Gatavo sukādes un kaltē bekas

2014. gada 21. novembris 00:00

1030

Līga Vīksna

Alūksnietei Baibai Dzelzskalējai-Kalējai ir veselīga nodarbe – gatavot sukādes. Viņa uzsver - žāvēšana ir lielisks veids, kā vēl citādāk bez ierastajiem ievārījumiem, kompotiem un konserviem ziemai saglabāt to, kas izaudzis pašu dārzā, un pavadīt laiku kopā ar ģimeni.
Pēc profesijas Baiba ir sākumskolas skolotāja, agrāk strādājusi Trapenes pamatskolā. Šobrīd savā profesijā nestrādā, lai gan pieteikusi savu kandidatūru vairākām Alūksnē izsludinātajām vakancēm šajā nozarē, bet līdz šim – neveiksmīgi. Šobrīd B.Dzelzskalēja-Kalēja ir brīvprātīgā Alūksnes un Apes novada fondā.

Ir jāpārstrādā ziemai
„Sukāžu gatavošana mums nav nekas nopietns un lielos apmēros, bet veids, kā lietderīgi izmantot dārzā izaugušo. Ļoti gribējās nopirkt augļu un dārzeņu žāvētāju, bet tētim tuvojās vārdadiena un radās iecere uzdāvināt žāvētāju viņam. Mammai un tētim Trapenē ir liels dārzs, kurā katru gadu ir bagātīga raža – viss, kas dārzā izaudzis, kaut kādā veidā ir jāpārstrādā ziemai. Tas notiek saldējot, vārot ievārījumus, gatavojot kompotus, konservus, bet nu – arī žāvējot. Kad aizbraucu pie mammas un tēta uz Trapeni, gribas darīt kaut ko kopīgi. Produktu gatavošana žāvēšanai ir tam ļoti piemērota – visi sēž ap galdu, kaut ko mizo un griež, risina savstarpējas sarunas: es, bērni, mamma un tētis,” stāsta Baiba. Baibas vīrs ir tālbraucējs, tādēļ gatavošanas procesā iesaistās pastarpināti, bet braucienos labprāt ņem līdzi mājās gatavotos kārumus.

Sāk ar kabaču un ķirbju
sukādēm
B.Dzelzskalēja-Kalēja atklāj, ka sukādes tiek gatavotas otro gadu. Ņemot pa vienai vien paciņai, kas katra skaisti noformēta, Baiba stāsta, ka ir kaltētas bekas, pīlādži, rabarberi, aronijas, zemenes, bumbieri un cidonijas, arī kabaču un ķirbju sukādes.
„Sākām ar kabaču un ķirbju sukādēm, jo internetā izlasīju recepti. Kabaču un ķirbju sukādes ir izdevīgi gatavot, jo tā var lietderīgi izmantot visu lielo dārzeni un ogu. Pirmajā gadā nokavējām rabarberu ražu, bet šogad mums ir rabarberu sukādes. Daudziem šķiet, ka rabarbers ir necils augs, iestādīts kaut kur dārza stūrītī un nekad netiek viss izlietots, bet no rabarbera var iegūt ļoti garšīgu sīrupu un sukādes! Šogad bija ļoti daudz pīlādžu. Tiem ir sūra garša un šķiet, kas gan tur par sukādēm var sanākt? Bet izdevās lieliski! Turklāt no pīlādžiem ieguvām ļoti garšīgu sīrupu. Gatavot sukādes ir izdevīgi, jo to ražošanas procesā tiek iegūts arī sīrups. Mēģinājām gatavot arī burkānu un ābolu sukādes, bet tās man negaršoja. Arī ķiplokus kaltējām, bet ieguvums bija niecīgs,” pieredzē dalās Baiba.

Ļoti patīk sēņot
Tā kā šogad bija ļoti ražīgs sēņu gads, pirmo reizi žāvētājā kaltēja arī bekas. „Man ļoti patīk sēņot! Sēnes konservējām, bet to bija tik daudz, ka nolēmām arī izkaltēt. Kaltēšanas gaitā bekām nekādas garšvielas netika pievienotas. tiesa, kaltējot tās ļoti sarāvās un vizuālais izskats nav īpaši pievilcīgs – iespējams, kaut kas žāvējot ir jādara citādāk. No kaltētām bekām var pagatavot lielisku mērci, pievienot zupām – kaltētās bekas apleju ar karstu ūdeni un paturu, līdz tās kļūst mīkstas, un tad var gatavot. Tām ir izteikti brīnišķīgs aromāts! Tiesa, kaltētā veidā tām aromāts ir specifisks,” saka Baiba.

