Grigule: Vidusāzijas virziens ir svarīgs Latvijas uzņēmējiem

2014. gada 3. decembris 11:14

Saruna ar Eiroparlamenta deputāti IVETU GRIGULI (Zaļo un Zemnieku savienība)

– Grigules kundze, jūsu vārdu vēl pavisam nesen locīja visās Eiropas ziņu lentēs, TV sižetos. Ko jūs tur Eiropā saspridzinājāt?

I.Grigule: – Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas līderis Naidžels Farādžs Briseles parlamentā ir nodibinājis un vada frakciju, kuras mērķi un uzstāšanās pārējiem deputātiem bieži ir kā dadzis acī. Kad es paziņoju, ka aizeju no Farādža frakcijas, tad Eiropas mediji iesaucās, ka Latvijas deputāte uzspridzinājusi šo grupu.

– Jums tas bija izdevīgs "gājiens"?

– Nē, drīzāk otrādi. Briselē deputātiem izdevīgāk darboties grupā. Tas ir labāk no darba organizācijas viedokļa, un uz pilnvaru periodu katrai grupai ir noteikts budžets. Par to algo kvalificētus konsultantus un palīgus. Taču es nevērtēju, kas man personīgi ir vai nav izdevīgi. Daudzi eiroparlamentārieši Briselē var arī ērti iekārtoties uz 5 gadiem, izmantot piešķirtos līdzekļus, toskait pakalpojumus sevis reklamēšanai, nosēdēt šo laiku un pretendēt uz atkārtotu termiņu, bet es tā nevēlos. Neesmu turp devusies vienkārši "atsēdēšanai". Man ir principi, es negribu graut Eiropas Savienību no iekšpuses, kā to darīja Farādžs. Tā ir arī Zaļo un zemnieku savienības pozīcija, ka gribam, lai Eiropas Savienība būtu taisnīgāka un atvērtāka pret nacionālajām valstīm, lai nepārtaptu par federāciju, kur centrā nedzird nacionālo valstu viedokļus.

– Vai pārējo valstu deputāti arī gribēja sagraut Eiropu?

– Nē, itāļu kolēģi, piemēram, bija strādātgriboši cilvēki, kurpretī, angļi, pārstāvēti lielākā skaitā, centās izmantot tribīni un resursus, lai paustu savas idejas, bet neiesaistoties Briseles parlamenta aktivitātēs. Viņi pa lielākai daļai "zīmējās", lai tas atbalsotos nacionālajā vēlēšanu kampaņā. Taisīja iekšpolitiku ārpus Anglijas, kas citiem grupas locekļiem nebija pieņemami. Kā minēju, mūsu mērķi un vēlmes nesakrīt ar angļu neatkarībniekiem, jo negribam, ka ES likvidē. Sākumā pievienojos Farādža grupai kā mazākai pārstāvniecībai, kur mazās Latvijas delegācijas pārstāvja balss nepazustu un ar aktivitāti es varētu mēģināt koriģēt grupas kopējo politiku. Šīs cerības nepiepildījās, izrādījās, ka sadarbība nav iespējama, angļi nav gatavi it nekādiem kompromisiem.

– Diezin vai Farādžs bija priecīgs un apmierināts, kad izlēmāt izstāties no grupas?

– Nekad neesmu baidījusies pieņems smagus lēmumus. Ne jau visi bija Latvijā apmierināti, kad rosināju virzīt Andri Bērziņu Valsts prezidenta amatā un nebūt ne visi mani atbalstīja, kad centos panākt referendumu, lai tautai būtu iespēja izteikt viedokli, vai bija nepieciešams mainīt latu pret eiro. Politiķim jābūt atbildīgam par to, ko viņš dara. Samiernieciskums, remdenība, neizlēmība, reizēm pat gļēvums, kas pašlaik valda mūsu valsts politiskajā vidē, ir iemesls, kāpēc Latvijā nespējam īstenot ne pašu plānus, ne iespējas, ko piedāvā ES.

