Dzīvo kustībā!

2014. gada 5. decembris 00:00

Pirms tehnoloģiju parādīšanās daudzus gadu simtus cilvēks bija spiests strādāt smagu fizisku darbu. Vīrieši daudzas stundas no savas dzīves pavadīja vietās, kur viss darbs jādara ar rokām, piemēram, raktuvēs, lauksaimniecības fermās vai celtniecības laukumos, gan rokot ar lāpstu, gan nesot smagumus. Sievietes ar rokām mazgāja veļu, uz muguras stiepa maisus ar dārzeņiem un augļiem, galu galā arī bērnus nesa uz rokām. Nesaudzīgā izturēšanās pret savu veselību un smagie dzīves apstākļi noveda pie dažādām locītavu, muskuļu un kaulu sāpēm un saīsināja dzīves ilgumu.
Tad mūsu dzīvē ienāca tehnoloģijas un piedāvāja atvieglot darbu, sniedzot mums dzinējus un dažādus mehānismus, kas tādus darbus kā rakšanu un pārvadāšanu neiedomājami atviegloja. Tomēr tehnoloģijas turpināja attīstīties, palēnām izspiežot cilvēku no kustību pasaules. Sākumā, protams, cilvēks varēja uzelpot un pelnīti atpūsties, tomēr neesošo kustību dēļ sākas jaunas problēmas, kuras ārstiem ir grūti apkarot.

Zūd balanss
Dzīvē visam jānotiek līdzsvarā jebkurā jomā, arī veselīgas dzīves veidošanā. Pārāk liela fiziskā slodze ir kaitīga, jo nogurdina cilvēku un patērē pārāk daudz resursu, tomēr pilnībā atmest aktivitāti arī nedrīkst, ik pa laikam nepieciešams kārtīgi izkustēties.
Mūsu valstī lielākā daļa cilvēku strādā dažādās pakalpojumu jomās un ikdienu pavada birojos. Tieši tāpēc radušās problēmas un cilvēkiem veidojas dažādas mugurkaula deformācijas, sirds – asinsvadu slimības un cilvēki kļūst fiziski vāji un nevarīgi. Latvijas Veselības ministrijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) veiktajā pētījumā atklājies, ka tikai 28,8 % no Latvijas iedzīvotājiem 2–3 reizes nedēļā vismaz 30 minūtes nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Arī pasaules līmenī situācija ir līdzīga un ar dažāda veida fiziskajām aktivitātēm 4–6 reizes nedēļā nodarbojas vien 15% cilvēku. Cilvēku ieradumi ir stipri mainījušies, un ikdiena lielākoties tiek pavadīta mazkustīgi – no rīta pārvietojoties ar automašīnu, dienu pavadot birojā pie datora, mājās atkal dodoties ar auto un vakaru pavadot pie televizora. Piemēram, SPKC veiktajā pētījumā atklājies, ka gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju brīvajā laikā vislabprātāk nododas lasīšanai vai TV pārraižu vērošanai un tikai trešā daļa iedzīvotāju brīvajā laikā vēlas darīt kaut ko aktīvu un interesantu, piemēram, pastaigāties vai braukt ar velosipēdu. Mēs ne tikai baudām atpūtu no fiziska darba, bet kļūstam pavisam slinki un negribam kustēties.
Bērni ņem piemēru
Ja māmiņa un tētis dzīvo mazkustīgu dzīvesveidu, kas aprobežojas ar uzkāpšanu pa kāpnēm un aiziešanu no stāvlaukuma līdz lielveikalam, tad tieši to pašu dara viņu atvase. Bērns atkārto visu, ko dara viņa vecāki, gan labo, gan slikto. Jebkuram vecākam būtu nopietni jāpadomā par to, cik veselīgi viņš audzina savu bērnu. Ja pats nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, tad bērnam ir grūti paskaidrot, kādēļ tas ir jādara un kāpēc mamma ar tēti to nedara.
Pirms mūsu ikdienā ienāca datori, bērni lielāko daļu dienas pavadīja laukā, skrienot, lecot un spēlējoties. Vasaras laikā bieži vien varēja vērot, kā mazie pēc iespējas ātrāk raujas ārā no mājās, lai tikai varētu ilgāku laiku pavadīt sētās un parkos kopā ar draugiem. Taču tad sākās slimība “datorspēles”. Līdz ar to parādīšanos bērnu sētās palika aizvien mazāk, tie iekārtojās pie ekrāniem un nepārtraukti zibināja spēles. Tās spēlējot, pilnībā tiek atmestas kustības un fiziskās izturības trenēšana. Vecākiem ir ļoti problemātiski apkarot šo problēmu, ja viņi paši nenodarbojas ar aktīvo atpūtu un nespēj pareizi paskaidrot tās nepieciešamību.
Pēc veiktā pētījuma par Latvijas iedzīvotāju paradumiem atklājās, ka fiziskajām aktivitātēm brīvajā laikā nododas vien 14,4 % iedzīvotāju un tikai 5 % vīriešu un 1,3 % sieviešu izvēlas smagus fiziskos treniņus.