Darbietilpīgs process
B.Dzelzskalēja-Kalēja piekrīt, ka sukāžu gatavošana ir darbietilpīgs process – vispirms viss jāsamizo, jāsagriež. Tad gatavo produkciju uz diennakti vai nedaudz ilgāk ievieto saldētavā, lai veicinātu sulas izdalīšanos un labāk iesūktos cukurs. Pēc tam žāvē, kam nepieciešams elektroenerģijas patēriņš, un tad ierauga apjoma ziņā nelielo rezultātu. „Pēc saldēšanas uzber cukuru, lai izdalās sīrups, nokāš sīrupu un uz diennakti liek žāvētājā. Piemēram, kabačiem pievienoju arī ingveru, citrona sulu, lai kabaču sukādes nebūtu tik bezgaršīgas. Pīlādžiem, cidonijām, rabarberiem tiek pievienots tikai cukurs. Zemeņu ogas pirms žāvēšanas pārgriežam uz pusēm,” saka Baiba. Viņa novērojusi, ka bekām, atšķirībā no cepurītēm, ļoti labi izžuva kātiņi.

Zemeņu sukāžu krājumi jau tuvojas beigām
Baiba atzīst, ka sukādes ir lielisks veids, kā īsināt laiku garajos rudens un ziemas vakaros, tostarp pie televīzijas ekrāniem, kad reizēm gribas panašķoties, vērojot iemīļotās pārraides. „Bērniem negaršo pīlādžu un aroniju sukādes, toties zemeņu sukāžu krājumi jau tuvojas beigām. Man vislabāk garšo bumbieru un rabarberu sukādes. Agrāk vecmāmiņas uz mūrīša kaltēja ābolus – šodien ir cita izvēle un āboli šādi vairs netiek gatavoti, jo tiem nav īsti pielietojuma,” atklāj B.Dzelzskalēja-Kalēja.
Ģimenē gatavotās sukādes lieto pašu patēriņam un dāvina draugiem, radiem, kuri par šādu veselīgu un vērtīgu dāvanu ir ļoti priecīgi. Kad Alūksnes novada vidusskolā pērn un šoruden notika Mārtiņdienas gadatirgus, Baibas meita Emīlija piedāvāja sukādes – īsā laikā tās pazuda interesentu rokās, un drīz vien Baiba no meitas saņēma telefona zvanu: „Mammu, atved vēl!” Bet papildinājums nesekoja. „Tiesa, kaltētās bekas viņa tā arī bija noglabājusi zem galda specifiskā aromāta dēļ,” smaidot saka Baiba. ◆

FAKTI

◆ Augļi, ogas un dārzeņi, kas atbilstoši tehnoloģijai svaigi izturēti sīrupā un tad kaltēti speciālās iekārtās, tiek dēvēti par žāvētiem augļiem, bet pareizs to nosaukums ir sukādes. Izcils, garšīgs un, galvenais, veselīgs našķis, ko iesaka lietot kā enerģētisku kārumu gan ikdienā, gan svētkos. Tā ir pareiza alternatīva tiem, kuriem garšo saldumi, bet rūp arī veselība. Sukādes ir lieliskas konditorejas izstrādājumos, tā ir laba piedeva jogurtiem, brokastu pārslām vai iecienītiem desertiem. Sukādes var pagatavot no daudziem augļiem un arī dārzeņiem.
◆ Gardas, viegli saldskābas sukādes top no rabarberiem. To sastāvs ir daudzveidīgs: daudz askorbīnskābes, A, E, C (14-20 mg/%), P (līdz 80 mg/%) un daži B grupas vitamīni, rutīns, nātrijs, kālijs, magnijs, dzelzs, jods, organiskās skābes, pektīni, cukuri, miecvielas, flavonoīdi un daudz cita. Kāti ir bagāti ar organiskajām skābēm (ābolskābe – 1,58-2,6%, citronskābe, dzintarskābe, skābeņskābe). Tautas medicīnā svaigus rabarberus izmantoja kā spēcinošu, temperatūru pazeminošu, dažādus šķidrus izdalījumus un asinsradi veicinošu līdzekli. Kopš sirmas senatnes rabarberu kātus un sulu lietoja, lai ārstētu aknu, kuņģa un barības trakta kaites.
◆ Gatavojot pīlādžu sukādes, ir trīs metodes, kā atbrīvoties no pīlādžu rūgtuma: ieliekot tos uz nakti saldētavā, novācot pēc salnām vai divas dienas mērcējot ūdenī, to pāris reižu apmainot.
◆ Cidonija pazīstama arī kā ziemeļu citrons, kas ir nepārspēts C vitamīna avots ar izteiktu aromātisku garšu. Cidonijās C vitamīna ir četras reizes vairāk nekā ābolos. Bez tā vēl arī pektīnvielas, skābes un minerālvielas, A provitamīns, B1, B2, E, PP vitamīni, cukurs, organiskās skābes (ābolskābe, citronskābe), kālijs, kalcijs, magnijs, fosfors, nātrijs, dzelzs, miecvielas un fruktoze. 100 g augļos ir 1,5-5 g pektīnvielas.
◆ Augļi labvēlīgi iedarbojas uz psihi, uzmundrina, uzlabo garastāvokli, mazina galvassāpes, stiprina sirdi, aknas, kuņģi, pastiprina apetīti, novērš nepatīkamu mutes aromātu.
Avots: www.termorelax.com

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Gatavo sukādes un kaltē bekas

Kategorijas