Ko tu īsti gribi?! Pamosties!

2014. gada 5. decembris 00:00

«Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā cilvēki, īpaši uzņēmēji, meklē pozitīvu pārmaiņu noslēpumu. Mums arī patīk runāt par to, bet piedzīvot nesteidzamies. Taču, kad esi nonācis grūtā situācijā un saproti, ka ar «sprediķošanu» nekas nemainās, jāmeklē citi līdzekļi. Ja reiz esi nobaudījis, ka pārmaiņas iespējamas, dzīvot pa vecam vairs negribēsi,» saka komandas saliedēšanas treneris, uzņēmuma «Karjeras konsultācijas» vadītājs Aleksis Daume.

Nogalina iniciatīvu un
attiecības
Iespējams, daudziem iecerētās pārmaiņas arī būs kārtējā «jaunā gada» apņemšanās vai otrādi – temats, kas nav apspriešanas vērts, jo reiz mēģināts, bet nav sanācis. Taču jāsaprot, ka pārmaiņu esamību regulē mūsu domāšanas veids. Tāpēc tas būtu jāmaina vispirms. «Ja paliek pie vecā domāšanas veida, organizācijās, uzņēmumos, ģimenēs, visur, kur cilvēki darbojas kopā, rodas divu veidu cilvēki – «slepkavas» un «pašnāvnieki». Piedzīvojot vainas izjūtu, rodas pazemojošs stāvoklis. Turklāt, ja pazemojums notiek publiskā vidē, pirmā doma, kas dzimst cilvēka prātā, parasti ir vēlme atriebties, jo ir sāpe, ko gribas atgriezt atpakaļ,» raksturo A.Daume.
Viņš min, ka atriebšanās formas mūsdienu sabiedrībā ir samērā izsmalcinātas. «Reiz caur Tērveti un Kroņauci braucu uz Dobeli. Bija tumšs, lija, un pēkšņi man uz motora pārsega parādījās cilvēks. Šausmīgi pārbijos, ka esmu kādu nogalinājis. Taču šis cilvēks noveļas nost, atver durvis un saka: «Piedodiet, ka uzlecu jums virsū!» Viņš bija trīs stundas stāvējis lietū un balsojis mašīnas, bet neviens neapstājās. Šis vīrs arī nebija īpaši redzams. Tumši apģērbies. Turklāt čečens pēc tautības. Braucot mums izvērtās pozitīva saruna par dzīvi, līdz izkāpjot viņš teica – ja kas, tikai pasaki, «zarežu» (no krievu valodas «noduršu» – red.). Saprotu, ka kaut kur pasaulē vēl šādi risina problēmas, bet mūsu tauta ir tik izsmalcināta, ka tas notiek citādi. Parasti tās ir klačas, aprunāšana. Konfliktu brīžos ģimenēs bērni mēdz kliegt uz saviem vecākiem – kāpēc tu mani dzemdēji?! Tā arī ir slepkavības forma, jo nogalina attiecības. Tāpēc šos cilvēkus saucu par «slepkavām»,» viņš pamato.
Savukārt «pašnāvnieki» ir tie, kas emocionāli galina sevi, sakot – man nav pat vērts mēģināt, jo līdz šim nekad nekas nav izdevies! Vai arī – pat nemēģini, jo kāds par tevi smiesies!

Radiācijas briesmas
Konsultants norāda, ja grupā ir šo abu veidu cilvēki, domāt par pārmaiņām, attīstību vai ko pozitīvu būs diezgan bezjēdzīgi. Tāpēc ieteicami speciāli treniņi, kas aptver kolektīvu, indivīdu un organizācijas sistēmu kopumā. Pamatā treneri mudina iziet cauri diviem domāšanu rāmjiem jeb “istabām”. Pirmā saistīta ar problēmām un vainu, kas savukārt izraisa depresīvu stāvokli.
«Parasti vispirms runājam par attiecībām. Ja tās tiek atrisinātas, tas ietekmē visu organizācijas darbu. Tāpēc auditorijai jautāju – kas par problēmu? Patiesībā tas ir ļoti grūts jautājums, jo prasa godīgu attieksmi un drošības sajūtu. Pārsvarā gan dzirdēsim atbildes – nezinu vai arī, ka problēmu nav, jo trūkst šīs drošības. Taču to ir svarīgi apzināt. Tāpat kā – kas vai kurš traucē, kāpēc eksistē šī problēma, kurš vainīgs, kāpēc šī problēma notiek tieši ar mums vai kāpēc tā atkārtojas. Šie ir ļoti labi jautājumi, no kuriem nevajadzētu vairīties. Tomēr šo situāciju salīdzinu ar radiācijas brīdinājuma zīmi, kuras starptautiskā nozīme ir – ieiet drīkst, uzturēties aizliegts! Taču cilvēki parasti ieiet «problēmjautājumu istabā», uzlīmē tur tapetes, sakarina aizkarus, izliek mīļo fotogrāfijas, noliek klubkrēslu un sāk apstaroties. Rezultātā rodas šī vainas un pazemojuma sajūta vai pat depresija,» brīdina Aleksis.

