Antarktīdā skries nākamgad

2014. gada 5. decembris 00:00

287

Janvārī mūsu novadnieks Dins Vecāns Āfrikas valstī Marokā noskrēja savu pirmo - Marakešas maratonu, kas bija pirmais no 7 maratoniem, ko viņš bija iecerējis skriet dažādos kontinentos. Viņš izvēlējies katra kontinenta vienu no reprezentatīvākajiem maratoniem.

Ir pieveicis sešus
Pašreiz Dins ir pieveicis sešus maratonus, par ko jau esam rakstījuši. Tagad Dins gatavojas septītajam un pašam sarežģītākajam - Antarktīdas ledus maratonam.
“Darīšu visu, lai skrietu pēdējā maratonā nākamgad. Šobrīd cenšos sazināties ar organizatoru par vajadzīgo iemaksu, lai būtu iespēja rezervēt vietu lidojumam. Tas varētu notikt nākamgad novembra vidū. Protams intensīvi meklēju atbalstu, pats strādāju – ko nopelnu, to atvēlu projektam. Teikšu, ka viss šobrīd ir procesā. Uz mērķa sasniegšanu skatos viennozīmīgi pozitīvi. Protams, šis maratons ir pats ekskluzīvākais un interesantākais arī atbalstītājiem tava kompānija var būt pirmā, kas skrien Antarktīdā”. Šobrīd priekšā vēl ir milzīgs darbs, pie tā es strādāju, bet mērķis man ir viens – skriet tur! Šajā gadā solis tika veikts milzīgs: seši kontinenti pievārēti! Nākamgad visus spēkus, treniņus veltīšu tam, lai arī tiek izcīnīta pietiekami augsta vieta,” stāsta Dins.

Daudz iemācījies šajā gadā
Dins stāsta, ka, izvirzot mērķi, uzstādījis termiņu sasniegt to vienā gadā. “Neizdevās, bet seši maratoni šogad ir noskrieti. Pēdējais būs kā atsevišķs, īpašāks. Daudz esmu iemācījies šajā gadā par skrējieniem, bet gribu vēl daudz ko uzzināt par Antarktīdu, jo domāju, ka tā būs pirmā un pēdējā reize, kad tur aizbraukšu,” viņš saka.
Dins ir arhitekts, bet par sporta dzīvi ir ieguvis milzīgu pieredzi, jo šis gads nodzīvots sportiskā vidē. “Varu teikt, ka pietrūka laika treniņiem - man bija skola, kur studēju maģistratūrā joprojām, līdztekus darbs. Gads bija milzīgi saspringts, trenējos vakaros, naktīs, arī no rītiem, kad sanāca brīvs mirklis. Lai labi sagatavotos maratonam, vajadzētu noskriet apmēram 600 kilometrus mēnesī, tas ir apmēram 15 kilometri dienā. Protams, cik varēju, tik izdarīju. Pats spilgtākais man atmiņā palicis Riodežaneiro maratons. Tur viss izdevās, kā biju izplānojis. Paliku uz vietējiem svētkiem, iepazinos ar vietējiem, stopēju, gadījās visādi piedzīvojumi, par kuriem varu teikt: wow! Ņujorkā bija interesanti, bet Londona man daudz vairāk patīk. Visur centos pabūt ne tikai tradicionālajās tūristu vietās, bet arī saprast vairāk būtību, kā tur ir. Pārsvarā ņēmu vērā draugu ieteikumus, nevis lasīju tūrisma bukletus – tā Ņujorkā nokļuvu pilnīgi slepenā bibliotēkā, kur var trešdienā ieiet nopirkt grāmatu, arī pasēdēt, padiskutēt, iedzert kādu dzērienu. Interesanti nokļūt pilnīgā “underground” – vietā, par kuras eksistenci zina tikai pāris simti cilvēku. Cilvēks no sākuma tirgoja grāmatas uz ielas, bet, lai nebūtu problēmu ar varas iestādēm, izdomāja to darīt savā dzīvoklī, kļuva ļoti populārs, pat rīkoja ballītes, kopīgu iepirkšanos,” stāsta Dins.
Jautāts par gandarījuma sajūtu pēc paveiktā viņš uzsver, ka pats labākais ir process un pieredzētais, nevis sajūta par kaut ko sasniegtu. “Sāku skriet pirms diviem gadiem. Protams, pēc katrām sacensībām aug ambīcijas. Noskrēju maratonu, tad pagājušajā gadā noskrēju ultramaratonu - 70 kilometrus Alpos. Ideja par 7 maratoniem 7 kontinentos radās, pareizā laikā atverot pareizo saiti un uzzinot, ka vēl neviens no Baltijas to nav izdarījis: āķis lūpā un visa enerģija veltīta projekta sasniegšanai. Domāju, kā to izdarīt, izbaudot to, pārvarot sevi un - lai būtu laimīgs,” viņš saka.
Ja Dins piepildīs savu sapni, tad viņš būs pirmais no Baltijas valstīm, kurš būs noskrējis 7 maratonus 7 kontinentos. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Antarktīdā skries nākamgad

Kategorijas