Spīdēja ar zināšanām un atjautību

2014. gada 5. decembris 00:00

“Psiholoģiski sarežģīta spēle, bet – patiesībā jebkurš šovs ir dvēseles anatomija, bet emocijas skatītājiem patīk!” - pēc LTV 1 viedspēles “Ciemos” noslēguma saka alūksniete Sigita Jakobsone. Alūksnes komanda spēles gaitā uzrādīja vislielāko progresu viedierīču lietošanā, tāpēc spēles noslēgumā saņēma elpu aizraujošu dāvanu no “Latvijas Mobilā Telefona” - lidojumu gaisa balonā!
Sigita kopā ar mammu Dzidru Dzenīti un meitu Lindu bija vienīgās, kas aizstāvēja vidzemnieku godu. No piecām komandām finālā par labākā ciema titulu cīnījās trīs – Alūksnes, Baldones un Viesītes komandas. Alūksnietes guva godpilno trešo vietu, uzvarētāju godu atstājot Viesītei un 2.vietu – Baldonei. Sigita uzsver, ka gūtie iespaidi, iepazītie novadi un jaunie draugi ir vislabākā balva. “Par pārsteiguma balvu – lidojumu “O kartes” gaisa balonā - esam ļoti priecīgas! Neviena no mums nav lidojusi gaisa balonā. Balvu izmantosim pavasarī – tas nozīmē, ka mūsu prieks vēl paildzinās. Kad es iedomājos vien, ka redzēšu mūsu Dievzemīti no augšas – uh! Par spēli “Ciemos” šī ir visīstākā balva!” ir pārliecināta Sigita.

Paldies visiem faniem!
Stāstot par piedzīvojumiem filmēšanas laikā, Sigita vispirms saka - paldies! “Gribam pateikt lielu un sirsnīgu paldies visiem mūsu faniem! Alūksniešiem, kuri nāk klāt un saka, ka juta mums līdzi un atbalsta domās. Faniem no visas Latvijas, jo arī elektroniski saņēmām ļoti daudz labu vārdu! Kāda sieviete mums atrakstīja: “Lepojos, ka tieši jūs pārstāvat Vidzemi!” Tik lielu atbalstu sen neesmu izjutusi! Spēli “Ciemos” skatījās arī latvieši Īrijā, lai redzētu, kas notiek viņu dzimtajās vietās. Paldies arī visiem šoferīšiem, kuri mums palīdzēja. Daudzi jautā, kādēļ mums nebija tā, kā Sēlijas komandai, ka nemitīgi sekoja līdzi automašīna, lai viņi visur paspētu ātrāk. Mēs tikai pēc spēles uzzinājām, ka tas nebija aizliegts... Bet – tas bija ļoti aizraujoši uz vietas, tābrīža situācijā stopēt auto, komunicēt ar cilvēkiem, sarunāt – tur jau ir tas azarts! Mēs satikām katras vietas cilvēkus – viņi visi bija tik dažādi! Turklāt transportam bija jābūt tādam, lai tur vietas pietiek gan trim spēles dalībniekiem, gan filmēšanas grupai,” atklāj Sigita. Pārējie spēles dalībnieki ievēroja Sigitas prasmes stopēt automašīnas, jo uz beigām jau pavīdēja teiciens, ka “Sigita pat tanku spētu nostopēt!”.
“”Ciemos” bija spēle par to, kā tu proti visu sarunāt ar vietējiem, nevis izmantot, piemēram, iepriekš sarunātu transportu, kam par to aizkadrā esi samaksājis. Kā jau iepriekš teicu, mēs uz šo spēli negājām, lai piedalītos maratonā, jo spēlē “Ciemos” daudz ko izšķīra ātrums. Centāmies spīdēt ar savām zināšanām un atjautību. Mēs gājām, iegūstot dalībnieku cieņu, draugus, mēs katru no filmēšanas vietām izbaudījām. Var jau pārskriet pāri visai Latvijai un pat nezināt, kas paša ciemā ir... Viesītes komandas mērķis jau no paša sākuma bija iegūt galveno balvu. Es nevarētu par katru cenu iet uz uzvaru – līdzīgi atzina arī Baldones komanda.”

