“Alūksnes namu” pārmaiņas pret negatīvo reputāciju

2014. gada 28. novembris 00:00

2919

Līga Vīksna

Ir aizritējis pusgads, kopš Alūksnes novada pašvaldības uzņēmumā SIA “Alūksnes nami” par valdes locekli kļuva Armands Musts. Viņš atzīst, ka iedzīvotājos ir liela neticība “Alūksnes namiem” daudzu nekvalitatīvi un bezatbildīgi veiktu darbu dēļ, kas veidojusies gadiem – ar pa priekšu ejošu sliktu reputāciju nākas saskarties ik dienu. Tomēr viņa mērķis ir to atspēkot ar pozitīviem darbiem un izveidot “Alūksnes namus” kā profesionālu servisa uzņēmumu nekustamā īpašuma nozarē.
A.Musts vērtē, ka aizvadītais pusgads jaunajā amatā aizritējis darbīgi un radoši, sakārtojot uzņēmuma iekšējo darbības struktūru, lai varētu racionāli un kvalitatīvi strādāt. Šobrīd „Alūksnes namos” vairs neesot neviena darbinieka administrācijā un pakalpojumu jomā, kurš var sēdēt, neko nedarot, un par to saņemt algu. “Jau kopš pirmās dienas savā amatā rosinu viņus atcerēties, kurš maksā algu – tie ir iedzīvotāji jeb nodokļu maksātāji,” saka A.Musts. Viņš uzskata, ka pusgada laikā ar vienu otas triepienu nevar izmainīt „Alūksnes namu” negatīvo auru, kas uzņēmumam veidojusies daudzu gadu laikā, tomēr pieļauj, ka daļa sabiedrības jau izjūt pārmaiņas. „Komunicēju pats ar iedzīvotājiem, to dara darbinieki. Piekrītu – komunikācija varētu būt ausij tīkamāka, ja tiek risināta kāda problēma, bet jārēķinās, ka ne vienmēr šī komunikācija noved pie ideālā problēmas risinājuma. Tam ir gan objektīvi, gan subjektīvi iemesli, kas galvenokārt saistās ar finansēm. Ir arī sabiedrības daļa, kas neatkarīgi no tā, kas notiks „Alūksnes namos”, to visu uztvers kritiski vai noliedzoši. Darbības lauks uzņēmumam ir ļoti plašs, un darbiniekiem jāstrādā ļoti atbildīgi,” vērtē A.Musts.

Uzlabo komunikāciju
Īsi pēc stāšanās amatā maijā A.Musts izdeva rīkojumu, ka „Alūksnes namos” notiek reorganizācija – gan strukturāla, gan saimnieciska. „Lai izpildītu uzņēmuma mērķus, vajadzīga stabila un profesionāla komanda, ko cenšos veidot, lai pakalpojumus varētu sniegt mēs paši, nevis pērkot no malas. Darbiniekiem jābūt universāliem, sevī akumulējot trīs četrus darbības virzienus, lai nebūtu jāalgo liels administratīvais aparāts. Katru dienu tiek pievērsta uzmanība tam, kādā tonī viņi komunicē ar iedzīvotājiem. Protams, ir gadījumi, kad laipnais tonis pazūd – īpaši tad, ja saruna ir ar kādu īpaši satrauktu iedzīvotāju. Darbiniekiem vajag stiprus nervus, bet – pašu vaina vien tā ir, jo vēl joprojām līdzi velkas „Alūksnes namu” iepriekšējo negatīvo darbu “aste”. Joprojām ir daudz neskaidru jautājumu par “Alūksnes namu” iepriekšējo darbību. Vēl joprojām katru nedēļu mums no skapja izkrīt kāds skeletiņš un nodod sveicienus no iepriekšējiem laikiem,” saka A.Musts.