Drauds veselībai
Arvien vairāk cilvēku sūdzas par veselības problēmām: sāp mugura, citam vienkārši trūkst izturības, lai ar kājām dotos nelielā pastaigā. Latvijas iedzīvotāji seko pasaules tendencei un kļūst tikpat vārgi un nespējīgi.
SPKC direktore Inga Šmate uzsver: “Tehnoloģiskais progress, neapšaubāmi, ir atvieglojis mūsu dzīvi, taču vienlaikus atnesis veselībai kaitējošu blakusefektu – mazkustīgu dzīvesveidu. Tūkstošiem cilvēku darba dienu vada sēdus, pieceļoties no krēsla tikai dažas reizes astoņu stundu laikā. Šāds darba režīms ilgtermiņā var radīt nopietnus veselības traucējumus. Sēdoša darba veicējiem, ja vien tas netiek kompensēts ar regulārām fiziskajām aktivitātēm, palēninās vielmaiņa, kas ilgtermiņā var novest pie liekā svara un sirds un asinsvadu slimībām. Turklāt, regulāri neizkustoties, atslābst muskuļi, deformējas mugurkauls, kājām nepieplūst asinis vajadzīgajā daudzumā un rodas problēmas ar vēnām.”
Liekais svars ir aktuāla problēma vairāk nekā pusei mūsu valsts iedzīvotāju, un, protams, viens no tā cēloņiem ir mazkustīgs dzīvesveids. Vai tiešām patīkamāk ir iedzīvoties sarežģītās un bīstamās slimībās nekā pāris reižu nedēļā doties pastaigā kopā ar ģimeni vai četrkājaino draugu? Fiziskām aktivitātēm nav jābūt par sodu, tieši pretēji, nepieciešams izvēlēties kaut ko tādu, kas pašam šķiet aizraujoši un patīkami. Ņem līdzi draugu vai ģimenes locekli un sāc kustēties, tam nekad nevar būt par vēlu! ◆

KĀ PADARĪT SAVU IKDIENU DARBAVIETĀ NEDAUDZ AKTĪVĀKU?

◆ Sāc aktīvi kustēties jau pirms ierašanās darbā! Brauc uz darbu ar velosipēdu vai izkāp no sabiedriskā transporta pāris pieturas agrāk – atlikušo ceļu noej kājām!
◆ Cik vien bieži iespējams, pārvietojoties telpās, lifta un eskalatora vietā izvēlies kāpnes!
◆ Bieži dzer ūdeni! Izvēlies mazāku ūdens glāzi, lai biežāk nāktos to papildināt! Pēc katras ūdens glāzes ej atsevišķi!
◆ Drukājot dokumentu kopijas, aizej pēc katras no tām atsevišķi!
◆ Runājot pa mobilo tālruni, piecelies, izstaipies un pastaigājies!
◆ Aizstāj kafijas pauzi ar 10 minūšu pastaigu parkā vai pa tuvējo apkārtni!
◆ Tā vietā, lai zvanītu kolēģim, aizej pie viņa!
◆ Pusdienās dodies uz kafejnīcu, kas atrodas 10 minūšu gājienā no tava biroja! Bet, ja pusdieno darbavietā, atvēli laiku pastaigai!
◆ Pamēģini siltajās dienās ieviest “pastaigu apspriedes”, kurās darba jautājumus ar kolēģiem apspriežat, pastaigājoties ārpus biroja!
◆ Ja tas ir iespējams, tikšanās ar klientiem organizē ārpus biroja, vietā, līdz kurai vari aiziet ar kājām!
◆ Ik pēc 30 minūtēm, kuras esi pavadījis sēdus, izkusties! Pastaigājies pa kabinetu, izstaipies un izvēlies kādu citu sēdēšanas pozu!

KĀDĒĻ NODARBOTIES AR
FIZISKĀM AKTIVITĀTĒM?

◆ Tas pagarinās tavu dzīves ilgumu.
◆ Uzlabos koncentrēšanās spējas.
◆ Stiprinās atmiņu un veicinās prāta asumu.
◆ Saglabās ķermeņa un ādas vitalitāti.
◆ Uzlabos pašsajūtu un izkliedēs dienas laikā iegūto stresu.
◆ Veicinās asinsriti un vielmaiņu.
◆ Palīdzēs kontrolēt ķermeņa svaru.
◆ Stiprinās sirdi un mazinās sirds un asinsvadu slimību risku.
◆ Ļaus gulēt dziļākā un veselīgākā miegā.
◆ Paaugstinās kaulu blīvumu un izturību.
◆ Pavērs aizraujošas izklaides iespējas.
◆ Pastiprinās seksuālo aktivitāti.
◆ Palielinās enerģijas krājumus.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Dzīvo kustībā!

Kategorijas