Jo ilgāk turēts – jo labāks!

2014. gada 28. novembris 00:00

Anna un Jānis Soki no Mārkalnes mājas vīnu un liķieru gatavošanai pievērsušies jau vairākus gadu desmitus. Šajā laikā receptūra pieslīpēta, starp radiem un draugiem Soku vīni ir ļoti iecienīti.

Ielikuši raudzēties 50 litrus
“Mājas vīnus gatavojam jau 30 gadus. Padomju laikos mājas apstākļos to darīja daudzi. Pirmais mums bija meža aveņu vīns, upeņu vīns un jauktu ogu vīns. Šogad, tāpat kā pērn, esam ielikuši raudzēties 50 litrus. Izspiedām ābolu sulu, aptuveni 10 litrus, pielējām upeņu sulu, pievienojām aroniju un pīlādžu ogas, sešus kilogramus cukura un vīna ieraugu. Mēnesi noturējām, nosūcām, pievienojām vēl sešus kilogramus cukura un atkal nolikām raudzēties – tagad vismaz gadu neaiztiksim. Pērn likām brūklenes ar āboliem un aronijām,” stāsta A. un J.Soki.
Jo vecāks vīns, jo labāks – to atzīst arī Soki. Saviem vīniem viņi ļauj nostāvēties kā minimums gadu un tikai tad nogaršo. Visaromātiskākais esot aveņu vīns, arī ķiršu un upeņu. A.Soka jau daudzus gadus gatavo arī aromātiskus liķierus. “Pērn bija plūmju un ķiršu liķieris. Šogad – nekā, jo šo ogu dārzā nebija. Šogad ieliku cidoniju liķieri. Liķieri noturam ilgāk nekā vīnu – vismaz pusotru gadu, jo tad tas ir labāks. Gatavojot ķiršu vīnu vai liķieri, nedrīkst likt ogas ar kauliņiem, jo tad izdalās zilskābe. Kaut kad gribu pamēģināt gatavot bērzu sulu vīnu, bet nelielā apjomā, jo tas neesot garšas kārpiņām īpaši tīkams,” saka A.Soka.

Gatavoja arī degvīnu
Savulaik J.Soks no graudiem, āboliem gatavoja arī degvīnu. “Vienā gadā dzinu arī medus degvīnu – sanāca tāds ar propolisa garšu. Savulaik noskatījos, ka krieviem ir ciedru riekstu degvīns. Es arī izdzinu savu degvīnu, divreiz atindēju ar bērza oglēm, samalu un pievienoju ciedru riekstus – tos man veda no Urāliem, vēlāk arī Alūksnē veikalā tos varēja nopirkt. Noturējām pusotru gadu, citreiz pat četrus gadus – bija labs!” atceras Jānis. Viņš smaidot saka, ka viskijs tā pati kandža vien esot, tikai noturēta ozolkoka mucā. “Esmu darījis tā, ka savam izdzītajam degvīnam pievienoju ozola zara gabaliņus – tā ir mana ozolkoka muca, piešķirot degvīnam brūnganu nokrāsu un raksturīgo garšu,” viņš saka. J.Soks ir brūvējis arī miežu alu no iesala pēc sievas tēva receptes – tagad gan alu vairs pats nebrūvējot. Sokiem ir arī vairākas grāmatas par vīnu, liķieru un degvīnu gatavošanu mājas apstākļos. No Annas un Jāņa vīnu gatavošanu pārņēmuši arī vairāki radinieki – Jāņa krustmeita, Annas māsa.
Ikdienā J.Soks strādā par autobusa šoferi un ceļu uzraugu Mārkalnes pagasta pārvaldē. Viņš ir arī mednieks un 29 gadus mednieku kluba “Mārkalne” vadītājs. Abi ar sievu mājās gatavo ļoti garšīgus gaļas konservus no medījumu gaļas. Medījumu gaļa pārstrādei tiek nogādāta arī Rēzeknes gaļas kombinātā, lai pēc tam to patērētu pašu vajadzībām. Savukārt A.Soka aktīvi iesaistījusies Mārkalnes pagasta pensionāru padomē, kur ir atbildīgā par kultūras norisēm. J.Soka lepnums ir darbnīca, kur gatavo bišu stropus. Projektā iegādātas arī vairākas iekārtas, kas atvieglo stropu detaļu izgatavošanas procesu. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Jo ilgāk turēts – jo labāks!

Kategorijas