Divi jauni darbinieki
Maijā „Alūksnes namu” administrācijā bija 11 darbinieki, šobrīd – 9, no tiem 2 jauni. Darba attiecības vēl nav pārtrauktas ar līdzšinējo juristi Leontīni Miķelsoni - sākoties reorganizācijai, viņai ir pārejoša darbnespējas lapa. Bijušais darbu vadītājs Mareks Birznieks oktobra beigās pameta savu amatu personīgu motīvu vadīts pēc paša vēlēšanās. Ir likvidēts datorspeciālista amats – šo pakalpojumu tagad uzņēmums pērk kā ārpakalpojumu no speciālista, kurš ir reģistrējis saimniecisko darbību.
Šovasar jauna vakance tika izsludināta projektu vadītājam – šajā amatā tika pieņemts alūksnietis Jānis Cīmiņš. A.Musts uzsver, ka projektu vadītājs uzņēmumā bija nepieciešams, viņa darbam jau esot rezultāti. Rudenī izsludināja vakanci papildus vienam juristam, šajā amatā pieņemot alūksnieti Ivetu Zaķi. Uz abām vakancēm bija izsludināta pretendentu pieteikšanās, kopumā bija 12 pretendenti. A.Musts norāda – abu šo darbinieku amatu aprakstā ir vēl daudz citu amata pienākumu, piemēram, projektu vadītājam ir arī nekustamā īpašuma speciālista funkcijas, analītiskā darba veikšana. Nesen izsludināja konkursu būvinženiera amatam – pretendenti, kuri atbilstu izvirzītajām prasībām, nepieteicās, tādēļ šā speciālista meklēšana uz laiku atlikta.
“Šobrīd mums ir sertificēts darbu vadītājs Anatolijs Kuzņecovs. Darba apjoms ir liels – meklēsim! Domājam arī par enerģētiķa amatu, lai iedzīvotājiem no nākamā rudens piedāvātu speciālista pakalpojumus, kurš veic daudzdzīvokļu māju siltummezglu, iekšējās ūdenssaimniecības apsaimniekošanu. Šobrīd uzņēmumā strādā divas juristes, abas ir maksimāli noslogotas, jo darba ir ļoti daudz, ir ikdienas darbs un iepriekš nepadarītie darbi. Ir ilgstoši neatgūtie parādi, neizpildītie tiesu lēmumi, nenoslēgtie līgumi, darbs ar iepirkumiem. Jāveic jaunu līgumu izstrāde un izpilde, jānodrošina personāla vadība, jāatbild par lietvedību. Pusgada laikā atgūta nauda no ilgstošiem parādniekiem - 44 000 eiro. Atgūtā nauda nepaliek “Alūksnes namiem”, bet tiek pārskaitīta tiešajam pakalpojuma sniedzējam - “Rūpei”, “Simonei”, ‘’Latvijas propāna gāzei”. „Alūksnes namu” kolektīvs sāk veidoties par vienotu komandu, kas saprot, ka strādā iedzīvotājiem, neskaitot savas darba stundas; komandu, kas ir pietiekami profesionāla, lai strādātu ilgtermiņā. Tas ir visu kopīgs darbs, ko veicam,” saka A.Musts.

