Energoneatkarība ir Eiropai ļoti aktuāla tēma

2014. gada 12. decembris 00:00

-2017.gadā Latvijā plānots atvērt gāzes tirgu. Redzat problēmas, kuru dēļ tirgus liberalizācija varētu aizkavēties, vai arī tai būtu jānotiek, kā iecerēts?
- Ja Latvijas valdība spēs līdz 2017. gadam atrisināt situāciju ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, ar “Latvijas gāzi” (LG) un to, kādā veidā šo krātuvi atvērs konkurentiem, lai tur varētu glabāt gāzi ne tikai “Gazprom”, bet arī citi piegādātāji neatkarīgi no tā, ko “Gazprom” par to domā, un mēs varēsim izmantot gan to gāzi, kas nāk no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa, gan to, kas nāk no Polijas–Lietuvas gāzes vada, tad tirgus liberalizācija reāli īstenosies. Savukārt, ja konkurējošiem uzņēmumiem netiks nodrošināta pieeja Inčukalna gāzes krātuvei, Rīgas ostā varēs būt kaut vai trīs LNG termināļi, bet patērētājiem tik un tā nekāda labuma nebūs. Tāpēc svarīgākais lēmums ir saistīts ar Inčukalna gāzes krātuvi un LG.
- Patlaban uzmanību piesaistījusi to LG akciju pārdošana, kuras atrodas “E.ON Ruhrgas International” rokās. Latvijas valdības nostāja rada iespaidu, ka tā akcijas, visticamāk, nepirks. Kā, jūsuprāt, valdībai vajadzētu rīkoties?
- LG privatizācijas rezultātā savulaik notika tā, ka šis uzņēmums nonāca tieši “Gazprom” kontrolē. Ja mazākuma akcionārs E.ON tagad grib pārdot savas akcijas, valstij tiešām trīs reizes jāapsver, vai ir vērts tās pirkt. Latvijā mazākuma akcionāru tiesību aizsardzība ir vāja. Līdz šim “Gazprom” peļņā dalās ar E.ON, jo “Gazprom” vācu investīcijas ir svarīgas. Ja Latvijas valsts būtu mazākuma akcionārs, varētu izrādīties, ka LG nevar naudu nopelnīt, visu laiku ir mīnusi. Tāpēc es neredzu jēgu Latvijas valstij pirkt mazākuma akcijas. Tas, ko valstij vajadzēt darīt, ir veicināt, lai Baltijas valstīs izveidotu tādu gāzes pārvades sistēmas operatoru, kurā būtu iesaistītas visu Baltijas valstu valdības. Šādu infrastruktūru kontrolēt valstij gan būtu jēga.
- Sabiedrībā ir bažas, ka LG mazākuma akcijas var nopirkt kāds ar Krieviju saistīts uzņēmums un tad Latvijas energoatkarība no austrumu kaimiņvalsts palielināsies.
- Tas ir politiski apturams. Latvijas valsts, tāpat kā jebkura valsts, var nepieļaut, ka kāds no lielajiem Krievijas energogigantiem nopērk infrastruktūru mūsu valstī. Respektīvi, var apturēt, ja vien grib apturēt.
Būtiskākais jautājums, kas ir Eiropas līmenī un ko dzird gan no Eiropas Komisijas (EK), gan no mūsu Igaunijas un Lietuvas kolēģiem, saistīts ar šaubām, vai Latvija ir gatava lauzt atkarību no Krievijas gāzes. Ielūkojoties EK Enerģijas drošības stratēģijas datos, ko publiskoja maijā, redzams, ka ir sarakstīti visi projekti, kuriem paredzēts finansējums, bet Inčukalna gāzes krātuvei nav paredzēts neviens cents no Eiropas līmeņa projektu naudas, lai gan krātuves kapacitātes palielināšanai finansējums ir ļoti nepieciešams. Iemesls ir ļoti vienkāršs – kamēr “Gazprom” kontrolēs Inčukalnu, tikmēr Eiropas Savienība (ES) nedos naudu, jo neuztver Inčukalna krātuvi kā ES projektu, bet gan kā Krievijas projektu. Tāpēc gribu uzsvērt, ka gāzes tirgus nākotne ir politiskas dabas jautājums. Mūsu valdībai un tieši ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai jānāk ar skaidru redzējumu un iniciatīvu, kādā veidā LG būtu jāsadala, lai mēs pielāgotos ES normatīvo dokumentu prasībām un ietu uz mērķi – atvērt Inčukalna gāzes krātuvi konkurencei.