– Eiroparlamentārieši jūs ievēlēja par Centrālāzijas un Mongolijas sadarbības delegācijas priekšsēdētāju. Vai tā nebija kāda slepena noruna? Darījums?

– Lai kliedētu šādas bažas, varu teikt, lēmumu, ka man jābūt sadarbības grupas vadītājai, pieņēma jau jūlijā. Savukārt, kad kandidēju par Eiroparlamenta Ārlietu komitejas vicepriekšsēdētāju, kas ir augstāks amats, mani neievēlēja tikai tamdēļ, ka darbojos Farādža grupā. Ja es tiektos pēc amatiem, tad man darījumu slēgšanu un tirgošanos vajadzēja sākt jau agrāk, bet tā nevēlējos rīkoties. Tas, ka vadīšu Centrālāzijas partnerības delegāciju, turpretī ir ļoti no svara tieši Latvijai un pārējām Baltijas valstīm. It sevišķi – Krievijas uzliktā embargo apstākļos. Vajag lauzties jaunos tirgos, vislabāk turp, kur mūs, baltiešus zina, pazīst, novērtē.

Kas palīdz deputātam pārstāvēt vēlētāju intereses?

– Man noderēja pieredze Saeimas Ārlietu komisijas darbā, svešvalodu zināšanas, starptautisko attiecību izglītība.

– Grigules kundze, kā sadarbība praktiski noritēs Briseles – Astanas, Taškentas un pārējo galvaspilsētu starpā?

– Tie būs kā parlamentārie kontakti, tā arī kontakti ar valstu augstākajām amatpersonām. Briselē strādā šo valstu vēstnieki. Paredzami ekonomiskās, politiskās, kultūras sadarbības centieni. Un ļoti svarīgi ir veidot kontaktus ar šo valstu vadītājiem, atbildīgajām amatpersonām uz vietām, kas nākotnē varētu noderēt Latvijai.

– Viņi redz deputāti Griguli no Latvijas, sadraudzības delegācijas vadītāju, un vēršas pie jums.

– Tā loģiski vajadzētu būt. Centrālāzijas valstis pašreiz ir svarīgā Eiropas, Baltijas un Latvijas uzmanības lokā. Kurp veduši Valsts prezidenta Bērziņa oficiālo vizīšu maršruti pēdējā laikā? Pa lielai daļai tiešu uz mums pazīstamo Vidusāziju, un turp viņu lielā skaitā pavadījuši mūsu uzņēmēji, paužot lielu interesi par ciešākām ekonomiskām saitēm. Un arī Centrālāzijai ir nozīmīga sadarbības paplašināšana ar Eiropas Savienību.

– Piebildīsim, ka Latvija, 2015. gada pirmās puses ES prezidējošā valsts, sadarbību ar Centrālāzijas valstīm uzsvērusi starp trim svarīgākajiem prezidentūras virzieniem. Tātad tam var būt nozīme, būtiska loma, ka latviete Eiropā vada tieši šo delegāciju.

– Tieši tā! Domāju, ka veidosies labi kontakti. Rīgā sastapu ārlietu ministru Rinkēviču. Viņš paspieda roku, teica, ka esmu izdarījusi ļoti lielu darbu – Latvijai par labu. Jo tieši šis Austrumu virziens tiešām ir ļoti būtisks mūsu lauksaimniekiem, uzņēmējiem un Prezidents ļoti labi iesācis partnerības veidošanu augstajās valsts vizītēs. Brisele sadraudzības delegāciju vadītājus ievēlē uz pieciem gadiem, tāpēc man paveras plašs darba lauks, ko es gribu izmantot Latvijas labā. Pašlaik sākas darbu plānošana, un, ja Latvijā kādam ir intereses, priekšlikumi, vēlmes iesaistīties Vidusāzijas tirgus apgūšanā, es noteikti tās uzklausīšu.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Grigule: Vidusāzijas virziens ir svarīgs Latvijas uzņēmējiem

Kategorijas