Lielākais uzkrājums un
parāds
Iedzīvotāji bieži pārmet, ka “Alūksnes nami” izsaimnieko viņu maksāto naudu. Šobrīd no Alūksnes pilsētā apsaimniekotajiem 103 077 kvadrātmetriem mēnesī uzņēmuma administratīvajām izmaksām, tostarp darba algām, tērē aptuveni 8431 eiro (0,081 eiro par kvadrātmetru). Savukārt Alūksnes novada pagastos “Alūksnes namu” apsaimniekojamā platība ir 9845 kvadrātmetri, no kuras mēnesī administratīvajām izmaksām paredzēti 560 eiro (0,0569 eiro par kvadrātmetru). Līdz ar to apsaimniekošanas nauda veido mazāko daļu administratīvo izmaksu, jo klāt nāk starpniecības maksājums no “Rūpes”, “Simones”, “Latvijas propāna gāzes” un ieņēmumi no “Alūksnes namu” sniegtajiem ārpakalpojumiem. “Iedzīvotājiem ir uzskats, ka vasarā maksāto avansu par siltumenerģiju „Alūksnes nami” izmanto kā apgrozāmos līdzekļus, bet tā nav – šis maksājums uzreiz katru mēnesi tiek pārskaitīts „Simonei”. Mēs ar „Simoni” par siltumenerģiju esam norēķinājušies 96,05 procentu apmērā,” saka A.Musts.
Uz 2014.gada janvāri iedzīvotāju parāds “Alūksnes namiem” par komunālajiem pakalpojumiem bija 448 409 eiro, bet uz 1.novembri ir 421 393 eiro par apsaimniekošanu, īri, siltumenerģiju, ūdeni, kanalizāciju, atkritumiem Alūksnē un pagastos, par gāzi Alūksnē. “Uz novembri par 56 691,84 eiro samazinājies iedzīvotāju parāds par siltumenerģiju, bet tas ir tādēļ, ka iedzīvotāji vasarā nomaksā ziemā iekrāto parādu,” saka A.Musts.
To, cik liels šobrīd “Alūksnes namos” ir daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas maksas uzkrājums, A.Musts neatklāj, bet uzsver, ka šī nauda netiekot izlietota citu māju vajadzībām, kā tas bija iepriekš. “Lielākais uzkrājums mājai ir 33 000 eiro, lielākie parādi – 29 300 eiro robežās Apes kalna un pilsētas centra teritorijās. Gribētos, lai iedzīvotāji saprot, ka atbildība par nekustamo īpašumu jāuzņemas arī viņiem pašiem, ne tikai “Alūksnes namiem”,” norāda A.Musts.

Māju siltināšanas “astītes”
„Alūksnes nami” iepriekšējo vadību laikā ir administrējuši septiņu daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektus, apgūstot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu. Tās ir mājas Torņa ielā 1, Torņa ielā 3, Lielā Ezera ielā 12a, Ganību ielā 1, Pils ielā 34, Merķeļa ielā 19a un Helēnas ielā 55/3. Šobrīd vēl tikai mājas Helēnas ielā 55/3 īstenotais projekts nodots vērtēšanai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai – pārējie jau ir pabeigti. Tiesa, jau īstenotajos sešos projektos iedzīvotāji no cerētā maksimāli iespējamā ERAF finansējuma 50 procentu apmērā ir ieguvuši vidēji 41 līdz 49 procentus, jo projektu īstenošanas gaitā un darbu kvalitātē atklātas nepilnības.
“Kad “Alūksnes nami” savulaik sāka īstenot energoefektivitātes projektus, vajadzēja vispirms izvērtēt, vai uzņēmums ir gatavs administrēt tik vērienīgus projektus. Tagad, vērtējot kļūdas, secinām, ka problēmas ir iepirkumu procedūrās, darbu apjomos, projektu īstenošanā, projektu dokumentēšanā – tas viss kopā samazina iegūto punktu skaitu un palielina iedzīvotāju līdzmaksājuma daļu jeb bankā ņemto kredītu,” atzīst A.Musts. Kopumā tas tomēr ir labāk un ieguvums nekā gadījumā, ja šīm mājām siltināšanas projekti nebūtu īstenoti vispār. Tādēļ “Alūksnes namos” ir jābūt speciālistam, kas šo jomu pārvalda. “Mēs jau gatavojamies jaunajam plānošanas periodam, kad arī ceram piesaistīt ERAF finansējumu daudzdzīvokļu māju siltināšanai - mūsu projektu vadītājs būs kā vidutājs starp projektu ieviešanu – palīgs iedzīvotājiem. Izvērtējot iepriekšējos projektus, šovasar J.Cīmiņa profesionālās darbības rezultātā mājai Pils ielā 34 mums izdevās argumentēti atgūt 16 000 eiro. Arī pārējiem projektiem ir “astes”, par kurām vēl notiek darba sarunas,” saka A.Musts. Šobrīd rindā uz siltināšanas projektiem gaida vēl septiņas daudzdzīvokļu mājas Alūksnē.