- Jūsuprāt, šī valdība spēs īstenot nepieciešamos pasākumus?
- Ja gribēs, spēs, bet valdībai jāsaprot, ka tas nav jautājums, ko atlikt uz nākamo gadu, nepieciešamie pasākumi jāveic jau tagad. Agrākie notikumi gan liecina, ka grūti bijis pieņemt pat ļoti vienkāršus politiskos lēmumus, turklāt mēs nedrīkstam par zemu novērtēt gaidāmo “Gazprom” un Krievijas valdības pretestību. Iemesls, kāpēc lēmums par mūsu valsts gāzes tirgu nācis tik gausi, ir tieši “Gazprom” veiksmīgais lobijs, kas ir vērojams Latvijā. Lobijs izpaužas dažādos veidos, arī mēģinot politiķos radīt bažas, ja kaut ko darīs, būs slikti – labāk atstāt visu, kā ir, un neko nemainīt.
- Tomēr vai nav tā, ka līdz Krievijas un Ukrainas konfliktam gan Latvijā, gan kopumā ES daudzi politiķi pietiekami nopietni neuztvēra energoatkarības radītos riskus?
- Ilgus gadus “Gazprom” kontrole neizpaudās ļaundabīgi, tagad mēs redzam, ka Kremlis atklāti izmanto energopiegādes kā ieroci, piemēram, Ukrainā. Jebkurā diennakts laikā Kremlis var paziņot LG, ka gāzes cena dubultojas, un regulators pēc formulām cītīgi aprēķinās Latvijas patērētājiem maksājamo cenu, jo regulators nespēs apšaubīt cenu, ko maksā LG.
Es negribu apgalvot, ka Latvijai nevajag iepirkt gāzi no “Gazprom”. Vajag iepirkt, jo “Gazprom” ir ļoti labs gāzes piegādes avots, mums vienkārši vajag iesaistīt tirgū spēcīgus konkurentus, lai noturētu stabilas cenas. Mēs redzam, kas notiek Latvijas elektroenerģijas tirgū, – no 1. janvāra atvērs tirgu mājsaimniecībām, cenas kāps, jo nav konkurences, bet konkurences nav tāpēc, ka vēl nav pabeigta infrastruktūra, kas Latvijai plašā apjomā nodrošinās elektroenerģijas piegādi no citām valstīm.
Reāla gāzes tirgus atvēršana īstenosies tikai tad, kad Inčukalna krātuve būs praktiski un juridiski pieejama dažādiem konkurējošiem tirgus spēlētājiem. ◆

Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā 5. decembrī rīko diskusiju ES ārējo tirdzniecības līgumu ietekme uz ģeopolitiku un ekonomiku. Pašlaik dienaskārtībā ir sarunas par ES ārējiem tirdzniecības līgumiem ar ASV un Kanādu. Diskusijā piedalīsies Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks (attēlā) (V), EK pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Andris Kužnieks un citi.

Jaunākais EY eirozonas makroekonomikas pētījums “Eurozone Economic Forecast”, kas pirmo reizi iekļauj arī speciālizdevumu par Latviju kā jaunāko eirozonas dalībvalsti, parāda, ka Latvijas ekonomika būs straujāk augošā eirozonā līdz pat 2018. gadam. Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad augs par 4,1 %, nākamgad izaugsme sasniegs 5,2 % līmeni, uzskata pētījuma autori.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Energoneatkarība ir Eiropai ļoti aktuāla tēma

Kategorijas