krākšanu noskaidrots, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju mēdz miegā krākt. Tā ir dabiska parādība, kas izraisa troksni un rodas, kad nobloķējas augšējie elpceļi, cilvēks nevar paelpot, jo gaisa piekļuves ceļi plaušām ir sašaurināti. “Tā traucē ne tikai krācēja tuviniekiem, bet atstāj sekas uz paša krācēja pašsajūtu un veselību, arī dzīvību,” brīdina miega speciāliste Dace Zemīte.

Nedusmoties, bet ieklausīties
Mediķi aicina nedusmoties uz saviem tuviniekiem, bet tā vietā ieklausīties viņu krākšanā, izvērtējot intensīvu krākšanu kā iespējamas saslimšanas simptomu.
Anesteziologs un miega slimību konsultants Juris Svaža īpaši iesaka apkārtējiem cilvēkiem novērot krācēju uzvedību miega laikā: jānovēro notikumi nakts laikā – vai parādās izteikta krākšana, pauzes elpošanā, kā arī novērojams nemierīgs miegs; dienas laikā – vai cilvēks jūtas izteikti miegains un noguris; klīniskās pazīmes – izteikts liekais svars, hipertonija jeb paaugstināts asinsspiediens, palielināts kakla apkārtmērs. Ja to nedara tuvākie cilvēki, uz mājām var izsaukt arī miega konsultantu, kurš veiks nepieciešamo diagnostiku. “Slimnīcā to izdarīt ir sarežģītāk, jo cilvēks pieradis gulēt savā gultā, bet iestādē viņš var arī negulēt visu nakti,” saka D. Zemīte.
Ja kāda no iepriekš minētajām pazīmēm apstiprinās, tas liecina, ka krākšana ir nopietns simptoms un brīdinājums elpas un skābekļa trūkuma izraisītajām blakusparādībām. “Krākšanas radītais troksnis traucē apkārtējiem, taču pašam krācējam šis saslimšanas simptoms ar laiku sāks traucēt miegainības dienā, neizgulēšanās sajūtas un galvassāpju dēļ. Krākšana var būt simptoms dažādām sirds problēmām, aritmijai,” skaidro D. Zemīte. Tas palielina risku pēkšņajiem infarktiem, smakšanai, kas var miegā novest līdz pēkšņās nāves sindromam.
Tāpat skābekļa trūkuma dēļ krākšanas laikā tiek traucēta apasiņotība orgāniem. “Īpaši vīriešiem šis temats kļūst aktuāls, un viņi uztraucas par savu krākšanu tad, kad uzzina, ka tā var izraisīt impotenci,” teic D. Zemīte. Tāpat krākšanas radītais nepilnvērtīgais miegs ir vainīgs pie cukura diabēta saasināšanās, rada aptaukošanos. “Krākšanas un skābekļa trūkuma ietekmē neizstrādājas hormons, kas palīdz cilvēkam tievēt. Ir arī tāds teiciens, ka cilvēks tievē naktī un kad viņš labi guļ,” teic miega speciāliste.

Tablešu nav
“Krākšanu parasti novēro vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, bet sievietēm – ap 60 līdz 65 gadiem, kad ir sākusies menopauze,” stāsta miega konsultante. “Visbiežāk man kā miega speciālistei zvana krācēju sievas, kuras meklē palīdzību,” novērojusi D. Zemīte. Pirmais, kas parasti speciālistei jāsaka – tablešu šai kaitei nav!
“Reti, bet arī bērniem novēro krākšanu, kas ir saistīta ar kakla, deguna un mutes problēmām – visbiežāk tie ir polipi jeb audu izaugumi. Krākšana var arī rasties traumu rezultātā, piemēram, bijis lauzts deguns, tā starpsiena ir šķība. Labākais risinājums gan izaugumu, gan traumu gadījumā ir iet pie LOR speciālista, kurš nepieciešamības gadījumā veic ķirurģisku operāciju, un krākšana pāriet,” uz vienu no ārstēšanas metodēm norāda D. Zemīte. Vairākos gadījumos arī regulārie krācēji var doties pie LOR, kurš ar operācijas palīdzību veiks elpceļu paplašināšanu, lai nerastos gaisa aizture.
D. Zemīte arī novērojusi no pacientu stāstiem, ka krākšanas novēršanai kā efektīvs risinājums ir arī kaitīgo ieradumu – alkohola lietošanas un smēķēšanas – atmešana. “Krākšana visbiežāk tiek novērota cilvēkiem, kuri mēdz gulēt uz muguras. Lai izvairītos no muguras guļas, naktskreklā vai pidžamā, ja tāda tiek lietota, uz muguras kabatiņā iešuj cietu, nelielu priekšmetu, piemēram, bumbiņu. Gribot negribot, krācējam jāpagriežas uz sāniem,” smaidot saka D. Zemīte.
Un, protams, jāievēro miega higiēna – pareizā laikā jāiet gulēt, vēdinātās telpās, ja krākšana ir novērota regulāri – gulta jānovieto tā, lai būtu nedaudz pacelts galvgalis.
“Protams, kā miega speciāliste pacientiem iesaku lietot speciālu aparātu, kura darbošanās princips ir pretējs putekļu sūcējam. Proti, tas caur speciāli masku pūš iekšā elpceļos gaisu, taisot tos vaļā un tādējādi atvieglojot elpošanu. Tas jālieto regulāri katru nakti vismaz četras stundas, lai panāktu vēlamo efektu,” vēl vienu ārstēšanas metodi uzskaita D. Zemīte. “Taču, kad nosaucu cenu, daudzi saprot, ka nevar to atļauties. Aparāts, kas jālieto visa mūža garumā, jo krākšanu līdz galam izārstēt nevar, maksā vidēji 700 eiro.”

Jāmeklē palīdzība
Tā kā krākšana var būt bīstama cilvēka veselībai un dzīvībai, D. Zemīte kā obligāto šā traucējošā faktora novēršanas pasākumu min mediķu palīdzības meklēšanu. “Krākšana noteikti ir liela un nopietna problēma,” viņa uzsver. Tikai 14 procenti iedzīvotāju, kuri piedalījušies pētījumā, ir informēti, par kādu slimību varētu liecināt izteikta krākšana.
“Krākšanas dēļ miegā var apstāties elpošana – un tas ir jāpamana, citādi cilvēks noslāps. Apkārtējiem cilvēkiem ir jābūt saprotošiem, ka krācējam nav kvalitatīva miega un līdz ar to viņš nav izgulējies,” uzsver D. Zemīte. Tajā pašā laikā mediķe min, ka, piemēram, Lielbritānijā krākšanas dēļ netiek izsniegtas autovadītāja tiesības, ja nav apliecinājuma tam, ka šis cilvēks to ārstē. “Krācējam neizgulēšanās dēļ pastāv risks iemigt pie stūres,” skaidro miega konsultante. Pie viņas gada laikā ārstējas līdz desmit pacientiem.
Tāpat mediķi uzsver: tikai retais iedzīvotājs zina, ka intensīvu krākšanu var uzskatīt par vienu no simptomiem retajai un grūti diagnosticējamajai akromegālijai – hroniskai un progresējošai slimībai, kam raksturīga pastiprināta augšanas hormona veidošanās, izraisot neproporcionālu skeleta, iekšējo orgānu un audu augšanu, kā arī citus traucējumus. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Krākšanu nedrīkst atstāt bez ievērības

Kategorijas