Augļu koki sala gaidās

2010. gada 10. novembris 07:22

2737

Pagājušajā vasarā bija maz ābolu, plūmju, ķiršu, arī ogu, jo garajā ziemā augļu koki un ogulāji apsala. Tāpēc tagad dārzkopji domā, kā varētu palielināt augu izturību pret salu.

“Jauno augļu kociņu stumbrus un skeletzarus var aptīt ar vecām avīzēm, tukšiem cementa maisiem vai agrotīklu. Jāizmanto gaisa caurlaidīgs materiāls, tāpēc neder plastmasa vai ruberoīds. Noder egļu zari, kas pasargā arī no nelūgtiem grauzējiem,” iesaka Jaunalūksnes pagasta dārzkopības firmas “Sprogas” īpašnieks Ivars Tīcs. Kociņus aptin, kad vidējā gaisa temperatūra ir mīnus 1 – 3 grādi. Ja to dara pirms sala, efekts var būt pretējs. Kad ir sasnidzis sniegs, to var apraust apkārt stumbriem. I.Tīcs atzīst, ka jau pieaugušas ābeles vai plūmes šādi nevar pasargāt. Ja gadās barga ziema, tad atliek cerēt, ka salu pārcietīs tās šķirnes, kuras ir ziemcietīgas. Diemžēl pagājušajā ziemā cieta arī tās, kuras atzītas kā sala izturīgas. “Nekad iepriekš nebija apsalušas ābeles. Taču arī tās bija cietušas tāpat kā ķirši, bumbieres un plūmes,” secina I.Tīcs.

Ziema nebija sevišķi barga, bet gara un bez atkušņiem. Turklāt bija bieza sniega sega uz zemes, kurai bija sasalusi tikai virskārta. “Tādā ziemā augļu koki cieš ar visiem apsējiem. Ja kokam saknes nav sasalušas, bet gaisa temperatūra ir zema, tad tas ir sliktāk nekā liels sals, kad zeme ir sasalusi,” akcentē Alūksnes augļkopis Pēteris Svārups. Viņš piekrīt, ka jaunos kociņus ir lietderīgi apsiet ar egļu skujām. Tās ne tikai pasargā no aukstuma un zaķiem, bet arī no sēnīšu slimībām, jo skujās ir fitoncīdi. Arī sniegs var pasargāt augļu kokus no sala, taču tikai tad, ja zeme kopā ar sakņu sistēmu ir sasalusi. Savukārt kailsalā jauniem kociņiem var izsalt saknes, tāpēc smilšainās augsnēs stādītiem ap stumbru nepieciešams uzbērt līdz 15 centimetrus biezu mulčas kārtu. P.Svārups uzsver, ka laika apstākļi ir noteicošie. Kad temperatūra noslīd zemāk par mīnus 3 grādiem, augu šūnās notiek fizioloģiski procesi, kas ļauj augam sasniegt maksimālo ģenētiski noteikto salcietību.

Augļu koki un krūmi sāk gatavoties ziemai, norūdīties jau vasaras beigās. Tad tiem nepieciešams kālija un fosforam mēslojums. I.Tīcs atzīst, ka tagad jau augļu koku mēslošana ir nokavēta. Taču tādējādi iespējams stiprināt augļu koku izturību pret salu. P.Svarups ir pārliecināts, ka būtiska ir arī šķirnes izturība pret salu, kā arī vieta, kur audzēti stādi. “Piemēram, Pūrē augļu koku stādi ir audzēti krietni maigākā klimatā, tāpēc tiem ir mazāka sala izturība nekā tepat augušiem stādiem, kas norūdīti krietni aukstākās ziemās, kādas ir mūsu novadā,” spriež augļkopis. Viņš novērojis, ka, augļu kokus stādot, reti ņem vērā to piemērotību reģionam. Turpretim egļu un priežu stādīšanai tie ir stingri noteikti. Piemēram, Smiltenē audzētus egļu stādus nedrīkst stādīt Latgalē, jo ir maza iespēja, ka tie izaugs. P.Svārups secina, ka šovasar augļu koku ziedpumpuri ieriesās labi. Tas nozīmē, ka nākamajā vasarā vajadzētu būt lielam augļu birumam, ja vien sals neieviesīs savas korekcijas. Turklāt ir zināms, ka augļu koki “strādā” ritmā, kas nosaka, ka vienu gadu tie ražo mazāk, bet nākamajā gadā - vairāk.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Augļu koki sala gaidās

Kategorijas