Piemineklis astoņu sēriju garumā
Sigita atzīst, ka visgrūtākais bija apgūt planšetdatoru. Nereti traucējis tas, ka uzdevuma atrisinājumu zini pats, bet nedrīksti pielietot savas zināšanas – uzdevums jāizpilda, izmantojot noteiktas planšetdatora funkcijas. Tādēļ var teikt, ka tā bija arī spēle starp cilvēka zināšanām un planšetdatora iespējām. “Bet mēs ar mammu iemācījāmies, kā apieties ar jaunajām viedierīcēm, jo Linda to jau prata. Mēs tik ļoti negribējām šajā ziņā būt pēdējās, ka ārpus spēles apguvām to arī pašmācības ceļā. Tagad arī mamma ir iegādājusies viedierīci, ko izmanto. Bet – lai arī kā mums visām tas patiktu, sapratām, ka aizrauties ar viedierīču lietošanu ikdienā nevajag, pretējā gadījumā var pazaudēt cilvēcisko un laika izjūtu. Kontakts ar cilvēkiem neatsver neko! Meklējot informāciju internetā, es neredzu neko no apkārt notiekošā,” saka Sigita. Viņa atzīst, ka labprāt kādreiz apceļotu visas filmēšanas vietas vēlreiz, bet – bez viedierīcēm, lai mierīgi visu aplūkotu un izbaudītu.
Savukārt Lindai piedalīšanās spēlē esot bijusi kārtīga dzīves skola – par intrigām, par to, ka ne katrs ir draugs, kurš smaida, par savstarpējām attiecībām un citu. “Linda mums pēc spēles atzina: “Labāk draugi Baldonē, nekā planšetdators!” - ar to domājot, ka nav svarīgi uzvarēt un iegūt balvā planšetdatoru, bet būtiskāk ir iegūt jaunus draugus. Man, mammai, šie vārdi ir kā uzvara! Savukārt mana mamma atzina, ka, piedaloties “Ciemos”, ir uzcēlusi sev pieminekli astoņu sēriju garumā...”

Prasa psiholoģisko noturību
Linda starp spēles dalībniekiem bija visjaunākā – viņai ir 13 gadi, tādēļ ir saprotama viņas emocionalitāte, veicot sarežģītos uzdevumus. Raidījuma veidotāji atzina, ka pēdējā spēlē Linda parādīja negaidītu drosmi - pārvarot bailes un uzņemoties lielu atbildību, viena pati veica sarežģītu gaisa atrakciju uzdevumu Braku takās. Sigita ir pārliecināta – kad Lindai būs 20 gadi kā tiem jauniešiem, kas spēlē piedalījās, viņa prasmēs tos pārspēs. “Spēle prasīja lielu psiholoģisko noturību – Braku takas Lindai bija liels pārbaudījums, viņa tur pavadīja stundu. Bet atteikties nevarējām, jo augšā kokā bija norādīta finiša vieta... Toties pēc trases veikšanas viņa bija priecīga un lepna, ka to paveikusi! Spēlē viņa reizēm jutās nevajadzīga, jo savas prasmes viedierīču lietošanā likt lietā nedrīkstēja... Tāpēc arī emocijas reizēm sita augstu vilni,” atzīst S.Jakobsone.
“Ciemos” bija viedspēle, tāpēc par vārda “vieds” izmantošanu Sigitai ir savas pārdomas. “Vārds “vieds” ir sens un nozīmē - būt dzīvesgudram. Viedums ir dziļa gudrība un izpratne par lietu kārtību, no sendienām krātas zināšanas un dzīves pieredze. 60 – 70 gados cilvēks ir vieds. Manuprāt, nevajadzētu šo vārdu piedēvēt cilvēkiem, kuri kaut ko ir ļoti ātri paveikuši – tā ir ātrākā, veiklākā vai atraktīvākā komanda, bet ne viedākā. Patiesībā, noskatoties visus “Ciemos” raidījumus, skatītājs pats var izsecināt, kura komanda ir vieda, diža,” domā Sigita.
Viņa atklāj, ka visas “Ciemos” komandas šobrīd gatavo pārsteigumu spēles vadītājam Kozmenam, bet tas jau tiks īstenots aizkadrā. “Esam cits pie cita pieraduši... Visciešāk sadraudzējās komandas, kuru dalībniekiem bija līdzīgi mērķi. Mēs šajā spēlē redzējām arī īstus godavīrus Baldones komandā,” saka Sigita. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Spīdēja ar zināšanām un atjautību

Kategorijas