Mīlestība ir kā nezūdošs vērdiņš

2010. gada 5. novembris 15:22

1945

Alsviķu pagastā pirms vairākiem gadiem tika atvērts motelis “Vērdiņi”, kurā īpašnieki Kristīne un Guntars Brieži piedāvāja naktsmītnes, atpūtu pirtī un kafejnīcā. Līdz ar krīzi viesu palika arvien mazāk, tāpēc bizness apstājās. Tagad rit ceturtais mēnesis, kopš viņi „Vērdiņos” ir pieņēmuši septiņus audžubērnus. Ja pieskaita trīs savējos, šobrīd ģimenē ir desmit bērni vecumā no 4 līdz 18 gadiem.

Manuprāt, tādējādi Briežu ģimene ir apliecinājusi, ka tai pieder kāds nezūdošs vērdiņš - mīlestība un rūpes par mūsu sabiedrībā visneaizsargātākajiem – bērniem. Var dot un dot, bet vērdiņš gluži kā pasakā vienmēr paliek ar viņiem. Turklāt nesavtīga mīlestība dodot nemazinās, bet pieaug. Varbūt tā ir lielākā “Vērdiņu” saimnieku bagātība, ar ko var lepoties.

“Vērdiņos” atrod mājas 7 audžubērni
Plašās viesu mājas kafejnīcā ir iekārtota mācību telpa ar galdiem un tāfeli, otrajā stāvā - zēnu un meiteņu guļamistabas, kā arī citas telpas lielajai ģimenei. Ar draugu un paziņu atbalstu audžubērniem nodrošināta plaša apģērbu un apavu kolekcija. „Kad izlasījām laikrakstā par iespēju iegūt audžuģimenes statusu, nolēmām pamēģināt. Abi izgājām kursus, kuros apguvām gan psiholoģiju, gan jaunas un plašākas zināšanas par bērnu audzināšanu. Kaut gan mums ir trīs bērni, ir vērts mācīties un papildināt pieredzi,” stāsta K.Briede. Guntars piebilst, ka sevišķi psiholoģijas kursi viņam daudz deva. Viņaprāt, vērtīgi ir iejusties dažādās situācijās, iedomājoties sevi bērna vietā. „Ne tikai bērniem, arī mums bija grūti pierast pie jauniem apstākļiem, uzņemoties audžuģimenes pienākumus. Pieļauju, ka ar vienu vai diviem bērniem būtu vienkāršāk. Bet mums uzreiz bija...” saka Kristīne. Briežu ģimenes vecākā meita Elīna atzīst, ka sākumā šķita: „Ak, Dievs! Septiņi! Domāju, ka būs jābēg prom no mājas. Tomēr tik traki nav. Kursos audžuvecākiem tika stāstīts, ka parasti cenšas nedalīt vienas ģimenes bērnus. „Domājām – jā, paņemsim divus trīs bērnus un nešķirsim viņus. Taču nepagāja ilgs laiks, kad mums zvanīja un jautāja, vai ņemsim sešus bērnus. Bija neliels šoks, tomēr piekritām. Taču izrādījās, ka ģimenē ir vēl divas mazas dvīņumāsas. Spriedām, ka vēl divi bērni situāciju daudz nemainīs, un bijām gatavi pieņemt arī viņas,” stāsta Guntars. Diemžēl likumdošana paredz, ka vairāk par desmit bērniem audžuģimenē nedrīkst būt, tāpēc vecākā meita un dēls palika pie viņu mātes māsas.

Vairāk lasiet laikraksta "Alūksnes Ziņas" 5.novembra numurā.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Mīlestība ir kā nezūdošs vērdiņš

Kategorijas