Avārijas dienestam –
cits režīms
Tiek strādāts arī pie dzīvojamā fonda uzlabošanas. Šovasar veikts kosmētiskais remonts trīs “Alūksnes namu” dzīvokļos, piedāvājot tos īrniekiem. Ziņa par to pilsētā jau izplatījusies, jo interesenti vēršas “Alūksnes namos” un jautā, vai nevar arī viņiem tādus piedāvāt. “Tas ir mūsu komercpiedāvājums. Tie ir dzīvokļi, kurus esam atguvuši par parādiem, izremontējam un izīrējam. Sekojam informācijai par izsolēm, vai nevaram nopirkt vēl kādu dzīvokli,” saka A.Musts.
Viņš atzīst, ka „Alūksnes nami” kā apsaimniekotājs saņem daudz dažāda rakstura sūdzību ne tikai par savām darbībām, bet arī par SIA „Rūpe”, akciju sabiedrību „Simone”, „Latvijas propāna gāzi”, kas ir sadarbības uzņēmumi un kuru iedzīvotāju maksājumus „Alūksnes nami” administrē. Kopš 12.augusta “Alūksnes namiem” ir jauni ārpakalpojumu izcenojumi. “Iedzīvotāju rēķinos vairs neparādās avārijas dienesta uzturēšanas maksa, kas bija no 0,021 eiro par kvadrātmetru līdz 31 eiro uz māju. Avārijas dienests jau otro mēnesi strādā citā režīmā – tagad brīvdienās ir viens dežūrdarbinieks, kurš konsultē telefoniski vai brauc uz izsaukumu. Divi darbinieki, kuri saņēma konstantu samaksu neatkarīgi no izsaukumu skaita, vairs netiek algoti,” stāsta A.Musts.

Vēlas pārvietojamu
minidarbnīcu
Tiek domāts par santehniķu darba reorganizāciju, specializētu automašīnu aprīkojot kā pārvietojamu minidarbnīcu. Tai iegādātos pirmās nepieciešamības remontmateriālus un iekārtas, lai operatīvi nokļūtu izsaukuma vietā un uzreiz palīdzētu, nevis tā, kā līdz šim: aizbrauca, konstatēja problēmu, brauca uz veikalu, remontēja. “Tādējādi samazināsies transporta izmaksas, īpaši gadījumos, kad jābrauc uz pagastiem – nevaram atļauties vizināties desmitiem kilometru ventiļa pēc! Strāvas ģeneratoru jau esam iegādājušies. Avārijas dienestam jāspēj reaģēt jebkurā diennakts laikā un jābūt nodrošinātam ar aprīkojumu,” uzskata A.Musts.
“Alūksnes namu” pakalpojumu uzcenojums ir seši procenti, bet arvien vairāk tiek domāts par ārpakalpojumu sniegšanu, kas uzņēmumam ļauj nopelnīt. Savukārt, lai samazinātu saimnieciskos izdevumus, šoruden “Alūksnes namu” ēkai iegādāts un uzstādīts jauns granulu apkures katls 7679 eiro vērtībā. Līdz šim ēku apkurināja ar malku un sezonāli algoja trīs kurinātājus – jaunais katls darbojas automātiskā režīmā un kurinātāji nav nepieciešami.
A.Musts aicina iedzīvotājus saziņai ar “Alūksnes namiem” vairāk izmantot e-pastu “aluksnes.nami@apollo.lv”, nosūtot gan skaitītāju rādījumus, gan saņemot ikmēneša rēķinu un citu. Tas uzņēmumam ļaus samazināt administratīvās izmaksas un nodrošinās ātrāku informācijas apmaiņu. ◆