Kādu rezultātu vēlies?
Treneris piebilst, ka viena no depresīva cilvēka pazīmēm ir nespēja atbildēt uz jautājumu – ko tu gribi? Tas savukārt ir vaicājums no tā saucamā risinājuma rāmja, kurā var ieiet vien tad, ja pēc iespējas godīgāk un precīzāk izrunātas problēmas.
«Arī šis jautājums mēdz sagādāt problēmas, jo daudzi slēpjas aiz māņticības, ka nevar atklāt, jo tad tas nepiepildīšoties. Taču uz to ir jāatbild. Svarīgi arī saprast, kā zināsi, ka esi to sasniedzis, kas vai kurš var palīdzēt. Tas ir jautājums par resursiem, ko cilvēki bieži nedzird, bet sāk stāstīt, kā viņiem visa nav, jo tik ļoti pierasts būt iepriekšējā rāmī, kur varēja apspriest jebko – valdību, priekšnieku, dzīvi, likteni – un pašam nekas nebija jādara,» skaidro A.Daume.
Viņš piebilst, ka šajā vietā būtiski noskaidrot, kurš būs darītājs un ko no iepriekšējās situācijas var mācīties. «Cilvēkam nonākot kritiskā situācijā, piemēram, autoavārijā vai slimnīcā, parasti rodas sajūta, ka dzīve uz tevi runā un kaut ko māca. Šis jautājums ir svarīgs, jo mūsdienās tā ir viena no labākajām «tabletēm» pret depresiju. Ja pavēro, ir grūti atrast depresīvus bērnus, jo viņi ir nemitīgā mācīšanās procesā. Eksperimentējot, dauzoties, krītot vecākiem uz nerviem, bērni izzina pasauli un viņiem nav laika nospiestībai. Pajautā bērnam, ko viņš grib, un uzreiz saņemsi atbildi,» vienu no svarīgākajiem faktoriem pozitīvu pārmaiņu veicināšanā min konsultants.

Bērnu bildes uz ceha sienām
Lai gan šajā jomā nav konkrētu pētījumu, A.Daume spriež, ka lielākā daļa mūsdienu sabiedrības tomēr sēž pirmajā «istabā», demonstrējot pašnāvniecisku attieksmi, jo nav gatavi īstenot savas idejas. «Šo domāšanas veidu automātiski nododam mantojumā saviem bērniem. Pat ja atvases protestē pret saviem vecākiem, viņi tomēr modelē vecāku rīcību. Tā nav nekāda Amerikas atklāšana. Noklausoties ziņas, cilvēki taču vairāk atceras, ka nokritusi lidmašīna un 200 cilvēku gājuši bojā, nevis Valmieras rajonā labs cilvēks izdarīja labu darbu,» raksturo Aleksis. Viņš atzīst, ka izlauzties no problēmjautājumu rāmja ir diezgan sarežģīti, bet tomēr iespējami, kas savukārt paver ceļu pozitīvām pārmaiņām. Taču šajā procesā būtiski ir vēl kas.
«Manā izpratnē svarīgs arī garīgais elements, kad vērtību līmenī saproti, kāpēc dari to, ko dari. Pat lielu uzņēmumu vadītāji kādā brīdī saprot, ka to nevar ignorēt. Man ļoti patīk ievērojamā amerikāņu biznesa konsultanta Īzaka Adizes piemērs. Reiz viņu uzaicināja kāda kompānija, kas ražo medikamentus cilvēkiem ar elpošanas problēmām un īpaši bērniem. Uzņēmuma vadību sāka uztraukt augstais brāķa procents, tāpēc Adizem tika lūgts uzlabot kvalitātes sistēmu. Viņu ideja bija pieaicināt papildu kontrolierus, kas kontrolētu kvalitāti. Taču konsultants, izpētot situāciju, ieraudzīja, ka patiesībā ar kvalitātes sistēmu viss ir kārtībā. Viņš ieteica vadītājiem aizbraukt uz bērnu slimnīcu, pavadīt veselu dienu ar mazajiem pacientiem un beigās ar viņiem nofotografēties, izvietojot bildes uz ceha sienām. Kad tās tur parādījās, kvalitāte uzlabojās pati par sevi. Tas bija garīgais elements, kā šim uzņēmumam trūka,» stāsta konsultants.

Bankas darbinieki dabas parkā
Šādi risinājumi jeb pamošanās ļoti nepieciešami arī mūsu organizācijām. «Ja esi ražotājs, kam īsti tu ražo? Nesen mācīju kādu grupu. Viss it kā perfekti sakārtots, bet jūtamas kaut kādas bremzes. Tāpēc teicu viņiem: «Dārgie, jūs esat celtnieki. Vienkārši kādreiz aizejiet un kādai ģimenei, kam nodegusi māja, uzbūvējiet to vai izremontējiet kādam dzīvokli. Izdariet ko tādu, kas jūs pamodinātu!» Reiz kādas bankas darbiniekus, kas mums lūdza apmācību un vēl kaut ko «ekstrā», aizvedām uz jūras dabas parku, iedevām viņiem darba cimdus, atkritumu maisus un lūdzām satīrīt apkārtni vairāku hektāru platībā. Baltās un zilās «apkalītes» strādāja visu dienu. Vajadzēja redzēt, ar kādām starojošām acīm viņi atgriezās!» doties līdzīgā garīgā piedzīvojumā, kas maina uz labu, mudina A.Daume. ◆

Pārmaiņas nekad nenotiek bez neērtībām, pat tās, kas ved no vissliktākās situācijas uz labāku. (R.Hokers)

Visās malās meklēju, kurš varētu būt tas, kas spēs pārveidot pasauli, līdz kādu dienu aptvēru, ka varbūt tas esmu es pats. (F.Beigbeders)

Pārmaiņas – mainīgu apstākļu nemainība. (S.Batlers)

Reizēm nepieciešams izmest vecās slotas. (L.Kumors)

Katrai dienai ir uzliesmojums. Ja tu visu dienu esi gājis un neesi to redzējis, tad gaidi. Nemirkšķini acis. Varbūt tas notiek tai brīdī, kad tavas acis aizmirkšķinās. (I.Ziedonis)
tikainesakinevienam.lv

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ko tu īsti gribi?! Pamosties!

Kategorijas