VIEDOKĻI

Darāmā “Alūksnes namos” vēl ir ļoti daudz
Alūksnes novada domes deputāte Jana Zilkalne:
“Pozitīvas izmaiņas ir vērojamas, ieejot “Alūksnes namu” birojā, kur beidzot telpa iekārtota tā, lai iedzīvotāji, kuri atnāk, var apsēsties un iepazīt interesējošo dokumentāciju. Esmu dzirdējusi atsauksmes no iedzīvotājiem, ka attieksme ir mainījusies uz pozitīvo pusi, ka viņos ieklausās un risina problēmas. Zinu, ka daudz tika strādāts ar ļaunprātīgiem nemaksātājiem, kuri ar savu nemaksāšanu ietekmē daudzu māju finansiālo stāvokli. Ir apturēta tādu būvdarbu realizācija, kur tāmes sastādīja “uz papīra” birojā pie galda, neapsekojot objektu. Zinot, cik daudz pārkāpumu bija un ko kopā ar iedzīvotājiem norādījām iepriekšējām vadībām (M.Kosinovam un V.Omeļjanai), un iepazīstoties arī ar revidenta ziņojumu, darāmā “Alūksnes namos” vēl ir ļoti daudz, lai visu sakārtotu pēc labas pārvaldības principiem un iedzīvotāju interesēs. Labā ziņa ir tā, ka kopā ar Apes ielas 6.mājas iedzīvotāju D.Piterāni grūtā sarunu procesā tomēr izcīnījām korektu naudas pārrēķinu par apkuri atbilstoši normatīvajiem aktiem - aptuveni 2800 eiro apmērā uz visu māju.
Ir, protams, lietas, kas uztrauc arī mani kā Apes ielas 8.mājas dzīvokļa īpašnieci par visa īpašuma apsaimniekošanu ilgtermiņā, par tā kvalitāti un pakalpojumu saņemšanu. Ceru, ka ar iedzīvotājiem sarunu procesā ar “Alūksnes namiem” atrisināsim Apes ielas 8.mājas problēmas, par ko lēmām iedzīvotāju kopsapulcē un noformējām protokolā, bet pagaidām tās ir atstātas bez ievērības.”

Atsevišķu dienestu darbs ir jāpilnveido
Helēnas ielas 62.mājas vecākā Gaida Zujeva:
“Šis tas jau ir izdarīts, bet tas nav tik vienkārši, turklāt pusgads ir ļoti īss laiks, lai izzinātu katras daudzdzīvokļu mājas stāvokli un sniegtu par to atzinumu, par to, kādi dienesti nepieciešami, lai veiktu efektīvu dzīvojamā fonda apsaimniekošanu gan pilsētā, gan pagastos. Turklāt jāņem vērā, ka dzīvojamais fonds ir būtiski nolietojies un prasa lielus finanšu ieguldījumus. Pēdējā pusgada laikā mūsu mājā esam rīkojuši iedzīvotāju sapulces un citu – atsaucība no “Alūksnes namu” darbiniekiem ir gan šobrīd, gan iepriekšējo vadību laikā. Tomēr atsevišķu dienestu darbs ir jāpilnveido – kuri tie ir, to “Alūksnes nami” ļoti labi zina paši. Tikai jāstrādā! Turklāt jādara tas profesionāli - ja veikti remonti, tiem jābūt kvalitatīviem, jāstrādā zinošiem speciālistiem. Bet arī iedzīvotājiem jābūt lielākai interesei par māju, kurā dzīvo, un tās koplietošanas telpām, pret kurām jāizturas atbildīgāk. Ar apsaimniekotāju ir cieši jāsadarbojas, pamatojoties uz abpusēju uzticību, bez aizvainojumiem.”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

“Alūksnes namu” pārmaiņas pret negatīvo reputāciju

Kategorijas